Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Krievijas Impērija

Indekss Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

341 attiecības: Adigi, Adrijas jūra, Aini, Aizkaukāzs, Aleksandra II tiesu reforma, Aleksandrs I Batenbergs, Aleksandrs I Romanovs, Aleksandrs II Romanovs, Aleksandrs III Romanovs, Aleksandrs Suvorovs, Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators), Aleksejs I Romanovs, Aleksejs Romanovs, Altaja Republika, Amūra, Amūras apgabals, Angļu-krievu līgums (1907), Anna I, Anna Leopoldovna, Antons Čehovs, Arāla jūra, Armēņu apustuliskā baznīca, Armēnijas Pirmā republika, Astrahaņa, Augusts III Saksis, Austrijas erchercogiste, Austrijas Impērija, Austrumprūsija, Austrumromas impērija, Austrumu Pareizticīgā baznīca, Azerbaidžāna, Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika, Azovas jūra, Šapsugi, Ķīnas Republika, Ķīnas Republika (1912—1949), Ļevs Tolstojs, Čečeni, Čečenija, Ņerčinskas līgums, Ņižņijnovgoroda, Baku, Balkānu kari, Balkānu pussala, Baltijas jūra, Baltijas provinces, Baltkrievija, Baltkrievijas guberņa, Baltkrievijas Tautas Republika, Batumi, ..., Berlīnes kongress, Besarābija, Besarābijas guberņa, Bijska, Boļševiki, Bokseru sacelšanās, Bosfors, Bosnija un Hercegovina, Bosnijas krīze, Brestļitovskas miera līgums, Brusilova pārrāvums, Bulgāri, Bulgārijas kņaziste, Burjati, Centrālās lielvalstis, Centrālāzija, Cjinu dinastija, Dagestāna, Daliaņa, Dardaneļi, Daugavpils, Džungārija, Dņepra, Dņipro, Dekabristu sacelšanās, Derbenta, Dievs, sargi Ķeizaru!, Dzimtbūšana, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Ebreji, Ekonomikas izaugsme, Elizabete Petrovna, Erevāna, Ernsts Johans Bīrons, Eskemena, Februāra revolūcija, Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota, Fjodors Dostojevskis, Fjodors III Romanovs, Fjodors Ušakovs, Francijas Otrā impērija, Francijas Pirmā impērija, Francijas Pirmā republika, Francijas Trešā republika, Francijas—Prūsijas karš, Gīlāna, Grieķijas Karaliste, Grieķu neatkarības karš, Grigorijs Rasputins, Grodņa, Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā, Gruzijas Demokrātiskā Republika, Gulistānas miera līgums, Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra, Harbina, Harkiva, Helsinki, Igaunija, Igaunijas guberņa, Inguši, Irāna, Irtiša, Islāms, Islāms Krievijā, Ivans Turgeņevs, Ivans V Romanovs, Ivans VI Romanovs, Janvāra sacelšanās, Jaroslavļa, Jaunturku revolūcija, Jūdaisms, Jūlija krīze (1914), Jūnija ofensīva, Jozefs II Hābsburgs, Kabardieši, Kalmikija, Kalmiku stepe, Karaīti, Karaļauči, Karš par Austrijas mantojumu, Karsa, Kartli-Kahetijas karaliste, Katoļticība, Katrīna I, Katrīna II Lielā, Kauņa, Kaukāza operācija, Kaukāzs, Kaukāzs (kalni), Kazaņa, Kazahi, Kazaki, Kišiņeva, Kijiva, Konstantinopole, Kontinentālā blokāde, Krasnodara, Krievijas Amerika, Krievijas cariste, Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas likumu krājums, Krievijas Impērijas Valsts Dome, Krievijas invāzija Mandžūrijā, Krievijas Pagaidu valdība, Krievijas PFSR, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas Republika, Krievijas SFPR, Krievijas slepenpolicija, Krievijas Turkestāna, Krievijas—Japānas karš, Krievu valoda, Krievu—persiešu kari, Krievu—turku karš (1735—1739), Krievu—turku karš (1768—1774), Krievu—turku karš (1806—1812), Krievu—turku karš (1877—1878), Krima, Krimas haniste, Krimas karš, Kučuk-Kainardžas līgums, Kubaņa, Kumiki, Kuriļu salas, Kurska, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lamaisms, Latvija, Lielais Ziemeļu karš, Lielā atkāpšanās (1915), Lielā spēle, Liepāja, Lietuva, Lodza, Luterisms, Maķedonieši, Maķedonija (reģions), Mandžūrija, Marmora jūra, Maskava, Maskavija, Melnā jūra, Melnkalnes Karaliste, Melnkalnes kņaziste, Mihaels Andreass Barklajs de Tolli, Mikolajiva, Minska, Mobilizācija, Modests Musorgskis, Mogiļeva, Mogiļevas metropolija, Moldāvija, Moldāvijas Demokrātiskā Republika, Mongolija, Mozdoka, Nagasaki, Nahčivanas Autonomā Republika, Napoleona kari, Napoleona kodekss, Narača ezers, Nāvessods, Nikolajs I Romanovs, Nikolajs II Romanovs, Nikolajs Rimskis-Korsakovs, Nogaji, Nogaju stepe, Nometinājuma josla, Novembra sacelšanās, Odesa, Oktobra revolūcija, Omska, Orenburga, Osetīni, Osmaņu impērija, Oto fon Bismarks, Otrais Balkānu karš, Padomju Savienība, Padomju Savienības Komunistiskā partija, Pareizticība, Pavlodara, Pārkrievošana, Pāvils I Romanovs, Pēteris Čaikovskis, Pēteris I, Pēteris II Romanovs, Pēteris III, Piejūras novads, Pirmais pasaules karš, Pirmā Mazūrijas ezeru kauja, Plāns 19, Polija, Polijas Karaliste (1815—1915), Polijas mantojuma karš, Polijas Otrā republika, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Prūsijas Karaliste, Priesteris, Protestantisms, Pugačova vadītā sacelšanās, Rabīns, Rīga, Romanovu dinastija, Rostova pie Donas, Rublis, Rumānijas Karaliste, Sacelšanās Krievijas Turkestānā (1916), Sahalīna, Saksijas kūrfirstiste, Samara, Sanktpēterburga, Saratova, Sardīnijas Karaliste, Sefevīdi, Semeja, Septembris, Septiņgadu karš, Serbijas karaliste, Serbijas kņaziste, Sergejs Vite, Sestās koalīcijas karš, Sibīrija, Sociālistu revolucionāru partija, Sofija Romanova, Somija, Somijas lielhercogiste, Staņislavs Leščiņskis, Svētā Romas impērija, Svētā Savienība, Tallina, Tannenbergas kauja (1914), Tartu Universitāte, Tatāri, Tālie Austrumi, Tālo Austrumu Republika, Tbilisi, Tereka, Tjanšans, Tjumeņa, Tjurku valodas, Toboļska, Transsibīrijas dzelzceļš, Tula, Turkestāna, Turkmenčajas miera līgums, Ufa, Ukraina, Ukrainas Tautas Republika, Urāla, Vagaršapata, Valahijas kņaziste, Varšava, Vācbaltieši, Vācijas apvienošana, Vīnes kongress, Vecticība, Viļņa, Viļņas Universitāte, Vidusjūra, Vidzemes guberņa, Vidzemes landtāgs, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Vilhelms fon Līvens, Vilhelms II Hoencollerns, Vitebska, Vladivostoka, Volgograda, Voroņeža, Ziemeļkaukāzs, 1721. gads, 1724. gads, 1725. gads, 1727. gads, 1730. gads, 1740. gads, 1741. gads, 1761. gads, 1762. gads, 1796. gads, 1801. gads, 1812. gada karš, 1825. gads, 1855. gads, 1856. gads, 1881. gads, 1894. gads, 1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana, 19. gadsimts, 1905. gada revolūcija, 1917. gads, 2. novembris. Izvērst indekss (291 vairāk) »

Adigi

Adigi (pašnosaukums: адыгэ) jeb čerkesi ir viena no Ziemeļkaukāza tautām.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Adigi · Redzēt vairāk »

Adrijas jūra

Adrijas jūra ir Vidusjūras vistālāk ziemeļos novietotā daļa starp Apenīnu pussalu un Balkānu pussalu.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Adrijas jūra · Redzēt vairāk »

Aini

Aini ir tauta Japānas salā Hokaido.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Aini · Redzēt vairāk »

Aizkaukāzs

Dienvidkaukāza reģions Reģiona etnogrāfiskā karte, 1880 Kaukāza administratīvais dalījums, 1860 Aizkaukāzs jeb Dienvidkaukāzs ir politiski–ģeogrāfisks apzīmējums teritorijām uz dienvidiem no Lielā Kaukāza kalnu grēdas.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Aizkaukāzs · Redzēt vairāk »

Aleksandra II tiesu reforma

Aleksandra II tiesu reforma tika izstrādāta no 1861.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Aleksandra II tiesu reforma · Redzēt vairāk »

Aleksandrs I Batenbergs

Aleksandra I kapavieta Aleksandrs I; dzimis, miris) bija Bulgārijas kņazistes pirmais kņazs no 1879. gada 29. aprīļa līdz 1886. gada 7. septembrim. Dzimis Veronā, Hesenes prinča Aleksandra morgāniskā laulībā. Krievijas cara Aleksandra II brālēns, jo cara sieva Marija Aleksandrovna bija Aleksandra I tēvamāsa, tāpēc jaunībā Aleksandrs bieži uzturējās Sanktpēterburgā. Pavadīja imperatoru Aleksandru II krievu-turku kara laikā 1877. gadā. Krievijas militārajai uzvarai seko Sanstefano līgums, kas paredz plašas bulgāru valsts izveidošanu. Rietumvalstu spiediena rezultātā seko Berlīnes kongress, kas paredz daudz mazākas bulgāru kņazistes izveidošanu, kurai jāpaliek par Osmaņu impērijas vasaļvalsti. Bulgārijas Nacionālā asambleja nobalsoja par Aleksandru I kā Bulgārijas kņazu. Pirms tam apmeklēdams Krievijas imperatoru un Osmaņu sultānu, Aleksandrs I ieradās Bulgārijā, kur tika uzņemts ar entuziasmu. 1879. gada 8. jūlijā viņš zvērēja pie Tirnovas konstitūcijas un iegāja galvaspilsētā Sofijā. Nevēlēdamies būt tikai marionete Krievijas rokās, tomēr būdams politiskajā dzīvē nepieredzējis un nepazīdams Bulgārijas apstākļus, Aleksandrs I pamazām zaudēja atbalstu savā valstī. 1880. gadā viņš atlaiž parlamentu un 1881. gada 9. maijā aptur liberālās Tirnovas konstitūcijas darbību. 1883. gada 19. septembrī viņš konstitūcijas darbību atjaunoja, izraisot konfliktu ar Krieviju. Lai saglabātu reģionā mieru un Krievijas politiskās intereses, sāka rasties nepieciešamība pēc ambiciozā kņaza gāšanas. Naktī uz 1885. gada 18. septembri Austrumrumēlijā sākas plaša sacelšanās. Province pasludināja savu neatkarību un apvienošanos ar Bulgāriju. Serbijas karalistes karalis Milans I izmantoja šo brīdi, lai izvirzītu bulgāriem teritoriālās pretenzijas, un pieteica karu. Jau 19. novembrī serbi cieš smagu sakāvi. No sagrāves serbus glāba tikai Austroungārijas impērijas iejaukšanās. 1886. gada 3. martā Bukarestē tiek noslēgts miera līgums. Pārāk ambiciozo kņazu šī uzvara tomēr neglāba. 1886. gada 20. augustā, armijas spiediena rezultātā Aleksandrs I Batenbergs atsakās no troņa un tiek nosūtīts uz Krievijas teritoriju. Krievija ļauj kņazam doties trimdā uz netālo Lembergu, Austroungārijā. Apvērsuma rīkotājiem trūkst atbalsta, un astoņas dienas vēlāk notiek jauns valsts apvērsums, kura rezultātā pie varas atgriežas Aleksandrs I Batenbergs. Šajā brīdī Krievija skaidri liek saprast, ka neatbalsta kņaza varas atjaunošanu un viņš 1886. gada 8. septembrī otro reizi atsakās no troņa. Pēc dažiem gadiem apprecēdams austriešu aktrisi Johannu Loizingeri, Aleksandrs dzīves atlikušo daļu pavadīja Grācā, kur arī miris. Vēlāk pārapbedīts Sofijā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Aleksandrs I Batenbergs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs I Romanovs

Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs II Romanovs

Aleksandrs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1855.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Aleksandrs II Romanovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs III Romanovs

Aleksandrs III Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars (1881—1894), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Aleksandrs III Romanovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Suvorovs

Aleksandrs Suvorovs (dzimis, miris) bija krievu karavadonis un militārais teorētiķis, ģenerālisimuss.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Aleksandrs Suvorovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)

Aleksandrs Suvorovs (1804—1882) bija Krievijas Impērijas infantērijas ģenerālis, Baltijas provinču ģenerālgubernators (1848—1861), Pēterburgas kara ģenerālgubernators (1861—1866).

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators) · Redzēt vairāk »

Aleksejs I Romanovs

Aleksejs I Romanovs jeb Aleksejs Mihailovičs, saukts "Klusākais" (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1645.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Aleksejs I Romanovs · Redzēt vairāk »

Aleksejs Romanovs

Aleksejs Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas cara Pētera I dēls, troņmantnieks.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Aleksejs Romanovs · Redzēt vairāk »

Altaja Republika

Altaja Republika ir Krievijas Federācijas subjekts Sibīrijas federālajā apgabalā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Altaja Republika · Redzēt vairāk »

Amūra

Amūra vai Heilundzjana (Hēilóng Jiāng) ir upe Krievijas Federācijas Tālajos Austrumos.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Amūra · Redzēt vairāk »

Amūras apgabals

Amūras apgabals ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Amūras apgabals · Redzēt vairāk »

Angļu-krievu līgums (1907)

Persijas sadalīšana ietekmes zonās Angļu-krievu līgums (1907) ir līgums, kas tika noslēgts starp Britu un Krievijas impērijām 1907.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Angļu-krievu līgums (1907) · Redzēt vairāk »

Anna I

Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Anna I · Redzēt vairāk »

Anna Leopoldovna

Anna Leopoldovna (dzimusi kā Elizabete Karolīne Kristīne, mirusi) bija Mēklenburgas-Šverīnes hercoga Kārļa Leopolda (Karl Leopold, Herzog von Mecklenburg-Schwerin, 1678-1747) un krievu princeses Katrīnas meita.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Anna Leopoldovna · Redzēt vairāk »

Antons Čehovs

Antons Čehovs (dzimis, miris) bija krievu īso stāstu rakstnieks un dramaturgs, kā arī ārsts.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Antons Čehovs · Redzēt vairāk »

Arāla jūra

Arāla jūra (Aral teñizi) ir izsīcis beznoteces ezers Centrālāzijā, Kazahstānas un Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikas teritorijā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Arāla jūra · Redzēt vairāk »

Armēņu apustuliskā baznīca

Armēņu apustuliskā baznīca ir viena no senākajām kristīgajām baznīcām, kas veidojusies armēņu apdzīvotajās zemēs.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Armēņu apustuliskā baznīca · Redzēt vairāk »

Armēnijas Pirmā republika

Sevras līgumā piešķirtās zemes iezīmētas smilšu krāsā) Armēnijas Pirmā republika jeb Armēnijas Demokrātiskā republika bija armēņu valsts, kas pastāvēja tagadējās Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas un Turcijas teritorijās no 1918.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Armēnijas Pirmā republika · Redzēt vairāk »

Astrahaņa

Astrahaņa ir pilsēta Krievijas Federācijas Dienvidu federālajā apgabalā, Astrahaņas apgabala centrs.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Astrahaņa · Redzēt vairāk »

Augusts III Saksis

Augusts III Saksis (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II) no 1734.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Augusts III Saksis · Redzēt vairāk »

Austrijas erchercogiste

Erchercogiste ap 1477. gadu Austrijas erchercogiste (vācu: Erzherzogtum Österreich) bija viena no Svētās Romas impērijas valstīm, kas pastāvēja no 1453.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Austrijas erchercogiste · Redzēt vairāk »

Austrijas Impērija

Austrijas Impērija bija Hābsburgu dinastijas pārvaldītās impērijas nosaukums no 1804.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Austrijas Impērija · Redzēt vairāk »

Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »

Austrumromas impērija

Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »

Austrumu Pareizticīgā baznīca

Austrumu pareizticīgo īpatsvars pasaules valstīs Austrumu Pareizticīgā baznīca jeb Austrumu Ortodoksā baznīca, oficiāli Ortodoksā Katoliskā baznīca, ir otra lielākā kristīgā baznīca pasaulē.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Austrumu Pareizticīgā baznīca · Redzēt vairāk »

Azerbaidžāna

Azerbaidžāna, oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Azerbaidžāna · Redzēt vairāk »

Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika

Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika pastāvēja mūsdienu Azerbaidžānas, Armēnijas un Krievijas teritorijās no 1918.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Azovas jūra

Azovas jūra ir daļa no Melnās jūras.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Azovas jūra · Redzēt vairāk »

Šapsugi

Šapsugi (pašnosaukums — Адыгэ, Шапсыгъ) ir adigu subetniskā grupa, kas agrāk bija viena no lielākajām adigu ciltīm.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Šapsugi · Redzēt vairāk »

Ķīnas Republika

Suņs Jatsens (1866—1925) Čans Kaiši (1887—1975) Ķīnas Republika jeb Taivānā ir valsts Austrumāzijā, Dienvidķīnas jūrā, ietver Taivānas salu, Penhu salas, Dzjiņmeņas salas un Macu salas.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Ķīnas Republika · Redzēt vairāk »

Ķīnas Republika (1912—1949)

Karogs, 1912-1928 Karogs, 1928-1949 Suņs Jatseņs Čans Kaiši, 1940 Ķīnas Republika apzīmē haotisku posmu Ķīnas vēsturē no 1911.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Ķīnas Republika (1912—1949) · Redzēt vairāk »

Ļevs Tolstojs

Ļevs Tolstojs (dzimis, miris) bija krievu rakstnieks, pedagogs un domātājs.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Ļevs Tolstojs · Redzēt vairāk »

Čečeni

Čečeni ir tauta, kas apdzīvo Kaukāza ziemeļu daļu un ir radniecīga citām vainahu tautām: ingušiem, baciem un Gruzijas kistiem.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Čečeni · Redzēt vairāk »

Čečenija

Čečenijas Republika jeb Čečenija, agrāk Ičkērija, ir viena no Krievijas Federācijas republikām.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Čečenija · Redzēt vairāk »

Ņerčinskas līgums

Ņerčinskas līguma pamatteksts latīņu valodā. Albazinas ''Albasin'') cietokšņa aplenkums (1686). Ņerčinskas līgums bija starptautisks līgums, kas izbeidza 1685.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Ņerčinskas līgums · Redzēt vairāk »

Ņižņijnovgoroda

Ņižņijnovgoroda ir sena pilsēta Krievijas Eiropas daļā, Ņižņijnovgorodas apgabala un Volgas federālā apgabala centrs, Krievijas Federācijas ceturtā lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Ņižņijnovgoroda · Redzēt vairāk »

Baku

Baku ir Azerbaidžānas galvaspilsēta.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Baku · Redzēt vairāk »

Balkānu kari

Balkānu valstu teritoriālās ambīcijas, 1912 Robežu izmaiņas karu beigās Balkānu kari bija divi konflikti, kas norisinājās 1912.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Balkānu kari · Redzēt vairāk »

Balkānu pussala

Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Balkānu pussala · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »

Baltkrievija

Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Baltkrievija · Redzēt vairāk »

Baltkrievijas guberņa

Baltkrievijas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa Pāvila I Romanova valdīšanas laikā (1796—1802), kurā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Baltkrievijas guberņa · Redzēt vairāk »

Baltkrievijas Tautas Republika

Baltkrievijas Tautas Republika (baltkrievu: Белару́ская Наро́дная Рэспу́бліка, Biełaruskaja Narodnaja Respublika) bija pirmā baltkrievu neatkarīgā valsts, kas pastāvēja no 1918.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Baltkrievijas Tautas Republika · Redzēt vairāk »

Batumi

Batumi ir kūrortpilsēta Melnās jūras krastā un Adžārijas galvaspilsēta.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Batumi · Redzēt vairāk »

Berlīnes kongress

Berlīnes kongresa noteiktās robežas Balkānos Balkānu dalījums Berlīnes kongresa rezultātā Berlīnes kongress noritēja Vācijas Impērijas galvaspilsētā Berlīnē no 1878.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Berlīnes kongress · Redzēt vairāk »

Besarābija

Besarābijas teritorija Eiropā (iekrāsota sarkanā krāsa). Besarābijas teritorija gadsimtu gaitā Besarābija bija vēsturisks reģions starp Melno jūru un Donavas, Prutas, Dņestras upēm.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Besarābija · Redzēt vairāk »

Besarābijas guberņa

Besarābijas guberņa bija Krievijas impērijas Eiropas daļas dienvidrietumu guberņa, kas aizņēma daļu vēsturiskā Besarābijas apgabala.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Besarābijas guberņa · Redzēt vairāk »

Bijska

Bijska ir pilsēta Bijas upes krastos, netālu no tās ietekas Katuņas upē, Krievijas Federācijas Altaja novada dienvidaustrumu daļā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Bijska · Redzēt vairāk »

Boļševiki

Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Boļševiki · Redzēt vairāk »

Bokseru sacelšanās

Bokseru sacelšanās bija sacelšanās Ķīnā pret ārzemju valstu iejaukšanos Ķīnas iekšējā dzīvē, kas notika no 1899.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Bokseru sacelšanās · Redzēt vairāk »

Bosfors

Bosfors ir jūras šaurums, kas šķir Turcijas Eiropas daļu (Rumēlija) no Āzijas daļas (Anatolija).

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Bosfors · Redzēt vairāk »

Bosnija un Hercegovina

Bosnijas un Hercegovinas Federācija, Serbu Republika un Brčko apriņķis Bosnija un Hercegovina ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Bosnija un Hercegovina · Redzēt vairāk »

Bosnijas krīze

Balkānu robežas pēc 1878. gada Bosnija un Hercegovina un Novi Pazar sandžaks Turcija spiesta noskatīties uz teritoriju zaudēšanu Bosnijas krīze izvērsās 1908.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Bosnijas krīze · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Brusilova pārrāvums

Brusilova pārrāvums (nosaukta par godu krievu karaspēka komandierim Aleksejam Brusilovam) bija lielākā un veiksmīgākā Krievijas Impērijas realizētā ofensīva Pirmā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Brusilova pārrāvums · Redzēt vairāk »

Bulgāri

Bulgāri ir Bulgārijas valsts nācija, lielākas bulgāru kopienas dzīvo arī Ukrainā, Moldovā un Grieķijā, kopējais skaits pasaulē ir apmēram 7 miljoni.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Bulgāri · Redzēt vairāk »

Bulgārijas kņaziste

Sanstefano līgumā paredzētās Bulgārijas robežas Bulgārijas kņazistes robežas pēc Berlīnes kongresa Bulgārijas kņaziste bija faktiski neatkarīga, bet juridiski Osmaņu impērijas vasaļvalsts, kas izveidojās 1878.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Bulgārijas kņaziste · Redzēt vairāk »

Burjati

Burjatu sievietes Burjati ir mongoļu tautas etniskā grupa, kas dzīvo galvenokārt Krievijas Federācijas Burjatijas Republikā un Irkutskas apgabalā, kā arī Aizbaikāla novadā, kura teritorijā līdz 2008.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Burjati · Redzēt vairāk »

Centrālās lielvalstis

Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Centrālās lielvalstis · Redzēt vairāk »

Centrālāzija

Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Centrālāzija · Redzēt vairāk »

Cjinu dinastija

Ķīnas dienvidu iekarošana Impērijas izplešanās, 1820 Impērijas centrālās haņu provinces un ārējās provinces, 1912 Cjinu dinastija, pazīstama arī kā Mandžūru dinastija, bija pēdējā imperiālā Ķīnas dinastija, kas valdīja mūsdienu Ķīnas un Mongolijas teritorijās no 1644.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Cjinu dinastija · Redzēt vairāk »

Dagestāna

Dagestāna ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Dagestāna · Redzēt vairāk »

Daliaņa

Daliaņa ir prefektūras līmeņa pilsēta Ķīnā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Daliaņa · Redzēt vairāk »

Dardaneļi

Dardaneļi jeb Dardaneļu šaurums (Dardanellia), sengrieķu un latīņu nosaukums — Hellesponts (Hellēspontos), ir jūras šaurums starp Eiropu un Āziju, kas šķir Gelibolu pussalu Turcijas Eiropas daļā no Bigas pussalas Mazāzijas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Dardaneļi · Redzēt vairāk »

Daugavpils

Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Daugavpils · Redzēt vairāk »

Džungārija

Džungārija (Junghariyä) ir vēsturisks un ģeogrāfisks subreģions Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļu daļā Ķīnas Tautas republikas rietumos.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Džungārija · Redzēt vairāk »

Dņepra

Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Dņepra · Redzēt vairāk »

Dņipro

Dņipro ir pilsēta Ukrainas centrālajā daļā pie Dņepras upes.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Dņipro · Redzēt vairāk »

Dekabristu sacelšanās

G. V. Timma glezna). Dekabristu sacelšanās jeb Decembra sacelšanās bija valsts apvērsuma mēģinājums Krievijas impērijas galvaspilsētā Pēterburgā 1825.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Dekabristu sacelšanās · Redzēt vairāk »

Derbenta

Derbenta ir pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Derbenta · Redzēt vairāk »

Dievs, sargi Ķeizaru!

Himnas notis un vārdi krieviski Dievs, sargi Ķeizaru! bija Krievijas Impērijas himna no 1833.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Dievs, sargi Ķeizaru! · Redzēt vairāk »

Dzimtbūšana

Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »

Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā

Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā · Redzēt vairāk »

Ebreji

Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Ebreji · Redzēt vairāk »

Ekonomikas izaugsme

Ekonomikas izaugsme ir ražošanas apjoma (reālā iekšzemes kopprodukta (IKP)) palielināšanās temps noteiktā laika periodā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Ekonomikas izaugsme · Redzēt vairāk »

Elizabete Petrovna

Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »

Erevāna

Erevāna ir Armēnijas lielākā pilsēta un galvaspilsēta, kā arī valsts galvenais kultūras un rūpniecības centrs.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Erevāna · Redzēt vairāk »

Ernsts Johans Bīrons

Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »

Eskemena

Eskemena jeb Ustjkamenogorska ir Austrumkazahstānas apgabala galvaspilsēta.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Eskemena · Redzēt vairāk »

Februāra revolūcija

Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »

Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota

Ferdinands I (dzimis, miris) bija Bulgārijas kņazistes kņazs no 1887.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota · Redzēt vairāk »

Fjodors Dostojevskis

Fjodors Dostojevskis (Фёдор Михайлович Достоевский; dzimis, miris) bija krievu prozaiķis, žurnālists un tulkotājs.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Fjodors Dostojevskis · Redzēt vairāk »

Fjodors III Romanovs

Fjodors III Romanovs (1661.-1682.) Krievijas cars laikā no 1676.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Fjodors III Romanovs · Redzēt vairāk »

Fjodors Ušakovs

Fjodors Ušakovs (dzimis, miris) bija pazīstamākais 18.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Fjodors Ušakovs · Redzēt vairāk »

Francijas Otrā impērija

Francijas Otrā impērija, oficiāli Francijas Impērija bija no 1852.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Francijas Otrā impērija · Redzēt vairāk »

Francijas Pirmā impērija

Francijas impērija (tumši zilā) ar tās satelītvalstīm (gaiši zilā) 1811. gadā Francijas Pirmā impērija bija Francijas valsts Napoleona vadībā no 1804.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Francijas Pirmā impērija · Redzēt vairāk »

Francijas Pirmā republika

Karogs, 1790-1794 Karogs, 1794-1804 Francija, 1792 Republikas teritorija 1801. gadā Nacionālā gvarde dodas uz fronti, 1792. septembris Francijas Pirmā republika, oficiāli Franču republika (franču: République française), ir vēsturnieku dots nosaukums republikānisko režīmu varas posmam (Nacionālais konvents, Direktorija, Konsulāts), kas pastāvēja revolucionārajā Francijā starp 1792.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Francijas Pirmā republika · Redzēt vairāk »

Francijas Trešā republika

Francijas Trešā republika attiecas uz Francijas vēstures posmu starp 1870.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Francijas Trešā republika · Redzēt vairāk »

Francijas—Prūsijas karš

Francijas—Prūsijas karš jeb Francijas—Vācijas karš (vācu: Deutsch-Französischer Krieg), Francijā bieži tiek saukts arī par 1870.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Francijas—Prūsijas karš · Redzēt vairāk »

Gīlāna

Gīlāna (Gīlān) ir viens no Irānas ostāniem.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Gīlāna · Redzēt vairāk »

Grieķijas Karaliste

Grieķijas Karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Grieķijā no 1832.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Grieķijas Karaliste · Redzēt vairāk »

Grieķu neatkarības karš

Neatkarības kara pirmā gada kauju vietas Grieķijas teritorija, 1833 Grieķu neatkarības karš bija grieķu cīņa par neatkarību no Osmaņu impērijas no 1821.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Grieķu neatkarības karš · Redzēt vairāk »

Grigorijs Rasputins

Grigorijs Rasputins (dzimis, miris) bija krievu pareizticīgais sektants un mistiķis.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Grigorijs Rasputins · Redzēt vairāk »

Grodņa

Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Grodņa · Redzēt vairāk »

Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā

Kartli-Kahetijas karaliste, 1808 Imeretija, Gurija, Mingrelija, Abhāzija, 1810 Kaukāzs, 1801—1813 Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā nokļuva pakāpeniski, Krievijas Impērijai 1801.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā · Redzēt vairāk »

Gruzijas Demokrātiskā Republika

Republikas teritorija Gruzijas Demokrātiskā Republika (sakartvelos demokratiuli respublika) pastāvēja no 1918.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Gruzijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Gulistānas miera līgums

Teritoriālās izmaiņas Aizkaukāzā pēc Gulistānas miera līguma parakstīšanas Gulistānas miera līgums tika noslēgts starp Krievijas Impēriju un kādžāru dinastiju Gulistānas (mūsdienu Karabahā) ciemā, noslēdzot Krievu-persiešu karu (1804 -1813).

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Gulistānas miera līgums · Redzēt vairāk »

Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra

Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra ir viens no Krievijas Federācijas autonomajiem apvidiem.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra · Redzēt vairāk »

Harbina

Harbina (Halbin — ‘vieta tīklu žāvēšanai’) ir pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta tajā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Harbina · Redzēt vairāk »

Harkiva

Harkiva ir pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, apgabala un rajona centrs.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Harkiva · Redzēt vairāk »

Helsinki

Helsinki ir Somijas galvaspilsēta un Somijas lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Helsinki · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igaunijas guberņa

Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »

Inguši

Inguši (Ġalġay) ir nahu tauta Kaukāzā, kas galvenokārt apdzīvo Krievijas Federācijas Ingušijas republiku.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Inguši · Redzēt vairāk »

Irāna

Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Irāna · Redzēt vairāk »

Irtiša

Irtiša (Erqisi) ir upe Sibīrijā, Obas lielāka pieteka, kas sākas Džungārijas kalnos.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Irtiša · Redzēt vairāk »

Islāms

Islāms (IPA) ir monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Islāms · Redzēt vairāk »

Islāms Krievijā

Krievijas Federācijas subjekti ar musulmaņu vairākumu Islāms Krievijā (krievu: ислам в России) ir otrā izplatītākā reliģija Krievijas Federācija pēc kristietības.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Islāms Krievijā · Redzēt vairāk »

Ivans Turgeņevs

Ivans Turgeņevs (dzimis, miris) bija krievu rakstnieks.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Ivans Turgeņevs · Redzēt vairāk »

Ivans V Romanovs

Ivans V Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1682.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Ivans V Romanovs · Redzēt vairāk »

Ivans VI Romanovs

Ivans VI Romanovs (dzimis, miris), arī Joans VI, bija formālais Krievijas imperators reģenta Kurzemes hercoga Bīrona, vēlāk viņa mātes Annas II valdīšanas laikā (1740-1741).

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Ivans VI Romanovs · Redzēt vairāk »

Janvāra sacelšanās

1863. un 1864. gada sacelšanās vietas Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā. Janvāra sacelšanās (1863—1864) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas Impērijas varu Polijā, Baltkrievijā un Lietuvā, lai atjaunotu pēc Polijas dalīšanas sagrauto Polijas—Lietuvas kopvalsti 1772.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Janvāra sacelšanās · Redzēt vairāk »

Jaroslavļa

Jaroslavļa ir pilsēta Krievijas Eiropas daļā, 282 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Maskavas pie Kotorosļas upes ietekas Volgā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Jaroslavļa · Redzēt vairāk »

Jaunturku revolūcija

Smirnā 1908 Jaunturku revolūcija Osmaņu impērijā 1908.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Jaunturku revolūcija · Redzēt vairāk »

Jūdaisms

Jūdaisms ir ebreju reliģija un kultūra, viena no vecākajām zināmajām monoteistiskajām ticībām.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Jūdaisms · Redzēt vairāk »

Jūlija krīze (1914)

Vilhelma II paziņojums par kara sākšanu Jūlija krīze ir apzīmējums diplomātiskiem un militāriem lēmumiem Eiropas valstu starpā, kuri noveda pie Pirmā pasaules kara sākuma.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Jūlija krīze (1914) · Redzēt vairāk »

Jūnija ofensīva

Ofensīvas gaita Jūnija ofensīva, arī Jūlija ofensīva vai Kerenska ofensīva, bija Krievijas Pagaidu valdības organizēts uzbrukums Pirmajā pasaules karā 1917.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Jūnija ofensīva · Redzēt vairāk »

Jozefs II Hābsburgs

Jozefs II; dzimis, miris, pilnā vārdā Jozefs Benedikts Augusts Johanness Antons Mihaels Ādams bija apgaismības laikmeta Svētās Romas impērijas ķeizars no 1765.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Jozefs II Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Kabardieši

Kabardieši (pašnosaukums: адыгэ) ir lielākā no adigu (čerkesu) etniskajām grupām.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Kabardieši · Redzēt vairāk »

Kalmikija

Kalmikijas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Kalmikija · Redzēt vairāk »

Kalmiku stepe

Kalmiku stepes karte, 1864 Kalmiku stepe ir ap kvadrātkilometrus plaša teritorija pie Volgas ietekas Kaspijas jūrā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Kalmiku stepe · Redzēt vairāk »

Karaīti

Karaīti jeb karaīmi ir jūdaisma sekta, kas atzīst tikai rakstīto ebreju Bībeles daļu, un, lai arī nenoliedz Talmūdu, uzskata, ka katram pašam jāstudē Tora un jāpieņem pareizais lēmums.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Karaīti · Redzēt vairāk »

Karaļauči

Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Karaļauči · Redzēt vairāk »

Karš par Austrijas mantojumu

Karš par Austrijas mantojumu bija plašs militārs konflikts Eiropā un tās kolonijās, no 1740.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Karš par Austrijas mantojumu · Redzēt vairāk »

Karsa

Karsa ir pilsēta Turcijas austrumos.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Karsa · Redzēt vairāk »

Kartli-Kahetijas karaliste

Kartli-Kahetijas karaliste 18. gadsimtā Kartli-Kahetijas karaliste (gruzīnu: ქართლ-კახეთის სამეფო, kartl-kakhetis samepo) bija gruzīnu valsts veidojums, kas izveidots 1762.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Kartli-Kahetijas karaliste · Redzēt vairāk »

Katoļticība

Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Katoļticība · Redzēt vairāk »

Katrīna I

Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Katrīna I · Redzēt vairāk »

Katrīna II Lielā

Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »

Kauņa

Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Kauņa · Redzēt vairāk »

Kaukāza operācija

Kaukāza operācija apzīmē karadarbību Kaukāza frontē (krievu: Кавказский фронт, turku: Kafkasya Cephesi), Pirmā pasaules kara laikā starp Krievijas Impērijas un Osmaņu impērijas armijām.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Kaukāza operācija · Redzēt vairāk »

Kaukāzs

Kaukāza reģiona karte angļu valodā Elbruss Kaukāzs ir ģeopolitisks reģions, caur kuru ir novilkta Eiropas un Āzijas robeža.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Kaukāzs · Redzēt vairāk »

Kaukāzs (kalni)

Kaukāzs vai Kaukāza kalni ir kalnu sistēma starp Melno jūru un Kaspijas jūru uz Āzijas un Eiropas robežas, Kaukāza reģionā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Kaukāzs (kalni) · Redzēt vairāk »

Kazaņa

Kazaņa ir pilsēta Krievijas Federācijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazansu upes ietekas.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Kazaņa · Redzēt vairāk »

Kazahi

Kazahi ir tjurku tauta un Kazahstānas pamatiedzīvotāji, kā arī mazākumtautība atsevišķos citu valstu rajonos Centrālāzijas ziemeļos.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Kazahi · Redzēt vairāk »

Kazaki

Donas kazaka Kozmas Krjučkova 1914. gada fotogrāfija Vasilija Surikova gleznā Kazaki (no — "brīvie ļaudis") ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Kazaki · Redzēt vairāk »

Kišiņeva

Kišiņeva ir Moldovas galvaspilsēta.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Kišiņeva · Redzēt vairāk »

Kijiva

Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Kijiva · Redzēt vairāk »

Konstantinopole

Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Konstantinopole · Redzēt vairāk »

Kontinentālā blokāde

Kontinentālās blokādes sistēmas valstis Kontinentālā blokāde (franču: Blocus continental) bija ekonomisko un politisko pasākumu kopums, ko 1806.–1814.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Kontinentālā blokāde · Redzēt vairāk »

Krasnodara

Krasnodara ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļas dienvidos pie Kubaņas upes.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Krasnodara · Redzēt vairāk »

Krievijas Amerika

Krievijas Amerika bija Krievijas Impērijai piederoša teritorija Komandora salās, Aleutu salās un Aļaskā, kuru pārvaldīja Krievijas-Amerikas kompānija.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Krievijas Amerika · Redzēt vairāk »

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērijas armija

Krievijas armijas kareivji, 1917 Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Krievijas Impērijas armija · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērijas likumu krājums

16. sējuma titullapa Nikolajs I Speranskis Krievijas Impērijas likumu krājums pirmo reizi izdots 1832.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Krievijas Impērijas likumu krājums · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērijas Valsts Dome

Nikolajs II atklāj Domes darbu 1906. gada 27. aprīlī 1907. gada 2. martā iebrukušie sēžu zāles griesti Domes sēde 1912. gadā Krievijas Impērijas Valsts Dome bija vēlēts orgāns, kas kopā ar Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja II ieceltu Valsts Padomi veidoja Krievijas Impērijas parlamentu laikā no 1906.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Krievijas Impērijas Valsts Dome · Redzēt vairāk »

Krievijas invāzija Mandžūrijā

Kīnas Austrumu dzelzceļš un Dienvidmandžūrijas dzelzceļš Transsibīrijas un Mandžūrijas dzelzceļa līnijas Pareizticīgo baznīca Harbinā Dzelzceļa pastkarte Portartūra Krievijas invāzija Mandžūrijā bija ekonomisku līgumu un militāru operāciju kopums, kas laikā no 1895.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Krievijas invāzija Mandžūrijā · Redzēt vairāk »

Krievijas Pagaidu valdība

Pirmās Krievijas Pagaidu valdības locekļi (1917. gada marts). Krievijas Pagaidu valdība bija pirmā demokrātiskā valdība Krievijas Impērijas un Krievijas Republikas vēsturē, kas pastāvēja no 1917.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Krievijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Krievijas PFSR

Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »

Krievijas pilsoņu karš

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Krievijas Republika

Krievijas Republikas plakāts ar pirmās Pagaidu valdības sastāvu Krievijas Republika bija Krievijas Pagaidu valdības 1917.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Krievijas Republika · Redzēt vairāk »

Krievijas SFPR

Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Krievijas SFPR · Redzēt vairāk »

Krievijas slepenpolicija

Sanktpēterburgas sabiedriskās drošības un kārtības aizsardzības nodaļas darbinieku foto (1905) Drošības nodaļa jeb ohrana (krievu: Отделение по охранению общественной безопасности и порядка, jeb vulgāri Oхранка) bija Cariskās Krievijas slepenpolicija 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Krievijas slepenpolicija · Redzēt vairāk »

Krievijas Turkestāna

Turkestāna Turkestāna, 1876 Krievijas Turkestāna, 1900 Centrālāzijas dzelzceļa līnija Krievijas Turkestāna ir apzīmējums Turkestānas daļai, kuru Krievijas Impērija iekaroja 19.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Krievijas Turkestāna · Redzēt vairāk »

Krievijas—Japānas karš

Krievijas—Japānas kara kaujaslauks Krievijas—Japānas karš, saukts arī par Krievu—japāņu karu bija karš, kas norisinājās no 1904.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Krievijas—Japānas karš · Redzēt vairāk »

Krievu valoda

Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Krievu valoda · Redzēt vairāk »

Krievu—persiešu kari

Ar terminu Krievu—persiešu kari apzīmē vairākus Krievijas Impērijas—Persijas konfliktus 18. un 19. gadsimtā, no kuriem nozīmīgākie bija.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Krievu—persiešu kari · Redzēt vairāk »

Krievu—turku karš (1735—1739)

Krievu-turku karš (1735—1739) norisinājās starp Krievijas Impēriju un Osmaņu impēriju.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Krievu—turku karš (1735—1739) · Redzēt vairāk »

Krievu—turku karš (1768—1774)

Krievu—turku karš (1768—1774) bija nobeigums Krievijas Impērijas teritorijas paplašināšanā, iekarojot Ukrainas dienvidus, Ziemeļkaukāzu un Krimu.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Krievu—turku karš (1768—1774) · Redzēt vairāk »

Krievu—turku karš (1806—1812)

Krievu-turku karš (1806—1812) bija viens no kariem, kas risinājās starp Osmaņu impēriju un Krievijas Impēriju.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Krievu—turku karš (1806—1812) · Redzēt vairāk »

Krievu—turku karš (1877—1878)

Krievu—turku karš (1877—1878) bija militārs konflikts starp Osmaņu impēriju un Krievijas Impēriju, kas izrietēja no Krievijas centieniem iegūt piekļuvi Vidusjūrai, pakļaujot Osmaņu impērijai piederošās Balkānu pussalas teritorijas.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Krievu—turku karš (1877—1878) · Redzēt vairāk »

Krima

Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainas dienvidos.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Krima · Redzēt vairāk »

Krimas haniste

Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija Krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Krimas haniste · Redzēt vairāk »

Krimas karš

Krimas karš (1853—1856) risinājās starp Krievijas Impēriju un sabiedrotajiem: Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju un Osmaņu impēriju.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Krimas karš · Redzēt vairāk »

Kučuk-Kainardžas līgums

Kabardija un Hersona) vai netiešā (Krimas haniste) Krievijas impērijas atkarībā Kučuk-Kainardžas līgums parakstīts 1774.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Kučuk-Kainardžas līgums · Redzēt vairāk »

Kubaņa

Kubaņa ir upe Krievijā, viena no Azovas jūras galvenajām pietekām.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Kubaņa · Redzēt vairāk »

Kumiki

Kumiki (kumiku: къумукъ, къумукълар, kumuk, kumuklar) ir tjurku tauta, vieni no Dagestānas, Čečenijas un Ziemeļosetijas pirmiedzīvotājiem.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Kumiki · Redzēt vairāk »

Kuriļu salas

Kuriļu salas ir vulkānisks arhipelāgs Krievijas Federācijas austrumu daļā starp Ohotskas jūru un Kluso okeānu.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Kuriļu salas · Redzēt vairāk »

Kurska

Kurska ir pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala administratīvais centrs.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Kurska · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Lamaisms

Lamaisms jeb Tibetas budisms ir budisma paveids, daļa no vadžrajānas.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Lamaisms · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Latvija · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Lielā atkāpšanās (1915)

Frontes līnija 1915. gada maijā, jūnijā un gada beigās Lielā atkāpšanās bija Krievijas Impērijas armijas veikta stratēģiska atkāpšanās operācija 1915.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Lielā atkāpšanās (1915) · Redzēt vairāk »

Lielā spēle

Krievu un britu izplešanās Vidusāzijā (1846.—1900.) Lielā spēle vai Ēnu turnīri bija Britu impērijas un Krievijas Impērijas sāncensība par ietekmi Centrālāzijā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Lielā spēle · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Liepāja · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lodza

Lodza ir pilsēta Polijas centrālajā daļā, Lodzas vojevodistes centrs.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Lodza · Redzēt vairāk »

Luterisms

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Luterisms · Redzēt vairāk »

Maķedonieši

Maķedonieši ir dienvidslāvu etniskā grupa, kura galvenokārt dzīvo Ziemeļmaķedonijā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Maķedonieši · Redzēt vairāk »

Maķedonija (reģions)

Aptuvena Maķedonijas reģiona teritorija iezīmēta ar raustītu līniju Maķedonija ir ģeogrāfisks un vēsturisks reģions Balkānos.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Maķedonija (reģions) · Redzēt vairāk »

Mandžūrija

Mandžūrijas teritorija no 17. līdz 19. gadsimtam (ar tumši sarkanu apzīmēta pašlaik Ķīnai piederošā Mandžūrijas daļa) Mandžūrija 1892. gada kartē Mandžūrija ir vēsturiskais nosaukums teritorijai Ķīnas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Mandžūrija · Redzēt vairāk »

Marmora jūra

Marmora jūra ir maza jūra starp Melno jūru un Egejas jūru.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Marmora jūra · Redzēt vairāk »

Maskava

Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Maskava · Redzēt vairāk »

Maskavija

Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Maskavija · Redzēt vairāk »

Melnā jūra

Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Melnā jūra · Redzēt vairāk »

Melnkalnes Karaliste

Karalis Nikola I Petrovičs ar karalieni Milenu Melnkalnes Karalistes proklamēšanas dienā 1910. gada 28. augustā Melnkalnes Karaliste bija Balkānu valsts, kas pastāvēja daļā no mūsdienu Melnkalnes teritorijas no 1910.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Melnkalnes Karaliste · Redzēt vairāk »

Melnkalnes kņaziste

Melnkalnes kņaziste bija Balkānu valsts, kas pastāvēja daļā no mūsdienu Melnkalnes teritorijas no 1852.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Melnkalnes kņaziste · Redzēt vairāk »

Mihaels Andreass Barklajs de Tolli

Mihaels Andreass Barklajs de Tolli ( —) bija vācbaltiešu virsnieks, Somijas lielhercogistes ģenerālgubernators (1809—1810).

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Mihaels Andreass Barklajs de Tolli · Redzēt vairāk »

Mikolajiva

Mikolajiva jeb iepriekš Nikolajeva ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Mikolajivas apgabala administratīvais centrs.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Mikolajiva · Redzēt vairāk »

Minska

Minska (agrāk Менск) ir Baltkrievijas lielākā pilsētā un tās galvaspilsēta, kā arī vienīgā apgabala līmeņa pilsēta valstī.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Minska · Redzēt vairāk »

Mobilizācija

Pirmā pasaules kara laikā Mobilizācija (no mobiliser — 'iekustināt') ir rezervistu iesaukšana aktīvajā karadienestā ar mērķi panākt bruņoto spēku nonākšanu karastāvoklī, reaģējot uz ārkārtas situāciju valstī vai pasaulē.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Mobilizācija · Redzēt vairāk »

Modests Musorgskis

Modests Musorgskis (dzimis, miris) bija krievu komponists.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Modests Musorgskis · Redzēt vairāk »

Mogiļeva

Mogiļeva jeb Mahiļova ir pilsēta Baltkrievijas austrumos pie Dņepras upes, apgabala centrs.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Mogiļeva · Redzēt vairāk »

Mogiļevas metropolija

Mogiļevas metropolija jeb Mogiļevas arhidiecēze (Могилёвский архидиоцез) bija Romas katoļu baznīcas province Krievijas Impērijā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Mogiļevas metropolija · Redzēt vairāk »

Moldāvija

Moldāvija ir vēsturisks reģions, kas atrodas starp Karpatu kalniem un Dņestras upi.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Moldāvija · Redzēt vairāk »

Moldāvijas Demokrātiskā Republika

Republikas karogs Republikas ģerbonis Republikas teritorijas karte Neatkarības deklarācija Deklarācija par pievienošanos Rumānijai Moldāvijas Demokrātiskā Republika sabrūkot Krievijas Impērijai bija izveidota Besarābijas guberņas teritorijā un pastāvēja no 1917.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Moldāvijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Mongolija

Mongolija, oficiāli Mongolijas Valsts (mongoļu: Монгол Улс), ir valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krievijas Federāciju un Ķīnas Tautas Republiku.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Mongolija · Redzēt vairāk »

Mozdoka

Mozdoka ir pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Mozdoka · Redzēt vairāk »

Nagasaki

Nagasaki (Nagasaki-shi) ir pilsēta Japānas dienvidrietumos, Nagasaki prefektūras lielākā pilsēta un administratīvais centrs.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Nagasaki · Redzēt vairāk »

Nahčivanas Autonomā Republika

Nahčivanas Autonomā Republika ir Azerbaidžānas eksklāvs un autonomā republika, kas robežojas ar Armēniju, Irānu un Turciju.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Nahčivanas Autonomā Republika · Redzēt vairāk »

Napoleona kari

Imperators armijai piešķir simboliskos ērgļus, 1804. gada 5. decembris Austerlicas kauja Napoleona kari bija globālu karu sērija pēc Franču revolūcijas Napoleona vadībā starp Franciju un tās sabiedrotajiem pret vairākām citu valstu koalīcijām.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Napoleona kari · Redzēt vairāk »

Napoleona kodekss

1810. gada izdevums Napoleona kodekss (franču: Code Napoléon), arī Civilkodekss, ir fundamentāls Francijas tiesību akts, kas deva spēcīgu impulsu turpmākajam kodifikācijas procesam daudzās pasaules valstīs.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Napoleona kodekss · Redzēt vairāk »

Narača ezers

Narača ezers vai Naračas ezers ir lielākais ezers Baltkrievijā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Narača ezers · Redzēt vairāk »

Nāvessods

Nāvessods pasaulē '''Krāsu atšifrējums:''' '''zila krāsa''': nāvessods atcelts, '''zaļa krāsa''': nāvessods atcelts visiem noziegumiem, kas nav izdarīti īpašos apstākļos (piemēram, kara laikā izdarītiem noziegumiem), '''oranža krāsa''': praksē nāvessods tiek pielietots ļoti reti, '''sarkana krāsa''': nāvessods ir likumīga soda forma. Nāvessods ir tiesiski pamatota ieslodzītā nogalināšana kā sods par nopietnu noziegumu — pamatā par slepkavību vai valsts nodevību.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Nāvessods · Redzēt vairāk »

Nikolajs I Romanovs

Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »

Nikolajs II Romanovs

Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Rimskis-Korsakovs

Nikolajs Rimskis-Korsakovs (dzimis, miris) bija krievu komponists, pedagogs, diriģents, sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Nikolajs Rimskis-Korsakovs · Redzēt vairāk »

Nogaji

Nogaji (pašnosaukums: ногайлар) ir tjurku tauta, kas sporādiski apdzīvo plašu areālu Ziemeļkaukāzā Krievijā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Nogaji · Redzēt vairāk »

Nogaju stepe

Nogaju stepe ir ap kvadrātkilometru liels, sauss līdzenumu apgabals Krievijas Federācijas Ziemeļkaukāza reģionā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Nogaju stepe · Redzēt vairāk »

Nometinājuma josla

Nometinājuma josla (1791-1917) Nometinājuma josla bija teritorija Krievijas Impērijas rietumu apgabalos, ārpus kuras saskaņā ar imperatores Katrīnas II rīkojumu (указ) bija aizliegts apmesties uz dzīvi ebrejiem (izņemot 1. ģildes tirgoņus, personas ar augstāko izglītību, reģistrētās prostitūtas, bijušās militārpersonas, kristītos ebrejus).

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Nometinājuma josla · Redzēt vairāk »

Novembra sacelšanās

Novembra sacelšanās (1830—1831) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas impērijas varu Polijā un Lietuvā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Novembra sacelšanās · Redzēt vairāk »

Odesa

Odesa ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos pie Melnās jūras, apgabala centrs.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Odesa · Redzēt vairāk »

Oktobra revolūcija

Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »

Omska

Omska ir lielpilsēta Krievijas Federācijā pie Omas ietekas Irtišā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Omska · Redzēt vairāk »

Orenburga

Orenburga ir pilsēta Urālas upes krastos, Orenburgas apgabala centrs Krievijas Federācijā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Orenburga · Redzēt vairāk »

Osetīni

Vēsturiskā Alānija ap 11.gs. ar mūsdienu Ziemeļosetijas un Dienvidosetijas robežām Osetīni ir ap 700 000 cilvēku liela irāņu tauta, kas galvenokārt dzīvo Kaukāza kalnos, Krievijas Federācijas autonomajā Ziemeļosetijas-Alānijas republikā un no Gruzijas neatkarību pasludinājušajā Dienvidosetijā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Osetīni · Redzēt vairāk »

Osmaņu impērija

Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »

Oto fon Bismarks

Oto Eduards Leopolds fon Bismarks (dzimis, miris), Bismarkas-Šēnhauzenas grāfs, bija konservatīvs vācu valstsvīrs, kuram bija nozīmīga loma Eiropas 19.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Oto fon Bismarks · Redzēt vairāk »

Otrais Balkānu karš

Otrais Balkānu karš bija militārs konflikts, kurš sākās 1913.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Otrais Balkānu karš · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Padomju Savienības Komunistiskā partija

PSKP biedra karte (1989) Padomju Savienības Komunistiskā partija jeb PSKP (КПСС) bija valdošā un vienīgā politiskā partija PSRS.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Padomju Savienības Komunistiskā partija · Redzēt vairāk »

Pareizticība

Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Pareizticība · Redzēt vairāk »

Pavlodara

Pavlodara ir pilsēta ziemeļaustrumu Kazahstānā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Pavlodara · Redzēt vairāk »

Pārkrievošana

eļļas glezna "Uzbrukums" (''Hyökkäys''), kurā Somijas pārkrievošana attēlota kā somu tautasmeitai uzbrūkošs krievu divgalvainais ērglis, kas plēš viņas likumu grāmatu Pārkrievošana, krieviskošana jeb rusifikācija (no  — 'krievi' un fico — 'taisu') ir Krievijas Impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā īstenota valdības politika valsts mazākumtautību iedzīvotāju pārtautošanai, mēģinot panākt to valodu un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Pārkrievošana · Redzēt vairāk »

Pāvils I Romanovs

Pāvils I (dzimis, nogalināts) bija Krievijas Impērijas imperators no 1796.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Pāvils I Romanovs · Redzēt vairāk »

Pēteris Čaikovskis

Pēteris Čaikovskis jeb Pjotrs Čaikovskis (dzimis, miris), bija krievu komponists vēlajā romantisma periodā, viņa darbi ir vieni no populārākajiem klasiskajā mūzikā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Pēteris Čaikovskis · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Pēteris II Romanovs

Pēteris II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars no 1727.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Pēteris II Romanovs · Redzēt vairāk »

Pēteris III

Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēsvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas Impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Pēteris III · Redzēt vairāk »

Piejūras novads

Piejūras novads ir viens no Krievijas Federācijas novadiem.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Piejūras novads · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pirmā Mazūrijas ezeru kauja

Pirmās Mazūrijas ezeru kaujas shēma. Pirmā Mazūrijas ezeru kauja bija viena no Pirmā pasaules kara lielkaujām, kas norisinājās 1914.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Pirmā Mazūrijas ezeru kauja · Redzēt vairāk »

Plāns 19

Plāna autors Ģenerālštāba pulkvedis Jurijs Daņilovs. Plāns 19 bija Krievijas Impērijas militārais plāns kara darbībai pret Centrālajām lielvalstīm.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Plāns 19 · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Polija · Redzēt vairāk »

Polijas Karaliste (1815—1915)

Karalistes karogs līdz 1831. gadam Polijas teritoriju sadalīšana 19. gadsimta sākumā Karalistes administratīvais dalījums, 1830 Polijas karaliste, 1860 Polijas Karaliste (1815—1915) jeb Polijas cariste, bieži saukta arī par Kongresa Poliju, bija konstitucionālā monarhija, kas tika radīta 1815.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Polijas Karaliste (1815—1915) · Redzēt vairāk »

Polijas mantojuma karš

Eiropa pēc kara beigām Polijas mantojuma karš sākās kā Eiropas lielvalstu konflikts par Polijas-Lietuvas valdnieka ievēlēšanu un izvērtās par plašāku Eiropas konfliktu, kurš mainīja Spānijas mantojuma kara rezultātus.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Polijas mantojuma karš · Redzēt vairāk »

Polijas Otrā republika

Polijas Otrā republika (pēc 1919. gada 13. marta oficiāli Rzeczpospolita Polska) bija 1918.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Polijas Otrā republika · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Prūsijas Karaliste

Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »

Priesteris

Romiešu statuja, kurā attēlota Izīdas priesteriene Priesteris (no (presbyteros) — 'vecākais') vai priesteriene ir persona, kas izpilda un vada reliģiskos rituālus un dažkārt tiek uzskatīts par starpnieku starp dievu, dievībām un cilvēkiem.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Priesteris · Redzēt vairāk »

Protestantisms

Protestantisms ir 16. gadsimta reformācijā radušās kristīgās baznīcas konfesijas.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Protestantisms · Redzēt vairāk »

Pugačova vadītā sacelšanās

Pugačova sacelšanās, arī Pugačova dumpis (Пугачёвский бунт), Zemnieku karš Jemeļjana Pugačova vadībā (Крестьянская война под предводительством Емельяна Пугачёва) vai Pugačovščina (Пугачёвщина), bija Žajikas kazaku aizsākta sacelšanās, kas no nemieriem 1773.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Pugačova vadītā sacelšanās · Redzēt vairāk »

Rabīns

Rabīns lūgšanu laikā Rabīns ir reliģisks ebreju tituls, kas cēlies no ivrita vārda "rabbi" vai aramiešu vārda "rabbuni" (meistars, skolotājs).

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Rabīns · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Rīga · Redzēt vairāk »

Romanovu dinastija

Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Romanovu dinastija · Redzēt vairāk »

Rostova pie Donas

Rostova pie Donas ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļas dienvidos, netālu no Donas ietekas Azovas jūrā un Ukrainas robežas.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Rostova pie Donas · Redzēt vairāk »

Rublis

Krievijas rubļu (2006) Baltkrievijas rubļu (apgrozībā no 2016) Rublis ir naudas vienība.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Rublis · Redzēt vairāk »

Rumānijas Karaliste

Rumānijas Karaliste (rumāņu: Regatul României) bija monarhija tagadējās Rumānijas teritorijā, kas pastāvēja no 1881.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Rumānijas Karaliste · Redzēt vairāk »

Sacelšanās Krievijas Turkestānā (1916)

Sacelšanās Krievijas Turkestānā sākās pēc tam, kad 1916.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Sacelšanās Krievijas Turkestānā (1916) · Redzēt vairāk »

Sahalīna

Sahalīna (— Karafuto-tō) ir sala Āzijas austrumu piekrastē, lielākā Krievijas Federācijas sala tās dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Sahalīna · Redzēt vairāk »

Saksijas kūrfirstiste

Saksijas teritorija impērijas sastāvā, 1648 Kūrfirsta ģerbonis Frīdriha Augusta III ģerbonis Saksijas kūrfirstiste bija vācu valsts, kas Svētās Romas impērijas sastāvā pastāvēja no 1356.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Saksijas kūrfirstiste · Redzēt vairāk »

Samara

Samara ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļā Volgas kreisajā krastā pie Samaras upes ietekas.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Samara · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Saratova

Saratova ir pilsēta Krievijā, Volgas labajā krastā, Saratovas apgabala centrs.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Saratova · Redzēt vairāk »

Sardīnijas Karaliste

Sardīnijas Karaliste (zināma arī kā Pjemonta-Sardīnija vai Sardīnija-Pjemonta) sastāvēja no Savoju dinastijas īpašumiem no 1720.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Sardīnijas Karaliste · Redzēt vairāk »

Sefevīdi

Abāsa I Lielā valdīšanas laikā Sefevīdi bija valdnieku (šahu) dinastija Persijā (mūsdienu Irānā).

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Sefevīdi · Redzēt vairāk »

Semeja

Semeja, iepriekš zināma kā Semipalatinska (līdz 2007. gadam) un Alaškala (1917.—1920.), ir pilsēta Kazahstānā, Abaja apgabala centrs, netālu no Krievijas Federācijas robežas.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Semeja · Redzēt vairāk »

Septembris

Septembris (— no — 'septiņi') ir gada devītais mēnesis.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Septembris · Redzēt vairāk »

Septiņgadu karš

Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Septiņgadu karš · Redzēt vairāk »

Serbijas karaliste

Serbijas robežu izmaiņas 1817.-1913. Karalis Milans I ar troņmantinieku Aleksandru, 1888. Aleksandrs I un karaliene Draga Petara I kronēšana, 1904 Serbijas karaliste (serbu: Краљевина Србија, Kraljevina Srbija) bija valsts tagadējās Serbijas un Kosovas teritorijā, kas pastāvēja no 1882.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Serbijas karaliste · Redzēt vairāk »

Serbijas kņaziste

Serbijas kņazistes karogs Kņazistes ģerbonis Kņazs Aleksandrs I Karadžordževičs Kņazs Milans IV Obrenovičs Serbijas kņaziste pastāvēja no 1815.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Serbijas kņaziste · Redzēt vairāk »

Sergejs Vite

Sergejs Vite 1880. gados Sergejs Vite (1849–1915) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas valstsvīrs un politiķis, valdības vadītājs (1905-1906).

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Sergejs Vite · Redzēt vairāk »

Sestās koalīcijas karš

Leipcigas kauja 1813. gada 16. oktobrī. Sestās koalīcijas valstis iezīmētas sarkanā krāsā, bet Francijas sabiedrotās valstis zilā krāsā. Sestās koalīcijas karš bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Sestās koalīcijas karš · Redzēt vairāk »

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Sibīrija · Redzēt vairāk »

Sociālistu revolucionāru partija

Sociālistu revolucionāru partijas priekšvēlēšanu plakāts 1917. gadā. Sociālistu revolucionāru partija (saīsināti eseri) bija radikāla politiskā partija Krievijas impērijā (1902—1917), Krievijas Republikā (1917) un vēlāk Krievijas PFSR (1917— 1923), kas izveidojās apvienojoties narodņiku pulciņiem.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Sociālistu revolucionāru partija · Redzēt vairāk »

Sofija Romanova

Sofija Romanova Sofija Romanova (1657—1704) bija mazgadīgo Ivana V un Pētera I reģente no 1682.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Sofija Romanova · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Somija · Redzēt vairāk »

Somijas lielhercogiste

Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Somijas lielhercogiste · Redzēt vairāk »

Staņislavs Leščiņskis

Staņislavs I Leščiņskis (dzimis, miris). Divas reizes bijis Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Staņislavs Leščiņskis · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Svētā Savienība

"Svētās savienības" pakta dibinātājvalstu (Austrijas Impērijas, Krievijas Impērijas un Prūsijas Karalistes) robežas 1840. gadā. Svētā savienība bija Eiropas valstu pakts par starptautisko attiecību pamatprincipiem alianses ietvaros, ko noslēdza trīs Napoleonu uzvarējušo kontinentālo lielvalstu valdnieki pēc Vīnes kongresa 1815.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Svētā Savienība · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Tallina · Redzēt vairāk »

Tannenbergas kauja (1914)

Tannenbergas kaujas shēma. Zilā krāsā iezīmētas Vācijas Impērijas 8. armijas, bet sarkanā krāsā Krievijas Impērijas 2. armijas vienības. Tannenbergas kauja bija viena no Pirmā pasaules kara lielkaujām, kas norisinājās 1914.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Tannenbergas kauja (1914) · Redzēt vairāk »

Tartu Universitāte

Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »

Tatāri

Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Tatāri · Redzēt vairāk »

Tālie Austrumi

Tālie Austrumi pasaules kartē Tālie Austrumi ir nosacīts Austrumāzijas valstu un teritoriju kopīgais nosaukums.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Tālie Austrumi · Redzēt vairāk »

Tālo Austrumu Republika

Tālo Austrumu Republika (TAR) bija starp Krievijas PFSR un Japānas impēriju īslaicīgi (1920—1922) pastāvoša bufervalsts Tālajos Austrumos un Austrumsibīrijā ar galvaspilsētu Verhņeudinskā, vēlāk Čitā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Tālo Austrumu Republika · Redzēt vairāk »

Tbilisi

Tbilisi (izrunā), līdz 1936.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Tbilisi · Redzēt vairāk »

Tereka

Tereka (Terk;, Tergi;, Terk;, Terek-suv;, Terka) ir lielākā upe Ziemeļkaukāzā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Tereka · Redzēt vairāk »

Tjanšans

Tjanšans jeb Tiaņšaņs (piņjiņā: Tiān Shān;, Tengri Tagh), ir kalnu sistēma Centrālāzijā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Tjanšans · Redzēt vairāk »

Tjumeņa

Tjumeņa ir Sibīrijas pilsēta Krievijas Federācijā, Tjumeņas apgabala centrs.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Tjumeņa · Redzēt vairāk »

Tjurku valodas

Valstis un autonomas teritorijas, kurās tjurku valodām ir oficiālas valodas statuss Tjurku valodu grupa aptver vairākas valodas, ko prot ~130 miljoni cilvēku pasaulē (tjurki).

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Tjurku valodas · Redzēt vairāk »

Toboļska

Toboļska ir sena pilsēta Tjumeņas apgabalā Krievijas Federācijā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Toboļska · Redzēt vairāk »

Transsibīrijas dzelzceļš

Baikāla ezera krastā Transsibīrijas dzelzceļš ir dzelzceļu tīkls Krievijā, kas savieno Maskavu ar Tālajiem Austrumiem un Japāņu jūru.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Transsibīrijas dzelzceļš · Redzēt vairāk »

Tula

Tula ir industriāla pilsēta Krievijas Eiropas daļā, 193 kilometrus uz dienvidiem no Maskavas, Upas upes krastos.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Tula · Redzēt vairāk »

Turkestāna

Turkestāna un mūsdienu valstu robežas Turkestāna (no ‎ (Torkestân) — 'turku zeme') ir vēsturisks Centrālāzijas reģions starp Sibīriju, Tibetu, Indiju, Afganistānu, Kaspijas jūru un Gobi tuksnesi.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Turkestāna · Redzēt vairāk »

Turkmenčajas miera līgums

Krievijas iekarojumi reģionā pēc Gulistānas un Turkmenčajas miera līgumiem. Adrianopoles miera līguma (zaļi svītroti) Turkmenčajas miera līgums parakstīts 1828.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Turkmenčajas miera līgums · Redzēt vairāk »

Ufa

Ufa, arī Efe, ir Baškortostānas galvaspilsēta Krievijas Federācijā.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Ufa · Redzēt vairāk »

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Ukraina · Redzēt vairāk »

Ukrainas Tautas Republika

Bresta un Belgoroda. Parīzes miera konferencē (1919). 1920. gada sākumā plānotās Ukrainas teritorijas karte. Polijas armijas un tās sabiedroto līdz 1920. gada aprīlim ieņemtā Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas un Austrumprūsijas teritorija punktēta. Ukrainas Tautas Republika (UTR) bija pirmā ukraiņu nacionālā valsts, kas radās 1918.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Ukrainas Tautas Republika · Redzēt vairāk »

Urāla

Urāla jeb Žaijika, agrāk Jaika, ir upe Kazahstānā un Krievijas Federācijā, tā sākas Baškortostānā, tek uz dienvidiem cauri Čeļabinskas apgabalam, strauji pagriežas uz rietumiem un tek cauri Orenburgas apgabalam, tad atkal pagriežas uz dienvidiem un plūst cauri Atirau apgabalam Kazahstānā, veidojot ģeogrāfisko Āzijas un Eiropas robežu.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Urāla · Redzēt vairāk »

Vagaršapata

Vagaršapata (no 1945. līdz 1995. gadam — Ečmiadzina (Էջմիածին)) ir 4.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Vagaršapata · Redzēt vairāk »

Valahijas kņaziste

Valahijas kņaziste jeb Valahijas principāts (rumāņu: Principatul Țării Românești, Principatul Valahiei, arī Țara Românească) bija valsts (1310—1861) Eiropas dienvidaustrumos, mūsdienu Rumānijas teritorijas dienvidos.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Valahijas kņaziste · Redzēt vairāk »

Varšava

Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Varšava · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vācijas apvienošana

Vācijas impērija no 1871. līdz 1918. gadam. Vācijas apvienošana jeb Vācijas unifikācija ir veikta dažu desmitu neatkarīgu vācu valstu pievienošana Prūsijas karalistei, kuras rezultātā izveidojās Vācijas impērija.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Vācijas apvienošana · Redzēt vairāk »

Vīnes kongress

Žana Baptista Isabeja zīmējumā (1819). Vīnes kongress (1814—1815) bija visu Eiropas valstu konference Austrijas ārlietu ministra Klēmensa fon Meterniha vadībā, kas tika sasaukta pēc Napoleona karu izraisītajām politiskajām pārmaiņām un kurā vienojās par jaunajām valstu robežām un starpvalstu attiecībām.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Vīnes kongress · Redzēt vairāk »

Vecticība

Rīgā (2002). Vecticība ir Krievijas caristes laikā radušies pareizticīgās baznīcas strāvojumi, kuri bija vērsti pret patriarha Nikona un cara Alekseja baznīcas reformu (1650—1660).

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Vecticība · Redzēt vairāk »

Viļņa

Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Viļņa · Redzēt vairāk »

Viļņas Universitāte

Viļņas Universitāte ir lielākā un vecākā Lietuvas universitāte, tā ir arī vecākā universitāte Baltijas valstīs.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Viļņas Universitāte · Redzēt vairāk »

Vidusjūra

Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Vidusjūra · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Vidzemes landtāgs

Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »

Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)

Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā 1710.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon Līvens

Vilhelms Heinrihs fon Līvens (1800—1880) bija kara topogrāfs, Krievijas impērijas armijas infantērijas ģenerālis (1859), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Vilhelms fon Līvens · Redzēt vairāk »

Vilhelms II Hoencollerns

Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »

Vitebska

Vitebska, arī Vicjebska un Vicebska ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Vitebska · Redzēt vairāk »

Vladivostoka

Vladivostoka ir pilsēta Krievijas Federācijas galējos dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Vladivostoka · Redzēt vairāk »

Volgograda

Volgograda ir pilsēta Volgas lejteces labajā krastā pie federālā autoceļa R22 "Kaspija".

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Volgograda · Redzēt vairāk »

Voroņeža

Voroņeža ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas dienvidos, Voroņežas apgabala centrs.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Voroņeža · Redzēt vairāk »

Ziemeļkaukāzs

Ziemeļkaukāzs Ziemeļkaukāzs ir Krievijas Federācijas Kaukāza reģiona ziemeļu daļa starp Melno un Kaspijas jūru, kura robežojas ar Krievijas Eiropas daļu.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un Ziemeļkaukāzs · Redzēt vairāk »

1721. gads

1721.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un 1721. gads · Redzēt vairāk »

1724. gads

1724.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un 1724. gads · Redzēt vairāk »

1725. gads

1725.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un 1725. gads · Redzēt vairāk »

1727. gads

1727.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un 1727. gads · Redzēt vairāk »

1730. gads

1730.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un 1730. gads · Redzēt vairāk »

1740. gads

1740.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un 1740. gads · Redzēt vairāk »

1741. gads

1741.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un 1741. gads · Redzēt vairāk »

1761. gads

1761.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un 1761. gads · Redzēt vairāk »

1762. gads

1762.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un 1762. gads · Redzēt vairāk »

1796. gads

1796.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un 1796. gads · Redzēt vairāk »

1801. gads

1801.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un 1801. gads · Redzēt vairāk »

1812. gada karš

1812.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un 1812. gada karš · Redzēt vairāk »

1825. gads

1825.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un 1825. gads · Redzēt vairāk »

1855. gads

1855.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un 1855. gads · Redzēt vairāk »

1856. gads

1856.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un 1856. gads · Redzēt vairāk »

1881. gads

1881.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un 1881. gads · Redzēt vairāk »

1894. gads

1894.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un 1894. gads · Redzēt vairāk »

1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana

Aptaujas lapas A forma (''Переписной лист формы «А»'') zemnieku saimniecībām lauku kopienās. 1897.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un 1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

1905. gada revolūcija

1905. gada 17. oktobra manifesta atbalsta demonstrācija (Iļja Repins, 1911). 1905.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un 1905. gada revolūcija · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un 1917. gads · Redzēt vairāk »

2. novembris

2.

Jaunums!!: Krievijas Impērija un 2. novembris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Krievijas Impērijas sabrukums, Krievijas imperatore, Krievijas impērija.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »