Ātrāk nekā pārlūku!
72 attiecības: Aizpute, Alsunga, Anna I, Arheoloģiskais piemineklis, Štafenhāgena nams, Žemaitija, Brandenburga, Durbe, Ferdinands Ketlers, Firksi, Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Frīdrihs Ketlers, Gdaņska, Gothards Ketlers, Jēkabs Ketlers, Ketleru dzimta, Klaipēda, Kuldīga, Kuldīgas komturi, Kursa, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Lielais Ziemeļu karš, Livonija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Luīze Šarlote no Brandenburgas, Mēmele, Otrais Ziemeļu karš, Polija, Prūsija, Prūsijas Sofija, Rīga, Sanktpēterburga, Turlava, Vācija, Vecpils (Vecpils pagasts), Venta, Ventas rumba, Viduslaiki, Vilhelms Ketlers, Zemgale, 1658. gads, 1660. gads, 1664. gads, 1666. gads, 1668. gads, 1678. gads, ..., 1681. gads, 1690. gads, 1691. gads, 1693. gads, 1695. gads, 1701. gads, 1702. gads, 1707. gads, 1708. gads, 1709. gads, 1710. gads, 1711. gads, 1713. gads, 1717. gads, 1720. gads, 1727. gads, 1729. gads, 1738. gads, 1743. gads, 1769. gads, 1780. gads, 1826. gads. Izvērst indekss (22 vairāk) »
Aizpute
Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Aizpute · Redzēt vairāk »
Alsunga
Alsunga, senāk — Alšvanga (no kuršu: alšu vanga — 'alkšņu līdums'), ir ciems Kurzemē, Kuldīgas novadā, Alsungas pagasta centrs.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Alsunga · Redzēt vairāk »
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Anna I · Redzēt vairāk »
Arheoloģiskais piemineklis
Arheoloģiskais piemineklis ir vēsturiskas nozīmes objekts, ko pētī ar arheoloģijas metodēm.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Arheoloģiskais piemineklis · Redzēt vairāk »
Štafenhāgena nams
Štafenhāgena villa (''Villa Stavenhagen'') pie Kuldīgas (1866). Štafenhāgena nams atrodas Baznīcas ielā 17 Kuldīgā.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Štafenhāgena nams · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Brandenburga
Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Brandenburga · Redzēt vairāk »
Durbe
Durbe ir pilsēta Kurzemes dienvidos, viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Durbe · Redzēt vairāk »
Ferdinands Ketlers
Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Ferdinands Ketlers · Redzēt vairāk »
Firksi
Baronu Firksu ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Firksu dzimtai piederošās Nurmuižas kungu māja (2000) Zemītes muižas kungu māja Firksu Pedvāles muižas kungu māja Majoru muižas kungu māja (Valsts ierēdņu sanatorija, 1920) Dunalkas Firksu kapliča (celta 1801. gadā, izpostīta 1937. gadā). fon Firksi ir sena vācbaltu dzimta, kuras priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 15.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Firksi · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Kazimirs Ketlers
Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Jelgavā (Mītavā), miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Frīdrihs Kazimirs Ketlers · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Gdaņska · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Ketleru dzimta
Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Ketleru dzimta · Redzēt vairāk »
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Klaipēda · Redzēt vairāk »
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Kuldīga · Redzēt vairāk »
Kuldīgas komturi
Kuldīgas komtureja (Komth:Goldingen) un Kandavas fogteja (pirms 1525). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtureja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja Kuldīgas komturi (vācu: Komtur von Goldingen) bija Livonijas ordeņa Kuldīgas pils pārvaldnieki un savu Kurzemes vasaļu karavadoņi (komturs - "komandieris") ordeņa karagājienos pret žemaišiem, lietuviešiem, zemgaļiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapu un krieviem.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Kuldīgas komturi · Redzēt vairāk »
Kursa
Kursa var būt.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Kursa · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Latvijas Republikas Kultūras ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Latvijas Republikas Kultūras ministrija · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Luīze Šarlote no Brandenburgas
Luīze Šarlote no Brandenburgas (dzimusi Berlīnē, mirusi Mītavā) bija Brandenburgas markgrāfiene, Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Jēkaba Ketlera sieva.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Luīze Šarlote no Brandenburgas · Redzēt vairāk »
Mēmele
Mēmele, Lietuvas teritorijā saukta Nemunēle, ir upe Lietuvā un Latvijā.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Mēmele · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Polija · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Prūsija · Redzēt vairāk »
Prūsijas Sofija
Prūsijas Sofija, Kurzemes hercogiene (vācu Sophie von Preußen, 1582—1610) bija Prūsijas hercogistes princese un Kurzemes hercogiene.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Prūsijas Sofija · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Rīga · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Turlava
Turlava, agrāk — Lipaiķi, ir ciems Kuldīgas novada Turlavas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Turlava · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Vācija · Redzēt vairāk »
Vecpils (Vecpils pagasts)
Vecpils (senāk arī Dižlāņi un Lāņi) ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Vecpils (Vecpils pagasts) · Redzēt vairāk »
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Venta · Redzēt vairāk »
Ventas rumba
Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Eiropā.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Ventas rumba · Redzēt vairāk »
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Viduslaiki · Redzēt vairāk »
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un Zemgale · Redzēt vairāk »
1658. gads
1658.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1658. gads · Redzēt vairāk »
1660. gads
1660.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1660. gads · Redzēt vairāk »
1664. gads
1664.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1664. gads · Redzēt vairāk »
1666. gads
1666.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1666. gads · Redzēt vairāk »
1668. gads
1668.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1668. gads · Redzēt vairāk »
1678. gads
1678.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1678. gads · Redzēt vairāk »
1681. gads
1681.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1681. gads · Redzēt vairāk »
1690. gads
1690.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1690. gads · Redzēt vairāk »
1691. gads
1691.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1691. gads · Redzēt vairāk »
1693. gads
1693.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1693. gads · Redzēt vairāk »
1695. gads
1695.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1695. gads · Redzēt vairāk »
1701. gads
1701.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1701. gads · Redzēt vairāk »
1702. gads
1702.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1702. gads · Redzēt vairāk »
1707. gads
1707.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1707. gads · Redzēt vairāk »
1708. gads
1708.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1708. gads · Redzēt vairāk »
1709. gads
1709.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1709. gads · Redzēt vairāk »
1710. gads
1710.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1710. gads · Redzēt vairāk »
1711. gads
1711.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1711. gads · Redzēt vairāk »
1713. gads
1713.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1713. gads · Redzēt vairāk »
1717. gads
1717.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1717. gads · Redzēt vairāk »
1720. gads
1720.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1720. gads · Redzēt vairāk »
1727. gads
1727.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1727. gads · Redzēt vairāk »
1729. gads
1729.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1729. gads · Redzēt vairāk »
1738. gads
1738.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1738. gads · Redzēt vairāk »
1743. gads
1743.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1743. gads · Redzēt vairāk »
1769. gads
1769.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1769. gads · Redzēt vairāk »
1780. gads
1780.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1780. gads · Redzēt vairāk »
1826. gads
1826.
Jaunums!!: Kuldīgas pils un 1826. gads · Redzēt vairāk »
