Ātrāk nekā pārlūku!
74 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Augšdaugava, Augšdaugavas pazeminājums, Augšzemes augstiene, Austrumeiropas laiks, Īzaks Rabinovičs (matemātiķis), Baltkrievi, Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Cecīlija Dinere, Dagdas novads, Daugava, Daugavas loki, Dzelzceļa līnija Rīga—Orla, Igauņi, Ineta Radēviča, Inflantijas vaivadija, Inga Pizāne, Janvāra sacelšanās, Jānis Timma, Jersika (valsts), Jezuīti, Kaujas pie Daugavpils (1920), Krāslavas apriņķis, Krāslavas ģimnāzija, Krāslavas novads, Krāslavas novads (2001—2021), Krāslavas pils, Krāslavas rajons, Krāslavas Romas katoļu baznīca, Krievi, Latgaļi, Latgale, Latgales atbrīvošana, Latgales augstiene, Latvieši, Latvija, Latvijas ebreji, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas—Krievijas miera līgums, Letijas dalīšanas līgums, Lietuvieši, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Lotigola, Lsm.lv, Miests, Napoleons Orda, Naums Āronsons, Nikolajs Loskis, ..., Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pāvils Glaudāns, Pēteris Koroševskis, Pilsēta, Pirmais pasaules karš, Plāteri, Poļi, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Polockas kņazi, Ragnvalds, Sāgas, Sēlija, Stabilitātei!, Suverēno valstu uzskaitījums, Ukraiņi, Valentīna Gotovska, Valsts valodas centrs, Vikingi, Visvaldis, Vitebskas guberņa, Volfi fon Līdinghauzeni, 14. Saeimas vēlēšanas. Izvērst indekss (24 vairāk) »
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Jaunums!!: Krāslava un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »
Augšdaugava
Augšdaugava ir aizsargājamo ainavu apvidus Latgalē, Augšdaugavas un Krāslavas novados.
Jaunums!!: Krāslava un Augšdaugava · Redzēt vairāk »
Augšdaugavas pazeminājums
Augšdaugavas pazeminājums ir dabas apgabals Latgales augstienes dienviddaļā Augšdaugavas un Krāslavas novados.
Jaunums!!: Krāslava un Augšdaugavas pazeminājums · Redzēt vairāk »
Augšzemes augstiene
Augšzemes augstiene ir dabas apgabals Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes turpinājums Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Krāslava un Augšzemes augstiene · Redzēt vairāk »
Austrumeiropas laiks
Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika joslas nosaukumiem.
Jaunums!!: Krāslava un Austrumeiropas laiks · Redzēt vairāk »
Īzaks Rabinovičs (matemātiķis)
Īzaks Rabinovičs (dzimis, miris) bija Krāslavā dzimis ebreju izcelsmes Latvijas matemātiķis un zinātnes popularizētājs.
Jaunums!!: Krāslava un Īzaks Rabinovičs (matemātiķis) · Redzēt vairāk »
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Krāslava un Baltkrievi · Redzēt vairāk »
Ceļš no varjagiem uz grieķiem
Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11. gadsimts) intensīvi izmantoja vikingi ekspansijai Austrumeiropā un tirdzniecībai ar Hazāru kaganātu un Bizantijas impēriju.
Jaunums!!: Krāslava un Ceļš no varjagiem uz grieķiem · Redzēt vairāk »
Cecīlija Dinere
Cecīlija Dinere (dzimusi, mirusi) bija latviešu rakstniece, dzejniece, tulkotāja un atdzejotāja.
Jaunums!!: Krāslava un Cecīlija Dinere · Redzēt vairāk »
Dagdas novads
Dagdas novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē.
Jaunums!!: Krāslava un Dagdas novads · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Krāslava un Daugava · Redzēt vairāk »
Daugavas loki
Daugavas loki ir Daugavas ielejas daļa, kā arī dabas parks Latgales dienvidaustrumos un Augšzemes austrumos.
Jaunums!!: Krāslava un Daugavas loki · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Rīga—Orla
Rīgas-Orlas dzelzceļa karte (pēc 1904). Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija (1910). Daugavpils dzelzceļa stacija (ap 1900). Vitebskas dzelzceļa stacija. Smoļenskas dzelzceļa stacija. Orlas dzelzceļa stacija. Dzelzceļa līnija Rīga—Orla bija 1858.-1868.
Jaunums!!: Krāslava un Dzelzceļa līnija Rīga—Orla · Redzēt vairāk »
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Jaunums!!: Krāslava un Igauņi · Redzēt vairāk »
Ineta Radēviča
Ineta Radēviča (dzimusi Krāslavā) ir bijusī latviešu vieglatlēte, startējusi tāllēkšanas un trīssoļlēkšanas sacensībās.
Jaunums!!: Krāslava un Ineta Radēviča · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Jaunums!!: Krāslava un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »
Inga Pizāne
Inga Pizāne (dzimusi 1986. gada 12. decembrī) ir latviešu dzejniece.
Jaunums!!: Krāslava un Inga Pizāne · Redzēt vairāk »
Janvāra sacelšanās
1863. un 1864. gada sacelšanās vietas Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā. Janvāra sacelšanās (1863—1864) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas Impērijas varu Polijā, Baltkrievijā un Lietuvā, lai atjaunotu pēc Polijas dalīšanas sagrauto Polijas—Lietuvas kopvalsti 1772.
Jaunums!!: Krāslava un Janvāra sacelšanās · Redzēt vairāk »
Jānis Timma
Jānis Timma (dzimis Krāslavā) ir latviešu basketbolists, spēlē uzbrūkošā aizsarga un vieglā uzbrucēja pozīcijās.
Jaunums!!: Krāslava un Jānis Timma · Redzēt vairāk »
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jaunums!!: Krāslava un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Jaunums!!: Krāslava un Jezuīti · Redzēt vairāk »
Kaujas pie Daugavpils (1920)
Kaujas pie Daugavpils, militārajā vēsturē pazīstama arī kā operācija Ziema bija Latvijas un Polijas Otrās republikas armiju kopīga uzbrukuma operācija Latvijas brīvības cīņu laikā.
Jaunums!!: Krāslava un Kaujas pie Daugavpils (1920) · Redzēt vairāk »
Krāslavas apriņķis
Krāslavas apriņķis bija administratīvi teritoriāla vienība Latvijas PSR sastāvā.
Jaunums!!: Krāslava un Krāslavas apriņķis · Redzēt vairāk »
Krāslavas ģimnāzija
Krāslavas ģimnāzija ir Krāslavas skola, kas realizē pamatizglītības otrā posma (7. — 9. klase) programmu, vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu, vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu un vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programmu.
Jaunums!!: Krāslava un Krāslavas ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Krāslavas novads
Krāslavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Krāslava un Krāslavas novads · Redzēt vairāk »
Krāslavas novads (2001—2021)
Krāslavas novads bija pašvaldība Latgales dienviddaļā un Sēlijas austrumdaļā.
Jaunums!!: Krāslava un Krāslavas novads (2001—2021) · Redzēt vairāk »
Krāslavas pils
Krāslavas pils atjaunošanas laikā (2009) Krāslavas pils pirms Pirmā pasaules kara (1911) Krāslavas pils jeb Plāteru pils ir 18.
Jaunums!!: Krāslava un Krāslavas pils · Redzēt vairāk »
Krāslavas rajons
Krāslavas rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Jaunums!!: Krāslava un Krāslavas rajons · Redzēt vairāk »
Krāslavas Romas katoļu baznīca
Krāslavas Svētā Ludviga Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Krāslava un Krāslavas Romas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Krāslava un Krievi · Redzēt vairāk »
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Jaunums!!: Krāslava un Latgaļi · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Krāslava un Latgale · Redzēt vairāk »
Latgales atbrīvošana
Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" (1939., 1992.) Austrumu fronte 1919.g. 7. jūnijā Frontes līnija Latgales atbrīvošanas kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža Latgales atbrīvošana 1920.
Jaunums!!: Krāslava un Latgales atbrīvošana · Redzēt vairāk »
Latgales augstiene
Latgales augstiene ir visplašākā Latvijas augstiene, tā atrodas Latvijas austrumdaļā.
Jaunums!!: Krāslava un Latgales augstiene · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Krāslava un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Krāslava un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas ebreji
jidiša valodas izplatības robeža. Latvijas ebreji, līdz Otrajam pasaules karam līdztekus lietoja arī vārdu žīdi, vēsturnieka Iļjas Ļenska argumenti diskusijā žurnālā "Satori" 21.07.2020 ir viena no Latvijas mazākumtautībām.
Jaunums!!: Krāslava un Latvijas ebreji · Redzēt vairāk »
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Jaunums!!: Krāslava un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »
Latvijas—Krievijas miera līgums
Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā. Latvijas—Krievijas miera līgums jeb 1920.
Jaunums!!: Krāslava un Latvijas—Krievijas miera līgums · Redzēt vairāk »
Letijas dalīšanas līgums
Letijas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Letijas dalīšanas līgums ir Romas pāvesta Inocenta III 1210.
Jaunums!!: Krāslava un Letijas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Krāslava un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Krāslava un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Krāslava un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Krāslava un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Lotigola
Lotigola bija seno latgaļu valsts vai novads 12.—13.
Jaunums!!: Krāslava un Lotigola · Redzēt vairāk »
Lsm.lv
LSM.lv ir Latvijas Sabiedrisko mediju — Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas — veidots ziņu portāls.
Jaunums!!: Krāslava un Lsm.lv · Redzēt vairāk »
Miests
Miests ir neliela apdzīvota vieta, kuras iedzīvotāju vairums nodarbojas ar tirdzniecību un amatniecību, bet ne zemkopību un zveju.
Jaunums!!: Krāslava un Miests · Redzēt vairāk »
Napoleons Orda
Napoleons Orda (1807—1883) bija Baltkrievijas poļu gleznotājs, rakstnieks, mūziķis, komponists un tēlnieks.
Jaunums!!: Krāslava un Napoleons Orda · Redzēt vairāk »
Naums Āronsons
Naums Āronsons (dzimis, miris) bija Latvijas ebreju izcelsmes tēlnieks un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Krāslava un Naums Āronsons · Redzēt vairāk »
Nikolajs Loskis
Nikolajs Loskis (miris) bija Latvijas krievu izcelsmes filosofs, kurš lielu daļu no savas radošās darbības pavadījis ārzemēs.
Jaunums!!: Krāslava un Nikolajs Loskis · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Krāslava un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Pāvils Glaudāns
Pāvils Glaudāns, saukts arī Pāvels Glaudāns (dzimis Krāslavā, miris), bija latviešu gleznotājs, viens no spilgtākajiem sava laika portretistiem.
Jaunums!!: Krāslava un Pāvils Glaudāns · Redzēt vairāk »
Pēteris Koroševskis
Pēteris Koroševskis (1940) ir latviešu lauksaimnieks un valsts darbinieks, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts.
Jaunums!!: Krāslava un Pēteris Koroševskis · Redzēt vairāk »
Pilsēta
Frankfurte pie Mainas Vācijas rietumdaļā. Pilsēta ir apdzīvota vieta ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, rūpniecisku, tirdzniecības, kultūras un administratīva vai politiska centra nozīmi.
Jaunums!!: Krāslava un Pilsēta · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Krāslava un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Plāteri
Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Plāteri jeb par Plāteriem saukti dzimtkungi no Brēles, pēc 1803.
Jaunums!!: Krāslava un Plāteri · Redzēt vairāk »
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Krāslava un Poļi · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Krāslava un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Krāslava un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Jaunums!!: Krāslava un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Jaunums!!: Krāslava un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »
Ragnvalds
Ragnvalds (Ragnvaldr, senkrievu: Рогъволодъ, Роговолодъ,;; dzimis ap 920. gadu — miris 978. gadā) bija pirmais hronikās minētais Polockas kņazs, kurš valdīja no 945.
Jaunums!!: Krāslava un Ragnvalds · Redzēt vairāk »
Sāgas
rokraksta (ap 1350. gadu). Sāgas (daudzskaitlī: sögur, no segja — 'stāstīt, runāt') ir seno Ziemeļeiropas ģermāņu skaldu sacerēti mutvārdu varoņeposi, kas visilgāk saglabājās Islandes viduslaiku kultūrā.
Jaunums!!: Krāslava un Sāgas · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Krāslava un Sēlija · Redzēt vairāk »
Stabilitātei!
Stabilitātei! ir 2021.
Jaunums!!: Krāslava un Stabilitātei! · Redzēt vairāk »
Suverēno valstu uzskaitījums
Zambija - Zālamana Salas - Ziemeļkoreja - Ziemeļmaķedonija - Zimbabve - Zviedrija Kategorija:Politiskā ģeogrāfija Kategorija:Valstu uzskaitījumi.
Jaunums!!: Krāslava un Suverēno valstu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Ukraiņi
Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).
Jaunums!!: Krāslava un Ukraiņi · Redzēt vairāk »
Valentīna Gotovska
Valentīna Gotovska (dzimusi Tolstika Krāslavā) ir bijusī Latvijas vieglatlēte, startējusi tāllēkšanas un augstlēkšanas sacensībās.
Jaunums!!: Krāslava un Valentīna Gotovska · Redzēt vairāk »
Valsts valodas centrs
Valsts valodas centrs (VVC) ir 1992.
Jaunums!!: Krāslava un Valsts valodas centrs · Redzēt vairāk »
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Jaunums!!: Krāslava un Vikingi · Redzēt vairāk »
Visvaldis
Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.
Jaunums!!: Krāslava un Visvaldis · Redzēt vairāk »
Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Jaunums!!: Krāslava un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »
Volfi fon Līdinghauzeni
Volfu fon Līdinghauzenu dzimtas ģerbonis. Georgs Kristofs Volfs no Līdinghauzenes (1751–1807), Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclers. Volfi fon Līdinghauzeni jeb Līdinghauzeni-Volfi (von Lüdinghausen Wolff) ir sena vācu dzimta, kas 15.
Jaunums!!: Krāslava un Volfi fon Līdinghauzeni · Redzēt vairāk »
14. Saeimas vēlēšanas
Iegūtie mandāti katrā vēlēšanu apgabalā 14. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika.
Jaunums!!: Krāslava un 14. Saeimas vēlēšanas · Redzēt vairāk »
