Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Horvāti

Indekss Horvāti

Horvāti (senāk latviski saukti par kroātiem) ir nācija, kas pieder pie dienvidslāvu tautu grupas, un lielākoties apdzīvo Balkānu pussalas ziemeļu daļu.

18 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Argentīna, Austrija, Čīle, Balkānu pussala, Bosnija un Hercegovina, Dienvidslāvi, Dienvidslāvija, Horvātija, Horvātu valoda, ISBN, Katoļticība, Latīņu raksts, Pasaules zemes un tautas, Pirmais pasaules karš, Slāvi, Ungārija, Vācija.

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Horvāti un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Argentīna

Argentīna, oficiāli Argentīnas Republika (República Argentina), ir valsts Dienvidamerikas dienvidos.

Jaunums!!: Horvāti un Argentīna · Redzēt vairāk »

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: Horvāti un Austrija · Redzēt vairāk »

Čīle

Čīle (izruna), oficiāli Čīles Republika (República de Chile), ir valsts Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Horvāti un Čīle · Redzēt vairāk »

Balkānu pussala

Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā.

Jaunums!!: Horvāti un Balkānu pussala · Redzēt vairāk »

Bosnija un Hercegovina

Bosnijas un Hercegovinas Federācija, Serbu Republika un Brčko apriņķis Bosnija un Hercegovina ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Horvāti un Bosnija un Hercegovina · Redzēt vairāk »

Dienvidslāvi

Valstis, kurās valsts valoda pieder pie dienvidslāvu valodu grupas. Dienvidslāvi ir tautu grupa, kas runā dienvidslāvu valodās un dzīvo galvenokārt Balkānu valstīs.

Jaunums!!: Horvāti un Dienvidslāvi · Redzēt vairāk »

Dienvidslāvija

Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.

Jaunums!!: Horvāti un Dienvidslāvija · Redzēt vairāk »

Horvātija

Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.

Jaunums!!: Horvāti un Horvātija · Redzēt vairāk »

Horvātu valoda

Horvātu valoda (hrvatski) ir standartizēts serbhorvātu valodas paveids, ko pārsvarā lieto Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā un to kaimiņvalstīs dzīvojošie horvāti.

Jaunums!!: Horvāti un Horvātu valoda · Redzēt vairāk »

ISBN

13 ciparus garais ISBN svītrkods Starptautiskais grāmatas standartnumurs (ISBN) ir unikāls grāmatu starptautisks identifikatornumurs.

Jaunums!!: Horvāti un ISBN · Redzēt vairāk »

Katoļticība

Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Jaunums!!: Horvāti un Katoļticība · Redzēt vairāk »

Latīņu raksts

Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.

Jaunums!!: Horvāti un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »

Pasaules zemes un tautas

Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas (reizēm izmantota abreviatūra PZT) ir izdevniecības "Zvaigzne" Galvenās enciklopēdiju redakcijas 1978. gadā izdota ģeogrāfijas nozares enciklopēdiskā vārdnīca.

Jaunums!!: Horvāti un Pasaules zemes un tautas · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Horvāti un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Slāvi

Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Horvāti un Slāvi · Redzēt vairāk »

Ungārija

Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.

Jaunums!!: Horvāti un Ungārija · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Horvāti un Vācija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Horvāts, Hrvati, Kroāti.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »