Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību

Indekss Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību

Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija) ir starptautisks līgums ar kuru dalībvalstis apņemas cīnīties pret Baltijas jūras piesārņošanu no sauszemes, kuģiem, ieskaitot atpūtas kuģus, ar kaitīgām ķīmiskām vielām.

20 attiecības: Baltijas jūra, Dānija, Eiropas Savienība, Helsinki, Igaunija, Inese Vaidere, Krievija, Kuģis, Latvija, Lietuva, Padomju Savienība, Polija, Polijas Tautas Republika, Rietumvācija, Saeima, Sauszeme, Somija, Vācija, Vācijas Demokrātiskā Republika, Zviedrija.

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību un Dānija · Redzēt vairāk »

Eiropas Savienība

ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.

Jaunums!!: Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »

Helsinki

Helsinki ir Somijas galvaspilsēta un Somijas lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību un Helsinki · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību un Igaunija · Redzēt vairāk »

Inese Vaidere

Inese Vaidere (dzimusi Jelgavā) ir latviešu ekonomiste, politiķe, starptautiskās tirdzniecības un ārlietu eksperte.

Jaunums!!: Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību un Inese Vaidere · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību un Krievija · Redzēt vairāk »

Kuģis

ostā 1976. gadā Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis — peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām (rūpnieciskām, militārām, zinātniskām, sporta) vajadzībām.

Jaunums!!: Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību un Kuģis · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību un Latvija · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību un Lietuva · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību un Polija · Redzēt vairāk »

Polijas Tautas Republika

Polijas Otrās republikas robežas (1945—1946). Polijas Tautas Republika (PTR) (poļu: Polska Rzeczpospolita Ludowa, PRL), oficiālais valsts nosaukums no 1944.

Jaunums!!: Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību un Polijas Tautas Republika · Redzēt vairāk »

Rietumvācija

Rietumvācija (vācu: Westdeutschland vai West Deutschland) bija izplatīts neformāls Vācijas Federatīvās Republikas nosaukums no 1949.

Jaunums!!: Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību un Rietumvācija · Redzēt vairāk »

Saeima

Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.

Jaunums!!: Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību un Saeima · Redzēt vairāk »

Sauszeme

Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.

Jaunums!!: Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību un Sauszeme · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību un Somija · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas Demokrātiskā Republika

Vācijas Demokrātiskā Republika bija sociālistiska valsts Centrāleiropā, mūsdienu Vācijas teritorijas austrumdaļā, kas pastāvēja no 1949.

Jaunums!!: Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību un Zviedrija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Helsinku konvencija, Helsinku konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību, Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija) un HELCOM.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »