Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kristālhidrāti

Indekss Kristālhidrāti

Kobalta hlorīda heksahidrāts Co(H2O)6Cl2 (sarkanā krāsā) Kristālhidrāti (- ledus, kalnu kristāls + hydōr - ūdens) ir kristāliskas vielas (biežāk neorganiskas), kuru sastāvā ir ūdens molekulas - tā saucamais kristalizācijas ūdens.

32 attiecības: Alabastrs, Argons, Bāze (ķīmija), Cements, Gāze, Hamfrijs Deivijs, Hlors, Izomērija, Jons, Kalcija hlorīds, Kalcija sulfāts, Kalnu kristāls, Kompleksie savienojumi, Ksenons, Kušanas temperatūra, Ledus, Mūžīgais sasalums, Metāns, Minerāls, Molekula, Nafta, Nātrija karbonāts, Ogļūdeņraži, Propāns, Sāļi, Sēra dioksīds, Sērūdeņradis, Skābes, Sniegs, Vara (II) sulfāts, Viela, 1811. gads.

Alabastrs

Mūsdienās veidota vāze no divu krāsu Itālijas alabastra. Lampas abažūrs izgatavots no puscaurspīdīga baltā alabastra bet kāja - no brūna alabastra. Lampas pamatnes diametrs - 15 cm. Šis alabastrs ir mākslīgi apstrādāts, padarot to izturīgāku. Alabastrs ir smalkgraudains minerāla - ģipša paveids.

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Alabastrs · Redzēt vairāk »

Argons

Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Argons · Redzēt vairāk »

Bāze (ķīmija)

Bāzes ir ķīmisku vielu klase, kuru molekulas sastāv no metālu vai amonija joniem un hidroksiljoniem OH−.

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Bāze (ķīmija) · Redzēt vairāk »

Cements

Cementa pakas. Cements ir hidrauliska saistviela (saistviela, kas cietē ūdenī).

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Cements · Redzēt vairāk »

Gāze

Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Gāze · Redzēt vairāk »

Hamfrijs Deivijs

Hamfrijs Deivijs (dzimis, miris) bija angļu ķīmiķis un izgudrotājs.

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Hamfrijs Deivijs · Redzēt vairāk »

Hlors

Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17.

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Hlors · Redzēt vairāk »

Izomērija

Izomērija ir parādība, ka pastāv vielas, kurām ir vienāda molekulmasa un ķīmiskais sastāvs, bet dažāda struktūra (dažāda atomu un saišu starp tiem kārtība molekulā vai arī dažāds atomu vai to grupu telpiskais izvietojums).

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Izomērija · Redzēt vairāk »

Jons

Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Jons · Redzēt vairāk »

Kalcija hlorīds

Kalcija hlorīds (CaCl2) ir balta, kristāliska, higroskopiska viela.

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Kalcija hlorīds · Redzēt vairāk »

Kalcija sulfāts

Kalcija sulfāts (CaSO4) ir balta, kristāliska viela, kas slikti šķīst ūdenī.

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Kalcija sulfāts · Redzēt vairāk »

Kalnu kristāls

Kalnu kristāls Kalnu kristāls (no — ‘ledus’, grieķi ar šo vārdu apzīmēja arī citas cietas, caurspīdīgas vielas) ir minerāla varietāte, bezkrāsains, absolūti caurspīdīgs kvarca paveids (SiO2).

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Kalnu kristāls · Redzēt vairāk »

Kompleksie savienojumi

Cisplatīna kompleksa molekulas modelis Kompleksie savienojumi jeb koordinācijas savienojumi (- sakars, savienojums) ir neitrālas molekulas vai elektriski lādēti joni, kas veidojas, pie centrālā atoma (parasti metāla) pievienojoties citām molekulām vai joniem, ko sauc par ligandiem.

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Kompleksie savienojumi · Redzēt vairāk »

Ksenons

Ksenons ir ķīmiskais elements ar simbolu Xe un atomskaitli 54.

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Ksenons · Redzēt vairāk »

Kušanas temperatūra

Kušanas temperatūra ir temperatūra, kurā viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru).

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Kušanas temperatūra · Redzēt vairāk »

Ledus

235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Ledus · Redzēt vairāk »

Mūžīgais sasalums

Mūžīgā sasaluma zona kartē iekrāsota violetā krāsā Mūžīgais sasalums - sauszemes daļa, kura vairāku gadu laikā neizkūst un tajā saglabājas ledus.

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Mūžīgais sasalums · Redzēt vairāk »

Metāns

Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Metāns · Redzēt vairāk »

Minerāls

Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Minerāls · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kuras nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Molekula · Redzēt vairāk »

Nafta

Teksasā. Nafta ir degošs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Nafta · Redzēt vairāk »

Nātrija karbonāts

Nātrija karbonāts jeb kalcinētā soda (Na2CO3) ir balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī.

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Nātrija karbonāts · Redzēt vairāk »

Ogļūdeņraži

Ogļūdeņraži ir organiski savienojumi, kas satur tikai oglekli un ūdeņradi.

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Ogļūdeņraži · Redzēt vairāk »

Propāns

Propāns (C3H8) ir trešais vienkāršākais alkāns.

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Propāns · Redzēt vairāk »

Sāļi

kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Sāļi · Redzēt vairāk »

Sēra dioksīds

Sēra dioksīds (SO2) ir bezkrāsaina, korozīva, viegli sašķidrināma gāze.

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Sēra dioksīds · Redzēt vairāk »

Sērūdeņradis

Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums.

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Sērūdeņradis · Redzēt vairāk »

Skābes

Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Skābes · Redzēt vairāk »

Sniegs

Sniegs mežā Bulgārijā. Sniega sega mežā. Sniega sega. Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Sniegs · Redzēt vairāk »

Vara (II) sulfāts

Vara (II) sulfāts ir neorganiska viela — vara un sērskābes sāls.

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Vara (II) sulfāts · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Kristālhidrāti un Viela · Redzēt vairāk »

1811. gads

1811.

Jaunums!!: Kristālhidrāti un 1811. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Akvokompleksi, Gāzu hidrāti, Kristālhidrāts, Tektohidrāti.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »