Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kotiks

Indekss Kotiks

Kotiks ir jebkurš ausroņu dzimtas (Otariidae) dzīvnieks, kas pieder kotiku apakšdzimtai (Arctocephalinae).

43 attiecības: Airkāji, Ausroņi, Cilvēks, Dezoksiribonukleīnskābe, Diena, Dienvidi, Dienvidu kotiki, Dzīvnieki, Dzimta (bioloģija), Dzimumdimorfisms, Dzirde, Gaiss, Globālā sasilšana, Haizivis, Harēms, Jūra, Kažokāda, Kalmāri, Kāja, Kilograms, Klusais okeāns, Krāsa, Krili, Lauvroņu apakšdzimta, Mēnesis, Metrs, Nedēļa, Okeāns, Piens, Pingvīnu dzimta, Populācija, Putni, Redze, Sala, Suga, Vasara, Zīdītāji, Ziemeļu kotiks, Zivis, Zobenvalis, 18. gadsimts, 19. gadsimts, 1911. gads.

Airkāji

Airkāji, airkāju virsdzimtas (Pinnipedia) dzīvnieki ir daļēji jūras dzīvnieki, kas daļu dzīves pavada gan ūdenī, gan uz sauszemes, tie pieder plēsēju kārtas (Carnivora) suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).

Jaunums!!: Kotiks un Airkāji · Redzēt vairāk »

Ausroņi

Ausroņi jeb ausainie roņi, ausroņu dzimta (Otariidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) airkāju dzimtām.

Jaunums!!: Kotiks un Ausroņi · Redzēt vairāk »

Cilvēks

Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.

Jaunums!!: Kotiks un Cilvēks · Redzēt vairāk »

Dezoksiribonukleīnskābe

DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.

Jaunums!!: Kotiks un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »

Diena

terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.

Jaunums!!: Kotiks un Diena · Redzēt vairāk »

Dienvidi

200px Dienvidi ir viena no četrām debespusēm.

Jaunums!!: Kotiks un Dienvidi · Redzēt vairāk »

Dienvidu kotiki

Dienvidu kotiki (Arctocephalus) ir viena no ausroņu dzimtas (Otariidae) ģintīm, kas apvieno 8 kotiku sugas.

Jaunums!!: Kotiks un Dienvidu kotiki · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Kotiks un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Dzimta (bioloģija)

Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Kotiks un Dzimta (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Dzimumdimorfisms

Fazānu tēviņš un mātīte Dzimumdimorfisms (dimorfisms no — 'divi', 'divreiz', un morphe — 'forma') ir pazīmju atšķirība starp vienas sugas mātītēm un tēviņiem.

Jaunums!!: Kotiks un Dzimumdimorfisms · Redzēt vairāk »

Dzirde

250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.

Jaunums!!: Kotiks un Dzirde · Redzēt vairāk »

Gaiss

Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.

Jaunums!!: Kotiks un Gaiss · Redzēt vairāk »

Globālā sasilšana

Temperatūras izmaiņas pēdējo 140 gadu laikā. Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus.

Jaunums!!: Kotiks un Globālā sasilšana · Redzēt vairāk »

Haizivis

Haizivis (Selachimorpha) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) skrimšļzivju virskārta.

Jaunums!!: Kotiks un Haizivis · Redzēt vairāk »

Harēms

Turcijā Harēms (turku: harem no arābu Ḥarām, aizliegts) ir vīriešiem aizliegto sieviešu kopuma un viņu apdzīvoto telpu apzīmējums poligāmijas tipa ģimenē.

Jaunums!!: Kotiks un Harēms · Redzēt vairāk »

Jūra

300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.

Jaunums!!: Kotiks un Jūra · Redzēt vairāk »

Kažokāda

Lapsu kažoki Kažokāda ir nonāvēta kažokzvēra vai cita dzīvnieka (parasti zīdītāja) āda, kurai ir biezs apmatojums un kuru pēc īpašas apstrādes izmanto apģērba, piemēram, kažoku, apkakļu un cepuru izgatavošanai.

Jaunums!!: Kotiks un Kažokāda · Redzēt vairāk »

Kalmāri

Kalmāri (Teuthida) ir desmitkājveidīgo virskārtai (Decapodiformes) piederoša galvkāju (Cephalopoda) kārta, kurā ietilpst apmēram 350 sugas.

Jaunums!!: Kotiks un Kalmāri · Redzēt vairāk »

Kāja

Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.

Jaunums!!: Kotiks un Kāja · Redzēt vairāk »

Kilograms

collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).

Jaunums!!: Kotiks un Kilograms · Redzēt vairāk »

Klusais okeāns

Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.

Jaunums!!: Kotiks un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »

Krāsa

Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.

Jaunums!!: Kotiks un Krāsa · Redzēt vairāk »

Krili

Krili jeb eifauzīdvēži (Euphausiacea) ir neliela izmēra vēžveidīgie, kas ir augstāko vēžu klases (Malacostraca) kārta.

Jaunums!!: Kotiks un Krili · Redzēt vairāk »

Lauvroņu apakšdzimta

Lauvroņu apakšdzimta (Otariinae) ir viena no divām ausroņu dzimtas (Otariidae) apakšdzimtām, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas jūras zīdītāju sugas un vienu izmirušu sugu un kas tiek iedalītas 5 ģintīs.

Jaunums!!: Kotiks un Lauvroņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Mēnesis

Mēnesis ir laika vienība, kuru lieto kalendāros, un vēsturiski ir veidojies, kā laika posms, kurā nomainās visas četras mēness fāzes (29,53 dienas).

Jaunums!!: Kotiks un Mēnesis · Redzēt vairāk »

Metrs

No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.

Jaunums!!: Kotiks un Metrs · Redzēt vairāk »

Nedēļa

Nedēļa ir noteikts laika periods, kurā ietilpst septiņas diennaktis, lai gan atsevišķām kultūrām var būt atšķirīgs dienu skaits nedēļā.

Jaunums!!: Kotiks un Nedēļa · Redzēt vairāk »

Okeāns

Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.

Jaunums!!: Kotiks un Okeāns · Redzēt vairāk »

Piens

Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.

Jaunums!!: Kotiks un Piens · Redzēt vairāk »

Pingvīnu dzimta

Pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) putni ir nelidojoši jūrasputni, kuru spārni ir ieguvuši airu formu.

Jaunums!!: Kotiks un Pingvīnu dzimta · Redzēt vairāk »

Populācija

Populācija ir vienas sugas īpatņu kopa, kam piemīt kopējas to raksturojošas pazīmes un kas ilgstoši apdzīvo noteiktu teritoriju.

Jaunums!!: Kotiks un Populācija · Redzēt vairāk »

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Jaunums!!: Kotiks un Putni · Redzēt vairāk »

Redze

Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.

Jaunums!!: Kotiks un Redze · Redzēt vairāk »

Sala

Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.

Jaunums!!: Kotiks un Sala · Redzēt vairāk »

Suga

Suga: mājas zirgs Suga (no  — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.

Jaunums!!: Kotiks un Suga · Redzēt vairāk »

Vasara

Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.

Jaunums!!: Kotiks un Vasara · Redzēt vairāk »

Zīdītāji

Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.

Jaunums!!: Kotiks un Zīdītāji · Redzēt vairāk »

Ziemeļu kotiks

Ziemeļu kotiks (Callorhinus ursinus) ir ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga ziemeļu kotiku ģintī (Callorhinus).

Jaunums!!: Kotiks un Ziemeļu kotiks · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Jaunums!!: Kotiks un Zivis · Redzēt vairāk »

Zobenvalis

Zobenvalis (Orcinus orca), pazīstams arī kā plēsoņdelfīns un nažspuras delfīns, ir lielākais delfīnu dzimtas (Delphinidae) zīdītājs.

Jaunums!!: Kotiks un Zobenvalis · Redzēt vairāk »

18. gadsimts

18.

Jaunums!!: Kotiks un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Kotiks un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

1911. gads

1911.

Jaunums!!: Kotiks un 1911. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Arctocephalinae, Kotiki, Kotiku apakšdzimta.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »