Ātrāk nekā pārlūku!
17 attiecības: Apgaismība, Apgaismības laikmets, Augstkalne (Augstkalnes pagasts), Brīvmūrniecība, Dobele, Halle, Iecava, Jēna, Jelgava, Kabile, Kurzemes guberņa, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents, Latviešu valoda, Mežmuižas draudzes novads, Vācbaltieši.
Apgaismība
Apgaismība var būt.
Jaunums!!: Kristofs Frīdrihs Neanders un Apgaismība · Redzēt vairāk »
Apgaismības laikmets
Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.
Jaunums!!: Kristofs Frīdrihs Neanders un Apgaismības laikmets · Redzēt vairāk »
Augstkalne (Augstkalnes pagasts)
Augstkalne ir ciems Dobeles novada Augstkalnes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Kristofs Frīdrihs Neanders un Augstkalne (Augstkalnes pagasts) · Redzēt vairāk »
Brīvmūrniecība
Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts '''G''' simbolizē ģeometrijas zinātni. Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no ''Bible moralisée'' (13. gs.). Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, masonu jeb frankmasonu (no — 'brīvs', maçon — 'mūrnieks') kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.
Jaunums!!: Kristofs Frīdrihs Neanders un Brīvmūrniecība · Redzēt vairāk »
Dobele
Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Kristofs Frīdrihs Neanders un Dobele · Redzēt vairāk »
Halle
Halle ir pilsēta Saksijā-Anhaltē, Vācijā.
Jaunums!!: Kristofs Frīdrihs Neanders un Halle · Redzēt vairāk »
Iecava
Iecava ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novadā.
Jaunums!!: Kristofs Frīdrihs Neanders un Iecava · Redzēt vairāk »
Jēna
Jēna ir universitātes pilsēta Tīringenes federālajā zemē, Vācijā.
Jaunums!!: Kristofs Frīdrihs Neanders un Jēna · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Kristofs Frīdrihs Neanders un Jelgava · Redzēt vairāk »
Kabile
Kabile ir ciems Kuldīgas novada Kabiles pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Kristofs Frīdrihs Neanders un Kabile · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Kristofs Frīdrihs Neanders un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Kristofs Frīdrihs Neanders un Kurzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Kristofs Frīdrihs Neanders un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents
Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendenti bija Kurzemes un Zemgales hercogistes luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji jeb superintendenti un Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas draudzes mācītāji.
Jaunums!!: Kristofs Frīdrihs Neanders un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Kristofs Frīdrihs Neanders un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Mežmuižas draudzes novads
Mežmuižas draudzes novads 1859. gada kartē. Mežmuižas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Mežmuižas draudzes novads jeb Mežmuižas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Jaunums!!: Kristofs Frīdrihs Neanders un Mežmuižas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Kristofs Frīdrihs Neanders un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Christoph Friedrich Neander, Kristofs Neanders, Neander, Neanders.
