Ātrāk nekā pārlūku!
56 attiecības: Balduīns no Alnas, Baltijas landesvērs, Baltijas skolotāju seminārs, Bandava, Eiropa, Hadings, Hanzas savienība, Jēkabs Ketlers, Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242), Krievijas Impērija, Kuldīga, Kuldīgas komturi, Kuldīgas novads (2009—2021), Kuldīgas pils, Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca, Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca, Kuldīgas virspilskunga iecirknis, Kurši, Kursa, Kurzemes cietoksnis, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Lamekins, Latvieši, Latvijas ebreji, Latvijas krievi, Latvijas poļi, Latvijas vācieši, Lielais Ziemeļu karš, Liepāja, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Mēris, Osta, Oto Dīce, Otrais Ziemeļu karš, Padomju Savienība, Pelču muiža, Piemare, Prūsija, Rīga, Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, Romas pāvests, Skrunda, Trešais reihs, Vācijas Impērija, Vēsture, Veckuldīgas pilskalns, Venta, Ventas rumba, ..., Ventava, Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskola, Vikingi, Vilhelms Ketlers, 1935. gads, 1960. gadi. Izvērst indekss (6 vairāk) »
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Balduīns no Alnas · Redzēt vairāk »
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »
Baltijas skolotāju seminārs
Baltijas skolotāju semināra ēka Kuldīgā, kurā tagad ir Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums. Baltijas skolotāju seminārs bija pirmā valsts pedagoģiskā mācību iestāde Latvijā, kas darbojās Rīgā (1870—1886), pēc tam Kuldīgā (1886—1915).
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Baltijas skolotāju seminārs · Redzēt vairāk »
Bandava
Bandava bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Bandava · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Eiropa · Redzēt vairāk »
Hadings
1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Hadings bija viens no teiksmainajiem dāņu vikingu ķēniņiem, kura piedzīvojumus savā hronikā Gesta Danorum 12.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Hadings · Redzēt vairāk »
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks iebruka Kurzemes vidienē un uzcēla atbalsta cietoksni Kuldīgā pie Ventas rumbas (kartē — ''Goldingen''). 1242.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242) · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Kuldīga · Redzēt vairāk »
Kuldīgas komturi
Kuldīgas komtureja (Komth:Goldingen) un Kandavas fogteja (pirms 1525). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtureja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja Kuldīgas komturi (vācu: Komtur von Goldingen) bija Livonijas ordeņa Kuldīgas pils pārvaldnieki un savu Kurzemes vasaļu karavadoņi (komturs - "komandieris") ordeņa karagājienos pret žemaišiem, lietuviešiem, zemgaļiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapu un krieviem.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Kuldīgas komturi · Redzēt vairāk »
Kuldīgas novads (2009—2021)
Kuldīgas novads bija administratīvā teritorija Latvijas rietumos, Kurzemes centrālajā daļā, un tajā apvienota Kuldīgas pilsēta un šādi bijušā Kuldīgas rajona 13 pagasti: Ēdoles pagasts, Gudenieku pagasts, Īvandes pagasts, Kabiles pagasts, Kurmāles pagasts, Laidu pagasts, Padures pagasts, Pelču pagasts, Rendas pagasts, Rumbas pagasts, Snēpeles pagasts, Turlavas pagasts un Vārmes pagasts.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Kuldīgas novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »
Kuldīgas pils
Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Kuldīgas pils · Redzēt vairāk »
Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca
Kuldīgas Svētās Katrīnas baznīca 2006. g. Kuldīgas Svētās Katrīnas baznīcas durvis Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca ir senākais dievnams un viena no senākajām ēkām Kuldīgā.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »
Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca
Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Kuldīgas virspilskunga iecirknis
Kuldīgas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Kuldīgas virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem pēc Aizputes virspilskunga iecirkņa izveides (1859). Kuldīgas virspilskunga iecirknis jeb Kuldīgas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Kuldīgas virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Kurši · Redzēt vairāk »
Kursa
Kursa var būt.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Kursa · Redzēt vairāk »
Kurzemes cietoksnis
Frontes līnija Kurzemē 1944. gada oktobrī—1945. gada maijā Ventspili Par Kurzemes cietoksni jeb Kurzemes katlu dēvē vācu karaspēka ielenkumu Kurzemes pussalā Otrā pasaules kara laikā, kas izveidojās 1944.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Kurzemes cietoksnis · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918) · Redzēt vairāk »
Lamekins
Rīgas pilī). Talsu pilskalns ar arheologu uzcelto "Lamekina klētiņu" (1936—1938). Lamekins (Lammechinus), pazīstams arī kā Lameķis, Lamiķis, bija Ventas lejteces kuršu (Rietumkursas) ķēniņš (rex) 13. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Lamekins · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvijas ebreji
jidiša valodas izplatības robeža. Latvijas ebreji, līdz Otrajam pasaules karam līdztekus lietoja arī vārdu žīdi, vēsturnieka Iļjas Ļenska argumenti diskusijā žurnālā "Satori" 21.07.2020 ir viena no Latvijas mazākumtautībām.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Latvijas ebreji · Redzēt vairāk »
Latvijas krievi
Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Latvijas krievi · Redzēt vairāk »
Latvijas poļi
Latvijas novados un republikas pilsētās (2010) Latvijas poļi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Latvijas poļi · Redzēt vairāk »
Latvijas vācieši
Vācietība Latvijā. Latvijas karte ar vāciskajiem vietvārdiem un vācbaltiešu skaitu apdzīvotajās vietās. No: Kurts Štafenhāgens. ''Das Deutschtum in Lettland'' (1927) Latvijas vācieši ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām, daļa no Baltijas provinču vāciešiem jeb vācbaltiešiem.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Latvijas vācieši · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Liepāja · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Mēris
Mēra jersīnijas (''Yersinia pestis'') attēls fluorescences mikroskopā. Mēra epidēmija Marseļā (1720). Mēris ir infekcijas slimība, kuru izraisa baktērija Yersinia pestis.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Mēris · Redzēt vairāk »
Osta
Klada Lorēna glezna, 1638. gads Osta ir ar robežām noteikta teritorija, ieskaitot akvatoriju, kas iekārtota ar moliem, piestātnēm, sauszemes infrastruktūru un ūdensceļiem kravu, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai, kuģu un pasažieru apkalpošanai, kā arī dažādu citu ar kuģošanu saistītu palīgoperāciju veikšanai.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Osta · Redzēt vairāk »
Oto Dīce
Oto Dīce (dzimis, miris) bija Saksijā dzimis arhitekts, kurš projektēja Rīgas Bulvāru loku un daudzas Kurzemes guberņas celtnes.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Oto Dīce · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pelču muiža
Pelču muiža pirms 1930. gada Pelču muiža ar tajā ietilpstošo Pelču pili atrodas Kuldīgas novada Pelču pagasta Pelčos un mūsdienās tur darbojas Pelču pamatskola.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Pelču muiža · Redzēt vairāk »
Piemare
Piemare (rakstiskajos avotos: Bihavelanc vai Bihavelant) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē no Vārtājas upes ietekas dienvidos līdz Rīvas upes ietekai ziemeļos.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Piemare · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Prūsija · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Rīga · Redzēt vairāk »
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Vienas markas kaseszīme (reverss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Rietumu Brīvprātīgo armija, vāciski saukta arī par Krievijas Rietumu armiju jeb Rietumkrievijas Atbrīvošanas armiju, kā arī saukti par Bermontiešiem, bija Pāvela Bermonta-Avalova komandētā un Rīdigera fon der Golca atbalstītā krievu un vācu algotņu armija, kas Brīvības cīņu laikā 1919.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
Skrunda
Skrunda ir Kuldīgas novada pilsēta Kurzemes centrālajā daļā, Ventas upes krastos.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Skrunda · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Vēsture
Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Vēsture · Redzēt vairāk »
Veckuldīgas pilskalns
Veckuldīgas pilskalns atrodas 3,5 km uz ziemeļiem no Kuldīgas centra, Ventas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Veckuldīgas pilskalns · Redzēt vairāk »
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Venta · Redzēt vairāk »
Ventas rumba
Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Eiropā.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Ventas rumba · Redzēt vairāk »
Ventava
Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursas zeme Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Ventava · Redzēt vairāk »
Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskola
Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskola ir vispārizglītojoša mācību iestāde Kuldīgā.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskola · Redzēt vairāk »
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Vikingi · Redzēt vairāk »
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
1935. gads
1935.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un 1935. gads · Redzēt vairāk »
1960. gadi
Apollo 11 nosēšanās uz Mēness virsmas (1969). 1960.
Jaunums!!: Kuldīgas vēsture un 1960. gadi · Redzēt vairāk »
