Ātrāk nekā pārlūku!
49 attiecības: Augi, Augsne, Ūdens, Baltalksnis, Bērzi, Dendroloģija, Dienvidu puslode, Divdīgļlapji, Dzimta (bioloģija), Kailsēkļi, Kambijs, Klimats, Kokkopība, Koksne, Lapas, Lapegles, Lapu koki, Lūksne, Lietus mežs, Mērenā josla, Melnalksnis, Miza, Nokarenais bērzs, Oglekļa dioksīds, Parastais kadiķis, Parastais osis, Parastais ozols, Parastais pīlādzis, Parastā apse, Parastā īve, Parastā egle, Parastā goba, Parastā ieva, Parastā kļava, Parastā liepa, Parastā priede, Purva bērzs, Saldais ķirsis, Segsēkļi, Skābeklis, Skujkoku klase, Stumbrs, Subtropu josla, Suga, Tropu josla, Vītoli, Veidotājaudi, Vilkābeles, Ziemeļu puslode.
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Koks un Augi · Redzēt vairāk »
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Koks un Augsne · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Koks un Ūdens · Redzēt vairāk »
Baltalksnis
Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench) ir daudzgadīgs bērzu dzimtas koks.
Jaunums!!: Koks un Baltalksnis · Redzēt vairāk »
Bērzi
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
Jaunums!!: Koks un Bērzi · Redzēt vairāk »
Dendroloģija
Dendroloģija (no (déndron) — 'koks' un λόγος (lógos) — 'mācība') — botānikas nozare, kas pētī kokaugu morfoloģiju, anatomiju, sistemātiku, fizioloģiju, ekoloģiju, ģenētiku, izplatību, saimniecisko nozīmi, introdukciju un aklimatizāciju.
Jaunums!!: Koks un Dendroloģija · Redzēt vairāk »
Dienvidu puslode
Dienvidu puslode Dienvidu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas dienvidos no ekvatora.
Jaunums!!: Koks un Dienvidu puslode · Redzēt vairāk »
Divdīgļlapji
Divdīgļlapji (Magnoliopsida) ir plašākā segsēkļu klase, kuru raksturo vairāku īpašību kopums.
Jaunums!!: Koks un Divdīgļlapji · Redzēt vairāk »
Dzimta (bioloģija)
Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Koks un Dzimta (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Kailsēkļi
Kailsēkļi (Gymnospermae no — "kailās sēklas") ir dažādsporu sēklaugi (Spermatophytina), kuru sēklaizmetņi ir atsegti.
Jaunums!!: Koks un Kailsēkļi · Redzēt vairāk »
Kambijs
Kambijs ( — ‘apmaiņa, nomaiņa’) ir veidotājaudi, kas atrodas starp vadaudiem — koksni un lūksni.
Jaunums!!: Koks un Kambijs · Redzēt vairāk »
Klimats
ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.
Jaunums!!: Koks un Klimats · Redzēt vairāk »
Kokkopība
Kokam apzāģēti zari, lai veidotu vainagu Kokkopība jeb arboristika ir dārzkopības nozare, kas nodarbojas ar koku, krūmu apkopšanu, stādīšanu vai likvidēšanu.
Jaunums!!: Koks un Kokkopība · Redzēt vairāk »
Koksne
Dižskābarža baļķis Koksne ir daudzu augstāko augu (kokaugu) stumbru un zaru daļa, kas atrodas zem mizas.
Jaunums!!: Koks un Koksne · Redzēt vairāk »
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Jaunums!!: Koks un Lapas · Redzēt vairāk »
Lapegles
Lapegles (Larix) ir priežu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas 10–14 skujkoku sugas.
Jaunums!!: Koks un Lapegles · Redzēt vairāk »
Lapu koki
Cukura kļava (''Acer saccharum'') Lapu koki ir koki ar plakanām lapām, kam sēklas attīstās augļos.
Jaunums!!: Koks un Lapu koki · Redzēt vairāk »
Lūksne
Lina stumbra šķērsgriezums: 1. Serde, 2. Protoksilēma, 3. Koksne I, 4. '''Lūksne''' I, 5. Sklerenhīma, 6. Miza, 7. Epiderma Lūksne jeb floēma ir vaskulāro augu audu komplekss, kas pārvada organiskās vielas (fotosintēzes produktus), jo īpaši saharozi, cukuru, uz auga daļām.
Jaunums!!: Koks un Lūksne · Redzēt vairāk »
Lietus mežs
Tropiskie lietus meži. Mērenie lietus meži. Lietus mežs Austrālijā. Lietus mežs ir mežs, kuram raksturīgs augsts nokrišņu daudzums.
Jaunums!!: Koks un Lietus mežs · Redzēt vairāk »
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Jaunums!!: Koks un Mērenā josla · Redzēt vairāk »
Melnalksnis
Melnalksnis (Alnus glutinosa) ir daudzgadīgs bērzu dzimtas koks.
Jaunums!!: Koks un Melnalksnis · Redzēt vairāk »
Miza
Indijas mango koka (''Mangifera indica'') miza Miza ir kokaugu ārējais segaudu slānis.
Jaunums!!: Koks un Miza · Redzēt vairāk »
Nokarenais bērzs
Nokarenais bērzs (Betula pendula Roth, sīn. Betula verrucosa Ehrh.) jeb kārpainais bērzs, jeb āra bērzs ir bērzu dzimtas suga.
Jaunums!!: Koks un Nokarenais bērzs · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Koks un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Parastais kadiķis
Parastais kadiķis (Juniperus communis), arī Zviedrijas kadiķis, paeglis, ērcis (Ziemeļkurzemē) ir vienmājas skujkoks.
Jaunums!!: Koks un Parastais kadiķis · Redzēt vairāk »
Parastais osis
Parastais osis (Fraxinus excelsior) ir vasarzaļš olīvu dzimtas koks ar spēcīgu sakņu sistēmu un plašu vainagu.
Jaunums!!: Koks un Parastais osis · Redzēt vairāk »
Parastais ozols
Parastais ozols ir dižskābaržu dzimtas ozolu ģints koku suga, kas ir vienīgā šīs ģints suga, kura Latvijā aug savvaļā.
Jaunums!!: Koks un Parastais ozols · Redzēt vairāk »
Parastais pīlādzis
Parastais pīlādzis, sērmūkslis jeb pucene (Sorbus aucuparia) ir rožu dzimtas suga.
Jaunums!!: Koks un Parastais pīlādzis · Redzēt vairāk »
Parastā apse
Parastā apse (Populus tremula) ir vītolu dzimtas apšu un papeļu ģints sugas lapu koks.
Jaunums!!: Koks un Parastā apse · Redzēt vairāk »
Parastā īve
Parastās īves sēklas Parastā īve ir Latvijā savvaļā ļoti reti sastopams skujkoks, kas atsevišķu koku veidā atrodams Piejūras zemienē.
Jaunums!!: Koks un Parastā īve · Redzēt vairāk »
Parastā egle
Parastā egle ir vienmāju priežu dzimtas skujkoks.
Jaunums!!: Koks un Parastā egle · Redzēt vairāk »
Parastā goba
Parastā goba (Ulmus glabra) ir gobu dzimtas vasarzaļi koki.
Jaunums!!: Koks un Parastā goba · Redzēt vairāk »
Parastā ieva
Parastā ieva (Prunus padus vai Padus avium) ir Latvijā bieži sastopams, rožu dzimtas koks vai krūms.
Jaunums!!: Koks un Parastā ieva · Redzēt vairāk »
Parastā kļava
Parastā kļava, arī Platānu kļava ir ziepjkoku dzimtas suga, kura savvaļā ir sastopama Rietumāzijā un Eiropā, tostarp bieži visā Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Koks un Parastā kļava · Redzēt vairāk »
Parastā liepa
Parastā liepa (Tilia cordata) ir līdz 30 m augsts malvu dzimtas koks ar plašu vainagu.
Jaunums!!: Koks un Parastā liepa · Redzēt vairāk »
Parastā priede
Parastā priede (Pinus sylvestris L.) ir vienmāju priežu dzimtas skujkoks.
Jaunums!!: Koks un Parastā priede · Redzēt vairāk »
Purva bērzs
Purva bērzs (Betula pubescens Ehrh., sīn. Betula alba) ir bērzu dzimtas suga.
Jaunums!!: Koks un Purva bērzs · Redzēt vairāk »
Saldais ķirsis
Saldais ķirsis (Prunus avium) ir plūmju ģints suga.
Jaunums!!: Koks un Saldais ķirsis · Redzēt vairāk »
Segsēkļi
Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi (Magnoliophyta) jeb ziedaugi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300 000 sugu).
Jaunums!!: Koks un Segsēkļi · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Koks un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Skujkoku klase
Skujkoki, skuju koki (Pinopsida) ir kailsēkļu nodalījuma vienīgā klase.
Jaunums!!: Koks un Skujkoku klase · Redzēt vairāk »
Stumbrs
Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.
Jaunums!!: Koks un Stumbrs · Redzēt vairāk »
Subtropu josla
Subtropu klimatiskā joslas atrašanās uz sauszemes Subtropi jeb subtropu klimatiskā josla ir klimatiskā josla Ziemeļu un Dienvidu puslodēs, atrodas starp tropu un mērenā klimata joslu, starp 30° un 40° ziemeļu un dienvidu platumu.
Jaunums!!: Koks un Subtropu josla · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Koks un Suga · Redzēt vairāk »
Tropu josla
Tropu joslas atrašanās vieta Tropu josla ir klimata josla, kas atrodas starp subekvatoriālo joslu un subtropu joslu.
Jaunums!!: Koks un Tropu josla · Redzēt vairāk »
Vītoli
Vītoli (Salix) ir vītolu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Koks un Vītoli · Redzēt vairāk »
Veidotājaudi
saknē. Veidotājaudi jeb meristēma (merizein — 'sadalīts', 'tāds, kas dalās') ir augu audu veids, kuru veido nespecializētas šūnas, kas daloties diferencējas par pastāvīgajām šūnām, tādējādi nodrošinot auga augšanu. Meristematiskajām šūnām raksturīgs neliels izmērs, starpšūnu telpas neesamība, kā arī plāns celulozes šūnapvalks un ļoti mazas vakuolas. Šūnas, kas saglabā savu dalīšanās spēju, tiek sauktas par iniciālšūnām, bet tās, kas diferencējas, — par derivātšūnām.
Jaunums!!: Koks un Veidotājaudi · Redzēt vairāk »
Vilkābeles
Vilkābeles jeb krustābeles (Crataegus) ir Ziemeļu puslodē augoša rožu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Koks un Vilkābeles · Redzēt vairāk »
Ziemeļu puslode
Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.
Jaunums!!: Koks un Ziemeļu puslode · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Koki.
