Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kirilica

Indekss Kirilica

Kirilica (bulgāru un, krievu un) vai kiriliskais raksts ir alfabētiska rakstība, kas ir plaši lietota austrumslāvu un dienvidslāvu valodām, kā arī vairākām neslāvu valodām Krievijā un oficiāla rakstu sistēma arī Kazahstānā, Kirgizstānā, Tadžikistānā un Mongolijā.

60 attiecības: Alfabēts, Austrumromas impērija, Austrumslāvu valodas, Ēģiptiešu hieroglifi, Baltkrievu valoda, Baznīcslāvu valoda, Bulgāru valoda, Dienvidslāvu valodas, Encyclopædia Britannica, Feniķiešu raksts, Glagolica, Grieķu alfabēts, Jakutu valoda, Kazahstāna, Kazahu valoda, Kirgīzu valoda, Kirgizstāna, Krievija, Krievu valoda, Lučāno Burti, Maķedoniešu valoda, Mongoļu valoda, Mongolija, Padomju Savienība, Protosīnājas raksts, Rakstība, Serbu valoda, Slāvu valodas, Svētais Kirils, Tadžikistāna, Tadžiku valoda, Tatāru valoda, Ukraiņu valoda, Unciāļu raksts, К, П, О, А, Н, Р, У, Ф, Х, Ц, Ч, Щ, Ъ, Ы, Ю, Я, ..., М, И, Ж, З, Б, В, Г, Д, Е, Л. Izvērst indekss (10 vairāk) »

Alfabēts

Feniķiešu alfabēts Alfabēts ir pilnīgs standartizēts burtu vai rakstu zīmju komplekts, kas katra aptuveni apzīmē kādas runātas valodas fonēmu.

Jaunums!!: Kirilica un Alfabēts · Redzēt vairāk »

Austrumromas impērija

Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.

Jaunums!!: Kirilica un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »

Austrumslāvu valodas

Austrumslāvu valodas ir viens no slāvu valodu atzariem.

Jaunums!!: Kirilica un Austrumslāvu valodas · Redzēt vairāk »

Ēģiptiešu hieroglifi

Ēģiptiešu hieroglifi (— ‘dieva vārdi’) ir formālā rakstība, kas tika izmantota Senajā Ēģiptē.

Jaunums!!: Kirilica un Ēģiptiešu hieroglifi · Redzēt vairāk »

Baltkrievu valoda

Baltkrievu valoda (беларуская мова) ir austrumslāvu valodu saimes valoda, kurā galvenokārt runā baltkrievi.

Jaunums!!: Kirilica un Baltkrievu valoda · Redzēt vairāk »

Baznīcslāvu valoda

Baznīcslāvu valoda, senslāvu valoda, senbulgāru valoda jeb senmaķedoniešu valodaBenjamin W. Fortson.

Jaunums!!: Kirilica un Baznīcslāvu valoda · Redzēt vairāk »

Bulgāru valoda

Bulgāru valoda (pašnosaukums — български език) ir slāvu saimes, dienvidslāvu apakšgrupas valoda.

Jaunums!!: Kirilica un Bulgāru valoda · Redzēt vairāk »

Dienvidslāvu valodas

Dienvidslāvu valodas ir viens no slāvu valodu atzariem.

Jaunums!!: Kirilica un Dienvidslāvu valodas · Redzēt vairāk »

Encyclopædia Britannica

''Encyclopaedia Britannica'' vairāki izdevumi vienkopus Encyclopædia Britannica (no latīņu valodas — 'Britu enciklopēdija') ir universāla enciklopēdija, kuru izdod uzņēmums Encyclopædia Britannica, Inc. Tā ir vecākā joprojām izdotā enciklopēdija pasaulē.

Jaunums!!: Kirilica un Encyclopædia Britannica · Redzēt vairāk »

Feniķiešu raksts

Feniķiešu raksts ir fonogrāfiski konsonantiska rakstība, viena no pirmajām fonētiskajām rakstībām.

Jaunums!!: Kirilica un Feniķiešu raksts · Redzēt vairāk »

Glagolica

Glagolica (Ⰳⰾⰰⰳⱁⰾⰹⱌⰰ) ir senākais zināmais slāvu alfabēts, kuru, kā pieņemts uzskatīt, ap 860.

Jaunums!!: Kirilica un Glagolica · Redzēt vairāk »

Grieķu alfabēts

Grieķu alfabēts ir alfabēts, kas sastāv no 24 burtiem un tiek lietots grieķu valodas pierakstīšanai kopš 8. gadsimta p.m.ē.

Jaunums!!: Kirilica un Grieķu alfabēts · Redzēt vairāk »

Jakutu valoda

Jakutu valoda ir tjurku saimes valoda, kas izplatīta plašā teritorijā Krievijas austrumos.

Jaunums!!: Kirilica un Jakutu valoda · Redzēt vairāk »

Kazahstāna

Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos.

Jaunums!!: Kirilica un Kazahstāna · Redzēt vairāk »

Kazahu valoda

Kazahu valoda (qazaq tili, қазақ тілі) ir tjurku valoda, kas ir radnieciska nogajiešu, karakalpaku un kirgīzu valodām.

Jaunums!!: Kirilica un Kazahu valoda · Redzēt vairāk »

Kirgīzu valoda

Kirgīzu valoda (кыргыз тили, kyrgyz tili) ir tjurku saimes valoda, Kirgizstānas (kopā ar krievu valodu) valsts valoda.

Jaunums!!: Kirilica un Kirgīzu valoda · Redzēt vairāk »

Kirgizstāna

Kirgizstāna (vai Кыргызстан, agrāk saukta arī par Kirgīziju), oficiālais nosaukums Kirgīzu Republika, ir valsts Vidusāzijā.

Jaunums!!: Kirilica un Kirgizstāna · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Kirilica un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievu valoda

Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Kirilica un Krievu valoda · Redzēt vairāk »

Lučāno Burti

Lučāno Puči Burti (Luciano Pucci Burti; dzimis, Sanpaulu, Brazīlijā) ir Stock Car Brasil pilots.

Jaunums!!: Kirilica un Lučāno Burti · Redzēt vairāk »

Maķedoniešu valoda

Maķedoniešu valoda (makedonski jazik) ir slāvu valodu saimes dienvidslāvu atzara valoda, kurā runā lielākoties maķedonieši Ziemeļmaķedonijā un maķedoniešu diasporās citur pasaulē.

Jaunums!!: Kirilica un Maķedoniešu valoda · Redzēt vairāk »

Mongoļu valoda

Mongoļu valoda (kirilicā: монгол хэл, mongol hel; mongoļu: 17px, mongɣul kele) ir zināmākā no mongoļu valodu saimes valodām.

Jaunums!!: Kirilica un Mongoļu valoda · Redzēt vairāk »

Mongolija

Mongolija, oficiāli Mongolijas Valsts (mongoļu: Монгол Улс), ir valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krievijas Federāciju un Ķīnas Tautas Republiku.

Jaunums!!: Kirilica un Mongolija · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Kirilica un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Protosīnājas raksts

Protosīnājas raksts ir senākā zināmā fonogrāfiskā rakstu sistēma.

Jaunums!!: Kirilica un Protosīnājas raksts · Redzēt vairāk »

Rakstība

Rakstības pasaulē. Visizplatītākā ir latīņu alfabēts Rakstība ir kādas valodas rakstisku sazināšanās līdzekļu kopums, kas ietver rakstu zīmju sistēmu un lietošanas metodi kopā ar galvenajiem principiem valodas formu fiksēšanai.

Jaunums!!: Kirilica un Rakstība · Redzēt vairāk »

Serbu valoda

Serbu valoda (српски језик) ir standartizēta serbhorvātu valoda, kurā galvenokārt runā serbi, kas dzīvo Serbijā, Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā, Melnkalnē, Horvātijā un Ziemeļmaķedonijā.

Jaunums!!: Kirilica un Serbu valoda · Redzēt vairāk »

Slāvu valodas

Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.

Jaunums!!: Kirilica un Slāvu valodas · Redzēt vairāk »

Svētais Kirils

Jana Matejko glezna, 1885. gads Svētais Kirils, arī Konstantīns Filozofs, (dzimis Grieķijā, Salonikos 827. gadā, miris Romā) bija Bizantijas mūks, teologs un valodnieks.

Jaunums!!: Kirilica un Svētais Kirils · Redzēt vairāk »

Tadžikistāna

Tadžikistānas Republika (tadžiku: Ҷумҳурии Тоҷикистон) ir vidēji attīstīta valsts Vidusāzijā bez pieejas pie jūras.

Jaunums!!: Kirilica un Tadžikistāna · Redzēt vairāk »

Tadžiku valoda

Tadžiku valoda (tojikí) ir Vidusāzijā lietots persiešu valodas variants.

Jaunums!!: Kirilica un Tadžiku valoda · Redzēt vairāk »

Tatāru valoda

Tatāru valoda (татарча, tatarça, تاتارچا) ir tjurku valoda, kurā galvenokārt runā tatāri.

Jaunums!!: Kirilica un Tatāru valoda · Redzēt vairāk »

Ukraiņu valoda

Ukraiņu valoda (украї́нська мо́ва, ukrayins'ka mova), vēsturiski ruska jeb rusinska (ру́ська, руси́нська), ir austrumslāvu valoda.

Jaunums!!: Kirilica un Ukraiņu valoda · Redzēt vairāk »

Unciāļu raksts

Unciāļu rakstā pārrakstītā 9. gadsimta Ķeltu grāmata Unciāļu raksts ir majuskuļu (versāļu) raksta veids, kam raksturīgas proporcionālas noapaļotas burtu formas.

Jaunums!!: Kirilica un Unciāļu raksts · Redzēt vairāk »

К

Lielais un mazais kirilicas burts К К (к) ir kirilicas burts.

Jaunums!!: Kirilica un К · Redzēt vairāk »

П

Lielais un mazais kirilicas burts В П (п) ir kirilicas burts.

Jaunums!!: Kirilica un П · Redzēt vairāk »

О

Lielais un mazais kirilicas burts О О (о) ir kirilicas burts.

Jaunums!!: Kirilica un О · Redzēt vairāk »

А

Lielais un mazais kirilicas burts А А (а) ir kirilicas burts.

Jaunums!!: Kirilica un А · Redzēt vairāk »

Н

Lielais un mazais kirilicas burts Н Н (н) ir kirilicas burts.

Jaunums!!: Kirilica un Н · Redzēt vairāk »

Р

Lielais un mazais kirilicas burts Р Р (р) ir kirilicas burts.

Jaunums!!: Kirilica un Р · Redzēt vairāk »

У

У ir kirilicas burts.

Jaunums!!: Kirilica un У · Redzēt vairāk »

Ф

Lielais un mazais kirilicas burts Ф Ф (ф) ir kirilicas burts.

Jaunums!!: Kirilica un Ф · Redzēt vairāk »

Х

Х ir kirilicas burts.

Jaunums!!: Kirilica un Х · Redzēt vairāk »

Ц

Lielais un mazais kirilicas burts Ц Ц (ц) ir kirilicas burts.

Jaunums!!: Kirilica un Ц · Redzēt vairāk »

Ч

Lielais un mazais kirilicas burts Ч Ч (ч) ir kirilicas burts.

Jaunums!!: Kirilica un Ч · Redzēt vairāk »

Щ

Lielais un mazais kirilicas burts Щ Щ (щ) ir kirilicas burts.

Jaunums!!: Kirilica un Щ · Redzēt vairāk »

Ъ

Lielais un mazais kirilicas burts Ъ Ъ (ъ) ir kirilicas burts, kas sastopams tikai krievu un bulgāru alfabētos.

Jaunums!!: Kirilica un Ъ · Redzēt vairāk »

Ы

Lielais un mazais kirilicas burts Ы Ы, ы ir ligatūra un krievu alfabēta 29.

Jaunums!!: Kirilica un Ы · Redzēt vairāk »

Ю

Lielais un mazais kirilicas burts Ю Ю (ю) ir kirilicas burts, sastopams gandrīz visos alfabētos, kas balstīti uz kirilicu (piemēram, serbhorvātu valodas pierakstā netiek izmantots šāds burts).

Jaunums!!: Kirilica un Ю · Redzēt vairāk »

Я

Lielais un mazais kirilicas burts Я Я ir burts vairākos slāvu kirilicas alfabētos.

Jaunums!!: Kirilica un Я · Redzēt vairāk »

М

Lielais un mazais kirilicas burts М М (м) ir kirilicas burts.

Jaunums!!: Kirilica un М · Redzēt vairāk »

И

Lielais un mazais kirilicas burts И И (и) ir kirilicas burts, sastopams gandrīz visos alfabētos, kas balstīti uz kirilicu.

Jaunums!!: Kirilica un И · Redzēt vairāk »

Ж

Lielais un mazais kirilicas burts Ж Ж (ж) ir kirilicas burts.

Jaunums!!: Kirilica un Ж · Redzēt vairāk »

З

Lielais un mazais kirilicas burts З З (з) ir kirilicas burts, sastopams visos alfabētos, kas balstīti uz kirilicu.

Jaunums!!: Kirilica un З · Redzēt vairāk »

Б

Lielais un mazais kirilicas burts Б Б (б) ir kirilicas burts.

Jaunums!!: Kirilica un Б · Redzēt vairāk »

В

Lielais un mazais kirilicas burts В В (в) ir kirilicas burts.

Jaunums!!: Kirilica un В · Redzēt vairāk »

Г

Lielais un mazais kirilicas burts Г Г (г) ir kirilicas burts.

Jaunums!!: Kirilica un Г · Redzēt vairāk »

Д

Lielais un mazais kirilicas burts Д Д (д) ir kirilicas burts.

Jaunums!!: Kirilica un Д · Redzēt vairāk »

Е

Lielais un mazais kirilicas burts Е Е (е) ir kirilicas burts.

Jaunums!!: Kirilica un Е · Redzēt vairāk »

Л

Lielais un mazais kirilicas burts Л Л (л) ir kirilicas burts.

Jaunums!!: Kirilica un Л · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Kirilica alfabēts, Kirilicas alfabēts.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »