Ātrāk nekā pārlūku!
14 attiecības: Francija, Gaisa spēki, Kara flote, Komandkapteinis, Krievija, Latvija, Latvijas Jūras spēki, Majors, NATO, Padomju Savienība, Sauszemes bruņotie spēki, Spānija, Vācija, Virsnieks.
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Komandleitnants un Francija · Redzēt vairāk »
Gaisa spēki
Amerikāņu iznīcinātājs F-15 Eagle Gaisa spēki ir nacionāla militārā organizācija, kuras primārā darbība ir karadarbības organizēšana gaisa telpā, izmantojot dažāda veida lidaparātus.
Jaunums!!: Komandleitnants un Gaisa spēki · Redzēt vairāk »
Kara flote
Arābijas jūrā Kara flote jeb jūras spēki ir viens no bruņoto spēku veidiem, kurš paredzēts operatīvo un stratēģisko kaujas uzdevumu veikšanai jūras un okeāna vidē.
Jaunums!!: Komandleitnants un Kara flote · Redzēt vairāk »
Komandkapteinis
Komandkapteinis ir vecākā virsnieka militāra dienesta pakāpe daudzu valstu jūras spēkos.
Jaunums!!: Komandleitnants un Komandkapteinis · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Komandleitnants un Krievija · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Komandleitnants un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Jūras spēki
Jūras spēki ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kara flote.
Jaunums!!: Komandleitnants un Latvijas Jūras spēki · Redzēt vairāk »
Majors
Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku majora parādes formas apkakles zīmotne. Majors ( — 'lielākais, vecākais') ir pirmā vecāko virsnieku dienestu pakāpe, kas ir augstāka par kapteiņa un zemāka par pulkveža dienesta pakāpi.
Jaunums!!: Komandleitnants un Majors · Redzēt vairāk »
NATO
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".
Jaunums!!: Komandleitnants un NATO · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Komandleitnants un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Sauszemes bruņotie spēki
Sauszemes bruņotie spēki, arī armija (no — 'apbruņot'), ir kādas valsts bruņoto spēku daļa, kas paredzēta karadarbībai uz sauszemes, pārsvarā pret ārēju pretinieku.
Jaunums!!: Komandleitnants un Sauszemes bruņotie spēki · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: Komandleitnants un Spānija · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Komandleitnants un Vācija · Redzēt vairāk »
Virsnieks
Austrāliešu 29. bataljona kareivji, kurus 1918. gada augustā uzrunā viņu komandējošais virsnieks Virsnieks ir amatpersona bruņotajos spēkos, kā arī policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
Jaunums!!: Komandleitnants un Virsnieks · Redzēt vairāk »
