Ātrāk nekā pārlūku!
63 attiecības: Alumīnijs, Anilīns, Aromātiskie savienojumi, Audums, Augi, Augusts Kekulē, Azokrāsvielas, Benzols, Celuloze, Dihloretāns, Dzīvnieki, Dzeltenā krāsa, Dzelzs, Elektromagnētiskais starojums, Elektrons, Enerģija, Fenolftaleīns, Fenols, Fluoresceīns, Fluorescence, Fotoluminiscence, Francija, Fuksīns, Gaisma, Heterocikliskie savienojumi, Hinoni, Jons, Kokvilna, Kompleksie savienojumi, Krāsa, Kvants, Māls, Metāli, Metiloranžs, Minerāls, Molekula, Naftoli, Nanometrs, Organiskās vielas, Pārtikas krāsvielas, Pigments, Pusvadītājs, Reducētājs, Sarkanā krāsa, Siltums, Skābeklis, Spektrs, Tekstilrūpniecība, Ultravioletais starojums, Varšava, ..., Viļņa garums, Viela, Vilna, Zaļā krāsa, Zīds, Zilā krāsa, Zilganvioletā krāsa, 18. gadsimts, 1855. gads, 1858. gads, 1864. gads, 1870. gads, 1884. gads. Izvērst indekss (13 vairāk) »
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Jaunums!!: Krāsvielas un Alumīnijs · Redzēt vairāk »
Anilīns
Anilīns (fenilamīns, aminobenzols) ir organisks savienojums ar ķīmisko formulu C6H5NH2.
Jaunums!!: Krāsvielas un Anilīns · Redzēt vairāk »
Aromātiskie savienojumi
Aromātiskie savienojumi ir tādi cikliski savienojumi (visbiežāk organiski), kuru molekulām piemīt tā saucamais aromātiskums — sevišķa stabilitāte dubultsaišu mijiedarbības (rezonanses) dēļ.
Jaunums!!: Krāsvielas un Aromātiskie savienojumi · Redzēt vairāk »
Audums
atlass, zīds, maisaudekls un polikokvilna Audums, drāna, drēbe jeb audekls ir materiāls, kas galvenokārt tiek izmantots trikotāžas preču un apģērba veidošanā.
Jaunums!!: Krāsvielas un Audums · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Krāsvielas un Augi · Redzēt vairāk »
Augusts Kekulē
Frīdrihs Augusts Kekulē (vēlāk Frīdrihs Augusts Kēkule fon Štrādonics (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis. Viens no ievērojamākajiem ķīmiķiem 19. gadsimta otrajā pusē. Vielu ķīmiskās struktūras teorijas pamatlicējs. Pazīstams nostāsts par to, kā Kekulē iedomājās iespējamo benzola ķīmisko struktūru. Tas notika, redzot vīziju ar senu simbolu οὐροβόρος ὄφις — čūsku, kas kož pati savu asti. Trīs no pieciem pirmajiem Nobela prēmijas ķīmijā saņēmējiem bija Kekulē skolnieki.
Jaunums!!: Krāsvielas un Augusts Kekulē · Redzēt vairāk »
Azokrāsvielas
Azosavienojumu vispārīga formula Azokrāsvielas ir organiskas krāsvielas, kas pieder pie azosavienojumiem, jo to molekulās ir vismaz viena azogrupa −N.
Jaunums!!: Krāsvielas un Azokrāsvielas · Redzēt vairāk »
Benzols
Benzols (fenilūdeņradis, C6H6) parastos apstākļos ir bezkrāsains degtspējīgs šķidrums ar saldenu smaržu.
Jaunums!!: Krāsvielas un Benzols · Redzēt vairāk »
Celuloze
Celuloze (Celulozes polimerizācijas pakāpe augos var sasniegt 15000. Celulozes molekulas augu šūnā ir sakārtotas fibrillās, kurām ir struktūra ar kristāliskām īpašībām. Cilvēks un daudzi citi dzīvnieki, izņemot zālēdājus, celulozi nespēj sagremot, jo viņu gremošanas traktos neveidojas fermenti to hidrolizēšanai, tomēr celuloze ir nozīmīga pārtikas šķiedrviela.
Jaunums!!: Krāsvielas un Celuloze · Redzēt vairāk »
Dihloretāns
Dihloretāns (1,2-dihloretāns, etilēndihlorīds, ClCH2—СН2Cl) ir bezkrāsains, gaistošs, ugunsnedrošs šķidrums ar asu, hloroformam līdzīgu aromātu.
Jaunums!!: Krāsvielas un Dihloretāns · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Krāsvielas un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Dzeltenā krāsa
Dažādi dzeltenās krāsas toņi Dzeltenā krāsa jeb dzeltens ir krāsa, kuras uztveri nodrošina gaisma ar viļņa garumu no 565 līdz 590 nanometriem.
Jaunums!!: Krāsvielas un Dzeltenā krāsa · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Krāsvielas un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskais starojums
magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.
Jaunums!!: Krāsvielas un Elektromagnētiskais starojums · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Krāsvielas un Elektrons · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Krāsvielas un Enerģija · Redzēt vairāk »
Fenolftaleīns
Fenolftaleīns (С20Н14O4) ir trifenilmetāna grupas krāsviela. Tas ir pH indikators, kas sārmainā vidē maina krāsu no bezkrāsainas uz purpurvioletu. Koncentrētos sārmos tas no jauna kļūst bezkrāsains, bet koncentrētās skābēs veido oranžsarkanu katjonu. Tīrā veidā fenolftaleīns ir balta pulverveida viela, kas slikti šķīst ūdenī, bet labi — spirtā un ēterī.
Jaunums!!: Krāsvielas un Fenolftaleīns · Redzēt vairāk »
Fenols
Fenols (karbolskābe, hidroksibenzols, oksibenzols, C6H5OH) tīrā veidā ir bezkrāsaina kristāliska viela ar specifisku smaku (pēc fenola dažreiz ož guaša vai akvareļu krāsas, jo to pievieno kā konservantu).
Jaunums!!: Krāsvielas un Fenols · Redzēt vairāk »
Fluoresceīns
Fluoresceīns ir sarkana sintētiska organiskā krāsviela.
Jaunums!!: Krāsvielas un Fluoresceīns · Redzēt vairāk »
Fluorescence
Minerālu fluorescence, kuri apgaismoti ar ultravioleto gaismu. Fluorescence ir process, kurā viela pēc gaismas vai cita elektromagnētiskā starojuma absorbēšanas izstaro gaismu.
Jaunums!!: Krāsvielas un Fluorescence · Redzēt vairāk »
Fotoluminiscence
Fotoluminiscence rodas fotoierosmes iespaidā, izmantojot redzamā un UV diapazona starojumu gāzu, šķidrumu, stiklu, dielektriķu, pusvadītāju un citu materiālu ierosināšanai.
Jaunums!!: Krāsvielas un Fotoluminiscence · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Krāsvielas un Francija · Redzēt vairāk »
Fuksīns
Fuksīns ir sintētiskā organiskā krāsviela, kas pieder pie trifenilmetāna katjonajām krāsvielām.
Jaunums!!: Krāsvielas un Fuksīns · Redzēt vairāk »
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Jaunums!!: Krāsvielas un Gaisma · Redzēt vairāk »
Heterocikliskie savienojumi
Heterocikliskie savienojumi (- cits, kyklos - riņķis) ir organiski savienojumi, kas atvasināti no arēniem vai cikloalkāniem, aizvietojot oglekļa atomu ciklā vienu vai vairākus atomus ar cita elementa atomiem.
Jaunums!!: Krāsvielas un Heterocikliskie savienojumi · Redzēt vairāk »
Hinoni
''p''-benzohinons Hinoni ir organiskas vielas, kas satur sešlocekļu ciklu ar divām dubultsaitēm un divām karbonilgrupām.
Jaunums!!: Krāsvielas un Hinoni · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Krāsvielas un Jons · Redzēt vairāk »
Kokvilna
Kokvilnas pogaļas Kokvilna ir sēklapvalku šķiedras, ko iegūst no kokvilnas augiem.
Jaunums!!: Krāsvielas un Kokvilna · Redzēt vairāk »
Kompleksie savienojumi
Cisplatīna kompleksa molekulas modelis Kompleksie savienojumi jeb koordinācijas savienojumi (- sakars, savienojums) ir neitrālas molekulas vai elektriski lādēti joni, kas veidojas, pie centrālā atoma (parasti metāla) pievienojoties citām molekulām vai joniem, ko sauc par ligandiem.
Jaunums!!: Krāsvielas un Kompleksie savienojumi · Redzēt vairāk »
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Jaunums!!: Krāsvielas un Krāsa · Redzēt vairāk »
Kvants
Kvants (no — ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.
Jaunums!!: Krāsvielas un Kvants · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Krāsvielas un Māls · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Krāsvielas un Metāli · Redzēt vairāk »
Metiloranžs
Metiloranžs jeb metiloranžā ir organiska krāsviela (oranžs sīkkristālisks pulveris), kas pieder pie azokrāsvielām un tiek izmantota titrēšanā kā pH indikators.
Jaunums!!: Krāsvielas un Metiloranžs · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Krāsvielas un Minerāls · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Krāsvielas un Molekula · Redzēt vairāk »
Naftoli
Naftols (hidroksinaftalīns, naftalenols, C10H7ОН) ir naftalīna atvasinājums un pieder pie vienvērtīgajiem fenoliem.
Jaunums!!: Krāsvielas un Naftoli · Redzēt vairāk »
Nanometrs
Nanometrs (nm) ir metra miljardā daļa.
Jaunums!!: Krāsvielas un Nanometrs · Redzēt vairāk »
Organiskās vielas
Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.
Jaunums!!: Krāsvielas un Organiskās vielas · Redzēt vairāk »
Pārtikas krāsvielas
Dabīgo pārtikas krāsvielu dažādās krāsas un toņi Dzeltenās krāsvielas izkliedes salīdzinājums karstā (pa kreisi) un aukstā ūdenī (pa labi) Pārtikas krāsvielas ir krāsvielu veids, ko pievieno pārtikai, lai mainītu vai pastiprinātu tās dabīgo krāsu un atjaunotu krāsu, kas zudusi tehnoloģiskās apstrādes laikā.
Jaunums!!: Krāsvielas un Pārtikas krāsvielas · Redzēt vairāk »
Pigments
Indijā Pigments (— 'krāsa', 'krāsviela') ir tāda krāsviela, kas nešķīst iekrāsojamajā vidē.
Jaunums!!: Krāsvielas un Pigments · Redzēt vairāk »
Pusvadītājs
operācijpastiprinātājs, gaismas diode un tranzistors. Pusvadītājs ir materiāls, kas elektrības vadīšanas spējas ziņā ierindojams starp metāliem (strāvas vadītājiem) un dielektriķiem, un kura elektrovadītspēja ir atkarīga no elektronu kustības rakstura.
Jaunums!!: Krāsvielas un Pusvadītājs · Redzēt vairāk »
Reducētājs
Reducētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā atdod savus elektronus (darbojas kā elektronu donori).
Jaunums!!: Krāsvielas un Reducētājs · Redzēt vairāk »
Sarkanā krāsa
Sarkanā krāsa jeb vienkārši sarkans ir krāsa, kura ir redzamās gaismas daļa un tās viļņa garums ir aptuveni no 620 līdz 740 nm.
Jaunums!!: Krāsvielas un Sarkanā krāsa · Redzēt vairāk »
Siltums
Siltums fizikā ir termiskās enerģijas pāreja starp diviem ķermeņiem, kas ir dažādās temperatūrās.
Jaunums!!: Krāsvielas un Siltums · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Krāsvielas un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Spektrs
Varavīksnes spektrs. Spektrs (‘skatīties’) ir nozīmju kopums un/vai to sadalījums pa jebkādu parametru, kuru var pieņemt novērojamais lielums.
Jaunums!!: Krāsvielas un Spektrs · Redzēt vairāk »
Tekstilrūpniecība
Tekstilrūpniecība (no — 'audums') ir vieglās rūpniecības nozare, kurā notiek dažādu materiālu un priekšmetu ražošana no augu valsts šķiedrām, piemēram, no kokvilnas, no dzīvnieku šķiedrām, piemēram, zīds.
Jaunums!!: Krāsvielas un Tekstilrūpniecība · Redzēt vairāk »
Ultravioletais starojums
Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.
Jaunums!!: Krāsvielas un Ultravioletais starojums · Redzēt vairāk »
Varšava
Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.
Jaunums!!: Krāsvielas un Varšava · Redzēt vairāk »
Viļņa garums
Viļņa garums λ ir attālums starp diviem viļņa punktiem ar vienādu fāzi Viļņa garums ir attālums starp diviem līdzās esošiem viļņa punktiem, kuriem ir vienāda fāze.
Jaunums!!: Krāsvielas un Viļņa garums · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Krāsvielas un Viela · Redzēt vairāk »
Vilna
Vilna ir no dzīvniekiem iegūta šķiedra, kuru nocērpj aitām un citiem zīdītājiem ar biezu apmatojumu, piemēram, kazām, kamieļiem un lamām.
Jaunums!!: Krāsvielas un Vilna · Redzēt vairāk »
Zaļā krāsa
Zaļā krāsa jeb vienkārši zaļš ir krāsa, kura ir redzamās gaismas daļa un tās viļņa garums ir aptuveni no 520 līdz 570 nm.
Jaunums!!: Krāsvielas un Zaļā krāsa · Redzēt vairāk »
Zīds
Zīds ir audums, ko iegūst no zīdtauriņu kāpura kūniņu izdalījumu savērptiem diegiem.
Jaunums!!: Krāsvielas un Zīds · Redzēt vairāk »
Zilā krāsa
Dažādi zilās krāsas toņi Zilā krāsa ir krāsa, kuras uztveri nodrošina gaisma ar viļņa garumu no 440 līdz 490 nm.
Jaunums!!: Krāsvielas un Zilā krāsa · Redzēt vairāk »
Zilganvioletā krāsa
Zilganvioletā krāsa jeb indigo krāsa ir krāsa, kura ir redzamās gaismas daļa un tās viļņa garums ir aptuveni no 420 līdz 450 nm.
Jaunums!!: Krāsvielas un Zilganvioletā krāsa · Redzēt vairāk »
18. gadsimts
18.
Jaunums!!: Krāsvielas un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »
1855. gads
1855.
Jaunums!!: Krāsvielas un 1855. gads · Redzēt vairāk »
1858. gads
1858.
Jaunums!!: Krāsvielas un 1858. gads · Redzēt vairāk »
1864. gads
1864.
Jaunums!!: Krāsvielas un 1864. gads · Redzēt vairāk »
1870. gads
1870.
Jaunums!!: Krāsvielas un 1870. gads · Redzēt vairāk »
1884. gads
1884.
Jaunums!!: Krāsvielas un 1884. gads · Redzēt vairāk »
