Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Jaltas konference

Indekss Jaltas konference

"Lielais trijnieks" Jaltas konferencē: Vinstons Čērčils, Franklins Rūzvelts un Josifs Staļins 1945. gada 10. janvārī zīmētā slepenā karte ''Germany – Poland Proposed Territorial Changes – Secret'', ko ASV Valsts departaments izmatoja Jaltas un Potsdamas konferenču sarunās. Lietuva attēlota kā suverēna valsts. Jaltas konference jeb Krimas konference notika 1945.

21 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Apvienotās Karalistes premjerministrs, Ass valstis, ASV prezidents, Baltijas valstu okupācija, Francija, Franklins Rūzvelts, Jalta, Josifs Staļins, Krima, Livadijas pils, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Padomju Savienības Komunistiskā partija, Potsdamas konference, Sabiedrotie (Otrais pasaules karš), Tautas Saeimas vēlēšanas, Teherānas konference, Vācija, Vinstons Čērčils.

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Jaltas konference un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Jaltas konference un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Apvienotās Karalistes premjerministrs

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes premjerministrs ir Viņa Majestātes valdības vadītājs Apvienotajā Karalistē.

Jaunums!!: Jaltas konference un Apvienotās Karalistes premjerministrs · Redzēt vairāk »

Ass valstis

Sabiedrotās valstis un to kolonijas — zaļā krāsā, neitrālās valstis un to kolonijas — pelēkā krāsā. Ass valstis ir termins, ko pamatā attiecina uz nacistu Vāciju, fašistu Itāliju un Japānas Impēriju.

Jaunums!!: Jaltas konference un Ass valstis · Redzēt vairāk »

ASV prezidents

Amerikas Savienoto Valstu prezidents ir ASV valsts un federālās valdības galva un bruņoto spēku virspavēlnieks.

Jaunums!!: Jaltas konference un ASV prezidents · Redzēt vairāk »

Baltijas valstu okupācija

Baltijas valstu okupācija ( — 'Baltijas kampaņa) bija triju Baltijas valstu militāra sagrābšana Otrā pasaules kara sākumā ar sekojošu pievienošanu PSRS.

Jaunums!!: Jaltas konference un Baltijas valstu okupācija · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Jaltas konference un Francija · Redzēt vairāk »

Franklins Rūzvelts

Franklins Delano Rūzvelts (dzimis, miris) bija ASV trīsdesmit otrais prezidents.

Jaunums!!: Jaltas konference un Franklins Rūzvelts · Redzēt vairāk »

Jalta

Jalta (ukraiņu un) ir kūrortpilsēta Ukrainas dienvidos, Krimas pussalas dienvidu krastā.

Jaunums!!: Jaltas konference un Jalta · Redzēt vairāk »

Josifs Staļins

Josifs Džugašvili (dzimis, miris), kopš 1912.

Jaunums!!: Jaltas konference un Josifs Staļins · Redzēt vairāk »

Krima

Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainas dienvidos.

Jaunums!!: Jaltas konference un Krima · Redzēt vairāk »

Livadijas pils

Livadijas pils bija Krievijas Impērijas ķeizara Nikolaja II Romanova un viņa ģimenes vasaras rezidence Livadijā, Krimā.

Jaunums!!: Jaltas konference un Livadijas pils · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: Jaltas konference un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Jaltas konference un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Padomju Savienības Komunistiskā partija

PSKP biedra karte (1989) Padomju Savienības Komunistiskā partija jeb PSKP (КПСС) bija valdošā un vienīgā politiskā partija PSRS.

Jaunums!!: Jaltas konference un Padomju Savienības Komunistiskā partija · Redzēt vairāk »

Potsdamas konference

Etlijs, Trumens un Staļins Potsdamas konferencē Karte ar 1939. gada robežām un vācu iedzīvotāju īpatsvaru agrākajās Vācijas teritorijās, kuras pēc Potsdamas konferences piešķīra Polijai un PSRS Potsdamas konference notika 1945.

Jaunums!!: Jaltas konference un Potsdamas konference · Redzēt vairāk »

Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)

Sabiedroto un Ass valstis Otrā pasaules kara laikā. 1943. gada Sabiedroto propagandas plakāts Sabiedrotie Otrā pasaules kara laikā bija valstis, kas pakāpeniski izveidoja militāru aliansi, lai stātos pretī Ass valstīm.

Jaunums!!: Jaltas konference un Sabiedrotie (Otrais pasaules karš) · Redzēt vairāk »

Tautas Saeimas vēlēšanas

Priekšvēlēšanu plakāts. Tautas Saeimas vēlēšanas bija nedemokrātiskas un antikonstitucionālas vēlēšanas, kas Latvijā notika 1940.

Jaunums!!: Jaltas konference un Tautas Saeimas vēlēšanas · Redzēt vairāk »

Teherānas konference

Josifs Staļins, Franklins Rūzvelts un Vinstons Čērčils Teherānas konferencē Rūzvelta sākotnējais priekšlikums Lielvācijas sadalīšanai Teherānas konference notika laikā no 1943.

Jaunums!!: Jaltas konference un Teherānas konference · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Jaltas konference un Vācija · Redzēt vairāk »

Vinstons Čērčils

Sers Vinstons Leonards Spensers-Čērčils (dzimis, miris) bija Apvienotās Karalistes politiķis, pazīstams kā Apvienotās Karalistes līderis Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Jaltas konference un Vinstons Čērčils · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Krimas konference.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »