Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kuldīgas pils

Indekss Kuldīgas pils

Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.

69 attiecības: Aizpute, Alsunga, Arheoloģiskais piemineklis, Štafenhāgena nams, Žemaitija, Brandenburga, Durbe, Ferdinands Ketlers, Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Frīdrihs Ketlers, Gdaņska, Gothards Ketlers, Jēkabs Ketlers, Ketleru dzimta, Klaipēda, Kuldīga, Kuldīgas komturi, Kursa, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Lielais Ziemeļu karš, Livonija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Mēmele, Otrais Ziemeļu karš, Polija, Prūsija, Rīga, Sanktpēterburga, Sofija Hoencolerna, Turlava, Vācija, Vecpils, Venta, Ventas rumba, Viduslaiki, Vilhelms Ketlers, Zemgale, 1658. gads, 1660. gads, 1664. gads, 1666. gads, 1668. gads, 1678. gads, 1681. gads, 1690. gads, 1691. gads, ..., 1693. gads, 1695. gads, 1701. gads, 1702. gads, 1707. gads, 1708. gads, 1709. gads, 1710. gads, 1711. gads, 1713. gads, 1717. gads, 1720. gads, 1727. gads, 1729. gads, 1738. gads, 1743. gads, 1769. gads, 1780. gads, 1826. gads. Izvērst indekss (19 vairāk) »

Aizpute

Aizpute ir sena pilsēta Latvijā, Aizputes novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Aizpute · Redzēt vairāk »

Alsunga

Alsunga (senāk — Alšvanga; vēsturiski arī) ir ciems Kurzemē, Alsungas novada centrs.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Alsunga · Redzēt vairāk »

Arheoloģiskais piemineklis

Arheoloģiskais piemineklis ir vēsturiskas nozīmes objekts, ko pētī ar arheoloģijas metodēm.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Arheoloģiskais piemineklis · Redzēt vairāk »

Štafenhāgena nams

Štafenhāgena nams atrodas Baznīcas ielā 17 Kuldīgā.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Štafenhāgena nams · Redzēt vairāk »

Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija ("zemā zeme" pretstatā Aukštaitijai) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Žemaitija · Redzēt vairāk »

Brandenburga

Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Brandenburga · Redzēt vairāk »

Durbe

Durbe ir pilsēta Kurzemes dienvidos, viena no Durbes novada administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Durbe · Redzēt vairāk »

Ferdinands Ketlers

Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Ferdinands Ketlers · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Kazimirs Ketlers

Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Frīdrihs Kazimirs Ketlers · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Ketlers

Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »

Gdaņska

Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Gdaņska · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas Pārdaugavas hercogistes vietvaldis (administrators).

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »

Jēkabs Ketlers

Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »

Ketleru dzimta

Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Ketleru dzimta · Redzēt vairāk »

Klaipēda

Klaipēda (vēsturiski arī Mēmele) ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Klaipēda · Redzēt vairāk »

Kuldīga

Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Kuldīga · Redzēt vairāk »

Kuldīgas komturi

Kuldīgas komturu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Skats pāri Ventai uz Kuldīgas ordeņa pilsdrupām 18. gadsimtā. '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Karksi fogteja, 16. Bauskas fogteja, 17. Rēzeknes fogteja, 18. Daugavpils komtureja, 19. Sēlpils fogteja, 20. Dobeles komtureja, 21. Kandavas fogteja, 22. Grobiņas fogteja, 23. Ventspils komtureja Kuldīgas komturi (vācu: Komtur von Goldingen) bija Livonijas ordeņa Kuldīgas pils pārvaldnieki un savu Kurzemes vasaļu karavadoņi (komturs - "komandieris") ordeņa karagājienos pret žemaišiem, lietuviešiem, zemgaļiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapu un krieviem.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Kuldīgas komturi · Redzēt vairāk »

Kursa

Kursa var būt.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Kursa · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste, saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Kultūras ministrija

Latvijas Republikas Kultūras ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Latvijas Republikas Kultūras ministrija · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Livonija

Gerharda Merkatora Livonijas Konfederācijas karte. Parādīts stāvoklis pirms tās sadalīšanas (1561). Livonija jeb Māras zeme (vai terra matris) bija 1225.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizācijas un kristianizācijas procesa daļa.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli zīmējums, 1895). Livonijas ordeņa mestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru. Livonijas ordeņa mestri bija Livonijas Ordeņa virspavēlnieki, līdz 1526.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Mēmele

Mēmele, Lietuvas teritorijā saukta Nemunēle, ir upe Lietuvā un Latvijā.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Mēmele · Redzēt vairāk »

Otrais Ziemeļu karš

Otrā Ziemeļu kara laikā zviedru un krievu ieņemtās Polijas-Lietuvas daļas. Parādītas nozīmīgāko kauju vietas. Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu-zviedru karš (1655-1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas-Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Polija · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Prūsija · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Rīga · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Sofija Hoencolerna

Sofija Hoencolerna (vācu Sofie von Hohenzollern) (1582—1610) bija Prūsijas hercogistes princese.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Sofija Hoencolerna · Redzēt vairāk »

Turlava

Turlava, agrāk — Lipaiķi, ir ciems Kuldīgas novada Turlavas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Turlava · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Vācija · Redzēt vairāk »

Vecpils

Vecpils var būt.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Vecpils · Redzēt vairāk »

Venta

Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Venta · Redzēt vairāk »

Ventas rumba

Ventas rumba Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Eiropā.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Ventas rumba · Redzēt vairāk »

Viduslaiki

Gregora I Lielā attēlojums, 9. gadsimts Viduslaiki ir Eiropas vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Viduslaiki · Redzēt vairāk »

Vilhelms Ketlers

Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas līdz 1949.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un Zemgale · Redzēt vairāk »

1658. gads

1658.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1658. gads · Redzēt vairāk »

1660. gads

1660.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1660. gads · Redzēt vairāk »

1664. gads

1664.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1664. gads · Redzēt vairāk »

1666. gads

1666.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1666. gads · Redzēt vairāk »

1668. gads

1668.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1668. gads · Redzēt vairāk »

1678. gads

1678.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1678. gads · Redzēt vairāk »

1681. gads

1681.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1681. gads · Redzēt vairāk »

1690. gads

1690.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1690. gads · Redzēt vairāk »

1691. gads

1691.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1691. gads · Redzēt vairāk »

1693. gads

1693.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1693. gads · Redzēt vairāk »

1695. gads

1695.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1695. gads · Redzēt vairāk »

1701. gads

1701.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1701. gads · Redzēt vairāk »

1702. gads

1702.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1702. gads · Redzēt vairāk »

1707. gads

1707.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1707. gads · Redzēt vairāk »

1708. gads

1708.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1708. gads · Redzēt vairāk »

1709. gads

1709.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1709. gads · Redzēt vairāk »

1710. gads

1710.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1710. gads · Redzēt vairāk »

1711. gads

1711.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1711. gads · Redzēt vairāk »

1713. gads

1713.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1713. gads · Redzēt vairāk »

1717. gads

1717.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1717. gads · Redzēt vairāk »

1720. gads

1720.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1720. gads · Redzēt vairāk »

1727. gads

1727.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1727. gads · Redzēt vairāk »

1729. gads

1729.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1729. gads · Redzēt vairāk »

1738. gads

1738.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1738. gads · Redzēt vairāk »

1743. gads

1743.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1743. gads · Redzēt vairāk »

1769. gads

1769.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1769. gads · Redzēt vairāk »

1780. gads

1780.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1780. gads · Redzēt vairāk »

1826. gads

1826.

Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1826. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Kuldīgas ordeņa pils.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »