Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kriviči

Indekss Kriviči

Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.

28 attiecības: Baltkrievi, Belozerska, Daugava, Dņepra, Hipatija hronika, Igauņi, Izborska, Kauņa, Krievi, Krievija, Latgaļi, Meri (nozīmju atdalīšana), Muromieši, Pagājušo gadu vēsture, Pēteris no Duisburgas, Pleskava, Poļu valoda, Polocka, Radzivila hronika, Ragnvalds, Rostova, Rusi, Smoļenska, Veļikijnovgoroda, Vepsi, Viļņas guberņa, Vladimirs Svjatoslavičs, Volga.

Baltkrievi

Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Kriviči un Baltkrievi · Redzēt vairāk »

Belozerska

Belozerska, agrāk Beloozera (Белоозеро) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vologdas apgabala rietumu daļā pie Belojes ezera.

Jaunums!!: Kriviči un Belozerska · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Kriviči un Daugava · Redzēt vairāk »

Dņepra

Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.

Jaunums!!: Kriviči un Dņepra · Redzēt vairāk »

Hipatija hronika

Hipatija hronika jeb arī Ipatija hronika ir baznīcslāvu valodā pārrakstīts vairāku senāku Kijivas Krievzemes hroniku apkopojums.

Jaunums!!: Kriviči un Hipatija hronika · Redzēt vairāk »

Igauņi

Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.

Jaunums!!: Kriviči un Igauņi · Redzēt vairāk »

Izborska

Skats uz cietoksni Izborskas cietoksnis ar Lukovkas torni (no 1330) Izborska (vidusaugšvācu: Îsburc; latviešu vēsturiski: Izbārste) bija sena nocietināta pilsēta mūsdienu Pleskavas apgabala rietumos, netālu no robežas ar Latviju un Igauniju, tagad Starijizborskas ciems.

Jaunums!!: Kriviči un Izborska · Redzēt vairāk »

Kauņa

Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Kriviči un Kauņa · Redzēt vairāk »

Krievi

Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.

Jaunums!!: Kriviči un Krievi · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Kriviči un Krievija · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Jaunums!!: Kriviči un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Meri (nozīmju atdalīšana)

Meri var būt vai nu igauņu un somu (igauņu un — 'jūra') vai franču cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Kriviči un Meri (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Muromieši

Muromieši un viņu kaimiņi IX gadsimtā pēc slāvu migrācijas. Muromieši bija sena somugru tauta, kas dzīvoja Okas baseinā mūsdienu Vladimiras apgabala austrumu daļā.

Jaunums!!: Kriviči un Muromieši · Redzēt vairāk »

Pagājušo gadu vēsture

„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.

Jaunums!!: Kriviči un Pagājušo gadu vēsture · Redzēt vairāk »

Pēteris no Duisburgas

1679. gadā izdotās "Prūsijas zemes hronikas" titulllapa Pēteris no Duisburgas, arī Pēteris no Dusburgas vai Pēteris fon Dusburgs (dzimis 13.gs. otrā pusē, miris 14. gs. pirmajā pusē), bija Vācu ordeņa priesteris un hronists.

Jaunums!!: Kriviči un Pēteris no Duisburgas · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.

Jaunums!!: Kriviči un Pleskava · Redzēt vairāk »

Poļu valoda

Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.

Jaunums!!: Kriviči un Poļu valoda · Redzēt vairāk »

Polocka

Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).

Jaunums!!: Kriviči un Polocka · Redzēt vairāk »

Radzivila hronika

Radzivila hronikas atvērums Radzivila hronika jeb tā sauktā Kēnigsbergas hronika ir apmēram 13.

Jaunums!!: Kriviči un Radzivila hronika · Redzēt vairāk »

Ragnvalds

Ragnvalds (Ragnvaldr, senkrievu: Рогъволодъ, Роговолодъ,;; dzimis ap 920. gadu — miris 978. gadā) bija pirmais hronikās minētais Polockas kņazs, kurš valdīja no 945.

Jaunums!!: Kriviči un Ragnvalds · Redzēt vairāk »

Rostova

Rostova (varjagu: Ráðstofa) jeb Dižā Rostova ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Jaroslavļas apgabala dienvidu daļā pie Nero ezera.

Jaunums!!: Kriviči un Rostova · Redzēt vairāk »

Rusi

"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Varjagi—rūsi (Frīdrihs fon Krūze, 1859). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.

Jaunums!!: Kriviči un Rusi · Redzēt vairāk »

Smoļenska

Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.

Jaunums!!: Kriviči un Smoļenska · Redzēt vairāk »

Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.

Jaunums!!: Kriviči un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »

Vepsi

Vepsu tautas karogs. Senā vepsu (''Veps'') apdzīvotā teritorija. Vepsi (pašnosaukums: vepslaine, bepslaane), senkrievu hronikās vesi, ir neliela somugru tauta, kas izkaisīti dzīvo senās Ingrijas teritorijā, tagadējā Karēlijas Republikā, Ļeņingradas apgabalā un Vologdas apgabalā.

Jaunums!!: Kriviči un Vepsi · Redzēt vairāk »

Viļņas guberņa

Viļņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1795, 1801-1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidaustrumu daļa un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļa.

Jaunums!!: Kriviči un Viļņas guberņa · Redzēt vairāk »

Vladimirs Svjatoslavičs

Lielkņazs Vladimirs izvēlas ticību (Eginks, 1822.) Vladimira kristīšana Hersonesas bazilikā Krimā (V.Vasņecova freska Kijivas Sv.Vladimira katedrālē, 1890). Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs, kurš 988.

Jaunums!!: Kriviči un Vladimirs Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »

Volga

Volga ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā).

Jaunums!!: Kriviči un Volga · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »