Ātrāk nekā pārlūku!
41 attiecības: Absolūtā vērtība, Andrē Marī Ampērs, Aristotelis, Atvasinājums, Ātrums, Brīvais kritiens, Cikliskā frekvence, Diferenciālrēķini, Dinamika (mehānika), Fizikāls ķermenis, Frekvence, Galileo Galilejs, Gāze, Griezes kustība, Inerce, Koordinātu sistēma, Kustība, Laiks, Līnija, Leņķis, Leņķiskais ātrums, Loks (matemātika), Materiāls punkts, Mehānika, Mehāniskā kustība, Paātrinājums, Pārvietojums, Periods, Perpendikuls, Plakne, Riņķa līnija, Senā Grieķija, Sfēra, Spēks, Speciālā relativitātes teorija, Taisne, Telpa, Trajektorija, Vektors, Viela, Virzes kustība.
Absolūtā vērtība
Absolūtās vērtības funkcijas grafiks reāliem skaitļiem. Matemātikā par reāla skaitļa a absolūto vērtību jeb moduli sauc skaitli a bez zīmes un to apzīmē ar |a|.
Jaunums!!: Kinemātika un Absolūtā vērtība · Redzēt vairāk »
Andrē Marī Ampērs
Andrē Marī Ampērs (André-Marie Ampère, dzimis, miris) bija franču fiziķis, matemātiķis un ķīmiķis.
Jaunums!!: Kinemātika un Andrē Marī Ampērs · Redzēt vairāk »
Aristotelis
Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.
Jaunums!!: Kinemātika un Aristotelis · Redzēt vairāk »
Atvasinājums
ģeometriskā interpretācija. Melnā līnija ir funkcijas grafiks, sarkanā — pieskare kādā punktā. Leņķa, kuru veido pieskare attiecībā pret x asi, tangenss ir funkcijas atvasinājuma vērtība šajā punktā Funkcijas atvasinājums dotajā punktā ir lielums, kas rāda, cik strauji mainās funkcijas vērtība dotā punkta apkārtnē.
Jaunums!!: Kinemātika un Atvasinājums · Redzēt vairāk »
Ātrums
Momentāno ātrumu var aprēķināt, atvasinot pārvietojumu (Δr) pēc laika (Δt) Ātrums, zinātnē arī momentānais ātrums, ir vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo pārvietojuma izmaiņu pret noteiktu atskaites sistēmu pēc iespējas mazākā laika vienībā.
Jaunums!!: Kinemātika un Ātrums · Redzēt vairāk »
Brīvais kritiens
Izpletņlecēji. Ķermeņa brīvā krišana ir vienmērīgi paātrināta taisnvirziena kustība, kura notiek tikai ķermeņa smaguma spēka ietekmē.
Jaunums!!: Kinemātika un Brīvais kritiens · Redzēt vairāk »
Cikliskā frekvence
Cikliskā jeb leņķiskā frekvence ir svārstību skaits nevis sekundē, bet gan 2\pi sekundēs.
Jaunums!!: Kinemātika un Cikliskā frekvence · Redzēt vairāk »
Diferenciālrēķini
pieskares līnija, kas novilkta sarkanā krāsā. Pieskares līnijas slīpums ir vienāds ar funkcijas atvasinājumu atzīmētajā punktā. Matemātikā diferenciālrēķini ir rēķinu apakšlauks, kas pēta lielumu maiņas ātrumu.
Jaunums!!: Kinemātika un Diferenciālrēķini · Redzēt vairāk »
Dinamika (mehānika)
Dinamikā pēta spēkus un ķermeņu mijiedarbību, kas izraisa kustību Dinamika (no sengrieķu δύναμις — ‘spēks’) ir mehānikas nozare, kas pēta ķermeņu kustību un savstarpējo mijiedarbību atkarībā no spēku iedarbības.
Jaunums!!: Kinemātika un Dinamika (mehānika) · Redzēt vairāk »
Fizikāls ķermenis
Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.
Jaunums!!: Kinemātika un Fizikāls ķermenis · Redzēt vairāk »
Frekvence
Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.
Jaunums!!: Kinemātika un Frekvence · Redzēt vairāk »
Galileo Galilejs
Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.
Jaunums!!: Kinemātika un Galileo Galilejs · Redzēt vairāk »
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Jaunums!!: Kinemātika un Gāze · Redzēt vairāk »
Griezes kustība
Gliemežpārvads — griezes kustībā atrodas gan tā gliemezis, gan zobrats Griezes kustība jeb rotācijas kustība ir absolūti cieta ķermeņa mehāniska kustība, ar kuru parasti saprot griešanos ap nekustīgu asi: visi ķermeņa punkti kustas pa riņķa līnijām, kas atrodas paralēlās plaknēs un kuru centri atrodas uz vienas griešanās ass.
Jaunums!!: Kinemātika un Griezes kustība · Redzēt vairāk »
Inerce
Inerce ir jebkura ķermeņa īpašība saglabāt relatīvu miera stāvokli, vai vienmērīgu taisnvirziena kustību, ja uz to neiedarbojas citi ķermeņi.
Jaunums!!: Kinemātika un Inerce · Redzēt vairāk »
Koordinātu sistēma
Dekarta koordinātu sistēma plaknē Koordinātu sistēma ir matemātiska atskaites sistēma, ar kuras palīdzību nosaka punkta vai ķermeņa atrašanās vietu plaknē vai telpā, izmantojot skaitliskos lielumus — koordinātas.
Jaunums!!: Kinemātika un Koordinātu sistēma · Redzēt vairāk »
Kustība
Kustība var būt dažāda, tas ir.
Jaunums!!: Kinemātika un Kustība · Redzēt vairāk »
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Jaunums!!: Kinemātika un Laiks · Redzēt vairāk »
Līnija
Liekta līnija plaknē (eliptiskā līkne) Līnija ir sakarīga punktu kopa, ko plaknes gadījumā var uzdot ar vienādojumiem x.
Jaunums!!: Kinemātika un Līnija · Redzēt vairāk »
Leņķis
Leņķis ir plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kam ir kopīgs sākumpunkts.
Jaunums!!: Kinemātika un Leņķis · Redzēt vairāk »
Leņķiskais ātrums
Leņķiskais ātrums ir leņķa mainīšanās ātrums.
Jaunums!!: Kinemātika un Leņķiskais ātrums · Redzēt vairāk »
Loks (matemātika)
Attēlā redzami divi loki: ∪ ''DL''. Mazākā riņķa līnijas daļa ir ∪ ''DGL''.
Jaunums!!: Kinemātika un Loks (matemātika) · Redzēt vairāk »
Materiāls punkts
svārstā iekārts masas punkts; Materiāls punkts vai masas punkts ir ķermeņa modelis mehānikā.
Jaunums!!: Kinemātika un Materiāls punkts · Redzēt vairāk »
Mehānika
Arābu ierīces rokraksts, autors anonīms Mehānika ((mehaniké)) ir fizikas nozare, kas pēta fizikālu ķermeņu stāvokli telpā un to ātrumus jebkurā laika momentā atkarībā no mijiedarbības spēkiem, kuri darbojas starp ķermeņiem, atbilstoši dotajiem sākuma stāvokļiem un ķermeņu ātrumiem.
Jaunums!!: Kinemātika un Mehānika · Redzēt vairāk »
Mehāniskā kustība
Mehāniskā kustība ir kāda ķermeņa stāvokļa maiņa telpā attiecībā pret citiem ķermeņiem.
Jaunums!!: Kinemātika un Mehāniskā kustība · Redzēt vairāk »
Paātrinājums
Paātrinājums ir ķermeņa ātruma izmaiņa laika vienībā. Paātrinājums ir ķermeņa ātruma maiņas temps.
Jaunums!!: Kinemātika un Paātrinājums · Redzēt vairāk »
Pārvietojums
Pārvietojums \vec (no itāļu spostamento — 'pārvietojums') ir vektors, kas vērsts no kustības sākumpunkta uz kustības galapunktu.
Jaunums!!: Kinemātika un Pārvietojums · Redzēt vairāk »
Periods
Periods ir mazākais laika intervāls, pēc kura ķermeņa kustība pilnībā atkārtojas.
Jaunums!!: Kinemātika un Periods · Redzēt vairāk »
Perpendikuls
Perpendikuls ir perpendikulārs nogrieznis, kas no kāda punkta novilkts pret taisni, un kuras atrodas tā galapunkts.
Jaunums!!: Kinemātika un Perpendikuls · Redzēt vairāk »
Plakne
Divas šķeļošas plaknes trīsdimensionālā telpā Plakne ir virsma, kas satur katru taisni, kura savieno jebkurus divus tās punktus.
Jaunums!!: Kinemātika un Plakne · Redzēt vairāk »
Riņķa līnija
Riņķa līnija Riņķa līnija ir visu to plaknes punktu kopa, kuri atrodas vienādā attālumā no kāda fiksēta plaknes punkta.
Jaunums!!: Kinemātika un Riņķa līnija · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Kinemātika un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Sfēra
Sfēra Sfēra ģeometrijā ir punktu kopa, kas definēta kā trīs dimensiju Eiklīda telpas apakškopa, sastāvoša no visiem punktiem, kuri atrodas vienā un tajā pašā attālumā no kāda fiksēta punkta Eiklīda telpā.
Jaunums!!: Kinemātika un Sfēra · Redzēt vairāk »
Spēks
Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un / vai lauku mijiedarbību.
Jaunums!!: Kinemātika un Spēks · Redzēt vairāk »
Speciālā relativitātes teorija
Speciālā relativitātes teorija ir teorija, kas apraksta mehānikas likumus, kā arī telpas un laika īpašības, ja kustības ātrumi ir tuvi gaismas ātrumam.
Jaunums!!: Kinemātika un Speciālā relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
Taisne
Dažāda slīpuma taisnes koordinātu plaknē. Sarkanā un zilā taisne ir paralēlas, zaļā taisne tās krusto. Taisne ir viens no ģeometrijas pamatelementiem.
Jaunums!!: Kinemātika un Taisne · Redzēt vairāk »
Telpa
Triju dimensiju telpa atainota kā Dekarta koordinātu sistēma, lai norādītu pozīciju telpā Telpa fizikā ir triju dimensiju (garums, platums un augstums) apvienojums, kas veido visu, ko tad arī sauc par telpu.
Jaunums!!: Kinemātika un Telpa · Redzēt vairāk »
Trajektorija
Trajektorija pēc būtības var būt pēdas sniegā, kas paliek pēc slēpotāja. Trajektorija ir līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis, precīzāk, materiāls punkts.
Jaunums!!: Kinemātika un Trajektorija · Redzēt vairāk »
Vektors
Vektors AB — orientēts taisnes nogrieznis, kurš savieno punktu A ar punktu B Vektors — orientēts taisnes nogrieznis, t.i., tāds taisnes nogrieznis, kurš savieno divus punktus A \, un B \, un ir norādīts, kuru no šiem punktiem uzskatīt par nogriežņa sākumu un kuru par gala punktu.
Jaunums!!: Kinemātika un Vektors · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Kinemātika un Viela · Redzēt vairāk »
Virzes kustība
Virzes kustība Virzes jeb translācijas kustība ir absolūti cieta ķermeņa mehāniska kustība, kuras gaitā visi ķermeņa punkti kustas pa vienādām trajektorijām, kas ir savstarpēji paralēlas.
Jaunums!!: Kinemātika un Virzes kustība · Redzēt vairāk »
