17 attiecības: Asinis, Augšžokļa kauls, Džons Edvards Grejs, Dezoksiribonukleīnskābe, Fosilijas, Haizivis, Hidrolokators, Kašalots, Kalmāri, Miocēns, Oligocēns, Plātņvaļi, Spermacets, Tonna, Zivis, Zobi, Zobvaļi.
Asinis
Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.
Jaunums!!: Kašalotu virsdzimta un Asinis · Redzēt vairāk »
Augšžokļa kauls
Augšžokļa kauls ir pāra, gaisu saturošs cilvēka galvaskausa sejas daļas kauls.
Jaunums!!: Kašalotu virsdzimta un Augšžokļa kauls · Redzēt vairāk »
Džons Edvards Grejs
Džons Edvards Grejs (dzimis, miris) bija britu zoologs.
Jaunums!!: Kašalotu virsdzimta un Džons Edvards Grejs · Redzēt vairāk »
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Jaunums!!: Kašalotu virsdzimta un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Kašalotu virsdzimta un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Haizivis
Haizivis (Selachimorpha) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) skrimšļzivju virskārta.
Jaunums!!: Kašalotu virsdzimta un Haizivis · Redzēt vairāk »
Hidrolokators
Latvijas Jūras spēku kuģa "Virsaitis" hidrolokatoru uzņemts kuģa vraks Igaunijas ūdeņos Hidrolokators (húdōr — ‘ūdens’; — ‘novietojums’) jeb sonors (— ‘skanīgs’) ir ierīce, kura zem ūdens ar hidrolokācijas metodi — ar akustiskajiem viļņiem un ultraskaņu — var atrast priekšmetus un to noteikt to atrašanās vietu, mērot laiku, kas paiet, kamēr no objekta atstarotā skaņa nonāk atpakaļ līdz ierīcei.
Jaunums!!: Kašalotu virsdzimta un Hidrolokators · Redzēt vairāk »
Kašalots
Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter).
Jaunums!!: Kašalotu virsdzimta un Kašalots · Redzēt vairāk »
Kalmāri
Kalmāri (Teuthida) ir desmitkājveidīgo virskārtai (Decapodiformes) piederoša galvkāju (Cephalopoda) kārta, kurā ietilpst apmēram 350 sugas.
Jaunums!!: Kašalotu virsdzimta un Kalmāri · Redzēt vairāk »
Miocēns
Miocēns ir ģeoloģiskās laika skalas posms, agrīnais neogēna periods.
Jaunums!!: Kašalotu virsdzimta un Miocēns · Redzēt vairāk »
Oligocēns
Oligocēns ( — "neliels" + — "jauns") ir paleogēna perioda pēdējā epoha.
Jaunums!!: Kašalotu virsdzimta un Oligocēns · Redzēt vairāk »
Plātņvaļi
Plātņvaļi (Mysticeti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām.
Jaunums!!: Kašalotu virsdzimta un Plātņvaļi · Redzēt vairāk »
Spermacets
Spermacets (sperma — ‘sēkla’,, kētos — ‘liels jūras dzīvnieks’) ir vaskveidīga viela, kas atrodas kašalota galvā esošos īpašos dobumos.
Jaunums!!: Kašalotu virsdzimta un Spermacets · Redzēt vairāk »
Tonna
Tonna ir standarta masas mērvienība un tā ir vienāda ar 1000 kilogramiem.
Jaunums!!: Kašalotu virsdzimta un Tonna · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Kašalotu virsdzimta un Zivis · Redzēt vairāk »
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Jaunums!!: Kašalotu virsdzimta un Zobi · Redzēt vairāk »
Zobvaļi
Zobvaļi (Odontoceti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām, kas apvieno delfīnus, cūkdelfīnus un vaļus ar zobiem.
Jaunums!!: Kašalotu virsdzimta un Zobvaļi · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Kašalotu dzimta, Kogiidae, Kogiinae, Physeteridae, Physeteroidea, Pundurkašalotu dzimta.