Ātrāk nekā pārlūku!
28 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Baltijas valstis, Bauskas pils, Bērzu muiža, Dinaburgas pils, Gothards Ketlers, Gustavs Reinholds fon Klots, Igaunijas bruņniecība, Latviešu literārā biedrība, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas karš, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Ludzas pils, Mariona fon Klota, Rēzeknes pilskalns, Sēlpils pils, Sigismunds II Augusts, Tallina, Vācbaltieši, Vestienas muiža, Vidzemes landmaršali, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Zaube, Zaubes pils, Zviedru Vidzeme, 1599. gads, 1765. gads.
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Bauskas pils
Bauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Bauskas pils · Redzēt vairāk »
Bērzu muiža
Bērzu muiža var būt.
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Bērzu muiža · Redzēt vairāk »
Dinaburgas pils
Dinaburgas pils plāns 16. gadsimtā ar pils pamatiem (''Schloss''), priekšpili (''Vorburg'') un pilsētu (kreisajā pusē). Vilhelms Neimanis, 1890. Vecdaugavpils rekonstrukcijas variants. Dinaburgas pils jeb Vecdaugavpils (Alt-Dünaburg) bija 1275.
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Dinaburgas pils · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Gustavs Reinholds fon Klots
Gustavs Reinholds fon Klots (arī von Klodt); dzimis, miris) bija Vidzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs, cenzors un latviešu valodas popularizētājs. Latviešu literārās biedrības (Lettisch-Literärische Gesellschaft) dibinātājs (1824) un tās pirmais vadītājs (1824-1838).
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Gustavs Reinholds fon Klots · Redzēt vairāk »
Igaunijas bruņniecība
Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Igaunijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Latviešu literārā biedrība
Latviešu literārās biedrības "Magazīna" (''Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft'', ap 1836). Latviešu literārā biedrība, arī Latviešu draugu biedrība, sākotnēji bija vācbaltiešu mācītāju 1824.
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Latviešu literārā biedrība · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Ludzas pils
Ludzas pilsdrupas 2007. gadā. Ludzas pils ir gotikas stilā celta viduslaiku cietokšņa drupas Ludzas centrā.
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Ludzas pils · Redzēt vairāk »
Mariona fon Klota
Marionas fon Klotas izpildītā dziesma "Tu zini ceļu" (''Du weiß den Weg'', 1933. gada pastkarte). Anna Margrēta Cecīlija Erika Mariona fon Klota (dzimusi, mirusi) bija vācbaltiešu izcelsmes dziedātāja.
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Mariona fon Klota · Redzēt vairāk »
Rēzeknes pilskalns
Rēzeknes pilsdrupas ir Livonijas ordeņa pils paliekas Rēzeknes pilsētas centrā.
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Rēzeknes pilskalns · Redzēt vairāk »
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Tallina · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vestienas muiža
Vestienas skats 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Vestienas muiža bija muiža Vestienas pagasta teritorijā.
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Vestienas muiža · Redzēt vairāk »
Vidzemes landmaršali
Vidzemes landmaršals jeb Livonijas landmaršals bija Vidzemes bruņniecības priekšstāvis un Vidzemes landtāga priekšsēdis.
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Vidzemes landmaršali · Redzēt vairāk »
Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)
Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā 1710.
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) · Redzēt vairāk »
Zaube
Zaube, līdz 1926.
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Zaube · Redzēt vairāk »
Zaubes pils
Zaubes pilsdrupas pie lielceļa un tiltiņš pāri Dzirnavupei 18. gadsimtā. Zaubes pils jeb Jirgenburgas pils, līdz 1932.
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Zaubes pils · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1599. gads
1599.
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un 1599. gads · Redzēt vairāk »
1765. gads
1765.
Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un 1765. gads · Redzēt vairāk »
