Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Krievijas valdnieku uzskaitījums

Indekss Krievijas valdnieku uzskaitījums

Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijevas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.

130 attiecības: Adigi, Aleksandrs Ņevskis, Aleksandrs I Romanovs, Aleksandrs II Romanovs, Aleksandrs III Romanovs, Aleksejs I Romanovs, Anna I, Anna Leopoldovna, Armēnija, Astrahaņa, Autokrātija, Šlēsviga-Holšteina, Žemaitija, Čerņigova, Ņižņijnovgoroda, Bjalistoka, Boriss Godunovs, Cēzars, Daniels Romanovičs, Dmitrijs Donskis, Elizabete Petrovna, Ernsts Johans Bīrons, Fjodors I, Fjodors II Godunovs, Fjodors III Romanovs, Galīcijas-Volīnijas kņazi, Gruzija, Hercogs, Igaunija, Igors Rurikovičs, Ivans I Kaļita, Ivans III, Ivans IV, Ivans V Romanovs, Ivans VI Romanovs, Jaropolks Svjatoslavičs, Jaroslavļa, Jaroslavs Vladimirovičs, Jevdokija Lopuhina, Jugra, Jurijs Daņilovičs, Kabarda-Balkārija, Karalis, Karēlija, Kasimovas hani, Katrīna I, Katrīna II Lielā, Kaukāzs, Kazaņa, Kņazs, ..., Kijeva, Kijevas kņaziene Olga, Kijevas Krievzeme, Kijevas lielkņazi, Konda, Krievija, Krievijas cariste, Krievijas Impērija, Krievijas Konstitūcija, Krievijas prezidents, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krimas haniste, Kurzeme, Lietuva, Lietuvas valsts vadītāji, Livonija, Maskavas lielkņazi, Maskavija, Mihails Fjodorovičs Romanovs, Monarhs, Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais), Nikolajs I Romanovs, Nikolajs II Romanovs, Norvēģija, Novgorodas kņazi, Obdorija, Oldenburga, Padomju Savienība, Padomju Savienības vadītāju uzskaitījums, Pāvils I Romanovs, Pēteris I, Pēteris II Romanovs, Pēteris III, Perma, Pireneju pussala, Pleskava, Podolija, Polija, Polijas valdnieku uzskaitījums, Polocka, Princis, Rjazaņa, Rostova, Ruriks, Rusi, Sibīrija, Simeons Bekbulatovičs, Simeons Lepnais, Smoļenska, Sofija Romanova, Somija, Somijas lielhercogiste, Svētais, Svjatoslavs Igorevičs, Svjatoslavs Vsevolodovičs, Turkestāna, Tvera, Ukraina, Vasilijs II Tumšais, Vasilijs III, Vasilijs IV Šuiskis, Viltusdmitrijs I, Vitebska, Vladimiras-Suzdaļas kņazi, Vladimirs Monomahs, Vladimirs Mstislavičs, Vladimirs Svjatoslavičs, Vladislavs IV Vāsa, Volīnija, Vseslavs Bračislavičs, Vsevolods Lielā Ligzda, Zelta Orda, Zelta Ordas hanu uzskaitījums, Zemgale, Ziemeļi, 1740. gads, 1741. gads, 1906. gads, 1917. gads, 9. gadsimts. Izvērst indekss (80 vairāk) »

Adigi

Adigi (pašnosaukums: адыгэ) vai čerkesi ir viena no Ziemeļkaukāza tautām.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Adigi · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Ņevskis

Aleksandrs Ņevskis vai Aleksandrs Jaroslavičs (krievu: Алекса́ндр Яросла́вич Не́вский) (dzimis, miris) bija krievu karavadonis, Novgorodas kņazs (1236-1251), Kijevas lielkņazs (no 1249).

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Aleksandrs Ņevskis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs I Romanovs

Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris, šeit un turpmāk datumi pēc vecā stila) bija Krievijas impērijas imperators no 1801.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs II Romanovs

Aleksandrs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars no 1855.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Aleksandrs II Romanovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs III Romanovs

Aleksandrs III Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas imperators (1881 — 1894), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Aleksandrs III Romanovs · Redzēt vairāk »

Aleksejs I Romanovs

Aleksejs I Romanovs jeb Aleksejs Mihailovičs, saukts "Klusākais" (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1645.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Aleksejs I Romanovs · Redzēt vairāk »

Anna I

Anna I, arī Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes hercogiene reģente (1711-1730), Krievijas imperatore (1730-1740).

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Anna I · Redzēt vairāk »

Anna Leopoldovna

Anna Leopoldovna (dzimusi kā Elizabete Karolīne Kristīne, mirusi) bija Mēklenburgas-Šverīnes hercoga Kārļa Leopolda (Karl Leopold, Herzog von Mecklenburg-Schwerin, 1678-1747) un krievu princeses Katrīnas meita.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Anna Leopoldovna · Redzēt vairāk »

Armēnija

Armēnija (Hayastan), oficiālais nosaukums — Armēnijas Republika (Հայաստանի Հանրապետություն; Hayastani Hanrapetut’yun), ir valsts Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Armēnija · Redzēt vairāk »

Astrahaņa

Astrahaņa ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Dienvidu federālajā apgabalā, Astrahaņas apgabala centrs.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Astrahaņa · Redzēt vairāk »

Autokrātija

Autokratija ir pārvaldes vai valdīšanas forma, kura vienam cilvēkam valstī ir neierobežota augstākā vara — patvaldība.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Autokrātija · Redzēt vairāk »

Šlēsviga-Holšteina

Šlēsviga-Holšteina ir federālā zeme Vācijas ziemeļos.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Šlēsviga-Holšteina · Redzēt vairāk »

Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija ("zemā zeme" pretstatā Aukštaitijai) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Žemaitija · Redzēt vairāk »

Čerņigova

Čerņigova jeb Čerņihiva ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Čerņigovas apgabala centrs.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Čerņigova · Redzēt vairāk »

Ņižņijnovgoroda

Ņižņijnovgoroda ir sena pilsēta Krievijas Eiropas daļā, Ņižņijnovgorodas apgabala un Volgas federālā apgabala centrs, Krievijas ceturtā lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Ņižņijnovgoroda · Redzēt vairāk »

Bjalistoka

Bjalistoka, arī Belostoka, ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistes centrs Bjalas krastos.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Bjalistoka · Redzēt vairāk »

Boriss Godunovs

Boriss Godunovs (dzimis ap 1551. gadu miris) bija krievu bajārs, pārvaldīja Krievijas valsti sava māsasvīra Fjodora I vietā no 1585.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Boriss Godunovs · Redzēt vairāk »

Cēzars

Cēzars var būt.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Cēzars · Redzēt vairāk »

Daniels Romanovičs

Galīcijas-Volīnijas (Krievzemes) karaļu ģerbonis. Daniels Romanovičs jeb Galīcijas Daņilo (ap 1201—1264) bija Galīcijas-Volīnijas kņazs (ar pārtraukumiem 1205-1206, 1211-1212, 1229-1231, 1233-1235, 1238-1254) tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Daniels Romanovičs · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Donskis

Dmitrijs Donskis (dzimis, miris), arī Donas Dmitrijs, bija Maskavas lielkņazs no 1359.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Dmitrijs Donskis · Redzēt vairāk »

Elizabete Petrovna

Elizabete Petrovna Romanova (dzimusi, mirusi), valdīja Krievijas impērijā kā imperatore laikā no 1741.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »

Ernsts Johans Bīrons

Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas impērijas reģents (no līdz).

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »

Fjodors I

Fjodors I Joanovičs (dzimis, miris) bija pēdējais tiešais Maskavas Rurikoviču dinastijas Krievijas cars no 1584.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Fjodors I · Redzēt vairāk »

Fjodors II Godunovs

Fjodors II Godunovs (dzimis, miris) 49 dienas bija Krievijas cars pēc sava tēva Borisa Godunova nāves 1605.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Fjodors II Godunovs · Redzēt vairāk »

Fjodors III Romanovs

Fjodors III Romanovs (kr. Фёдор III Алексеевич Романов, 1661.-1682.) Krievijas cars laikā no 1676.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Fjodors III Romanovs · Redzēt vairāk »

Galīcijas-Volīnijas kņazi

Galīcijas-Volīnijas (Krievzemes) karaļu ģerbonis. Galīcijas-Volīnijas kņazi bija apvienotās Galīcijas un Volīnijas zemju valdnieka tituls tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Galīcijas-Volīnijas kņazi · Redzēt vairāk »

Gruzija

Gruzija (Sakartvelo), no 1991.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Gruzija · Redzēt vairāk »

Hercogs

Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Hercogs · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igors Rurikovičs

Ar sarkanu līniju apjozta Gardarīkes teritorija Invgara valdīšanas beigās (ap 960. gadu), ar oranžu līniju viņa dēla Svendoslava iekarojumi (964.-970.), ar violetu līniju Austrumromas impērijas teritorija.Kijevas kagans Ingvars ievāc meslus no drevļaniem (K.Ļebedeva zīmējums 20. gs. sākumā) Igors Rurikovičs jeb Ingvars (baznīcslāvu: Игорь,, vikingu: Ingvar; dzimis ap 878., miris 945. gadā) bija Kijevas (Kenugardas) kagans no 912.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Igors Rurikovičs · Redzēt vairāk »

Ivans I Kaļita

Ivans I Kaļita (dzimis ap 1288. gadu, miris vai) bija Ruriku dinastijas Maskavas kņazs no 1325.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Ivans I Kaļita · Redzēt vairāk »

Ivans III

Ivans III (dzimis, miris), pazīstams arī kā Ivans Lielais (Иван Великий), bija Maskavas lielkņazs no 1462.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Ivans III · Redzēt vairāk »

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (latīņu: Ioannes IV; 1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Ivans IV · Redzēt vairāk »

Ivans V Romanovs

cars Ivans V Ivans V Romanovs (1666.-1696.), Krievijas caristes cars laikā no 1682.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Ivans V Romanovs · Redzēt vairāk »

Ivans VI Romanovs

Ivans VI Romanovs (dzimis, miris), arī Joans VI, bija formālais Krievijas imperators reģenta Kurzemes hercoga Bīrona, vēlāk viņa mātes Annas II valdīšanas laikā (1740-1741).

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Ivans VI Romanovs · Redzēt vairāk »

Jaropolks Svjatoslavičs

Jaropolks Svjatoslavičs (baznīcslāvu:Ӕрополкъ,; dzimis ap 952. gadu, miris) īslaicīgi bija Kijevas (Kenugardas) kagans no 972.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Jaropolks Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »

Jaroslavļa

Jaroslavļa ir pilsēta Krievijas Eiropas daļā, 282 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Maskavas pie Kotorosļas upes ietekas Volgā.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Jaroslavļa · Redzēt vairāk »

Jaroslavs Vladimirovičs

Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijevas Krievzemes Kijevas lielkņazs un Novgorodas kņazs.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Jaroslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »

Jevdokija Lopuhina

Jevdokija Fjodorovna Lopuhina (Евдокия Фёдоровна Лопухина; 1669-1731) bija Krievijas cara Pētera pirmā sieva, kas gandrīz 30 gadu pavadīja ieslodzījumā klosterī.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Jevdokija Lopuhina · Redzēt vairāk »

Jugra

Jugra ir vēsturiskās ungāru, vēlāk hantu un mansu apdzīvotās Sibīrijas hanistes teritorijas nosaukums mūsdienu Krievijas Federācijas Urālu federālajā apgabalā Jugra var būt.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Jugra · Redzēt vairāk »

Jurijs Daņilovičs

Jurijs (Georgijs) Daņilovičs (dzimis 1281. gadā, miris) bija Maskavas kņazs no 1303.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Jurijs Daņilovičs · Redzēt vairāk »

Kabarda-Balkārija

Kabarda-Balkārija ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Kabarda-Balkārija · Redzēt vairāk »

Karalis

Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Karalis · Redzēt vairāk »

Karēlija

Somu Karēlijas ģerbonis Karēlija ir sena Zviedrijas un Novgorodas, vēlāk Krievijas caristes strīdus teritorija jau kopš 13.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Karēlija · Redzēt vairāk »

Kasimovas hani

Kasimovā (1555). Kasimovas hanistes aptuvenā teritorija. Kasimovas hani bija vairākām dinastijām piederīgi tatāru hani, kas no 1452.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Kasimovas hani · Redzēt vairāk »

Katrīna I

Katrīna I Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (Marta Elena Skavronska), 1684—1727), valdījusi Krievijas impērijā kā Pētera I līdzimperatore no 1724.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Katrīna I · Redzēt vairāk »

Katrīna II Lielā

Katrīna II Lielā, (dzimusi, mirusi) bija Krievijas imperatore.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »

Kaukāzs

Kaukāza reģiona karte angļu valodā Kaukāzs ir ģeopolitisks reģions, caur kuru ir novilkta Eiropas un Āzijas robeža.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Kaukāzs · Redzēt vairāk »

Kazaņa

Kazaņa ir pilsēta Krievijas Federācijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazansu upes ietekas.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Kazaņa · Redzēt vairāk »

Kņazs

Kņazs (sensl. Kъnedzь - radniecīgs senģ. Kuningaz, got. Kuniggs;, slov. Kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Kņazs · Redzēt vairāk »

Kijeva

Kijeva jeb Kijiva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Kijeva · Redzēt vairāk »

Kijevas kņaziene Olga

Olga (baznīcslāvu:О́льга, (citā sāgā - Allogia), pēc kristīšanās Jeļena; dzimusi ap 890. gadu, mirusi) bija Kijevas kņaziene, pirmā kristītā Kijevas Krievzemes valdniece.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Kijevas kņaziene Olga · Redzēt vairāk »

Kijevas Krievzeme

Kijevas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (tās oriģinālie nosaukumi vikingu valodās: Garðaríki, grieķu: Ῥωσία, senslāvu: Рѹ́сь, latīņu: Russia, Ruthenia) ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropas teritorijā ar galvaspilsētu Kijevā.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Kijevas Krievzeme · Redzēt vairāk »

Kijevas lielkņazi

Kijevas lielkņazi bija Kijevas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Kijevas lielkņazi · Redzēt vairāk »

Konda

Kondas kņazu ģerbonis. Konda jeb Kondijas kņaziste () bija mansu apdzīvotās teritorijas nosaukums Kondas upes baseinā 16.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Konda · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547-1721) tagadējās Krievijas Federācijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krievijas Konstitūcija

2008-05-07 Krievijas Federācijas Konstitūcija - Krievijas Federācijas pamatlikums; vienīgais tiesiski politiskais akts, kam ir augstākais juridiskais spēks visā Krievijas teritorijā.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Krievijas Konstitūcija · Redzēt vairāk »

Krievijas prezidents

Krievijas Prezidenta zīme Krievijas Prezidenta standarts Krievijas Federācijas prezidents ir augstākais valsts amats Krievijā.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Krievijas prezidents · Redzēt vairāk »

Krievijas valdnieku uzskaitījums

Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijevas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Krimas haniste

Pirmā Krimas hana Hači Gireja mauzolejs Bahčisarajā Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Krimas haniste · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuvas valsts vadītāji

Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »

Livonija

Gerharda Merkatora Livonijas Konfederācijas karte. Parādīts stāvoklis pirms tās sadalīšanas (1561). Livonija jeb Māras zeme (vai terra matris) bija 1225.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Livonija · Redzēt vairāk »

Maskavas lielkņazi

Svētā Jura (Georga) attēlu. Maskavas lielkņazs Joans III 1476. gadā saplēš Ordas hana Ahmeda pieprasījumu atzīt vasaļatkarību (A. Kivšenko glezna, 19. gs. beigas) Maskavijas lielkņazi bija Rjurika dinastijai piederīgi Maskavas lielkņazistes valdnieki.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Maskavas lielkņazi · Redzēt vairāk »

Maskavija

Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Maskavija · Redzēt vairāk »

Mihails Fjodorovičs Romanovs

Mihails Romanovs (dzimis, miris) bija pirmais Romanovu dinastijass pārstāvis Krievijas caristes tronī, kurš valdīja no 1613.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Mihails Fjodorovičs Romanovs · Redzēt vairāk »

Monarhs

Monarhs (no, monarhos jeb μόνος, monos — 'viens' un αρχος, arhos — 'valdnieks') ir valsts vienpersonisks vadītājs, kas visbiežāk savu amatu manto un ir valsts galva bez termiņa ierobežojuma.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Monarhs · Redzēt vairāk »

Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais)

Mstislavs Vladimirovičs (vikingu sāgās: Haralds, 1076-1132) jeb Mstislavs Vladimirovičs Lielais bija Kijevas lielkņazs no 1125.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais) · Redzēt vairāk »

Nikolajs I Romanovs

Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis (no 1829), Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »

Nikolajs II Romanovs

Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas imperators (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »

Norvēģija

Norvēģija, oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Norvēģija · Redzēt vairāk »

Novgorodas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862-1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Novgorodas kņazi · Redzēt vairāk »

Obdorija

lapsu Krievijas caru ģerbonī (fragments). Tagadējais Salehardas ģerbonis. Obdorija jeb Obdoras kņaziste () bija hantu apdzīvotās teritorijas nosaukums Obas upes lejtecē.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Obdorija · Redzēt vairāk »

Oldenburga

Oldenburga (izrunā) ir pilsēta Lejassaksijā Vācijā.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Oldenburga · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Padomju Savienības vadītāju uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Padomju Savienības vadītāji no tās izveidošanās 1922.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Padomju Savienības vadītāju uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Pāvils I Romanovs

Pāvils I (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars laikā no 1796.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Pāvils I Romanovs · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo - Пётр I Великий) bija Krievijas cars no 1682.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Pēteris II Romanovs

Pēteris II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars no 1727.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Pēteris II Romanovs · Redzēt vairāk »

Pēteris III

Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēzvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Pēteris III · Redzēt vairāk »

Perma

Perma (Пермь) ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas austrumos pie Kamas upes, netālu no Urāliem.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Perma · Redzēt vairāk »

Pireneju pussala

Pireneju pussalas atrašanās vieta Eiropā ir iekrāsota zaļā krāsā. Pireneju pussala, tiek saukta arī par Ibērijas pussalu, atrodas Dienvideiropā.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Pireneju pussala · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas rietumu daļā, Pleskavas apgabala administratīvais centrs ar 206 tūkstošiem iedzīvotāju (2013).

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Pleskava · Redzēt vairāk »

Podolija

Podolijas teritorija mūsdienu Ukrainas kartē. Polijas-Lietuvas kopvalsts Podolijas un Braclavas vojevodistu teritorija (1619). Podolija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Vinnicas apgabals, daļēji Hmeļnickas apgabals un Ternopiļas apgabals.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Podolija · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Polija · Redzēt vairāk »

Polijas valdnieku uzskaitījums

Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Polijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Polocka

Polocka, arī Polacka ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils Latvijā.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Polocka · Redzēt vairāk »

Princis

Karaliskā prinča heraldiskais kronis Prinča heraldiskais kronis Princis, arī firsts (cēlies no, cēlies no  — ‘pirmais’) ir principāta (valsts) monarhs; arī viens no augstākajiem aristokrātijas tituliem.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Princis · Redzēt vairāk »

Rjazaņa

Rjazaņa ir pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, Rjazaņas apgabala administratīvais centrs.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Rjazaņa · Redzēt vairāk »

Rostova

Rostova (varjagu: Ráðstofa) jeb Dižā Rostova ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Jaroslavļas apgabala dienvidu daļā pie Nero ezera.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Rostova · Redzēt vairāk »

Ruriks

rūnu rakstā uz kāda Zviedrijas baznīcā iemūrēta rūnakmens. Ruriks, arī Rjuriks vai Roriks (varjagu: Roðrekr) (ap 830. - 879.) bija leģendārais rusu karavadonis, no kura sākās daudzas varjagu-krievu kņazu un lielkņazu dinastijas (Rurikoviči).

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Ruriks · Redzēt vairāk »

Rusi

"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Rusi · Redzēt vairāk »

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Sibīrija · Redzēt vairāk »

Simeons Bekbulatovičs

Simeons Bekbulatovičs jeb hans Sainbulats (miris 1616. gadā) bija Krievijas cara Ivana IV vasalis, Kasimovas hans (1567—1573) no Čingizhana dzimtas.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Simeons Bekbulatovičs · Redzēt vairāk »

Simeons Lepnais

Simeons Lepnais (dzimis, miris) bija Maskavas kņazs un Vladimiras lielkņazs no 1340.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Simeons Lepnais · Redzēt vairāk »

Smoļenska

Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Smoļenska · Redzēt vairāk »

Sofija Romanova

reģente Sofija Romanova Sofija Romanova (kr. Софья Алексеевна Романова, 1657.-1704.), valdīja kā mazgadīgo Ivana V un Pētera I reģente 1682.-1689.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Sofija Romanova · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Somija · Redzēt vairāk »

Somijas lielhercogiste

Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Somijas lielhercogiste · Redzēt vairāk »

Svētais

Tipisks kristiešu svētais — Benedikts no Nursijas Svētais vai svētā ir mītiska vai vēsturiska persona, kurai tiek piedēvēta īpaša saikne ar svētumu.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Svētais · Redzēt vairāk »

Svjatoslavs Igorevičs

Austrumromas imperatoru Jāni Cimiski (1916.gada K.Ļebedeva zīmējums pēc Leona Diakona 10.gs.apraksta) Austrumromas imperatora Jāņa Cimiska (pa kreisi) sarunas ar rusu kaganu Sfendoslavu (miniatūra no 12.gs. manuskripta). Svjatoslavs Igorevičs vai Svendoslavs (baznīcslāvu: Ст҃ославъ, Свѧтославъ,,; dzimis 942. gadā, miris 972. gadā) bija Kijevas (Kenugardas) kagans no 959.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Svjatoslavs Igorevičs · Redzēt vairāk »

Svjatoslavs Vsevolodovičs

Svjatoslavs Vsevolodovičs (dzimis, miris) bija Vsevoloda Lielās Ligzdas dēls, Vladimiras lielkņazs no 1246.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Svjatoslavs Vsevolodovičs · Redzēt vairāk »

Turkestāna

Turkestāna un moderno valstu robežas Turkestāna no persiešu "Turku zeme", apzīmē vēsturisku Centrālāzijas reģionu starp Sibīriju, Tibetu, Indiju, Afganistānu, Kaspijas jūru un Gobi tuksnesi.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Turkestāna · Redzēt vairāk »

Tvera

Tvera ir pilsēta Krievijā, Tveras apgabala administratīvais centrs, atrodas Volgas krastos, 167 km no Maskavas un 485 km no Sanktpēterburgas.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Tvera · Redzēt vairāk »

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Ukraina · Redzēt vairāk »

Vasilijs II Tumšais

Vasilijs II Vasiļjevičs jeb Vasilijs II Tumšais (iesauka Tumšais lietota Aklā nozīmē; dzimis, miris) bija Maskavijas lielkņazs no līdz savai nāvei.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Vasilijs II Tumšais · Redzēt vairāk »

Vasilijs III

Vasilijs III Ivanovičs (dzimis, miris) bija Vladimiras un Maskavas lielkņazs no 1505.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Vasilijs III · Redzēt vairāk »

Vasilijs IV Šuiskis

Vasilijs IV Šuiskis (kronējies kā Vasilijs IV Joanovičs; dzimis, miris) bija Juku laiku Krievijas cars no ietekmīgās bajāru Šuisku dzimtas.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Vasilijs IV Šuiskis · Redzēt vairāk »

Viltusdmitrijs I

Viltusdmitrijs I jeb Dmitrijs Ivanovičs (dzimis ap 1581. gadu, miris) mazāk nekā gadu bija Krievijas cars pēc Godunovu dzimtas atstumšanas no varas 1605.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Viltusdmitrijs I · Redzēt vairāk »

Vitebska

Vitebska, arī Vicjebska un Vicebska ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Vitebska · Redzēt vairāk »

Vladimiras-Suzdaļas kņazi

Kijevas Krievzemes kņazistes 11. gadsimtā. Vladimiras-Suzdaļas lielkņaziste izveidojās no Rostovas-Suzdaļas kņazistes (kartē - ''Rostov-Suzdal''). Vladimiras-Suzdaļas kņazi, vēlāk Vladimiras lielkņazi bija Vladimiras-Suzdaļas kņazistes (krievu:Владимиро-Суздальское княжество) valdnieki, kas pārņēma Kijevas lielkņazu dominējošo stāvokli krievu zemēs 12.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Vladimiras-Suzdaļas kņazi · Redzēt vairāk »

Vladimirs Monomahs

Vladimirs Vsevolodovičs Monomahs (senkrievu: Володимиръ Мономахъ,,, kristītais vārds Vasilijs (Василий); dzimis, miris) bija Kijevas lielkņazs no 1113.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Vladimirs Monomahs · Redzēt vairāk »

Vladimirs Mstislavičs

Vladimirs Mstislavičs jeb Valdemārs (dzimis pirms 1178. gada, miris pēc 1226. gada) bija Pleskavas kņazs no Rurikoviču dinastijas.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Vladimirs Mstislavičs · Redzēt vairāk »

Vladimirs Svjatoslavičs

Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijevas lielkņazs, kurš 988.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Vladimirs Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »

Vladislavs IV Vāsa

Vladislavs IV Vāsa, krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632. gada līdz savai nāvei 1648. gadā. Pretendēja arī uz Zviedrijas karaļa troni.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Vladislavs IV Vāsa · Redzēt vairāk »

Volīnija

Viduslaiku Volīnijas karte (Ortēlijs, 16. gs.). Volīnijas kņazistes teritorija (1054-1132). Volīnijas teritorija mūsdienu Ukrainas kartē. Volīnija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Volīnijas apgabals, Rivnes apgabals, daļēji Žitomiras apgabals, Ternopiļas apgabals, Hmeļnickas apgabals, kā arī Polijas Ļubļinas vojevodistes austrumu daļa.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Volīnija · Redzēt vairāk »

Vseslavs Bračislavičs

Kņazam Vseslavam veltīta piemiņas monēta (Baltkrievija, 2005) Vseslavs Bračislavičs (ap 1029 – 1101) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1044.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Vseslavs Bračislavičs · Redzēt vairāk »

Vsevolods Lielā Ligzda

Vsevolods Lielā Ligzda (dzimis 1154. gadā, miris) bija Vladimiras lielkņazs no 1176.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Vsevolods Lielā Ligzda · Redzēt vairāk »

Zelta Orda

Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Zelta Orda · Redzēt vairāk »

Zelta Ordas hanu uzskaitījums

Maskavas kņazs Jurijs Daņilovičs (V.Vereščagina zīmējums, 1890) Zelta Ordas hani 13.-15.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Zelta Ordas hanu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas līdz 1949.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Zemgale · Redzēt vairāk »

Ziemeļi

Ziemeļi ir viena no četrām debespusēm.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un Ziemeļi · Redzēt vairāk »

1740. gads

1740.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un 1740. gads · Redzēt vairāk »

1741. gads

1741.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un 1741. gads · Redzēt vairāk »

1906. gads

1906.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un 1906. gads · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un 1917. gads · Redzēt vairāk »

9. gadsimts

9.

Jaunums!!: Krievijas valdnieku uzskaitījums un 9. gadsimts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Krievijas cari, Krievijas cars, Krievijas imperatori, Krievijas imperators, Krievijas valdniece, Krievijas valdnieces, Krievijas valdnieki, Krievijas valdnieks, Krievijas ķeizariene, Krievijas ķeizars.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »