Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kloti no Jirgensburgas

Indekss Kloti no Jirgensburgas

Dzimtas ģerbonis Livonijas ordeņa kanclera Josta Klota kapaplāksne (no Broces kolekcijas). Kloti no Jirgensburgas (Zaubes) jeb Kloti fon Jirgensburgi (Clodt von Jürgensburg) bija vācbaltiešu izcelsmes dzimta, kas izplatījās arī Zviedrijā, Krievijā un Vācijā.

26 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Baltijas valstis, Bauskas pils, Bērzu muiža, Dinaburgas pils, Gothards Ketlers, Gustavs Reinholds fon Klots, Latviešu literārā biedrība, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas karš, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Ludzas pils, Mariona fon Klota, Rēzeknes pilskalns, Sēlpils pils, Sigismunds II Augusts, Tallina, Vācbaltieši, Vestiena, Vidzemes landmaršali, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Zaubes pils, Zviedru Vidzeme, 1599. gads, 1765. gads.

Agrārā reforma Latvijā

Agrārreforma Latvijā 1920.

Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Bauskas pils

Bauskas pils 2015. gadā Bauskas pils Bauskas pils (''Bauskenburg'') sākotnējais izskats 15. gadsimtā Skats uz Bauskas pili un pilsētu pāri Mūsai (20. gs. sākuma zīmējums) Bauskas pilsdrupas 19. gs. sākumā Bauskas pils ir viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.

Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Bauskas pils · Redzēt vairāk »

Bērzu muiža

Bērzu muiža var būt.

Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Bērzu muiža · Redzēt vairāk »

Dinaburgas pils

Dinaburgas pils pirms nopostīšanas 1577. gadā. Vecdaugavpils rekonstrukcijas variants. Dinaburgas pils jeb Vecdaugavpils (Alt-Dünaburg) bija 1275.

Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Dinaburgas pils · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas Pārdaugavas hercogistes vietvaldis (administrators).

Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »

Gustavs Reinholds fon Klots

Gustavs Reinholds fon Klots (arī von Klodt); dzimis, miris) bija Vidzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs, cenzors un latviešu valodas popularizētājs. Latviešu literārās biedrības (Lettisch-Literärische Gesellschaft) dibinātājs (1824) un tās pirmais vadītājs (1824-1838).

Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Gustavs Reinholds fon Klots · Redzēt vairāk »

Latviešu literārā biedrība

Latviešu literārās biedrības "Magazīna" (''Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft'', ap 1836). Latviešu literārā biedrība arī Latviešu draugu biedrība sākotnēji bija vācbaltiešu mācītāju 1824.

Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Latviešu literārā biedrība · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561—1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561—1583).

Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli zīmējums, 1895). Livonijas ordeņa mestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru. Livonijas ordeņa mestri bija Livonijas Ordeņa virspavēlnieki, līdz 1526.

Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Ludzas pils

Ludzas pilsdrupas mūsdienās Ludzas pilsdrupas (1797) Ludzas pils ir gotikas stilā celtas viduslaiku pils drupas Ludzas centrā.

Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Ludzas pils · Redzēt vairāk »

Mariona fon Klota

Anna Margrēta Cecīlija Erika Mariona fon Klota (dzimusi, mirusi) bija baltvāciešu izcelsmes dziedātāja.

Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Mariona fon Klota · Redzēt vairāk »

Rēzeknes pilskalns

Rēzeknes pilsdrupas ir Livonijas ordeņa pils paliekas Rēzeknes pilsētas centrā.

Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Rēzeknes pilskalns · Redzēt vairāk »

Sēlpils pils

V. Z. Štafenhāgena gravīra, 1866) Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils stilizēts izskats hercogu laikos (no Broces kolekcijas). Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1704. gadā Sēlpils baznīca un Sēlpils pilsdrupas ap 1870. gadu (1911. gada atklātne) Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.

Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Tallina · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Baltijas landesvēra karogs (1918—1920). Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten), ir Latvijas un Igaunijas teritorijā ieceļojušo vāciešu, zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. Eiropas tautu pārstāvju, kā arī pārvācoto līvu, latviešu un igauņu pēcteči, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas Krievijas impērijā, un 20.

Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vestiena

Vestiena ir ciems Madonas novada Vestienas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Vestiena · Redzēt vairāk »

Vidzemes landmaršali

Vidzemes landmaršals jeb Livonijas landmāršals bija Vidzemes bruņniecības priekšstāvis un Vidzemes landtāga priekšsēdis.

Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Vidzemes landmaršali · Redzēt vairāk »

Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)

Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm. Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. 1710.

Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) · Redzēt vairāk »

Zaubes pils

Zaubes pilsdrupas pie lielceļa un tiltiņš pāri Dzirnavupei 18. gadsimtā. Zaubes pils jeb Jirgenburgas pils, līdz 1932.

Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Zaubes pils · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

1599. gads

1599.

Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un 1599. gads · Redzēt vairāk »

1765. gads

1765.

Jaunums!!: Kloti no Jirgensburgas un 1765. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »