Ātrāk nekā pārlūku!
13 attiecības: Gothards Ketlers, Igaunija, Jamas Zapoļskas miera līgums, Johans Frīdrihs Hartknohs, Krievijas cariste, Livonijas karš, Pils, Polijas—Lietuvas ūnija, Randenes pils, Tartu apriņķis, Tīzenhauzeni, Tērbatas bīskapija, Tērbatas vaivadija.
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Kongutas pils un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Kongutas pils un Igaunija · Redzēt vairāk »
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Jaunums!!: Kongutas pils un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Johans Frīdrihs Hartknohs
Johans Frīdrihs Hartknohs (dzimis Goldapā, miris Rīgā) bija vācu grāmatu tirgotājs, izdevējs.
Jaunums!!: Kongutas pils un Johans Frīdrihs Hartknohs · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Kongutas pils un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Kongutas pils un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Pils
Kurzemes un Zemgales hercogu galvenā rezidence no 1578. līdz 1795. gadam Pils ir grezna, monumentāla celtne, kas parasti bijusi monarhu vai valsts vadītāja rezidence.
Jaunums!!: Kongutas pils un Pils · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Kongutas pils un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Randenes pils
Randenes vasaļa pils jeb Rannu vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.
Jaunums!!: Kongutas pils un Randenes pils · Redzēt vairāk »
Tartu apriņķis
Tartu apriņķis, arī Tērbatas apriņķis, ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Jaunums!!: Kongutas pils un Tartu apriņķis · Redzēt vairāk »
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Kongutas pils un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.
Jaunums!!: Kongutas pils un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »
Tērbatas vaivadija
Tērbatas vaivadija (Województwo dorpackie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Jaunums!!: Kongutas pils un Tērbatas vaivadija · Redzēt vairāk »
