Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kristāls

Indekss Kristāls

Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.

37 attiecības: Acetons, Atoms, Cieta viela, Dēdēšana, Dimants, Dimensija, Gaisma, Grafīts, Grieķu valoda, Jons, Jonu saite, Kalnu kristāls, Kālija dihromāts, Kovalentā saite, Krāsa, Kristalizācija, Kristalogrāfija, Kristāliskā struktūra, Kvarcs, Ledus, Metāli, Mineraloģija, Minerāls, Mitoloģija, Molekula, Pjezoelektriskais efekts, Polimēri, Putekļi, Sāļi, Sāls, Skaldnība, Spiediens, Stikls, Vara (II) sulfāts, Vārglāze, Viela, Viskozitāte.

Acetons

Acetons (propanons, dimetilketons, 2-propanons; (CH3)2CO) ir vienkāršākais, pazīstamākais un svarīgākais ketons.

Jaunums!!: Kristāls un Acetons · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Kristāls un Atoms · Redzēt vairāk »

Cieta viela

Insulīna kristāli Cieta viela ir viela, kura ir cietā agregātstāvoklī.

Jaunums!!: Kristāls un Cieta viela · Redzēt vairāk »

Dēdēšana

Dēdēšana ir ģeoloģisku procesu kopums, kuru rezultātā atmosfēras, hidrosfēras un biosfēras faktoru ietekmē zemes virskārtā vai nelielā dziļumā notiek minerālu un iežu sairšana vai ķīmiskā sastāva izmaiņas.

Jaunums!!: Kristāls un Dēdēšana · Redzēt vairāk »

Dimants

Dimants (adamas — ‘neievainojamais’) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī.

Jaunums!!: Kristāls un Dimants · Redzēt vairāk »

Dimensija

punkts, viena dimensija — taisne, divas dimensijas — kvadrāts, trīs dimensijas — kubs un četras dimensijas — hiperkubs jeb teserakts. Dimensijas tiek lietotas, lai attēlotu raksturlīknes veidā objekta atkarību no citiem ķermeņiem.

Jaunums!!: Kristāls un Dimensija · Redzēt vairāk »

Gaisma

ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.

Jaunums!!: Kristāls un Gaisma · Redzēt vairāk »

Grafīts

Grafīts. Grafīts ir minerāls no elementu tīrradņu klases (sastāv tikai no viena elementa - oglekļa).

Jaunums!!: Kristāls un Grafīts · Redzēt vairāk »

Grieķu valoda

Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, ziņas par kuras lietošanu sniedzas 3500 gadu senā vēsturē.

Jaunums!!: Kristāls un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »

Jons

Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.

Jaunums!!: Kristāls un Jons · Redzēt vairāk »

Jonu saite

Jonu saite ir ķīmiskā saite, kas veidojas, diviem pretēji lādētiem joniem pievelkoties.

Jaunums!!: Kristāls un Jonu saite · Redzēt vairāk »

Kalnu kristāls

Kalnu kristāls Kalnu kristāls (no — ‘ledus’, grieķi ar šo vārdu apzīmēja arī citas cietas, caurspīdīgas vielas) ir minerāla varietāte, bezkrāsains, absolūti caurspīdīgs kvarca paveids (SiO2).

Jaunums!!: Kristāls un Kalnu kristāls · Redzēt vairāk »

Kālija dihromāts

Kālija dihromāts (K2Cr2O7) ir dihromskābes kālija sāls.

Jaunums!!: Kristāls un Kālija dihromāts · Redzēt vairāk »

Kovalentā saite

hibridizācijas dēļ) Kovalentā saite (— 'kopīgs', valens — 'stiprs'), saukta arī par homeopolāro saiti ir ķīmiskās saites veids, kura rodas, apvienojoties reaģējošo atomu diviem valences elektronu mākoņiem.

Jaunums!!: Kristāls un Kovalentā saite · Redzēt vairāk »

Krāsa

Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes. Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.

Jaunums!!: Kristāls un Krāsa · Redzēt vairāk »

Kristalizācija

Kristalizācija ir dabisks vai mākslīgs cietu kristālu veidošanās process — šķīdināmās vielas nogulšņu izkrišana no šķīduma, kausējuma sasalšana vai, retāk, kristālu veidošanās tieši no gāzes (desublimācija).

Jaunums!!: Kristāls un Kristalizācija · Redzēt vairāk »

Kristalogrāfija

Kristalogrāfija (no grieķu vārdiem kristallon.

Jaunums!!: Kristāls un Kristalogrāfija · Redzēt vairāk »

Kristāliskā struktūra

bismuta kristāls Par kristālisko struktūru mineraloģijā un kristalogrāfijā dēvē likumsakarīgu atomu izkārtojumu kristālā.

Jaunums!!: Kristāls un Kristāliskā struktūra · Redzēt vairāk »

Kvarcs

Kvarcs - silīcija dioksīds (SiO2) - viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.

Jaunums!!: Kristāls un Kvarcs · Redzēt vairāk »

Ledus

235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.

Jaunums!!: Kristāls un Ledus · Redzēt vairāk »

Metāli

Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.

Jaunums!!: Kristāls un Metāli · Redzēt vairāk »

Mineraloģija

Mineraloģija ir dabas zinātne, kas nodarbojas ar minerālu ķīmisko īpašību, kristālu struktūru un fizisko īpašību (ieskaitot optisko īpašību) izpēti.

Jaunums!!: Kristāls un Mineraloģija · Redzēt vairāk »

Minerāls

Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.

Jaunums!!: Kristāls un Minerāls · Redzēt vairāk »

Mitoloģija

Viens no mitoloģiskajiem tēliem — pūķis, kas attēlots Velsas karogā Mitoloģija (muthología — ‘stāstu stāstīšana’) ir zinātne, kurā tiek pētīti dažādu tautu mīti, kā arī folklora, eposi, pasakas, leģendas un to kopums.

Jaunums!!: Kristāls un Mitoloģija · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kuras nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Kristāls un Molekula · Redzēt vairāk »

Pjezoelektriskais efekts

Pjezoelektriskais efekts ir parādība, kuru nosaka elektriskās polarizācijas un mehāniskās deformācijas saistība dažos dielektriķos (pjezoelektriķos).

Jaunums!!: Kristāls un Pjezoelektriskais efekts · Redzēt vairāk »

Polimēri

atomspēku mikroskopā Polimēri ir lielmolekulāri ķīmiski savienojumi ar virkņveida molekulām, kuras sastāv no liela skaita (līdz pat aptuveni 105) elementārposmu, kas šajā virknē periodiski atkārtojas.

Jaunums!!: Kristāls un Polimēri · Redzēt vairāk »

Putekļi

Putekļi uz grantēta lielceļa Putekļi ir sīkas, cietas minerālu vai organiskas izcelsmes materiālu daļiņas.

Jaunums!!: Kristāls un Putekļi · Redzēt vairāk »

Sāļi

kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.

Jaunums!!: Kristāls un Sāļi · Redzēt vairāk »

Sāls

Sarkanais akmeņsāls, kas iegūts Pakistānā Sāls ir balts, kristālisks minerāls, kura galvenā sastāvdaļa ir nātrija hlorīds (NaCl).

Jaunums!!: Kristāls un Sāls · Redzēt vairāk »

Skaldnība

Zaļš fluorīts ar izteiktu skaldnību. Skaldnība mineraloģijā ir kristāliska materiāla īpašība šķelties pa noteiktām plaknēm.

Jaunums!!: Kristāls un Skaldnība · Redzēt vairāk »

Spiediens

Spiediens ir perpendikulārais spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.

Jaunums!!: Kristāls un Spiediens · Redzēt vairāk »

Stikls

meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.

Jaunums!!: Kristāls un Stikls · Redzēt vairāk »

Vara (II) sulfāts

Vara (II) sulfāts ir neorganiska viela — vara un sērskābes sāls.

Jaunums!!: Kristāls un Vara (II) sulfāts · Redzēt vairāk »

Vārglāze

Vārglāze ar ūdeni Dažāda izmēra vārglāzes Vārglāze ir cilindriskas formas laboratorijas trauks no plāna stikla, ar plakanu dibenu un "snīpīti" šķidruma noliešanai.

Jaunums!!: Kristāls un Vārglāze · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Kristāls un Viela · Redzēt vairāk »

Viskozitāte

Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums un stīgrums, ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").

Jaunums!!: Kristāls un Viskozitāte · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »