Ātrāk nekā pārlūku!
16 attiecības: Ķīpsala, Āgenskalna līcis, Āgenskalns, Bieķensala, Cisterciešu ordenis, Daugava, Gustavs Emanuēls fon Veismanis, Kīleveina grāvis, Kobrona skansts, Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola, Latvijas PSR, Mūkusala, Raņķa dambis, Rīgas domkapituls, Uzvaras parks, Zviedru Vidzeme.
Ķīpsala
Ķīpsala (agrāk saukta par Žagaru salu) ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, vidēji liela sala Daugavas lejteces kreisajā krastā, Kurzemes rajonā.
Jaunums!!: Klīversala un Ķīpsala · Redzēt vairāk »
Āgenskalna līcis
Āgenskalna līcis ir līcis Rīgā, Daugavas kreisajā krastā starp bijušo Klīversalu un Ķīpsalas augšgalu.
Jaunums!!: Klīversala un Āgenskalna līcis · Redzēt vairāk »
Āgenskalns
Āgenskalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā un Kurzemes rajonā, kurā iekļauj arī Rīgas pilsētas daļas Āgenskalna priedes un Klīversalu.
Jaunums!!: Klīversala un Āgenskalns · Redzēt vairāk »
Bieķensala
Bieķensala jeb Benkena sala ir bijusī sala Daugavas lejteces paplašinājumā pie upes kreisā pamatkrasta tagadējā Torņakalna apkaimē, kur mūsdienās atrodas industriālā apbūve.
Jaunums!!: Klīversala un Bieķensala · Redzēt vairāk »
Cisterciešu ordenis
Cisterciešu ordeņa ģerbonis. Cisterciešu ordenis (saīsinājums: OCist.) ir Romas katoļu baznīcas mūku un mūķeņu ordenis, dibināts 1098.
Jaunums!!: Klīversala un Cisterciešu ordenis · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Klīversala un Daugava · Redzēt vairāk »
Gustavs Emanuēls fon Veismanis
G. E. fon Veismanim piederējusī Šarlotentāles, vēlākā Vāgnera muižiņa Veismaņa projektētie Daugavas dambji 1791. gada kartē Gustavs Emanuēls fon Veismanis, vēlāk Gustavs Emanuēls Veismanis fon Veisenšteins (1729 - 1800) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas armijas inženieris.
Jaunums!!: Klīversala un Gustavs Emanuēls fon Veismanis · Redzēt vairāk »
Kīleveina grāvis
Kīleveina grāvis pie Jelgavas ielas 2015. gadā, pirms attīrīšanas Kīleveina grāvis ir mūsdienās daļēji aizbērta Daugavas atteka Torņakalna apkaimē, kas savienojas ar Mazo Daugavu.
Jaunums!!: Klīversala un Kīleveina grāvis · Redzēt vairāk »
Kobrona skansts
Kobronskansts (''Kobrons Schanz'') atliekas 1905. gada kartē Kobrona skansts jeb Kobronskansts bija Poļu—zviedru kara laikā būvēta skansts Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes ietekas Kīleveina grāvī tagadējā Torņakalna apkaimē.
Jaunums!!: Klīversala un Kobrona skansts · Redzēt vairāk »
Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola
Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola (1938). Skats Rīgu pāri Daugavai no Klīversalas ar matrozi un buriniekiem. Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola bija viena no Latvijas jūrskolām, kas no 1922.
Jaunums!!: Klīversala un Krišjāņa Valdemāra Rīgas jūrskola · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Jaunums!!: Klīversala un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »
Mūkusala
Mūkusala jeb Mūksala ir bijusī sala Daugavas lejteces paplašinājumā pie upes kreisā pamatkrasta tagadējā Torņakalna apkaimē.
Jaunums!!: Klīversala un Mūkusala · Redzēt vairāk »
Raņķa dambis
2006. gada jūlijs. Raņķa dambja uzbērums Raņķa dambis ir iela Rīgā, Kurzemes rajonā, Āgenskalna apkaimē.
Jaunums!!: Klīversala un Raņķa dambis · Redzēt vairāk »
Rīgas domkapituls
Rīgas domkapitula klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā. Rīgas domkapituls jeb Rīgas Svētās Jaunavas Marijas konvents bija Rīgas augstāko baznīckungu kolēģija pie Rīgas arhibīskapa galvenās, proti, Doma baznīcas (1202-1566).
Jaunums!!: Klīversala un Rīgas domkapituls · Redzēt vairāk »
Uzvaras parks
Uzvaras parks pavasarī Uzvaras parks ir plašs parks Āgenskalna apkaimē Rīgā, ko ierobežo Ojāra Vācieša, Hermaņa iela, Aleksandra Grīna bulvāris, Uzvaras bulvāris un Raņķa dambis.
Jaunums!!: Klīversala un Uzvaras parks · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Klīversala un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
