Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kukaiņi

Indekss Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

139 attiecības: Aorta, Apvienoto Nāciju Organizācija, Artērijas, Asinis, Augi, Augsne, Augutis, Austrālijas aborigēni, Bezmugurkaulnieki, Bišu vasks, Biotops, Bites, Blakšu kārta, Blaktis, Blusu kārta, Bušmeņi, Cikādes, Cilvēks, Devons, Dievlūdzēji, Divspārņi, Dunduri, Dzīvnieki, Dzīvniekutis, Dzēlējodi, Dzimumdimorfisms, Dzirde, Eiropa, Eiropas medus bite, Elpošana, Embrijs, Entomoloģija, Epiderma, Fenotips, Frekvence, Gaisma, Galva, Garša, Gremošana, Hemolimfa, Hermafrodīts, Hitīns, Imago, Inde, Infrasarkanais starojums, Istabas muša, Kalahari, Karbons, Kāpurs, Kārlis Linnejs, ..., Kūniņa, Klase (bioloģija), Klimats, Knābjgalvji, Krāsa, Kukaiņēdāji, Labība, Lapgraužu dzimta, Lapsenes, Laputis, Lauksaimniecība, Maņu orgānu sistēma, Maksteņu kārta, Mātīte, Mērenā josla, Medus, Medusbites, Minerālvielas, Mušu dzimta, Mušu infrakārta, Mugurkaulnieki, Muskuļi, Nepilnas pārvērtības kukaiņi, Nervs, Nervu sistēma, Oglekļa dioksīds, Ola, Olbaltumvielas, Olnīca, Parazītisms, Pārvēršanās, Peles, Pigments, Pilnas pārvērtības kukaiņi, Plaušas, Plēvspārņu kārta, Posmkāji, Prusaki, Putni, Reproduktīvā sistēma, Sauszeme, Sēkla, Sēklinieks, Schizophora, Seškāji, Segžokleņi, Segsēkļi, Sekunde, Senā Ēģipte, Senā Grieķija, Siekalas, Sikspārņi, Skaņa, Skarabeju dzimta, Skābeklis, Skudru dzimta, Slimība, Smarža, Spāres, Spīļastes, Spīdvaboles, Sperma, Sprakšķi, Sula, Taisnspārņi, Taizeme, Tauki, Tauriņi, Tauste, Tīklspārņu kārta, Tēviņš, Termīti, Traheja, Ultraskaņa, Ultravioletais starojums, Vaboles, Vēders, Vēnas, Vibrācija, Viendienīšu kārta, Visēdāji, Vizuālā uztvere, Zaļā krāsa, Zālēdāji, Zīds, Zeme, Zieds, Zilā krāsa, Zilspāru ģints. Izvērst indekss (89 vairāk) »

Aorta

Aortas atrašanās vieta cilvēka ķermenī Aorta ir lielākā artērija cilvēka ķermenī, kas iznāk no kreisā sirds kambara un turpinās vēdera virzienā, iesākot lielo asinsrites loku, sadaloties divās iegurņa kopējās artērijās un krustu kaula vidējā artērijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Aorta · Redzēt vairāk »

Apvienoto Nāciju Organizācija

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.

Jaunums!!: Kukaiņi un Apvienoto Nāciju Organizācija · Redzēt vairāk »

Artērijas

Artērijas šķērsgriezums Artērijas ir asinsvadi, pa kuriem asinis plūst projām no sirds.

Jaunums!!: Kukaiņi un Artērijas · Redzēt vairāk »

Asinis

Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Asinis · Redzēt vairāk »

Augi

Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Kukaiņi un Augi · Redzēt vairāk »

Augsne

Dzeltenzemes lauks Vācijā. Augsne ir dabiski veidojusies, irdena Zemes virskārta, kura sastāv no dažādu iežu daļiņām un tai ir raksturīga auglība.

Jaunums!!: Kukaiņi un Augsne · Redzēt vairāk »

Augutis

Augutis (Sternorrhyncha) ir blakšu kārtas apakškārta, kuras visi pārstāvji pārtiek no augu sulām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Augutis · Redzēt vairāk »

Austrālijas aborigēni

Džeimsa Kuka ierašanās. Austrālijas pamatiedzīvotāji jeb aborigēni ir Austrālijas pirmiedzīvotāji.

Jaunums!!: Kukaiņi un Austrālijas aborigēni · Redzēt vairāk »

Bezmugurkaulnieki

Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.

Jaunums!!: Kukaiņi un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Bišu vasks

Bišu vaska ritulis Bišu vasks ir dabīga medus bišu vaska dziedzeros veidojusies viela, kura pēc sastāva ir galvenokārt taukskābju esteru un dažādu garo ķēžu spirtu maisījums.

Jaunums!!: Kukaiņi un Bišu vasks · Redzēt vairāk »

Biotops

lietus mežu biotops Biotops ( — dzīve un  — vieta) ir samērā viendabīga sauszemes vai ūdens teritorija, kuras pazīmes nosaka dabīgi vai daļēji dabīgi ģeogrāfiskie, biotiskie un abiotiskie faktori un kas piemērota konkrētas sugas eksistencei.

Jaunums!!: Kukaiņi un Biotops · Redzēt vairāk »

Bites

Bites jeb bišveidīgie kukaiņi (Anthophila) ir kukaiņi, kuri ir radniecīgi lapsenēm un skudrām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Bites · Redzēt vairāk »

Blakšu kārta

Blakšu jeb puscietspārņu kārta (Hemiptera) ir kukaiņu (Insecta) kārta, kurā ietilpst aptuveni 80 000 augutu, blakšu, cikāžu un sūnu blakšu sugu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Blakšu kārta · Redzēt vairāk »

Blaktis

Blaktis (Heteroptera) ir blakšu kārtas (Hemiptera) apakškārta, kas apvieno apmēram 40 000 blakšu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Blaktis · Redzēt vairāk »

Blusu kārta

Blusas (Siphonaptera, Aphaniptera) ir sīki bezspārnaini kukaiņi (ķermeņa izmērs 0,75 - 5 mm).

Jaunums!!: Kukaiņi un Blusu kārta · Redzēt vairāk »

Bušmeņi

Bušmeņi (arī sani vai basarva) ir kopējs apzīmējums vairākām radniecīgam tautām Āfrikas dienvidos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Bušmeņi · Redzēt vairāk »

Cikādes

Cikādes (Auchenorrhyncha) ir blakšu kārtas (Hemiptera) apakškārta, kas aptver lielāko daļu no kādreizējās augu sūcēju kārtas (Homoptera) (apmēram 42 000 sugu).

Jaunums!!: Kukaiņi un Cikādes · Redzēt vairāk »

Cilvēks

Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē.

Jaunums!!: Kukaiņi un Cilvēks · Redzēt vairāk »

Devons

Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 56 miljonu gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).

Jaunums!!: Kukaiņi un Devons · Redzēt vairāk »

Dievlūdzēji

Dievlūdzēji, dievlūdzēju kārta (Mantodea) ir spārneņu apakšklases (Pterygota) kārta, kurā ietilpst vairāk kā 2400 mērenajā joslā un tropos dzīvojošas kukaiņu sugas, kas tiek iedalītas apmēram 430 ģintīs un 15 dzimtās.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dievlūdzēji · Redzēt vairāk »

Divspārņi

Divspārņi (Diptera) ir kukaiņu kārta, kas pieder pie spārneņu apakšklases (Pterygota).

Jaunums!!: Kukaiņi un Divspārņi · Redzēt vairāk »

Dunduri

Dunduri, dunduru dzimta (Tabanidae) ir viena no dunduru infrakārtas (Tabanomorpha) mušveidīgo kukaiņu dzimtām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dunduri · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Dzīvniekutis

Dzīvniekutis jeb dzīvniekutu kārta (Phthiraptera) ir jaunspārņu (Neoptera) kārta, kurā ietilpst aptuveni 3000 mūsdienās dzīvojošu kukaiņu sugu, kas evolūcijas gaitā ir zaudējušas spārnus.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dzīvniekutis · Redzēt vairāk »

Dzēlējodi

Dzēlējodi jeb dzēlējodu dzimta (Culicidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) odveidīgo kukaiņu dzimtām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dzēlējodi · Redzēt vairāk »

Dzimumdimorfisms

Fazānu tēviņš un mātīte Dzimumdimorfisms (dimorfisms no — 'divi', 'divreiz', un morphe — 'forma') ir pazīmju atšķirība starp vienas sugas mātītēm un tēviņiem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dzimumdimorfisms · Redzēt vairāk »

Dzirde

250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dzirde · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Eiropa · Redzēt vairāk »

Eiropas medus bite

Eiropas medus bites jeb rietumu medus bites, jeb vienkārši medus bite (Apis mellifera) ir viena no medus bišu ģints (Apis) sugām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Eiropas medus bite · Redzēt vairāk »

Elpošana

Elpošanas sistēma Elpošana ir viens no svarīgākajiem procesiem, kas iespaido fizioloģiskas funkcijas organismā, tas ir procesu kopums, kas nodrošina skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu (ārēja elpošana), kā arī skābekļa izmantošanu šūnās un audos, lai oksidētu organiskas vielas un atbrīvotu enerģiju, kas nepieciešama dzīvības procesiem (šūnveida jeb audu elpošana).

Jaunums!!: Kukaiņi un Elpošana · Redzēt vairāk »

Embrijs

Mēnesi vecs cilvēka embrijs ārpusdzemdes grūtniecības laikā Embrijs ( — ‘dīglis’) ir dzīva organisma attīstības stadija, sākot ar zigotu un beidzot ar piedzimšanu vai izšķilšanos no olas (ziedaugiem — izdīgšanu no sēklas).

Jaunums!!: Kukaiņi un Embrijs · Redzēt vairāk »

Entomoloģija

Dažādi kukaiņi Entomoloģija (/entomo — "kukainis" un /logos "zināšanas") ir zooloģijas apakšnozare, kas pēta kukaiņus.

Jaunums!!: Kukaiņi un Entomoloģija · Redzēt vairāk »

Epiderma

Cilvēka derma un epiderma Epiderma (— 'virs', 'uz' + δέρμα — 'āda') ir ādas virsējais slānis, kas pieder pie segaudu jeb epitēlijaudu grupas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Epiderma · Redzēt vairāk »

Fenotips

gliemeņu īpatņu atšķirīgās čaulas, atkarībā no to fenotipa Fenotips ir organisma morfoloģisko un fizioloģisko pazīmju kopums.

Jaunums!!: Kukaiņi un Fenotips · Redzēt vairāk »

Frekvence

Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.

Jaunums!!: Kukaiņi un Frekvence · Redzēt vairāk »

Gaisma

ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Gaisma · Redzēt vairāk »

Galva

200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķemeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.

Jaunums!!: Kukaiņi un Galva · Redzēt vairāk »

Garša

Garša ir viena no sarežģītākajām un grūtāk izskaidrojamām maņām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Garša · Redzēt vairāk »

Gremošana

Cilvēka gremošanas orgānu sistēma Gremošana ir mehānisks un ķīmisks process gremošanas orgānos, kura rezultātā pārtika tiek sasmalcināta un ķīmiski pārveidota vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms šūnas spēj pēc tam uzņemt.

Jaunums!!: Kukaiņi un Gremošana · Redzēt vairāk »

Hemolimfa

Hemolimfa ir šķidrie saistaudi, analoģiski mugurkaulnieku asinīm, kas cirkulē posmkāju ķermenī.

Jaunums!!: Kukaiņi un Hemolimfa · Redzēt vairāk »

Hermafrodīts

Hermafrodīts ir organisms, kam ir gan vīriešu, gan sieviešu dzimuma dzimumorgāni.

Jaunums!!: Kukaiņi un Hermafrodīts · Redzēt vairāk »

Hitīns

Hitīns (— 'hitons') ir dabā bieži sastopams slāpekli saturošs polisaharīds.

Jaunums!!: Kukaiņi un Hitīns · Redzēt vairāk »

Imago

Cikādes pārvēršanās par spārnotu imago Imago ir pieaugušā (noslēdzošā) kukaiņu un dažu citu posmkāju individuālās attīstības stadija.

Jaunums!!: Kukaiņi un Imago · Redzēt vairāk »

Inde

indīgām vielām Inde ir viela vai vielu maisījums, kas pietiekamā daudzumā absorbējoties (uzsūcoties) dzīvajā organismā izraisa bojājumus, parasti ķīmiski reaģējot vai citādi ietekmējot molekulāru vienību.

Jaunums!!: Kukaiņi un Inde · Redzēt vairāk »

Infrasarkanais starojums

Divu cilvēku foto, daļējā infrasarkanajā (termālajā) starojumā Infrasarkanais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu 700 nm līdz 1 mm (pēc citiem datiem 800 nm līdz 0,35 mm).

Jaunums!!: Kukaiņi un Infrasarkanais starojums · Redzēt vairāk »

Istabas muša

Istabas muša jeb mājas muša (Musca domestica) pieder mušu dzimtai (Muscidae), Muscoidea virsdzimtai divspārņu kārtā (Diptera).

Jaunums!!: Kukaiņi un Istabas muša · Redzēt vairāk »

Kalahari

Āfrikas dienvidi. Kalahari tuksnesis sarkanbrūnā krāsā, bet Kalahari ieplaka — oranžā krāsā Kalahari ir liela beznoteces ieplaka Dienvidu Āfrikā, kuras aptuvenā platība ir 900 tūkstoši km².

Jaunums!!: Kukaiņi un Kalahari · Redzēt vairāk »

Karbons

Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).

Jaunums!!: Kukaiņi un Karbons · Redzēt vairāk »

Kāpurs

Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kāpurs · Redzēt vairāk »

Kārlis Linnejs

Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »

Kūniņa

Kūniņa ir kukaiņu individuālas attīstības stadija, kas seko pēc kāpura stadijas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kūniņa · Redzēt vairāk »

Klase (bioloģija)

Klase ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Kukaiņi un Klase (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Klimats

ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.

Jaunums!!: Kukaiņi un Klimats · Redzēt vairāk »

Knābjgalvji

Knābjgalvji (Rhynchocephalia) pieder pie lepidozauru apakšklases.

Jaunums!!: Kukaiņi un Knābjgalvji · Redzēt vairāk »

Krāsa

Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes. Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.

Jaunums!!: Kukaiņi un Krāsa · Redzēt vairāk »

Kukaiņēdāji

Brūnkrūtainais ezis (''Erinaceus europaeus'') Dienvidu īsastes cirslis (''Blarina carolinensis'') Kukaiņēdāji (Eulipotyphla) ir Laurāzijas placentāļu (Laurasiatheria) kārta, kuru mūsdienu sistemātikā vairs nelieto kā taksonomisku vienību.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kukaiņēdāji · Redzēt vairāk »

Labība

Mieži, auzas un pārtikas produkti, kas izgatavoti no labības Labība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus.

Jaunums!!: Kukaiņi un Labība · Redzēt vairāk »

Lapgraužu dzimta

Lapgrauži ir viena no lielākām vaboļu dzimtām, kurā ietilpst ap 38000 aprakstīto sugu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lapgraužu dzimta · Redzēt vairāk »

Lapsenes

Par lapsenēm sauc lielāko daļu plēvspārņu kārtas (Hymenoptera) kukaiņu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lapsenes · Redzēt vairāk »

Laputis

Laputis (Aphidoidea) ir blakšu kārtas virsdzimta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Laputis · Redzēt vairāk »

Lauksaimniecība

Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lauksaimniecība · Redzēt vairāk »

Maņu orgānu sistēma

redzi Maņu orgānu sistēma jeb sensorā sistēma ir daļa no nervu sistēmas, kas nodrošina apkārtējās vides kairinājumu uztveršanu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Maņu orgānu sistēma · Redzēt vairāk »

Maksteņu kārta

Makstenes (Trichoptera) ir vidēji lieli un sīki, retumis lieli kukaiņi.

Jaunums!!: Kukaiņi un Maksteņu kārta · Redzēt vairāk »

Mātīte

Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mātīte · Redzēt vairāk »

Mērenā josla

Mērenās joslas atrašanās vieta Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mērenā josla · Redzēt vairāk »

Medus

Burciņa medus un medus karotīte Medus ir lipīga un viskoza saldviela, ko gatavo bites no ziedu nektāra, ko nektāraugi izdala ziedēšanas laikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Medus · Redzēt vairāk »

Medusbites

Medusbites jeb medus bites (Apis) ir vienīgā medusbišu cilts (Apini) ģints.

Jaunums!!: Kukaiņi un Medusbites · Redzēt vairāk »

Minerālvielas

Minerālvielas ir neorganiskās vielas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Minerālvielas · Redzēt vairāk »

Mušu dzimta

Mušu dzimta (Muscidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) dzimtām, kas pieder mušu virsdzimtai (Muscoidea).

Jaunums!!: Kukaiņi un Mušu dzimta · Redzēt vairāk »

Mušu infrakārta

Mušu infrakārta (Muscomorpha) ir lielākā no četrām mušveidīgo apakškārtas (Brachycera) infrakārtām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mušu infrakārta · Redzēt vairāk »

Mugurkaulnieki

Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Muskuļi

Skeleta muskuļa uzbūve Muskuļi (no latīņu valodas musculus - "pelīte") ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.

Jaunums!!: Kukaiņi un Muskuļi · Redzēt vairāk »

Nepilnas pārvērtības kukaiņi

Nepilnas pārvērtības kukaiņi jeb nepilnas pārvērtības kukaiņu virskārta (Exopterygota) ir jaunspārņu infraklases (Neoptera) kukaiņu virskārta, kas apvieno kukaiņu sugas, kuru nimfas (nepieaugušie īpatņi) ārēji atgādina imago (pieaugušos kukaiņus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Nepilnas pārvērtības kukaiņi · Redzēt vairāk »

Nervs

Kājas nervi (iekrāsoti dzelteni) Nervs ir perifērās nervu sistēmas daļa, kas sastāv no vairākiem paralēliem nervu šķiedru kūlīšiem, kuri ir ietverti saistaudu apvalkā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Nervs · Redzēt vairāk »

Nervu sistēma

Cilvēka nervu sistēma. Nervu sistēma ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai.

Jaunums!!: Kukaiņi un Nervu sistēma · Redzēt vairāk »

Oglekļa dioksīds

Oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »

Ola

Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ola · Redzēt vairāk »

Olbaltumvielas

kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no (protōs) — 'pirmais'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.

Jaunums!!: Kukaiņi un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »

Olnīca

Sievietes olnīca Olnīca ir sieviešu reproduktīvās sistēmas dzimumdziedzeris, kurā norisinās olšūnu un dzimumhormonu veidošanās.

Jaunums!!: Kukaiņi un Olnīca · Redzēt vairāk »

Parazītisms

māņzirnekļa Parazītisms ir starpsugu mijiedarbības veids, kad viena suga (parazīts), izmanto citas sugas (tā saucamā saimnieka) resursus.

Jaunums!!: Kukaiņi un Parazītisms · Redzēt vairāk »

Pārvēršanās

žokli Pārvēršanās jeb metamorfoze ir dzīvo organismu pārvēršanās to attīstības laikā pēc dzimšanas, izšķilšanās no olas vai izdīgšanas no sēklas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pārvēršanās · Redzēt vairāk »

Peles

Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Peles · Redzēt vairāk »

Pigments

Indijā Pigments (— 'krāsa', 'krāsviela') ir tāda krāsviela, kas nešķīst iekrāsojamajā vidē.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pigments · Redzēt vairāk »

Pilnas pārvērtības kukaiņi

Pilnas pārvērtības kukaiņi jeb pilnas pārvērtības kukaiņu virskārta (Endopterygota) ir jaunspārņu infraklases (Neoptera) kukaiņu virskārta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pilnas pārvērtības kukaiņi · Redzēt vairāk »

Plaušas

1. Traheja; 2. Artērija; 3. Vēna; Alveolārā eja; 5. Alveolas; 6. Sirds ierobs; 7. Bronhiolas; 8. Daiviņu bronhi; 9. Segmentu bronhi; 10. Galvenais bronhs; 11. Balsene Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Plaušas · Redzēt vairāk »

Plēvspārņu kārta

Plēvspārņi, plēvspārņu kārta (Hymenoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Plēvspārņu kārta · Redzēt vairāk »

Posmkāji

Posmkāji (Arthropoda) (— locītava un πούς/ποδός — kāja) — pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus.

Jaunums!!: Kukaiņi un Posmkāji · Redzēt vairāk »

Prusaki

Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Prusaki · Redzēt vairāk »

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Jaunums!!: Kukaiņi un Putni · Redzēt vairāk »

Reproduktīvā sistēma

Reproduktīvā sistēma ir orgānu sistēma, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt organismu tālāku vairošanos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Reproduktīvā sistēma · Redzēt vairāk »

Sauszeme

Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sauszeme · Redzēt vairāk »

Sēkla

linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sēkla · Redzēt vairāk »

Sēklinieks

Vīriešu sēklinieku shematisks zīmējums Sēklinieki ir vīrišķie dzimumdziedzeri, kuros veidojas vīrišķie dzimumhormoni jeb androgēni (galvenokārt testosterons) un spermatozoīdi.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sēklinieks · Redzēt vairāk »

Schizophora

Schizophora ir viena no divām Cyclorrhapha sekcijām, kas pieder pie mušu infrakārtas (Muscomorpha).

Jaunums!!: Kukaiņi un Schizophora · Redzēt vairāk »

Seškāji

Seškāji (Hexapoda) ir seškājaini posmkāju dzīvnieki, ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Kukaiņi un Seškāji · Redzēt vairāk »

Segžokleņi

Segžokleņi ir seškāju apakštipa klase.

Jaunums!!: Kukaiņi un Segžokleņi · Redzēt vairāk »

Segsēkļi

Segsēkļi, magnolijaugi (Magnoliophyta) ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300000 sugu).

Jaunums!!: Kukaiņi un Segsēkļi · Redzēt vairāk »

Sekunde

Punkts iedegās vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sekunde · Redzēt vairāk »

Senā Ēģipte

Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.

Jaunums!!: Kukaiņi un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »

Senā Grieķija

Senā Grieķija 4.gs. p.m.ē. Par Seno Grieķiju jeb Helladu (sengrieķu: Ἑλλάς — Hellás) sauc grieķiski runājošo pasauli senajos laikos – ne tikai pašreizējās Grieķijas teritoriju, bet arī teritorijas, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kipru, Turcijas Egejas jūras krastu (tolaik sauktu par Joniju), Sicīliju, Dienviditāliju un grieķu piekrastes apmetnes tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »

Siekalas

Siekalas ir viela, kuru izdala siekalu dziedzeri cilvēka un dažādu citu dzīvnieku mutes dobumā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Siekalas · Redzēt vairāk »

Sikspārņi

Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sikspārņi · Redzēt vairāk »

Skaņa

Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Skaņa · Redzēt vairāk »

Skarabeju dzimta

Skarabeju dzimta — visēdāju vaboļu dzimta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Skarabeju dzimta · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Kukaiņi un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Skudru dzimta

Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »

Slimība

Slimība ir organisma funkciju traucējumi.

Jaunums!!: Kukaiņi un Slimība · Redzēt vairāk »

Smarža

Smarža jeb aromāts ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Smarža · Redzēt vairāk »

Spāres

Spāres jeb spāru kārta (Odonata) ir liela izmēra kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas apvieno vienādspārnu spāres (Zygoptera), dažādspārnu spāres (Anisoptera) un Āzijas primitīvās spāres (Epiophlebioptera).

Jaunums!!: Kukaiņi un Spāres · Redzēt vairāk »

Spīļastes

Spīļastes jeb ādspārņi (Dermaptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas pieder pie jaunspārņu infraklases (Neoptera).

Jaunums!!: Kukaiņi un Spīļastes · Redzēt vairāk »

Spīdvaboles

Spīdvaboles, spīdvaboļu dzimta (Lampyridae) ir viena no visēdāju vaboļu (Polyphaga) dzimtām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Spīdvaboles · Redzēt vairāk »

Sperma

Vīrieša sperma. Sperma (— "sēkla") ir viskozs, duļķains, opalescējošs šķidrums, kas ejakulācijas laikā izdalās caur dzimumlocekli.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sperma · Redzēt vairāk »

Sprakšķi

Sprakšķi, sprakšķu dzimta (Elateridae) ir viena no visēdāju vaboļu (Polyphaga) dzimtām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sprakšķi · Redzēt vairāk »

Sula

Glāze ar apelsīnu sulu Sula ir šķidrums vai suspensija, kuru satur augļi, ogas vai dārzeņi.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sula · Redzēt vairāk »

Taisnspārņi

Taisnspārņi (Orthoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas pieder pie jaunspārņu infraklases (Neoptera).

Jaunums!!: Kukaiņi un Taisnspārņi · Redzēt vairāk »

Taizeme

Taizemes Karaliste ir valsts Āzijas dienvidos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Taizeme · Redzēt vairāk »

Tauki

Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Tauki · Redzēt vairāk »

Tauriņi

Tauriņi jeb dienastauriņi (Rhopalocera) ir kukaiņu grupa, kas kopīgi ar naktstauriņiem veido zvīņspārņu kārtu (Lepidoptera).

Jaunums!!: Kukaiņi un Tauriņi · Redzēt vairāk »

Tauste

Tauste ir viena no cilvēka maņām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Tauste · Redzēt vairāk »

Tīklspārņu kārta

Tīklspārņi (Neuroptera) parasti ir vidēji lieli kukaiņi.

Jaunums!!: Kukaiņi un Tīklspārņu kārta · Redzēt vairāk »

Tēviņš

Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Tēviņš · Redzēt vairāk »

Termīti

Termīti (Termitoidae) ir sociālu kukaiņu grupa, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizēta kā termītu kārta (Isoptera), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem tā tiek sistematizēta prusaku kārtā (Blattaria) kā termītu virsdzimta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Termīti · Redzēt vairāk »

Traheja

Traheja ar bronhiem Traheja jeb elpvads ir elpošanas sistēmas cauruļveida orgāns, kura galvenā funkcija ir nogādāt gaisu no balsenes līdz plaušām, kur sadalās divos galvenajos bronhos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Traheja · Redzēt vairāk »

Ultraskaņa

Ultraskaņa ir ciklisks skaņas spiediens ar lielāku frekvenci nekā cilvēka dzirdes augstākā robeža.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ultraskaņa · Redzēt vairāk »

Ultravioletais starojums

Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ultravioletais starojums · Redzēt vairāk »

Vaboles

Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Vaboles · Redzēt vairāk »

Vēders

Sievietes vēders Vēders mugurkaulniekiem ir ķermeņa daļa, kas atrodas ķermeņa priekšpusē zem krūtīm un virs iegurņa, savukārt posmkājiem vēders ir noslēdzošā ķermeņa daļa pēc krūtīm.

Jaunums!!: Kukaiņi un Vēders · Redzēt vairāk »

Vēnas

asiņu plūšanu atpakaļ Vēnas ir asinsvadi, pa kuriem asinis plūst uz sirdi.

Jaunums!!: Kukaiņi un Vēnas · Redzēt vairāk »

Vibrācija

Vibrācija (no "svārstība", "trīcēšana") ir zemas frekvences mehāniskas svārstības.

Jaunums!!: Kukaiņi un Vibrācija · Redzēt vairāk »

Viendienīšu kārta

Viendienītes ir kukaiņi, kas pieder pie viendienīšu kārtas (Ephemeroptera) spārneņu apakšklases (Pterygota).

Jaunums!!: Kukaiņi un Viendienīšu kārta · Redzēt vairāk »

Visēdāji

Kraukļi ir visēdāji. Visēdāji ir sugas, kas ikdienā pārtiek no augiem un dzīvniekiem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Visēdāji · Redzēt vairāk »

Vizuālā uztvere

Vizuālā uztvere ir viens no uztveres veidiem, ar kura palīdzību mēs spējam redzēt un saprast visu apkārt esošo un notiekošo.

Jaunums!!: Kukaiņi un Vizuālā uztvere · Redzēt vairāk »

Zaļā krāsa

Zaļā krāsa jeb vienkārši zaļš ir krāsa, kura ir redzamās gaismas daļa un tās viļņa garums ir aptuveni no 520 līdz 570 nm.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zaļā krāsa · Redzēt vairāk »

Zālēdāji

Baltastes brieži ir tipiski zālēdāji Zālēdāji ir organismi, kas anatomiski un fizioloģiski ir pielāgoti uzturā lietot augu pasaules barību.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zālēdāji · Redzēt vairāk »

Zīds

Zīds - diegi, kurus iegūst no zīdtauriņu kāpura kūniņām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zīds · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zeme · Redzēt vairāk »

Zieds

ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu vairošanās orgāns, kuru funkcija ir ražot sēklas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zieds · Redzēt vairāk »

Zilā krāsa

Dažādi zilās krāsas toņi Zilā krāsa ir krāsa, kuras uztveri nodrošina gaisma ar viļņa garumu no 440 līdz 490 nm.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zilā krāsa · Redzēt vairāk »

Zilspāru ģints

Zilspāres jeb zilspāru ģints (Calopteryx) ir spāru kārtas (Odonata) ģints, kas pieder pie vienādspārnu spāru apakškārtas (Zygoptera).

Jaunums!!: Kukaiņi un Zilspāru ģints · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Ectognatha, Entomida, Insecta, Insekti, Kailžokleņi, Kukainis.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »