Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kudovazdroja

Indekss Kudovazdroja

Kudovazdroja (vēsturiski arī Bādkudova) - pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē uz rietumiem no Klodzko, pie pašas Čehijas robežas, iepretim Nāhodai.

13 attiecības: Čehija, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Klodzko, Klodzko apriņķis, Lejassilēzijas vojevodiste, Minerālūdens, Nāhoda, Polija, Polijas administratīvais iedalījums, Potsdamas konference, Trīsdesmitgadu karš, Vācija.

Čehija

Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.

Jaunums!!: Kudovazdroja un Čehija · Redzēt vairāk »

Centrāleiropas laiks

Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.

Jaunums!!: Kudovazdroja un Centrāleiropas laiks · Redzēt vairāk »

Centrāleiropas vasaras laiks

Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.

Jaunums!!: Kudovazdroja un Centrāleiropas vasaras laiks · Redzēt vairāk »

Klodzko

Klodzko (vēsturiski arī Glāca) - pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē uz dienvidiem no Vroclavas.

Jaunums!!: Kudovazdroja un Klodzko · Redzēt vairāk »

Klodzko apriņķis

Klodzko apriņķis ir apriņķis Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē.

Jaunums!!: Kudovazdroja un Klodzko apriņķis · Redzēt vairāk »

Lejassilēzijas vojevodiste

Lejassilēzijas vojevodiste (Województwo dolnośląskie) ir Polijas vojevodiste valsts dienvidrietumos.

Jaunums!!: Kudovazdroja un Lejassilēzijas vojevodiste · Redzēt vairāk »

Minerālūdens

Gruzijas ''Borjomi'' minerālūdens 0,5L PET pudelē Minerālūdens ir gāzēts vai negāzēts dzeramais ūdens ar salīdzinoši lielu minerālvielu saturu.

Jaunums!!: Kudovazdroja un Minerālūdens · Redzēt vairāk »

Nāhoda

Nāhoda ir pilsēta Čehijas ziemeļos pie robežas ar Poliju, Hradeckrāloves apgabala Nāhodas apriņķa centrs.

Jaunums!!: Kudovazdroja un Nāhoda · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Kudovazdroja un Polija · Redzēt vairāk »

Polijas administratīvais iedalījums

Polijas novietojums Polijas administratīvo iedalījumu veido 16 vojevodistes (vēsturiskais latviešu nosaukums - vaivadijas) (poļu: województwo).

Jaunums!!: Kudovazdroja un Polijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Potsdamas konference

Etlijs, Trumens un Staļins Potsdamas konferencē Karte ar 1939. gada robežām un vācu iedzīvotāju īpatsvaru agrākajās Vācijas teritorijās, kuras pēc Potsdamas konferences piešķīra Polijai un PSRS. Potsdamas konference notika 1945.

Jaunums!!: Kudovazdroja un Potsdamas konference · Redzēt vairāk »

Trīsdesmitgadu karš

Karojošās puses un galvenie karagājieni Trīsdesmitgadu kara laikā. Sārtā krāsā iezīmētas protestantu zemes, dzeltenā un oranžā krāsā Hābsburgu dinastijas pārvaldītās katoļu zemes. Trīsdesmitgadu karš (1618—1648) bija karš Eiropā par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem kristīgās ticības novirzieniem - katolicismu un protestantismu.

Jaunums!!: Kudovazdroja un Trīsdesmitgadu karš · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Kudovazdroja un Vācija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Bad Kudowa, Bādkudova, Kudova Zdroja, Kudovazdruja, Kudowa-Zdrój.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »