Ātrāk nekā pārlūku!
14 attiecības: Beķermuiža, Bolderājas pagasts, Daugava, Daugavas kauja, Daugavgrīvas draudzes novads, Krēmeri (dabas liegums), Kristīne I Vāsa, Kurzemes un Zemgales hercogi, Lejas Podrags, Muiža, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Voleri, Voleru iela (Rīga), Zviedrijas valdnieku uzskaitījums.
Beķermuiža
Beķera muiža 1930. gada Rīgas kartē Beķermuiža airfoto 1940 Beķermuižas bruģa fragments 2023. gads Beķermuiža jeb Bekera muiža bija muiža senajā Daugavas krastā, kuras vieta mūsdienās atrodama starp Beķera grāvi starp Daugavgrīvas šoseju Voleru un Spilves apkaimēs.
Jaunums!!: Krēmera muiža un Beķermuiža · Redzēt vairāk »
Bolderājas pagasts
Bolderājas pagasts bija viena no Rīgas apriņķa pašvaldībām ziemeļos no Rīgas pilsētas Rīgas līča krastā.
Jaunums!!: Krēmera muiža un Bolderājas pagasts · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Krēmera muiža un Daugava · Redzēt vairāk »
Daugavas kauja
Daugavas kauja pie Rīgas starp sakšiem un zviedriem. Daugavas kauja, arī Spilves kauja bija otrā lielākā kauja pēc Narvas kaujas Lielajā Ziemeļu kara sākumā starp apvienoto Saksijas kūrfirstistes (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem pret Zviedrijas 7000 vīru karaspēku.
Jaunums!!: Krēmera muiža un Daugavas kauja · Redzēt vairāk »
Daugavgrīvas draudzes novads
Daugavgrīvas draudzes novads 1791. gada kartē. Bolderājas un Mangaļu pagastos sadalītā novada teritorija ar pārkrievotajiem vietvārdiem Baltijas rusifikācijas periodā (ap 1900). Daugavgrīvas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem abās pusēs Daugavas ietekai Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Krēmera muiža un Daugavgrīvas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Krēmeri (dabas liegums)
Krēmeri ir dabas liegums Rīgas pilsētas ziemeļrietumu daļā, Kurzemes rajonā, Daugavas kreisajā krastā lejpus Voleriem.
Jaunums!!: Krēmera muiža un Krēmeri (dabas liegums) · Redzēt vairāk »
Kristīne I Vāsa
Kristīne I jeb Kristīna Vāsa (pēc pāriešanas katolicismā mainīja vārdu uz Marija Aleksandra; dzimusi, mirusi) bija Zviedrijas lielvalsts karaliene no 1632.
Jaunums!!: Krēmera muiža un Kristīne I Vāsa · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Krēmera muiža un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Lejas Podrags
Lejas Podrags ir Rīgas Kurzemes priekšpilsētas daļa Voleru apkaimē uz ziemeļiem no Krēmeriem Daugavas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Krēmera muiža un Lejas Podrags · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Krēmera muiža un Muiža · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Krēmera muiža un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Voleri
Voleri ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags.
Jaunums!!: Krēmera muiža un Voleri · Redzēt vairāk »
Voleru iela (Rīga)
Voleru iela ir Rīgas iela Kurzemes rajonā Voleru apkaimē Pārdaugavā.
Jaunums!!: Krēmera muiža un Voleru iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Jaunums!!: Krēmera muiža un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
