Ātrāk nekā pārlūku!
27 attiecības: Arhajs, Austrumeiropas platforma, Ģeosinklināles, Baltijas sineklīze, Baltijas vairoga dienvidu nogāze, Baltkrievijas anteklīze, Derīgie izrakteņi, Dzelzs, Gneiss, Ieži, Kurzeme, Latvija, Latvijas ieliece, Lūzuma zona, Magmatiskie ieži, Metamorfie ieži, Metamorfisms, Migmatīts, Niķelis, Nogulumieži, Pirmskembrijs, Valmieras-Lokno izcilnis, Varš, Zelts, Zeme, Zemes garoza, Zemes mantija.
Arhajs
Arhaja eona attēlojums mākslinieka skatījumā Arhajs (— 'sens') ir otra senākā Zemes ģeoloģiskās vēstures eona, kas norisinājās aptuveni pirms 4 līdz 2,5 miljardiem gadu.
Jaunums!!: Kristāliskais pamatklintājs un Arhajs · Redzēt vairāk »
Austrumeiropas platforma
Austrumeiropas platforma jeb Krievijas platforma ir Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Norvēģijas Kaledonijas krokojuma kalniem ziemeļrietumos, Urālu hercīnajiem krokojumiem austrumos un Karpatu, Krimas, Kaukāza alpīnajām kalnu grēdām dienvidos un dienvidrietumos.
Jaunums!!: Kristāliskais pamatklintājs un Austrumeiropas platforma · Redzēt vairāk »
Ģeosinklināles
Ģeosinklināles attīstības stadijas. 1) šaura jūra pie platformas, 2) sedimentācijas etaps, 3) oroģenētiskais etaps Ģeosinklināles ir dziļas garenas ieplakas starp kontinentālajām platformām, un to garums daudzkārt pārsniedz platumu.
Jaunums!!: Kristāliskais pamatklintājs un Ģeosinklināles · Redzēt vairāk »
Baltijas sineklīze
Baltijas sineklīze, arī Polijas-Lietuvas ieplaka, ir viena no lielākajām Austrumeiropas platformas struktūrām, kas aptver Igaunijas dienvidrietumu daļu, Latvijas centrālo un rietumu daļu, Lietuvas centrālo un rietumu daļu, Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, Polijas ziemeļaustrumu daļu un šīm teritorijām pieguļošo Baltijas jūras akvatoriju.
Jaunums!!: Kristāliskais pamatklintājs un Baltijas sineklīze · Redzēt vairāk »
Baltijas vairoga dienvidu nogāze
Baltijas vairoga dienvidu nogāze ir tektoniska struktūra (pārejas zona) starp Baltijas vairogu ziemeļos un Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi dienvidos.
Jaunums!!: Kristāliskais pamatklintājs un Baltijas vairoga dienvidu nogāze · Redzēt vairāk »
Baltkrievijas anteklīze
Baltkrievijas anteklīze (Baltkrievijas-Lietuvas izcilnis, Mazūrijas-Baltkrievijas anteklīze) ir liela tektoniska struktūra Austrumeiropas platformas rietumu daļā, kur kristāliskais pamatklintājs ieguļ tuvu Zemes virspusei.
Jaunums!!: Kristāliskais pamatklintājs un Baltkrievijas anteklīze · Redzēt vairāk »
Derīgie izrakteņi
Derīgo izrakteņu iegūšana Ungārijā. Derīgie izrakteņi ir iežu un minerālu sakopojumi Zemes garozā, kuru ķīmiskais sastāvs un fizikālās īpašības ļauj tos efektīvi izmantot kā izejvielas tautsaimniecībā.
Jaunums!!: Kristāliskais pamatklintājs un Derīgie izrakteņi · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Kristāliskais pamatklintājs un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Gneiss
Gneiss Gneiss (no) ir metamorfs iezis, kuru veidojošie minerāli ir plagioklazs, kvarcs, kālija laukšpats (mikroklīns un ortoklazs); mazākā mērā biotīts, muskovīts, piroksēns, granāts u.c. Nosaukums, iespējams, cēlies no sakšu kalnraču termina, ar ko apzīmēti tukši, rūdas pavadošie ieži.
Jaunums!!: Kristāliskais pamatklintājs un Gneiss · Redzēt vairāk »
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Jaunums!!: Kristāliskais pamatklintājs un Ieži · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Kristāliskais pamatklintājs un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Kristāliskais pamatklintājs un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas ieliece
Latvijas ieliece jeb Latvijas sedliene ir tektoniska struktūra Austrumeiropas platformā, kas aptver Latvijas austrumu daļu, Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļu Krievijā un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļu.
Jaunums!!: Kristāliskais pamatklintājs un Latvijas ieliece · Redzēt vairāk »
Lūzuma zona
Sanandreasa lūzuma zona Kalifornijā. Lūzuma zona, lūzuma līnija vai vienkārši lūzums ģeoloģijā ir teritorija starp divām tektoniskajām plātnēm, kur savstarpēji šīs plātnes mijiedarbojas.
Jaunums!!: Kristāliskais pamatklintājs un Lūzuma zona · Redzēt vairāk »
Magmatiskie ieži
Granīts ir viens no magmatiskajiem iežiem Magmatiskie ieži ir ieži, kas veidojas no magmas.
Jaunums!!: Kristāliskais pamatklintājs un Magmatiskie ieži · Redzēt vairāk »
Metamorfie ieži
Kvarcīts ir viens no metamorfajiem iežiem Metamorfie ieži ir ieži, kas metamorfisma procesā veidojušies no nogulumiežiem, magmatiskiem iežiem un no vecākiem metamorfiem iežiem.
Jaunums!!: Kristāliskais pamatklintājs un Metamorfie ieži · Redzēt vairāk »
Metamorfisms
Metamorfisms ir minerālu vai ģeoloģiskās struktūras maiņa (atšķirīgs minerālu izvietojums) jau eksistējošos iežos (protolītos), bez protolīta izkausēšanas šķidrā magmā (cietvielu stāvokļa izmaiņas).
Jaunums!!: Kristāliskais pamatklintājs un Metamorfisms · Redzēt vairāk »
Migmatīts
Migmatīts. Migmatīts ir sārti pelēks vai tumši pelēks iezis, kura metamorfo iežu, visbiežāk gneisu vai amfibolītu joslas sakārtotas paralēli ar granīta sastāva materiālu.
Jaunums!!: Kristāliskais pamatklintājs un Migmatīts · Redzēt vairāk »
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Jaunums!!: Kristāliskais pamatklintājs un Niķelis · Redzēt vairāk »
Nogulumieži
ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.
Jaunums!!: Kristāliskais pamatklintājs un Nogulumieži · Redzēt vairāk »
Pirmskembrijs
Pirmskembrija periods (arī prekembrijs) vai kriptozojs (no — ‘slēpts’ un ζωή — ‘dzīve’) ir ģeoloģiskais periods, kas ietver laiku pirms fanerozoja eona.
Jaunums!!: Kristāliskais pamatklintājs un Pirmskembrijs · Redzēt vairāk »
Valmieras-Lokno izcilnis
Valmieras-Lokno izcilnis ir tektoniska struktūra, kas krasi norobežo Baltijas vairoga dienvidu nogāzi no Latvijas sedlienes, un atrodas Latvijas ziemeļu daļā, Igaunijas dienvidaustrumos, kā arī Pleskavas apgabalā, Krievijā.
Jaunums!!: Kristāliskais pamatklintājs un Valmieras-Lokno izcilnis · Redzēt vairāk »
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Jaunums!!: Kristāliskais pamatklintājs un Varš · Redzēt vairāk »
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.
Jaunums!!: Kristāliskais pamatklintājs un Zelts · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Kristāliskais pamatklintājs un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Jaunums!!: Kristāliskais pamatklintājs un Zemes garoza · Redzēt vairāk »
Zemes mantija
Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. '''augšējā mantija''', 4. '''apakšējā mantija''', 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: '''zemes garozas — mantijas robeža''', B: '''kodola — mantijas robeža''', C: ārējā un iekšējā kodola robeža Zemes mantija ir viena no trijām galvenajām Zemes iekšējām ģeosfērām.
Jaunums!!: Kristāliskais pamatklintājs un Zemes mantija · Redzēt vairāk »
