Ātrāk nekā pārlūku!
15 attiecības: Ģints (bioloģija), Dienvidamerika, Evolūcija, Hiēnsuns, Kauls, Krūmu suns, Krēpjvilks, Lapsas, Plēsēji, Pleistocēns, Sarkanais suns, Speothos pacivorus, Suņu dzimta, Zinātnieks, Zobi.
Ģints (bioloģija)
Ģints ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Krūmu suņi un Ģints (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Dienvidamerika
Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.
Jaunums!!: Krūmu suņi un Dienvidamerika · Redzēt vairāk »
Evolūcija
Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.
Jaunums!!: Krūmu suņi un Evolūcija · Redzēt vairāk »
Hiēnsuns
Hiēnsuns (Lycaon pictus) ir suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Krūmu suņi un Hiēnsuns · Redzēt vairāk »
Kauls
''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.
Jaunums!!: Krūmu suņi un Kauls · Redzēt vairāk »
Krūmu suns
Krūmu suns (Speothos venaticus) ir suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Krūmu suņi un Krūmu suns · Redzēt vairāk »
Krēpjvilks
Krēpjvilks (Chrysocyon brachyurus) ir suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Krūmu suņi un Krēpjvilks · Redzēt vairāk »
Lapsas
Lapsas, lapsu ģints jeb īstās lapsas (Vulpes) ir viena no suņu dzimtas (Canidae) ģintīm, kas apvieno 12 sugas. To tuvākie radinieki ir vilki, koijoti un šakāļi. Lapsas ir vismazākās suņu dzimtā, tām ir arī atšķirīga galvas forma — neliela un plakana. Starp acīm raksturīgs tumšāku spalvu trīsstūris. Ļoti bieži astes gals ir citā krāsā, nekā pārējais ķermeņa apmatojums. Visām lapsām ir apmēram vienādas ķermeņa formas; pagarināts ķermenis un galva, purns smails un smalks. Visām lapsām ir biezs, mīksts kažoks un gara aste, kas pieaugušiem dzīvniekiem sasniedz zemi. Krāsa pārsvarā ir ruda, dzeltenbrūna un tumši brūna.
Jaunums!!: Krūmu suņi un Lapsas · Redzēt vairāk »
Plēsēji
Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.
Jaunums!!: Krūmu suņi un Plēsēji · Redzēt vairāk »
Pleistocēns
Pleistocēns bija kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas ilga no 2,588 miljona līdz aptuveni 12 000 gadiem pirms mūsdienām un ietvēra Zemes pēdējo periodu ar vairākiem glaciāliem (apledojumiem).
Jaunums!!: Krūmu suņi un Pleistocēns · Redzēt vairāk »
Sarkanais suns
Sarkanais suns (Cuon alpinus) ir suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Krūmu suņi un Sarkanais suns · Redzēt vairāk »
Speothos pacivorus
Speothos pacivorus ir suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Krūmu suņi un Speothos pacivorus · Redzēt vairāk »
Suņu dzimta
Suņu dzimtas (Canidae) dzīvnieki ir plēsēji, un tie iedalās trīs daļās: suņu ciltī (Canini), lapsu ciltī (Vulpini) un dzimtas pamatciltī (Basal Caninae), kas ir primitīvākā no visām trijām, tajā ir iedalītas divas suņu dzimtas ģintis (lielausu lapsas un jenotsuņi), kas īsti neiederas nedz suņu ciltī, nedz lapsu ciltī.
Jaunums!!: Krūmu suņi un Suņu dzimta · Redzēt vairāk »
Zinātnieks
Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.
Jaunums!!: Krūmu suņi un Zinātnieks · Redzēt vairāk »
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Jaunums!!: Krūmu suņi un Zobi · Redzēt vairāk »
