Ātrāk nekā pārlūku!
147 attiecības: Adigi, Aleksandrs Ņevskis, Aleksandrs I Romanovs, Aleksandrs II Romanovs, Aleksandrs III Romanovs, Aleksejs I Romanovs, Anna I, Anna Leopoldovna, Armēnija, Askolds (kņazs), Askolds un Dirs, Astrahaņa, Astrahaņas hani, Autokrātija, Šlēsviga-Holšteina, Žemaitija, Čerņihiva, Ņižņijnovgoroda, Belozerska, Bjalistoka, Boriss Godunovs, Cars, Daniels Romanovičs, Dmitrijs Donskis, Elizabete Petrovna, Ernsts Johans Bīrons, Fjodors I, Fjodors II Godunovs, Fjodors III Romanovs, Galīcijas-Volīnijas kņazi, Gardarīke, Gruzija, Hercogs, Ibērija, Igaunija, Igors Rurikovičs, Ivans I Kaļita, Ivans II Ivanovičs Skaistais, Ivans III, Ivans IV, Ivans V Romanovs, Ivans VI Romanovs, Jaropolks Svjatoslavičs, Jaroslavļa, Jaroslavs Vladimirovičs, Jevdokija Lopuhina, Jugra (zeme), Jurijs Daņilovičs, Jurijs Dolgorukijs, Kabarda-Balkārija, ..., Karalis, Karēlija, Kartlija, Kasimovas hani, Katrīna I, Katrīna II Lielā, Kaukāzs, Kazaņa, Kazaņas haniste, Kņazs, Kijiva, Kijivas kņaziene Olga, Kijivas Krievzeme, Kijivas lielkņazi, Konda, Krievija, Krievijas cariste, Krievijas Federācijas prezidents, Krievijas Impērija, Krievijas Konstitūcija, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krimas haniste, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogi, Lietuva, Lietuvas valsts vadītāji, Livonija, Livonijas hercogi, Maskavas lielkņazi, Maskavija, Mihails Fjodorovičs Romanovs, Monarhs, Mscislava, Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais), Nikolajs I Romanovs, Nikolajs II Romanovs, Norvēģija, Novgorodas kņazi, Oļegs (kņazs), Obdorija, Oldenburga, Padomju Savienība, Padomju Savienības vadītāju uzskaitījums, Pāvils I Romanovs, Pēteris I, Pēteris II Romanovs, Pēteris III, Perma, Pleskava, Podolija, Polija, Polijas valdnieku uzskaitījums, Polocka, Princis, Rjazaņa, Rostova, Ruriks, Rusi, Sibīrija, Sibīrijas haniste, Simeons Bekbulatovičs, Simeons Ivanovičs Lepnais, Smoļenska, Sofija Romanova, Somija, Somijas lielhercogiste, Svētais, Svjatoslavs Igorevičs, Svjatoslavs Vsevolodovičs, Turkestāna, Tvera, Udora, Ukraina, Vasilijs I Dmitrijevičs, Vasilijs II Tumšais, Vasilijs III, Vasilijs IV Šuiskis, Viltusdmitrijs I, Vitebska, Vladimiras-Suzdaļas kņazi, Vladimirs Monomahs, Vladimirs Mstislavičs, Vladimirs Svjatoslavičs, Vladislavs IV Vāsa, Volīnija, Volgas Bulgārija, Vseslavs Bračislavičs, Vsevolods Lielā Ligzda, Zelta Orda, Zelta Ordas hanu uzskaitījums, Zemgale, Ziemeļi, 1740. gads, 1741. gads, 1906. gads, 1917. gads, 9. gadsimts. Izvērst indekss (97 vairāk) »
Adigi
Adigi (pašnosaukums: адыгэ) jeb čerkesi ir viena no Ziemeļkaukāza tautām.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Adigi · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Ņevskis
Aleksandrs Ņevskis vai Aleksandrs Jaroslavičs (krievu: Алекса́ндр Яросла́вич Не́вский) (dzimis, miris) bija krievu karavadonis, Novgorodas kņazs (1236-1251), Kijevas lielkņazs (no 1249).
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Aleksandrs Ņevskis · Redzēt vairāk »
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs II Romanovs
Aleksandrs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1855.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Aleksandrs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs III Romanovs
Aleksandrs III Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars (1881—1894), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Aleksandrs III Romanovs · Redzēt vairāk »
Aleksejs I Romanovs
Aleksejs I Romanovs jeb Aleksejs Mihailovičs, saukts "Klusākais" (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1645.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Aleksejs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Anna I · Redzēt vairāk »
Anna Leopoldovna
Anna Leopoldovna (dzimusi kā Elizabete Karolīne Kristīne, mirusi) bija Mēklenburgas-Šverīnes hercoga Kārļa Leopolda (Karl Leopold, Herzog von Mecklenburg-Schwerin, 1678-1747) un krievu princeses Katrīnas meita.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Anna Leopoldovna · Redzēt vairāk »
Armēnija
Armēnija (Hayastan), oficiālais nosaukums — Armēnijas Republika (Հայաստանի Հանրապետություն; Hayastani Hanrapetut’yun), ir valsts Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Armēnija · Redzēt vairāk »
Askolds (kņazs)
Askolds (senskandināvu: Haskuldr, Höskuldr) bija pusleģendārs Kijivas kņazs, kas valdīja kopā ar Diru.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Askolds (kņazs) · Redzēt vairāk »
Askolds un Dirs
Askolds un Dirs bija pusleģendāri pirmie varjagu Kijivas kagani līdz 882.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Askolds un Dirs · Redzēt vairāk »
Astrahaņa
Astrahaņa ir pilsēta Krievijas Federācijas Dienvidu federālajā apgabalā, Astrahaņas apgabala centrs.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Astrahaņa · Redzēt vairāk »
Astrahaņas hani
Astrahaņas hana valsts (ap 1550). Astrahaņas caru (hanu) ģerboņa atveids mūsdienu Astrahaņas apgabala ģerbonī Astrahaņas hani jeb Astrahaņas cari bija Lielās Ordas valdnieku dinastijai piederīgi tatāru hani, kas no 1466.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Astrahaņas hani · Redzēt vairāk »
Autokrātija
Autokrātija ir pārvaldes vai valdīšanas forma, kurā vienam cilvēkam valstī ir neierobežota augstākā vara — patvaldība.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Autokrātija · Redzēt vairāk »
Šlēsviga-Holšteina
Šlēsviga-Holšteina ir federālā zeme Vācijas ziemeļos.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Šlēsviga-Holšteina · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Čerņihiva
Čerņihiva jeb Čerņigova ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Čerņihivas apgabala centrs.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Čerņihiva · Redzēt vairāk »
Ņižņijnovgoroda
Ņižņijnovgoroda ir sena pilsēta Krievijas Eiropas daļā, Ņižņijnovgorodas apgabala un Volgas federālā apgabala centrs, Krievijas Federācijas ceturtā lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Ņižņijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Belozerska
Belozerska, agrāk Beloozera (Белоозеро) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vologdas apgabala rietumu daļā pie Belojes ezera.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Belozerska · Redzēt vairāk »
Bjalistoka
Bjalistoka jeb Belostoka, ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistes centrs Bjalas krastos.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Bjalistoka · Redzēt vairāk »
Boriss Godunovs
Boriss Godunovs (dzimis ap 1551. gadu miris) bija krievu bajārs, pārvaldīja Krievijas valsti sava māsasvīra Fjodora I vietā no 1585.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Boriss Godunovs · Redzēt vairāk »
Cars
Cars (no atvasinātais, senslāvu цьсарь, кесарь, bulgāru un serbu цар) bija caristē (valsts) valdoša monarha tituls Bulgārijā, vēlāk arī Serbijā un Krievijā.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Cars · Redzēt vairāk »
Daniels Romanovičs
Daniels Romanovičs Daniels Romanovičs jeb Galīcijas Danilo (ap 1201—1264) bija Galīcijas-Volīnijas kņazs (ar pārtraukumiem 1205-1206, 1211-1212, 1229-1231, 1233-1235, 1238-1254) tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Daniels Romanovičs · Redzēt vairāk »
Dmitrijs Donskis
Dmitrijs Donskis (— "Donas Dmitrijs"; dzimis, miris), tradicionāli latviski Dimitrijs I Ivanovičs Donskojs, bija Maskavas kņazs no 1359.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Dmitrijs Donskis · Redzēt vairāk »
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »
Fjodors I
Fjodors I Joanovičs (dzimis, miris) bija pēdējais tiešais Maskavas Rurikoviču dinastijas Krievijas cars no 1584.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Fjodors I · Redzēt vairāk »
Fjodors II Godunovs
Fjodors II Godunovs (dzimis, miris) 49 dienas bija Krievijas cars pēc sava tēva Borisa Godunova nāves 1605.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Fjodors II Godunovs · Redzēt vairāk »
Fjodors III Romanovs
Fjodors III Romanovs (1661.-1682.) Krievijas cars laikā no 1676.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Fjodors III Romanovs · Redzēt vairāk »
Galīcijas-Volīnijas kņazi
Galīcijas-Volīnijas (Krievzemes) karaļu ģerbonis. Galīcijas-Volīnijas kņazi bija apvienotās Galīcijas un Volīnijas zemju valdnieka tituls tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Galīcijas-Volīnijas kņazi · Redzēt vairāk »
Gardarīke
Gardarīkes aptuvenās robežas tagadējās Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas teritorijā 10. gadsimtā (oranžā krāsā). Sarkanā krāsā vikingu teritorijas līdz 9. gs., zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi. Gardarīke (arī Garðaveldi) ir sens Austrumeiropas ziemeļu daļas apzīmējums, kas sastopams skandināvu sāgās jau no 7.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Gardarīke · Redzēt vairāk »
Gruzija
Gruzija (Sakartvelo), no 1991.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Gruzija · Redzēt vairāk »
Hercogs
Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Hercogs · Redzēt vairāk »
Ibērija
Ibērija var būt.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Ibērija · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Igaunija · Redzēt vairāk »
Igors Rurikovičs
Ar sarkanu līniju apjozta Gardarīkes teritorija Invgara valdīšanas beigās (ap 960. gadu), ar oranžu līniju viņa dēla Svendoslava iekarojumi (964—970), ar violetu līniju Austrumromas impērijas teritorija.Kijivas kagans Ingvars ievāc meslus no drevļaniem (K.Ļebedeva zīmējums 20. gadsimta sākumā) Igors Rurikovičs (baznīcslāvu: Игорь) jeb Ingvars (senskandināvu: Ingvarr,; dzimis ap 878., miris 945. gadā) bija Kijivas (Kenugardas) kagans no 912.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Igors Rurikovičs · Redzēt vairāk »
Ivans I Kaļita
Joans I Daņilovičs Kaļita, tradicionāli latviski saukts par Jāni I Kaļitu, vai par Ivanu I Kaļitu (dzimis ap 1288. gadu, miris vai), bija Ruriku dinastijas Maskavas kņazs no 1325.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Ivans I Kaļita · Redzēt vairāk »
Ivans II Ivanovičs Skaistais
Ivans II Ivanovičs Skaistais arī Joans II Skaistais, (dzimis, miris), bija Maskavas kņazs un Vladimiras lielkņazs no 1353.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Ivans II Ivanovičs Skaistais · Redzēt vairāk »
Ivans III
Joans III Vasiļjevičs, tradicionāli latviski saukts par Jāni III, Ivans III (dzimis, miris), pazīstams arī kā Ivans Lielais (Иван Великий), bija Maskavas lielkņazs no 1462.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Ivans III · Redzēt vairāk »
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Ivans IV · Redzēt vairāk »
Ivans V Romanovs
Ivans V Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Ivans V Romanovs · Redzēt vairāk »
Ivans VI Romanovs
Ivans VI Romanovs (dzimis, miris), arī Joans VI, bija formālais Krievijas imperators reģenta Kurzemes hercoga Bīrona, vēlāk viņa mātes Annas II valdīšanas laikā (1740-1741).
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Ivans VI Romanovs · Redzēt vairāk »
Jaropolks Svjatoslavičs
Jaropolks Svjatoslavičs (baznīcslāvu:Ӕрополкъ,; dzimis ap 952. gadu, miris) īslaicīgi bija Kijivas (Kenugardas) kagans no 972.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Jaropolks Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »
Jaroslavļa
Jaroslavļa ir pilsēta Krievijas Eiropas daļā, 282 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Maskavas pie Kotorosļas upes ietekas Volgā.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Jaroslavļa · Redzēt vairāk »
Jaroslavs Vladimirovičs
Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijivas Krievzemes Kijivas lielkņazs un Novgorodas kņazs.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Jaroslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »
Jevdokija Lopuhina
Jevdokija Fjodorovna Lopuhina (Евдокия Фёдоровна Лопухина; 1669-1731) bija Krievijas cara Pētera pirmā sieva, kas gandrīz 30 gadu pavadīja ieslodzījumā klosterī.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Jevdokija Lopuhina · Redzēt vairāk »
Jugra (zeme)
Krievijas caru ģerbonī. Jugra jeb Jugorija bija ugru valodās runājošo hantu un mansu apdzīvota teritorija Obas un Irtišas upju baseinā.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Jugra (zeme) · Redzēt vairāk »
Jurijs Daņilovičs
Jurijs (Georgijs) Daņilovičs (dzimis 1281. gadā, miris) bija Maskavas kņazs no 1303.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Jurijs Daņilovičs · Redzēt vairāk »
Jurijs Dolgorukijs
Jurijs Dolgorukijs (dzimis ap 1099. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs no 1149.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Jurijs Dolgorukijs · Redzēt vairāk »
Kabarda-Balkārija
Kabardas-Balkārijas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Kabarda-Balkārija · Redzēt vairāk »
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Karalis · Redzēt vairāk »
Karēlija
Somu Karēlijas ģerbonis Karēlija ir sena Zviedrijas un Novgorodas, vēlāk Krievijas caristes strīdus teritorija jau kopš 13.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Karēlija · Redzēt vairāk »
Kartlija
Gruzijas vēsturiskās zemes. Kartlija (kartli) ir vēsturisks novads Gruzijas vidienē, kas mūsdienās pamatā ietilpst Iekšējās Kartlijas un Lejaskartlijas mhares teritorijā.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Kartlija · Redzēt vairāk »
Kasimovas hani
Kasimovā (1555) Kasimovas hanistes aptuvenā teritorija Kasimovas hani bija vairākām dinastijām piederīgi tatāru hani, kas no 1452.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Kasimovas hani · Redzēt vairāk »
Katrīna I
Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Katrīna I · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Kaukāzs
Kaukāza reģiona karte angļu valodā Elbruss Kaukāzs ir ģeopolitisks reģions, caur kuru ir novilkta Eiropas un Āzijas robeža.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Kaukāzs · Redzēt vairāk »
Kazaņa
Kazaņa ir pilsēta Krievijas Federācijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazansu upes ietekas.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Kazaņa · Redzēt vairāk »
Kazaņas haniste
Kazaņas haniste (Qazan xanlığı) bija bulgāru—tatāru valsts, kas no 1438.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Kazaņas haniste · Redzēt vairāk »
Kņazs
Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Kņazs · Redzēt vairāk »
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Kijiva · Redzēt vairāk »
Kijivas kņaziene Olga
Olga (baznīcslāvu:О́льга, (citā sāgā - Allogia), pēc kristīšanās Helēna; dzimusi ap 890. gadu, mirusi) bija Kijivas lielkņaziene, pirmā kristītā Kijivas Krievzemes valdniece.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Kijivas kņaziene Olga · Redzēt vairāk »
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Kijivas lielkņazi · Redzēt vairāk »
Konda
Kondas kņazu ģerbonis. Krievijas iekarotās Kondas (''Condora'') un Sibīrijas (''Sibier'') zemes 1589. gada kartē. Konda jeb Kondijas kņaziste () bija mansu apdzīvotās teritorijas nosaukums Kondas upes baseinā 16.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Konda · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Krievijas Federācijas prezidents
Krievijas Federācijas prezidenta zīme Krievijas Federācijas prezidenta standarts Krievijas Federācijas prezidents ir augstākais valsts amats Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Krievijas Federācijas prezidents · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas Konstitūcija
2008-05-07 Krievijas Federācijas Konstitūcija ir Krievijas Federācijas pamatlikums; vienīgais tiesiski politiskais akts, kam ir augstākais juridiskais spēks visā federācijas teritorijā.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Krievijas Konstitūcija · Redzēt vairāk »
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Krimas haniste
Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Krimas haniste · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas hercogi
Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »
Maskavas lielkņazi
Svētā Jura (Georga) attēlu. Maskavas lielkņazs Joans III 1476. gadā saplēš Ordas hana Ahmeda pieprasījumu atzīt vasaļatkarību (A. Kivšenko glezna, 19. gs. beigas) Peipusa ezerā (1472). Maskavijas lielkņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Maskavas lielkņazistes valdnieki.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Maskavas lielkņazi · Redzēt vairāk »
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Maskavija · Redzēt vairāk »
Mihails Fjodorovičs Romanovs
Mihails Romanovs (dzimis, miris) bija pirmais Romanovu dinastijas valdnieks Krievijas caristes tronī, kurš valdīja no 1613.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Mihails Fjodorovičs Romanovs · Redzēt vairāk »
Monarhs
Monarhs (no, monarhos jeb μόνος, monos — 'viens' un αρχος, arhos — 'valdnieks') ir valsts vienpersonisks vadītājs, kas visbiežāk savu amatu manto un ir valsts galva bez termiņa ierobežojuma.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Monarhs · Redzēt vairāk »
Mscislava
Mscislava jeb Mstislavļa ir pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabala austrumos, Mscislavas rajona centrs pie Vihras upes.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Mscislava · Redzēt vairāk »
Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais)
Mstislavs Vladimirovičs (vikingu sāgās: Haralds, 1076-1132) jeb Mstislavs Vladimirovičs Lielais bija Kijivas lielkņazs no 1125.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais) · Redzēt vairāk »
Nikolajs I Romanovs
Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Nikolajs II Romanovs
Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Novgorodas kņazi · Redzēt vairāk »
Oļegs (kņazs)
Oļegs (senaustrumslāvu: Оль́гъ, Ѡль́гъ,, saukts Viedais; miris 912. gadā, pēc citām ziņām 944. gadā) bija pusleģendārs varjagu Novgorodas kņazs no 897.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Oļegs (kņazs) · Redzēt vairāk »
Obdorija
lapsu Krievijas caru ģerbonī (fragments). Tagadējais Salehardas ģerbonis. Obdorija jeb Obdoras kņaziste () bija hantu apdzīvotās teritorijas nosaukums Obas upes lejtecē.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Obdorija · Redzēt vairāk »
Oldenburga
Oldenburga (izrunā) ir pilsēta Lejassaksijā Vācijā.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Oldenburga · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Padomju Savienības vadītāju uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Padomju Savienības vadītāji no tās izveidošanās 1922.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Padomju Savienības vadītāju uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Pāvils I Romanovs
Pāvils I (dzimis, nogalināts) bija Krievijas Impērijas imperators no 1796.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Pāvils I Romanovs · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Pēteris II Romanovs
Pēteris II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars no 1727.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Pēteris II Romanovs · Redzēt vairāk »
Pēteris III
Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēsvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas Impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Pēteris III · Redzēt vairāk »
Perma
Perma ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas austrumos pie Kamas upes, netālu no Urāliem.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Perma · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Pleskava · Redzēt vairāk »
Podolija
Podolijas ģerbonis. Podolija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Vinnicas apgabals, daļēji Hmeļnickas apgabals, Ternopiļas apgabals, Čerkasu apgabals un Odesas apgabals.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Podolija · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Polija · Redzēt vairāk »
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Polijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Polocka · Redzēt vairāk »
Princis
Karaliskā prinča heraldiskais kronis Prinča heraldiskais kronis Princis, arī firsts (cēlies no, cēlies no — ‘pirmais’) ir principāta (valsts) monarhs; arī viens no augstākajiem aristokrātijas tituliem.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Princis · Redzēt vairāk »
Rjazaņa
Rjazaņa ir pilsēta Rjazaņas apgabalā Krievijā, Rjazaņas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Rjazaņa · Redzēt vairāk »
Rostova
Rostova (varjagu: Ráðstofa) jeb Dižā Rostova ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Jaroslavļas apgabala dienvidu daļā pie Nero ezera.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Rostova · Redzēt vairāk »
Ruriks
rūnu rakstā uz kāda Zviedrijas baznīcā iemūrēta rūnakmens. Ruriks, arī Rjuriks vai Roriks (varjagu: Roðrekr) (ap 830. - 879.) bija leģendārais rusu karavadonis, no kura sākās daudzas varjagu-krievu kņazu un lielkņazu dinastijas (Rurikoviči).
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Ruriks · Redzēt vairāk »
Rusi
"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Varjagi—rūsi (Frīdrihs fon Krūze, 1859). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Rusi · Redzēt vairāk »
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Sibīrija · Redzēt vairāk »
Sibīrijas haniste
Krievijas caru ģerbonī (1672). Sibīrijas haniste jeb Sibīrijas jurta bija pēc Zelta Ordas sabrukuma radusies feodāla tjurku valsts, kas no 1468.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Sibīrijas haniste · Redzēt vairāk »
Simeons Bekbulatovičs
Simeons Bekbulatovičs jeb hans Sainbulats (miris 1616. gadā) bija Krievijas cara Ivana IV vasalis, Kasimovas hans (1567—1573) no Čingishana dzimtas.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Simeons Bekbulatovičs · Redzēt vairāk »
Simeons Ivanovičs Lepnais
Simeons Ivanovičs Lepnais (dzimis, miris) bija Maskavas kņazs un Vladimiras lielkņazs no 1340.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Simeons Ivanovičs Lepnais · Redzēt vairāk »
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Smoļenska · Redzēt vairāk »
Sofija Romanova
Sofija Romanova Sofija Romanova (1657—1704) bija mazgadīgo Ivana V un Pētera I reģente no 1682.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Sofija Romanova · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Somija · Redzēt vairāk »
Somijas lielhercogiste
Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Somijas lielhercogiste · Redzēt vairāk »
Svētais
Tipisks kristiešu svētais — Benedikts no Nursijas Svētais vai svētā ir mītiska vai vēsturiska persona, kurai tiek piedēvēta īpaša saikne ar svētumu.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Svētais · Redzēt vairāk »
Svjatoslavs Igorevičs
Bizantijas imperatoru Joanu Cimiski (1916. gada K.Ļebedeva zīmējums pēc Leona Diakona 10. gadsimta apraksta) Joana Cimiskes (pa kreisi) sarunas ar Svjatoslavu (miniatūra no 12. gadsimta manuskripta) Svjatoslavs Igorevičs vai Svendoslavs (baznīcslāvu: Ст҃ославъ, Свѧтославъ,,; dzimis 942. gadā, miris 972. gadā) bija Kijivas lielkņazs un Kijivas Krievzemes valdnieks no 959.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Svjatoslavs Igorevičs · Redzēt vairāk »
Svjatoslavs Vsevolodovičs
Svjatoslavs Vsevolodovičs (dzimis, miris) bija Vsevoloda Lielās Ligzdas dēls, Vladimiras lielkņazs no 1246.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Svjatoslavs Vsevolodovičs · Redzēt vairāk »
Turkestāna
Turkestāna un mūsdienu valstu robežas Turkestāna (no (Torkestân) — 'turku zeme') ir vēsturisks Centrālāzijas reģions starp Sibīriju, Tibetu, Indiju, Afganistānu, Kaspijas jūru un Gobi tuksnesi.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Turkestāna · Redzēt vairāk »
Tvera
Tvera ir sena pilsēta Krievijā, Tveras apgabala administratīvais centrs, atrodas Volgas krastos, 167 km no Maskavas un 485 km no Sanktpēterburgas pie Krievijas federālā autoceļa M10.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Tvera · Redzēt vairāk »
Udora
Udoras ģerbonis. Udora ir udoriešu (komiešu tautas daļa) apdzīvota teritorija Mezeņas upes augštecē.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Udora · Redzēt vairāk »
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Ukraina · Redzēt vairāk »
Vasilijs I Dmitrijevičs
Vasilijs I Dmitrijevičs (1371–1425) bija Maskavijas lielkņazs no 1389.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Vasilijs I Dmitrijevičs · Redzēt vairāk »
Vasilijs II Tumšais
Vasilijs II Vasiļjevičs jeb Vasilijs II Tumšais (iesauka Tumšais lietota Aklā nozīmē; dzimis, miris) bija Maskavijas lielkņazs no līdz savai nāvei.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Vasilijs II Tumšais · Redzēt vairāk »
Vasilijs III
Vasilijs III Ivanovičs (dzimis, miris) bija Vladimiras un Maskavas lielkņazs no 1505.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Vasilijs III · Redzēt vairāk »
Vasilijs IV Šuiskis
Vasilijs IV Šuiskis (kronējies kā Vasilijs IV Joanovičs; dzimis, miris) bija Juku laiku Krievijas cars no ietekmīgās bajāru Šuisku dzimtas.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Vasilijs IV Šuiskis · Redzēt vairāk »
Viltusdmitrijs I
Viltusdmitrijs I jeb Dmitrijs Ivanovičs (dzimis ap 1581. gadu, miris) mazāk nekā gadu bija Krievijas cars 1605.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Viltusdmitrijs I · Redzēt vairāk »
Vitebska
Vitebska, arī Vicjebska un Vicebska ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Vitebska · Redzēt vairāk »
Vladimiras-Suzdaļas kņazi
Kijivas Krievzemes kņazistes 11. gadsimtā. Vladimiras-Suzdaļas lielkņaziste izveidojās no Rostovas-Suzdaļas kņazistes (kartē - ''Rostov-Suzdal''). Vladimiras-Suzdaļas kņazi, vēlāk Vladimiras lielkņazi bija Vladimiras-Suzdaļas kņazistes (krievu:Владимиро-Суздальское княжество) valdnieki, kas pārņēma Kijivas lielkņazu dominējošo stāvokli krievu zemēs 12.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Vladimiras-Suzdaļas kņazi · Redzēt vairāk »
Vladimirs Monomahs
Vladimirs Vsevolodovičs Monomahs (senkrievu: Володимиръ Мономахъ,,, kristītais vārds Vasilijs (Василий); dzimis, miris) bija Kijivas lielkņazs no 1113.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Vladimirs Monomahs · Redzēt vairāk »
Vladimirs Mstislavičs
Vladimirs Mstislavičs jeb Valdemārs (dzimis pirms 1178. gada, miris pēc 1226. gada) bija Pleskavas kņazs no Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Vladimirs Mstislavičs · Redzēt vairāk »
Vladimirs Svjatoslavičs
Lielkņazs Vladimirs izvēlas ticību (Eginks, 1822.) Vladimira kristīšana Hersonesas bazilikā Krimā (V.Vasņecova freska Kijivas Sv.Vladimira katedrālē, 1890). Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs, kurš 988.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Vladimirs Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »
Vladislavs IV Vāsa
Vladislavs IV Vāsa, krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632. gada līdz savai nāvei 1648. gadā. Pretendēja arī uz Zviedrijas karaļa troni.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Vladislavs IV Vāsa · Redzēt vairāk »
Volīnija
Volīnija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Volīnijas apgabals, Rivnes apgabals, daļēji Žitomiras apgabals, Ternopiļas apgabals, Hmeļnickas apgabals, kā arī Polijas Ļubļinas vojevodistes austrumu daļa.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Volīnija · Redzēt vairāk »
Volgas Bulgārija
Volgas Bulgārija bija protobulgāru valsts, kas pastāvēja no 7.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Volgas Bulgārija · Redzēt vairāk »
Vseslavs Bračislavičs
Kņazam Vseslavam veltīta piemiņas monēta (Baltkrievija, 2005) Vseslavs Bračislavičs (ap 1029 – 1101) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1044.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Vseslavs Bračislavičs · Redzēt vairāk »
Vsevolods Lielā Ligzda
Vsevolods Lielā Ligzda (dzimis 1154. gadā, miris) bija Vladimiras lielkņazs no 1176.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Vsevolods Lielā Ligzda · Redzēt vairāk »
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Zelta Orda · Redzēt vairāk »
Zelta Ordas hanu uzskaitījums
Maskavas kņazs Jurijs Daņilovičs (V.Vereščagina zīmējums, 1890) Zelta Ordas hani 13.-15.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Zelta Ordas hanu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Zemgale · Redzēt vairāk »
Ziemeļi
Ziemeļi ir viena no četrām debespusēm.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Ziemeļi · Redzēt vairāk »
1740. gads
1740.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un 1740. gads · Redzēt vairāk »
1741. gads
1741.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un 1741. gads · Redzēt vairāk »
1906. gads
1906.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un 1906. gads · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un 1917. gads · Redzēt vairāk »
9. gadsimts
9.
Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un 9. gadsimts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Carisms, Krievijas Impērijas ķeizari, Krievijas Impērijas ķeizariene, Krievijas Impērijas ķeizars, Krievijas cari, Krievijas cars, Krievijas imperatori, Krievijas imperators, Krievijas impērijas ķeizari, Krievijas impērijas ķeizars, Krievijas valdniece, Krievijas valdnieces, Krievijas valdnieki, Krievijas valdnieks, Krievijas ķeizari, Krievijas ķeizariene, Krievijas ķeizars, Viskrievijas imperators.
