Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kodolfizika

Indekss Kodolfizika

Kodolfizika ir fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības un pārvēršanās procesus.

75 attiecības: Alberts Einšteins, Alfa daļiņa, Atoma kodols, Atomelektrostacija, Atomfizika, Atommasa, Atoms, Atomskaitlis, Ūdens, Īzaks Ņūtons, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Bēta daļiņa, Bēta sabrukšana, Berilijs, Bors, Džeimss Čedviks, Deitērijs, Dmitrijs Mendeļejevs, Eksponentfunkcija, Elektrība, Elektromagnētiskā mijiedarbība, Elektrons, Enerģija, Enerģijas nezūdamības likums, Ernests Rezerfords, Evolūcija, Fizika, Fotoelements, Fundamentālā mijiedarbība, Gaismas ātrums, Gamma stari, Grafīts, Gravitācija, Izotops, Jonizējošais starojums, Kadmijs, Kinētiskā enerģija, Klasiskā mehānika, Kodolenerģija, Kodolieroči, Kodolreakcija, Kodolreaktors, Kodolsintēze, Kodolu dalīšanās, Kritiskā masa, Kvants, Kvantu mehānika, Laukums, Lietderības koeficients, Masa, ..., Masas skaitlis, Masas—enerģijas proporcionalitāte, Matērija, Neitrons, Nukloni, Ogleklis, Parafīns, Plutonijs, Protons, Pussabrukšanas periods, Relativitātes teorija, Saule, Siltummainis, Smagais ūdens, Speciālā relativitātes teorija, Sprādziens, Sprāgstvielas, Stiprā mijiedarbība, Tilpums, Turbīna, Urāns (elements), Vakuums, Verners Heizenbergs, Vilsona kamera, Zeme. Izvērst indekss (25 vairāk) »

Alberts Einšteins

Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.

Jaunums!!: Kodolfizika un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »

Alfa daļiņa

Alfa daļiņa (α daļiņa) ir pozitīvi lādēts hēlija-4 atoma kodols, kas sastāv no 2 protoniem un 2 neitroniem.

Jaunums!!: Kodolfizika un Alfa daļiņa · Redzēt vairāk »

Atoma kodols

Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).

Jaunums!!: Kodolfizika un Atoma kodols · Redzēt vairāk »

Atomelektrostacija

Atomelektrostacija Katenomā, Francijā Atomelektrostacija (saīsinājumā AES) jeb kodolspēkstacija ir elektrostacija, kurā elektroenerģiju ražo no siltuma, kuru iegūst dažu smago elementu (235U, 239Pu) atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā.

Jaunums!!: Kodolfizika un Atomelektrostacija · Redzēt vairāk »

Atomfizika

Atomfizika ir fizikas nozare, kas pēta atomu kā izolētu sistēmu, kas sastāv no atoma kodola un elektroniem.

Jaunums!!: Kodolfizika un Atomfizika · Redzēt vairāk »

Atommasa

Atommasa jeb relatīvā molekulmasa M_r \ ir dotās vielas molekulas (vai atoma) masas m_0 \ attiecība pret 1/12 oglekļa atoma masas m_ \: Tā galvenokārt koncentrēta atoma kodolā, kura tilpums ir aptuveni 10-15 daļa no atoma tilpuma.

Jaunums!!: Kodolfizika un Atommasa · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Kodolfizika un Atoms · Redzēt vairāk »

Atomskaitlis

Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.

Jaunums!!: Kodolfizika un Atomskaitlis · Redzēt vairāk »

Ūdens

Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.

Jaunums!!: Kodolfizika un Ūdens · Redzēt vairāk »

Īzaks Ņūtons

Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.

Jaunums!!: Kodolfizika un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »

Ķīmisko elementu periodiskā tabula

Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).

Jaunums!!: Kodolfizika un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »

Bēta daļiņa

β- sabrukšana Bēta daļiņa (β daļiņa) ir lādēta daļiņa, kas izdalās bēta sabrukšanā.

Jaunums!!: Kodolfizika un Bēta daļiņa · Redzēt vairāk »

Bēta sabrukšana

Bēta sabrukšana ir atoma kodola radioaktīvās sabrukšanas veids, kurā tiek izsviesta bēta daļiņa — elektrons vai pozitrons.

Jaunums!!: Kodolfizika un Bēta sabrukšana · Redzēt vairāk »

Berilijs

Berilijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Be un atomskaitli 4.

Jaunums!!: Kodolfizika un Berilijs · Redzēt vairāk »

Bors

Bors ir ķīmiskais elements ar simbolu B un atomskaitli 5.

Jaunums!!: Kodolfizika un Bors · Redzēt vairāk »

Džeimss Čedviks

Sers Džeimss Čedviks (dzimis, miris) - angļu fiziķis.

Jaunums!!: Kodolfizika un Džeimss Čedviks · Redzēt vairāk »

Deitērijs

Deitērija vieta izotopu tabulā Deitērijs (- otrais, otrējais) jeb smagais ūdeņradis ir ūdeņraža otrs stabilais izotops.

Jaunums!!: Kodolfizika un Deitērijs · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Mendeļejevs

Dmitrijs Mendeļejevs (dzimis, miris) bija krievu ķīmiķis, kas izveidoja ķīmisko elementu periodisko sistēmu.

Jaunums!!: Kodolfizika un Dmitrijs Mendeļejevs · Redzēt vairāk »

Eksponentfunkcija

Eksponentfunkcija matemātikā ir funkcija e^x \,, kur e ir matemātiskā konstante, kuras aptuvenā vērtība ir 2,718281828, un funkcijas arguments ir kāpinātājs.

Jaunums!!: Kodolfizika un Eksponentfunkcija · Redzēt vairāk »

Elektrība

Zibens ir viens no visiespaidīgākajiem elektrības izpausmes veidiem Elektrība ir procesu kopums, kura pamatā ir elektrisko lādiņu vai elektrizētu ķermeņu kustība un mijiedarbība.

Jaunums!!: Kodolfizika un Elektrība · Redzēt vairāk »

Elektromagnētiskā mijiedarbība

Elektromagnētiskā mijiedarbība ir fundamentāla mijiedarbība, kas realizējas ar elektromagnētiskā lauka starpniecību.

Jaunums!!: Kodolfizika un Elektromagnētiskā mijiedarbība · Redzēt vairāk »

Elektrons

Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (élektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).

Jaunums!!: Kodolfizika un Elektrons · Redzēt vairāk »

Enerģija

Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Jaunums!!: Kodolfizika un Enerģija · Redzēt vairāk »

Enerģijas nezūdamības likums

Enerģijas nezūdamības likums ir universāls fizikas likums, kas nosaka to, ka kopējais slēgtā sistēmā esošais enerģijas daudzums laikā nemainās, neatkarīgi no tā, kādi procesi sistēmā norisinās.

Jaunums!!: Kodolfizika un Enerģijas nezūdamības likums · Redzēt vairāk »

Ernests Rezerfords

Ernests Rezerfords, Pirmais Nelsonas barons Rezerfords (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, kodolfizikas pamatlicējs.

Jaunums!!: Kodolfizika un Ernests Rezerfords · Redzēt vairāk »

Evolūcija

Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.

Jaunums!!: Kodolfizika un Evolūcija · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Kodolfizika un Fizika · Redzēt vairāk »

Fotoelements

Fotoelements — ierīce, kuras elektriskie parametri mainās gaismas starojuma iedarbībā.

Jaunums!!: Kodolfizika un Fotoelements · Redzēt vairāk »

Fundamentālā mijiedarbība

Lādētu daļiņu pievilkšanās, elektromagnētiskais spēks Fundamentālā mijiedarbība ir divu vai vairāku fizikālu ķermeņu (tie var būt gan elementārdaļiņas, gan kvantu lauki) savstarpējā iedarbība, kas izraisa to kustību vai stāvokļa maiņu.

Jaunums!!: Kodolfizika un Fundamentālā mijiedarbība · Redzēt vairāk »

Gaismas ātrums

Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.

Jaunums!!: Kodolfizika un Gaismas ātrums · Redzēt vairāk »

Gamma stari

atoma kodola Gamma stari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks kā rentgenstariem, bet ar lielāku caurspiešanas spēju, tos aiztur svina ekrāns un citi biezi šķēršļi, tie veidojas radioaktīvajā sabrukšanā.

Jaunums!!: Kodolfizika un Gamma stari · Redzēt vairāk »

Grafīts

Grafīts. Grafīts ir minerāls no elementu tīrradņu klases (sastāv tikai no viena elementa - oglekļa).

Jaunums!!: Kodolfizika un Grafīts · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Jaunums!!: Kodolfizika un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Izotops

Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.

Jaunums!!: Kodolfizika un Izotops · Redzēt vairāk »

Jonizējošais starojums

Radiācijas bīstamības simbols Jonizējošais starojums jeb jonizējošā radiācija ir daļiņu plūsma vai elektromagnētiskais starojums, kas spēj jonizēt vielu — radīt tajā jonus un brīvus elektronus.

Jaunums!!: Kodolfizika un Jonizējošais starojums · Redzēt vairāk »

Kadmijs

Kadmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cd un atomskaitli 48.

Jaunums!!: Kodolfizika un Kadmijs · Redzēt vairāk »

Kinētiskā enerģija

Amerikāņu kalniņos, vagoniņam slīdot augšup, kinētiskā enerģija samazinās, bet slīdot lejup - palielinās. Kinētiskā enerģija ir enerģija, kas piemīt ķermeņiem, kas atrodas kustībā.

Jaunums!!: Kodolfizika un Kinētiskā enerģija · Redzēt vairāk »

Klasiskā mehānika

Klasiskās mehānikas pamatā ir Ņūtona likumi, kas raksturo ķermeņu kustību. Attēlā redzams slīpais sviediens. Klasiskā mehānika ir viena no divām lielajām mehānikas apakšnozarēm; otra nozare ir kvantu mehānika.

Jaunums!!: Kodolfizika un Klasiskā mehānika · Redzēt vairāk »

Kodolenerģija

Kodolu īpatnējās saites enerģijas atkarība no masas skaitļa Kodolenerģija ir enerģijas veids, kura izdalās eksotermiskajās kodolreakcijās.

Jaunums!!: Kodolfizika un Kodolenerģija · Redzēt vairāk »

Kodolieroči

1945. gadā Kodolieroči ir ieroči, kuros izmanto kodolreakciju enerģiju.

Jaunums!!: Kodolfizika un Kodolieroči · Redzēt vairāk »

Kodolreakcija

neitroni ar zilām. Kodolreakcija ir process, kurā no viena veida atomiem rodas cita veida atomi.

Jaunums!!: Kodolfizika un Kodolreakcija · Redzēt vairāk »

Kodolreaktors

neitronu heterogēnā kodolreaktora shematisks attēls1 — vadības stienis; 2 — bioloģiskā aizsardzība; 3 — siltumaizsardzība; 4 — neitronu palēninātājs; 5 — kodoldegviela; 6 — siltumnesējs. Kodolreaktors jeb atomreaktors ir iekārta, kurā norisinās vadāma kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.

Jaunums!!: Kodolfizika un Kodolreaktors · Redzēt vairāk »

Kodolsintēze

tritija kodolsintēzes modelis. Kodolsintēze ir process, kura laikā pretēji kodolu dalīšanās procesam notiek kodolu saplūšana.

Jaunums!!: Kodolfizika un Kodolsintēze · Redzēt vairāk »

Kodolu dalīšanās

Enerģijas izdalīšanās, kodoliem daloties (zilā bultiņa) Kodolu dalīšanās ir kodolreakciju veids, kurā notiek atomu kodolu sadalīšanās mazākos kodolos.

Jaunums!!: Kodolfizika un Kodolu dalīšanās · Redzēt vairāk »

Kritiskā masa

Augšējā sfēra ir pārāk maza, lai notiktu ķēdes reakcija, jo liela daļa neitronu izkļūst ārā no tās. Vidējās sfēras izmērs ir pietiekams ķēdes reakcijai, jo sasniegta kritiskā masa. Apakšējā sfēra ir tikpat liela, kā augšējā, bet tai ir neitronus atstarojoša materiāla apvalks, tādēļ arī tā sasniedz kritisko masu. Kritiskā masa kodolfizikā ir kodoldegvielas (skaldāmā materiāla) daudzums, pie kura sākas kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas uztur pati sevi.

Jaunums!!: Kodolfizika un Kritiskā masa · Redzēt vairāk »

Kvants

Kvants (— ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.

Jaunums!!: Kodolfizika un Kvants · Redzēt vairāk »

Kvantu mehānika

Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.

Jaunums!!: Kodolfizika un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »

Laukums

Paralelograma laukums ir 4 vienības, aplim laukums ir 9π/4 vienības, trīsstūrim — 9/2 vienības Laukums ir lielums, kas raksturo virsmas izmēru.

Jaunums!!: Kodolfizika un Laukums · Redzēt vairāk »

Lietderības koeficients

Lietderības koeficients ir dzinēja, mašīnas vai citas sistēmas svarīgs raksturlielums, kas nosaka sistēmas enerģijas izmantošanas vai pārveidošanas efektivitāti.

Jaunums!!: Kodolfizika un Lietderības koeficients · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Kodolfizika un Masa · Redzēt vairāk »

Masas skaitlis

Atoma masas skaitlis ir kodolā esošo protonu un neitronu kopīgais skaits.

Jaunums!!: Kodolfizika un Masas skaitlis · Redzēt vairāk »

Masas—enerģijas proporcionalitāte

Masas—enerģijas proporcionalitāte fizikā, it īpaši vispārīgajā un speciālajā relativitātes teorijā, ir ķermeņa masu un enerģiju sasaistoša formula, kas pazīstama arī kā Einšteina formula.

Jaunums!!: Kodolfizika un Masas—enerģijas proporcionalitāte · Redzēt vairāk »

Matērija

Matērija ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.

Jaunums!!: Kodolfizika un Matērija · Redzēt vairāk »

Neitrons

Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.

Jaunums!!: Kodolfizika un Neitrons · Redzēt vairāk »

Nukloni

Nukloni (- kodols) ir atoma kodola sastāvā ietilpstošo subatomāro daļiņu - protonu un neitronu - kopīgs nosaukums.

Jaunums!!: Kodolfizika un Nukloni · Redzēt vairāk »

Ogleklis

Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.

Jaunums!!: Kodolfizika un Ogleklis · Redzēt vairāk »

Parafīns

Parafīna granulas Parafīns (no — 'maz' un affinis — 'radniecīgs') ir vaskam līdzīgs, ķīmiski samērā inerts (no tā cēlies arī tā nosaukums) baltas krāsas piesātināto ogļūdeņražu jeb alkānu maisījums.

Jaunums!!: Kodolfizika un Parafīns · Redzēt vairāk »

Plutonijs

Plutonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Pu un atomskaitli 94.

Jaunums!!: Kodolfizika un Plutonijs · Redzēt vairāk »

Protons

Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.

Jaunums!!: Kodolfizika un Protons · Redzēt vairāk »

Pussabrukšanas periods

Radioaktīvās sabrukšanas simulācija, sākotnēji ņemot četrus vai 400 atomus. Skaitlis augšā ir pagājušo pussabrukšanas periodu skaits. Jo vairāk atomu, jo labāk darbojas lielā skaita likums. Pussabrukšanas periods ir laiks, kurā kādu nestabilu, eksponenciāli sadalošos objektu skaits samazinās divas reizes jeb laiks, kurā nestabila objekta sabrukšanas varbūtība ir 1/2.

Jaunums!!: Kodolfizika un Pussabrukšanas periods · Redzēt vairāk »

Relativitātes teorija

Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.

Jaunums!!: Kodolfizika un Relativitātes teorija · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Kodolfizika un Saule · Redzēt vairāk »

Siltummainis

Cilindrisks siltummainis caurule-caurulē Siltummainis ir iekārta, kura pārvada siltumu no vienas vides uz citu.

Jaunums!!: Kodolfizika un Siltummainis · Redzēt vairāk »

Smagais ūdens

Smagais ūdens jeb deitērija oksīds (D2O) ir ūdens paveids, kura molekulas parastā ūdeņraža (protija) vietā satur deitēriju.

Jaunums!!: Kodolfizika un Smagais ūdens · Redzēt vairāk »

Speciālā relativitātes teorija

Speciālā relativitātes teorija ir teorija, kas apraksta mehānikas likumus, kā arī telpas un laika īpašības, ja kustības ātrumi ir tuvi gaismas ātrumam.

Jaunums!!: Kodolfizika un Speciālā relativitātes teorija · Redzēt vairāk »

Sprādziens

Sprāgstvielu sprādziensAviācijas bumbu sprādzienu simulācija aviācijas šovā Sprādziens ir ļoti ātra lielas enerģijas izdalīšanās ierobežotā (noslēgtā) tilpumā.

Jaunums!!: Kodolfizika un Sprādziens · Redzēt vairāk »

Sprāgstvielas

angliski Sprāgstvielas ir vielas, kuras spēj strauji ķīmiski noārdīties, sadalīšanās siltumu izdalot ļoti īsā laika intervālā.

Jaunums!!: Kodolfizika un Sprāgstvielas · Redzēt vairāk »

Stiprā mijiedarbība

Stiprā mijiedarbība ir stiprākais no četriem fundamentālajiem spēkiem dabā.

Jaunums!!: Kodolfizika un Stiprā mijiedarbība · Redzēt vairāk »

Tilpums

Tilpums ir kāda ģeometriska ķermeņa lielums, cik daudz trīsdimensiju telpas tas aizņem jeb telpas daļa, kas norobežota ar vismaz vienu noslēgtu virsmu.

Jaunums!!: Kodolfizika un Tilpums · Redzēt vairāk »

Turbīna

Tvaika turbīnas rotors, kas tiek gatavots Vācijā Turbīna (turbinis — ‘griešanās, virpulis’) ir rotējoša iekārta, uz kuras ass nostiprināts darbrats ar lāpstiņām, kas šķidruma, tvaika vai gāzes spiediena potenciālo enerģiju pārvērš par kinētisko enerģiju.

Jaunums!!: Kodolfizika un Turbīna · Redzēt vairāk »

Urāns (elements)

Urāns ir ķīmiskais elements ar simbolu U un atomskaitli 92.

Jaunums!!: Kodolfizika un Urāns (elements) · Redzēt vairāk »

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums ir telpa, kurā gandrīz nav vielas.

Jaunums!!: Kodolfizika un Vakuums · Redzēt vairāk »

Verners Heizenbergs

Verners Kārlis Heizenbergs (dzimis Vircburgā, miris Minhenē) bija ievērojams fiziķis un Nobela prēmijas laureāts, viens no kvantu mehānikas teorijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Kodolfizika un Verners Heizenbergs · Redzēt vairāk »

Vilsona kamera

Vilsona kamera Vilsona kamera ir ierīce, kas paredzēta lādētu daļiņu atstāto pēdu (treku) reģistrēšanai.

Jaunums!!: Kodolfizika un Vilsona kamera · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Kodolfizika un Zeme · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »