Ātrāk nekā pārlūku!
17 attiecības: Bibliotēka, Concordia Rigensis, Filistrs, Franču valoda, Frankfurte pie Mainas, Fraternitas Lataviensis, Fraternitas Livonica, Komeršs, Latīņu valoda, Paukošana, Rīga, Studenšu korporācijas, Studentu korporācijas, Talavija, Tartu, Vācbaltieši, Vācija.
Bibliotēka
Bibliotēka ((biblīos) — 'grāmata' un θήκη (tēke) — 'krātuve') ir rakstīto avotu, resursu krājums un struktūra, kura izvietota vienā konkrētā ēkā.
Jaunums!!: C!Q! un Bibliotēka · Redzēt vairāk »
Concordia Rigensis
Concordia Rigensis ir Rīgā dibināta un šobrīd Hamburgā pastāvoša vācbaltiešu studentu korporācija.
Jaunums!!: C!Q! un Concordia Rigensis · Redzēt vairāk »
Filistrs
Filistrs ir no vācu valodas cēlies termins, ko mūsdienās galvenokārt izmanto studentu korporācijas.
Jaunums!!: C!Q! un Filistrs · Redzēt vairāk »
Franču valoda
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.
Jaunums!!: C!Q! un Franču valoda · Redzēt vairāk »
Frankfurte pie Mainas
Frankfurte pie Mainas (izrunā) ir pilsēta Vācijā, Mainas upes krastos, Hesenes federālajā zemē.
Jaunums!!: C!Q! un Frankfurte pie Mainas · Redzēt vairāk »
Fraternitas Lataviensis
"Fraternitas Lataviensis" krāsu vairodziņš un cirķelis. Fraternitas Lataviensis (no latīņu valodas — 'Latāvu brālība') ir 1926.
Jaunums!!: C!Q! un Fraternitas Lataviensis · Redzēt vairāk »
Fraternitas Livonica
Fraternitas Livonica ir Latvijas studentu korporācija, kas dibināta 1926.
Jaunums!!: C!Q! un Fraternitas Livonica · Redzēt vairāk »
Komeršs
Vācu studenti Prāgā zemestēva (''landesvater'') ceremonijas laikā. Oskara Reksa (''Oscar Rex'') glezna (1905) Komeršs ( — 'satiksme') ir tradicionāls svinīgs akts, ko organizē studentu un studenšu korporācijas Ziemeļeiropā un Centrāleiropā.
Jaunums!!: C!Q! un Komeršs · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: C!Q! un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Paukošana
Paukošanas sacensības ar špagu Paukošana, pazīstama arī kā modernā paukošana, lai atšķirtu to no vēsturiskās paukošanas, ir viens no cīņas sporta veidiem, kur tiek izmantoti aukstie ieroči.
Jaunums!!: C!Q! un Paukošana · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: C!Q! un Rīga · Redzēt vairāk »
Studenšu korporācijas
Studenšu korporācijas ir slēgtas sieviešu akadēmiskās mūža organizācijas.
Jaunums!!: C!Q! un Studenšu korporācijas · Redzēt vairāk »
Studentu korporācijas
Studentu korporācijas ir akadēmiskas vīriešu mūža organizācijas, kas vieno studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.
Jaunums!!: C!Q! un Studentu korporācijas · Redzēt vairāk »
Talavija
Talavija ir viena no vecākajām un lielākajām Latvijas studentu korporācijām.
Jaunums!!: C!Q! un Talavija · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: C!Q! un Tartu · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: C!Q! un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: C!Q! un Vācija · Redzēt vairāk »
