Ātrāk nekā pārlūku!
26 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Francisks no Moliano, Gabriels Bengtsons Uksenšerna, Gauja, Indriķa hronika, Jamas Zapoļskas miera līgums, Kaupo, Krimulda, Krimuldas luterāņu baznīca, Krimuldas muiža, Kubeseles pilskalns, Lībieši, Līveni, Līvzemes dalīšanas līgums, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas ordenis, Livonijas pilsoņu karš, Pauls Hermanis fon Līvens, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Rīgas arhibīskapija, Sigulda, Stārasts, Turaida (zeme), Turaidas pils.
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Jaunums!!: Krimuldas viduslaiku pils un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Francisks no Moliano
Francisks no Moliano bija Romas pāvesta Klementa V valdīšanas laikā (1305—1314) iecelts sūtnis un inkvizitors (nuntius super inquisitionis negotio) Livonijā 1312.
Jaunums!!: Krimuldas viduslaiku pils un Francisks no Moliano · Redzēt vairāk »
Gabriels Bengtsons Uksenšerna
Gabriels Bengtsons Uksenšerna (1586—1656) bija zviedru valstsvīrs.
Jaunums!!: Krimuldas viduslaiku pils un Gabriels Bengtsons Uksenšerna · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Krimuldas viduslaiku pils un Gauja · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Krimuldas viduslaiku pils un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Jaunums!!: Krimuldas viduslaiku pils un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Jaunums!!: Krimuldas viduslaiku pils un Kaupo · Redzēt vairāk »
Krimulda
Krimuldas viduslaiku pils drupas Krimuldas muiža Krimulda ir Siguldas pilsētas daļa Gaujas labajā krastā.
Jaunums!!: Krimuldas viduslaiku pils un Krimulda · Redzēt vairāk »
Krimuldas luterāņu baznīca
Krimuldas baznīca 2012. gadā J.K.Broces zīmējums Krimuldas evaņģēliski luteriskā baznīca (agrāk arī Ķizbeles jeb Kubeseles baznīca) ir luterāņu baznīca, kas atrodas Siguldas novadā.
Jaunums!!: Krimuldas viduslaiku pils un Krimuldas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Krimuldas muiža
Krimuldas pils mūsdienās. No Gaujas senlejas puses. Krimuldas pils pirms Pirmā pasaules kara. Krimuldas muiža atrodas Gaujas senlejas malā, Siguldas pilsētas labā krasta daļā (Krimuldā).
Jaunums!!: Krimuldas viduslaiku pils un Krimuldas muiža · Redzēt vairāk »
Kubeseles pilskalns
Broces krājuma). Kubesele kā viena no Gaujas līvu zemēm (1185—1230). Kubeseles pilskalns bija līvu pilskalns un ciems Gaujas labajā krastā jeb Kaupo zemē, tagadējā Krimuldas pagasta teritorijā pie Runtiņupītes gravas.
Jaunums!!: Krimuldas viduslaiku pils un Kubeseles pilskalns · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Krimuldas viduslaiku pils un Lībieši · Redzēt vairāk »
Līveni
Līvenu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Līveni, līdz 17.
Jaunums!!: Krimuldas viduslaiku pils un Līveni · Redzēt vairāk »
Līvzemes dalīšanas līgums
Līvzemes dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Līvzemes dalīšanas līgums (Indriķa hronikā: donatio tercie partis Lyvonie fratribus milicie) ir Romas pāvesta Inocenta III 1210.
Jaunums!!: Krimuldas viduslaiku pils un Līvzemes dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Krimuldas viduslaiku pils un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Krimuldas viduslaiku pils un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Livonijas pilsoņu karš
Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.
Jaunums!!: Krimuldas viduslaiku pils un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Pauls Hermanis fon Līvens
Pauls Hermanis fon Līvens (1821—1881) bija Krimuldas muižas īpašnieks, Krievijas Impērijas galminieks, firsts (kņazs), Vidzemes landmaršals (1862—1866).
Jaunums!!: Krimuldas viduslaiku pils un Pauls Hermanis fon Līvens · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Krimuldas viduslaiku pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Krimuldas viduslaiku pils un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Krimuldas viduslaiku pils un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Krimuldas viduslaiku pils un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Sigulda
Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs.
Jaunums!!: Krimuldas viduslaiku pils un Sigulda · Redzēt vairāk »
Stārasts
Stārasts (— "vecākais") bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vidēja ranga dižciltīgais, kurš valdnieka vārdā pārvaldīja pilsnovadu jeb stārastiju.
Jaunums!!: Krimuldas viduslaiku pils un Stārasts · Redzēt vairāk »
Turaida (zeme)
Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.
Jaunums!!: Krimuldas viduslaiku pils un Turaida (zeme) · Redzēt vairāk »
Turaidas pils
Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.
Jaunums!!: Krimuldas viduslaiku pils un Turaidas pils · Redzēt vairāk »
