Ātrāk nekā pārlūku!
66 attiecības: Amonīti, Arheopterikss, Augi, Austeru kārta, Ģeoloģiskais periods, Ģeoloģiskā epoha, Ģeoloģiskā laika skala, Čaula, Bērzi, Bezmugurkaulnieki, Cikadeju rinda, Dienvidāfrika, Dinozauri, Divdīgļlapji, Dzīvnieki, Eži, Eiropa, Galva, Galvaskauss, Ginki, Gliemeži, Gliemenes, Gondvāna, Grenlande, Iguanodons, Jūras eži, Jūras līmenis, Jūras lilijas, Jura (periods), Kaļķakmens, Kailsēkļi, Kainozojs, Kaulzivis, Kontinents, Koraļļi, Krīts, Kukaiņēdāji, Latvija, Laurāzija, Magnolijas, Mezozojs, Mongolija, Mugurkaulnieki, Ozoli, Paleogēns, Papardes, Patagonija, Placentāļi, Portugāle, Putni, ..., Putniegurņa dinozauri, Rāpuļi, Rifs, Sūkļi, Sūneņi, Segsēkļi, Skābarži, Tālie Austrumi, Tiranozaurs, Triceratopss, Vītoli, Vienšūņi, Zīdītāji, Ziemeļamerika, Zivis, 1822. gads. Izvērst indekss (16 vairāk) »
Amonīti
Amonīti (Ammonoidea) ir izmirušu jūras galvkāju apakšklase, kas dzīvoja no devona līdz krīta periodam un izmira krīta-terciāra masveida izmiršanas laikā.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Amonīti · Redzēt vairāk »
Arheopterikss
Arheopteriksi ir vieni ir no pirmajiem un primitīvākajiem putniem, tādēļ tos dēvē arī par pirmputniem.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Arheopterikss · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Augi · Redzēt vairāk »
Austeru kārta
Austeru kārta ietilpst gliemeņu klasē.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Austeru kārta · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskais periods
Ģeoloģiskais periods ir ģeohronoloģiskās skalas intervāls, ģeoloģiskās ēras apakšintervāls.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Ģeoloģiskais periods · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskā epoha
Ģeoloģiskā epoha ir ģeohronoloģiskās skalas intervāls, ģeoloģiskais perioda apakšintervāls, kurš tiek sadalīts mazākās vienībās — laikmetos.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Ģeoloģiskā epoha · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskā laika skala
Ģeoloģiskais pulkstenis ar notikumiem un proporcionāli iekrāsotiem periodiem (angļu valodā) Ģeoloģiskā laika skala ir hronoloģiska mērīšanas sistēma, kuru izmanto ģeologi, paleontologi un Zemes zinātnieki, lai aprakstītu laiku un attiecības starp notikumiem Zemes vēsturē.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Ģeoloģiskā laika skala · Redzēt vairāk »
Čaula
Foraminīferu čaulas Gliemeņvēža čaula Sprogkāju ''Coronula diadema'' čaulas Molusku čaulas Fosilo pleckāju čaulas Čaula ir ārējs skeleta veidojums, kas klāj dažādu bezmugurkaulnieku un vienšūņu grupu pārstāvju ķermeņus.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Čaula · Redzēt vairāk »
Bērzi
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Bērzi · Redzēt vairāk »
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Cikadeju rinda
Cikadeju rinda ir sena sēklaugu rinda, plašāk pārstāvēta mezozojā, mūsdienās ietilpst cikadeju nodalījumā (Cycadophyta), kurā ietilpst tikai cikadeju klase (Cycadopsida) un viena kārta (Cycadales, Cycadeae), kas sastāv no trim dzimtām.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Cikadeju rinda · Redzēt vairāk »
Dienvidāfrika
Dienvidāfrika, oficiāli Dienvidāfrikas Republika (Republiek van Suid-Afrika; Republic of South Africa), saīsinājumā DĀR, ir valsts Dienvidāfrikā.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Dienvidāfrika · Redzēt vairāk »
Dinozauri
Dinozauri (deinos — 'briesmīgs'; σαῦρος, sauros — 'ķirzaka') ir mugurkaulnieku apakštipa rāpuļu klases dzīvnieki, kuri dominēja uz Zemes aptuveni 160 miljonus gadu.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Dinozauri · Redzēt vairāk »
Divdīgļlapji
Divdīgļlapji (Magnoliopsida) ir plašākā segsēkļu klase, kuru raksturo vairāku īpašību kopums.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Divdīgļlapji · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Eži
Eži, ežu apakšdzimta (Erinaceinae) ir viena no divām ežu dzimtas (Erinaceidae) apakšdzimtām, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs. Ežu sugas mājo Eiropā, Āzijā (Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā) un Āfrikā, kā arī Jaunzēlandē, kur tās nokļuvušas introdukcijas rezultātā. Eži nedzīvo Amerikas kontinentos, Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā. Tuvākie radinieki ir ciršļeži, kuri veido otru ežu dzimtas apakšdzimtu. Ežiem un ciršļežiem ir kopēji aizvēsturiskie priekšteči ar ciršļiem. Pēdējo 15 miljonu gadu laikā eži tikpat kā nav mainījušies. Līdzīgi kā daudzi citi senākie zīdītāji arī eži piemērojušies nakts dzīvei. Tā kā visām ežu sugām ir adatains kažociņš, tās ārēji atgādina dzeloņcūkas un ehidnas, lai gan savstarpēji šie dzīvnieki nav radniecīgi. Senāk eži bijuši gaļas avots vairākām tautām, piemēram, Senajā Ēģiptē. Eiropā tos izmantoja pārtikā vēl viduslaikos.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Eži · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Eiropa · Redzēt vairāk »
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Galva · Redzēt vairāk »
Galvaskauss
Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Galvaskauss · Redzēt vairāk »
Ginki
Ginki (Ginkgo) ir ginku klases augi.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Ginki · Redzēt vairāk »
Gliemeži
Gliemeži jeb vēderkāji (Gastropoda) ir sugām bagātākā gliemju tipa (Mollusca) klase.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Gliemeži · Redzēt vairāk »
Gliemenes
Gliemenes jeb divvāku gliemji (Bivalvia) ir gliemju tipa (Mollusca) klase, kuru raksturīgākā īpašība ir čaula, kas sastāv no diviem vāciņiem, kuri atrodas ķermeņa sānos, kā arī pilnīga galvas redukcija.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Gliemenes · Redzēt vairāk »
Gondvāna
Gondvāna paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Laurāzija).
Jaunums!!: Krīts (periods) un Gondvāna · Redzēt vairāk »
Grenlande
Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Grenlande · Redzēt vairāk »
Iguanodons
Iguanodoni ir cerapodu apakškārtas ģints dinozauri.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Iguanodons · Redzēt vairāk »
Jūras eži
Jūras eži jeb jūraseži (Echinoidea) ir viena no adatādaiņu (Echinodermata) klasēm, kurā tiek apvienoti nelieli, adataini jūrā dzīvojoši dzīvnieki.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Jūras eži · Redzēt vairāk »
Jūras līmenis
20. gadsimtā jūras līmenis ir pacēlies par 20 centimetriem. Jūras līmenis ir vidējais jūras virsmas augstums pret nosacītu sākumpunktu.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Jūras līmenis · Redzēt vairāk »
Jūras lilijas
Jūras lilijas jeb jūraslilijas (Crinoidea) ir viena no adatādaiņu (Echinodermata) klasēm, kurā tiek apvienoti nelieli, jūrā dzīvojoši dzīvnieki, kas ar kātiņu piestiprinās pie substrāta vai arī var atrauties no tā un, kustinot starus, brīvi peldēt.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Jūras lilijas · Redzēt vairāk »
Jura (periods)
Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Jura (periods) · Redzēt vairāk »
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »
Kailsēkļi
Kailsēkļi (Gymnospermae no — "kailās sēklas") ir dažādsporu sēklaugi (Spermatophytina), kuru sēklaizmetņi ir atsegti.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Kailsēkļi · Redzēt vairāk »
Kainozojs
Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Kainozojs · Redzēt vairāk »
Kaulzivis
Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase, pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Kaulzivis · Redzēt vairāk »
Kontinents
Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Kontinents · Redzēt vairāk »
Koraļļi
Koraļļi ir jūrā dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kas pieder pie dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) koraļļpolipu klases (Anthozoa).
Jaunums!!: Krīts (periods) un Koraļļi · Redzēt vairāk »
Krīts
Krīts ir mīksts, balts nogulumiezis.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Krīts · Redzēt vairāk »
Kukaiņēdāji
Brūnkrūtainais ezis (''Erinaceus europaeus'') Dienvidu īsastes cirslis (''Blarina carolinensis'') Kukaiņēdāji (Eulipotyphla) ir Laurāzijas placentāļu (Laurasiatheria) kārta, kuru mūsdienu sistemātikā vairs nelieto kā taksonomisku vienību.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Kukaiņēdāji · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Latvija · Redzēt vairāk »
Laurāzija
Laurāzijas un Gondvānas superkontinentu karte Laurāzija paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Gondvāna).
Jaunums!!: Krīts (periods) un Laurāzija · Redzēt vairāk »
Magnolijas
Magnolijas (Magnolia) ir magnoliju dzimtas augu ģints.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Magnolijas · Redzēt vairāk »
Mezozojs
Mezozojs (mésos — ‘vidējais’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās trijos ģeoloģiskajos periodos: krītā, jurā un triasā.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Mezozojs · Redzēt vairāk »
Mongolija
Mongolija, oficiāli Mongolijas Valsts (mongoļu: Монгол Улс), ir valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krievijas Federāciju un Ķīnas Tautas Republiku.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Mongolija · Redzēt vairāk »
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Ozoli
Ozoli (Quercus) ir dižskābaržu dzimtas koku un krūmu ģints, kurā ietilpst aptuveni 450 sugas.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Ozoli · Redzēt vairāk »
Paleogēns
Paleogēns ir kainozoja ēras pirmais periods, kas ilga 42 miljonus gadu (no 65,5 ± 0,3 līdz 23,03 ± 0,05 miljonu gadu pirms mūsdienām).
Jaunums!!: Krīts (periods) un Paleogēns · Redzēt vairāk »
Papardes
Papardes var būt.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Papardes · Redzēt vairāk »
Patagonija
Visbiežāk lietoto Patagonijas robežu karte NASA satelītattēls ziemā Jūrasziloņi Valdes pussalā Torres del Paine Perito Moreno ledājs Patagonija ir ģeogrāfisks reģions pašos Dienvidamerikas dienvidos.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Patagonija · Redzēt vairāk »
Placentāļi
Placentāļi, placentāļu infraklase (Eutheria) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) infraklasēm, kas pieder dzemdētājzīdītāju apakšklasei (Theria).
Jaunums!!: Krīts (periods) un Placentāļi · Redzēt vairāk »
Portugāle
Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Portugāle · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Putni · Redzēt vairāk »
Putniegurņa dinozauri
Putniegurņa dinozauri ir dinozauru kārta, kurā ietilpst visi tie dinozauri, kuriem iegurnis bija līdzīgs putniem.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Putniegurņa dinozauri · Redzēt vairāk »
Rāpuļi
Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Rāpuļi · Redzēt vairāk »
Rifs
Rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā Indonēzijā Rifs ir klinšu, kaļķakmens vai cita līdzīga cieta materiāla jūras dibena pacēlums, kas atrodas zem ūdens virsmas tuvu tai vai atplūdos nenozīmīgi paceļas pār to.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Rifs · Redzēt vairāk »
Sūkļi
Sūkļi (Porifera) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Sūkļi · Redzēt vairāk »
Sūneņi
Sūneņi (Bryozoa) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Sūneņi · Redzēt vairāk »
Segsēkļi
Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi (Magnoliophyta) jeb ziedaugi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300 000 sugu).
Jaunums!!: Krīts (periods) un Segsēkļi · Redzēt vairāk »
Skābarži
Skābarži ir bērzu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Skābarži · Redzēt vairāk »
Tālie Austrumi
Tālie Austrumi pasaules kartē Tālie Austrumi ir nosacīts Austrumāzijas valstu un teritoriju kopīgais nosaukums.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Tālie Austrumi · Redzēt vairāk »
Tiranozaurs
Tiranozauri (— ‘tirāns’; — ‘ķirzaka’) ir dinozauru kārtas izmirusi ģints, kuru pārstāv pazīstamā suga karaliskais tiranozaurs (Tyrannosaurus rex).
Jaunums!!: Krīts (periods) un Tiranozaurs · Redzēt vairāk »
Triceratopss
Triceratopsi jeb trīsradži ir cerapodu apakškārtas ģints dinozauri, kuri dzīvoja krīta perioda beigās pirms 68-65 miljoniem gadu Ziemeļamerikas teritorijā.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Triceratopss · Redzēt vairāk »
Vītoli
Vītoli (Salix) ir vītolu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Vītoli · Redzēt vairāk »
Vienšūņi
Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Vienšūņi · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Krīts (periods) un Zivis · Redzēt vairāk »
1822. gads
1822.
Jaunums!!: Krīts (periods) un 1822. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Krīta laikmets, Krīta periods.
