Satura rādītājs
32 attiecības: Alabastrs, Argons, Bāze (ķīmija), Cements, Gāze, Hamfrijs Deivijs, Hlors, Izomērija, Jons, Kalcija hlorīds, Kalcija sulfāts, Kalnu kristāls, Kompleksie savienojumi, Ksenons, Kušanas temperatūra, Ledus, Mūžīgais sasalums, Metāns, Minerāls, Molekula, Nafta, Nātrija karbonāts, Ogļūdeņraži, Propāns, Sāļi, Sēra dioksīds, Sērūdeņradis, Skābes, Sniegs, Vara(II) sulfāts, Viela, 1811. gads.
Alabastrs
Mūsdienās veidota vāze no divu krāsu Itālijas alabastra. Lampas abažūrs izgatavots no puscaurspīdīga baltā alabastra bet kāja — no brūna alabastra. Lampas pamatnes diametrs — 15 cm. Šis alabastrs ir mākslīgi apstrādāts, padarot to izturīgāku. Alabastrs ir smalkgraudains minerāla — ģipša paveids.
Skatīt Kristālhidrāti un Alabastrs
Argons
Argons ir ķīmiskais elements ar simbolu Ar (līdz 1957. gadam tā simbols bija A) un atomskaitli 18.
Skatīt Kristālhidrāti un Argons
Bāze (ķīmija)
Bāzes ir ķīmisku vielu klase, kuru molekulas sastāv no metālu vai amonija joniem un hidroksiljoniem OH−.
Skatīt Kristālhidrāti un Bāze (ķīmija)
Cements
Cementa pakas. Cements ir hidrauliska saistviela (saistviela, kas cietē ūdenī).
Skatīt Kristālhidrāti un Cements
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Skatīt Kristālhidrāti un Gāze
Hamfrijs Deivijs
Hamfrijs Deivijs (dzimis, miris) bija angļu ķīmiķis un izgudrotājs.
Skatīt Kristālhidrāti un Hamfrijs Deivijs
Hlors
Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17.
Skatīt Kristālhidrāti un Hlors
Izomērija
Izomērija ir parādība, ka pastāv vielas, kurām ir vienāda molekulmasa un ķīmiskais sastāvs, bet dažāda struktūra (dažāda atomu un saišu starp tiem kārtība molekulā vai arī dažāds atomu vai to grupu telpiskais izvietojums).
Skatīt Kristālhidrāti un Izomērija
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Skatīt Kristālhidrāti un Jons
Kalcija hlorīds
Kalcija hlorīds (CaCl2) ir balta, kristāliska, higroskopiska viela.
Skatīt Kristālhidrāti un Kalcija hlorīds
Kalcija sulfāts
Kalcija sulfāts (CaSO4) ir balta, kristāliska viela, kas slikti šķīst ūdenī.
Skatīt Kristālhidrāti un Kalcija sulfāts
Kalnu kristāls
Kalnu kristāls Kalnu kristāls (no — ‘ledus’, grieķi ar šo vārdu apzīmēja arī citas cietas, caurspīdīgas vielas) ir minerāla varietāte, bezkrāsains, absolūti caurspīdīgs kvarca paveids (SiO2).
Skatīt Kristālhidrāti un Kalnu kristāls
Kompleksie savienojumi
Cisplatīna kompleksa molekulas modelis Kompleksie savienojumi jeb koordinācijas savienojumi (- sakars, savienojums) ir neitrālas molekulas vai elektriski lādēti joni, kas veidojas, pie centrālā atoma (parasti metāla) pievienojoties citām molekulām vai joniem, ko sauc par ligandiem.
Skatīt Kristālhidrāti un Kompleksie savienojumi
Ksenons
Ksenons ir ķīmiskais elements ar simbolu Xe un atomskaitli 54.
Skatīt Kristālhidrāti un Ksenons
Kušanas temperatūra
Kušanas temperatūra ir temperatūra, kurā viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru).
Skatīt Kristālhidrāti un Kušanas temperatūra
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Skatīt Kristālhidrāti un Ledus
Mūžīgais sasalums
Mūžīgā sasaluma zona kartē iekrāsota violetā krāsā Mūžīgais sasalums ir sauszemes daļa, kurā vairāku gadu laikā neizkūst un saglabājas ledus.
Skatīt Kristālhidrāti un Mūžīgais sasalums
Metāns
Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.
Skatīt Kristālhidrāti un Metāns
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Skatīt Kristālhidrāti un Minerāls
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Skatīt Kristālhidrāti un Molekula
Nafta
Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Skatīt Kristālhidrāti un Nafta
Nātrija karbonāts
Nātrija karbonāts jeb kalcinētā soda (Na2CO3) ir balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī.
Skatīt Kristālhidrāti un Nātrija karbonāts
Ogļūdeņraži
Ogļūdeņraži ir organiski savienojumi, kas satur tikai oglekli un ūdeņradi.
Skatīt Kristālhidrāti un Ogļūdeņraži
Propāns
Propāns (C3H8) ir trešais vienkāršākais alkāns.
Skatīt Kristālhidrāti un Propāns
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Skatīt Kristālhidrāti un Sāļi
Sēra dioksīds
Sēra dioksīds (SO2) ir bezkrāsaina, korozīva, viegli sašķidrināma, indīga gāze.
Skatīt Kristālhidrāti un Sēra dioksīds
Sērūdeņradis
Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums.
Skatīt Kristālhidrāti un Sērūdeņradis
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Skatīt Kristālhidrāti un Skābes
Sniegs
Sniegs mežā Bulgārijā Sniega sega mežā Sniega sega Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.
Skatīt Kristālhidrāti un Sniegs
Vara(II) sulfāts
Vara(II) sulfāts ir neorganiska viela — vara un sērskābes sāls.
Skatīt Kristālhidrāti un Vara(II) sulfāts
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Skatīt Kristālhidrāti un Viela
1811. gads
1811.
Skatīt Kristālhidrāti un 1811. gads
Zināms kā Akvokompleksi, Gāzu hidrāti, Kristālhidrāts, Tektohidrāti.