Ātrāk nekā pārlūku!
24 attiecības: Aminoskābes, Biezpiena sieriņš, Darbības vārds, Dzelzs, Fosfors, Georgs Mancelis, Ieraugs, Jānis Langijs, Kalcijs, Kazeīns, Kūka, Latīņu valoda, Latvija, LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte, Magnijs, Mājas siers, Olbaltumvielas, Paniņas, Piens, Pienskābes baktērijas, Sūkalas, Siers, Tauki, Vājpiens.
Aminoskābes
Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).
Jaunums!!: Biezpiens un Aminoskābes · Redzēt vairāk »
Biezpiena sieriņš
magoņu sēklām Biezpiena sieriņš ir ar glazūru klāts malta biezpiena batoniņš ar vai bez piedevām un pildījuma.
Jaunums!!: Biezpiens un Biezpiena sieriņš · Redzēt vairāk »
Darbības vārds
Darbības vārds jeb verbs ( — ‘vārds’) ir patstāvīga vārdšķira, kas nosauc darbības vai stāvokļus kā laikā norisošus procesus, piemēram, skriet, ēdu, zied u.c. Daži darbības vārdi ir arī bez priedēkļa, kas nosauc pabeigtu darbību, piemēram, kļūdīties, konstatēt, pamatot, startēt, tāpēc šiem vārdiem priedēkļa no- pievienojums ir lieks.
Jaunums!!: Biezpiens un Darbības vārds · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Biezpiens un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Fosfors
Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.
Jaunums!!: Biezpiens un Fosfors · Redzēt vairāk »
Georgs Mancelis
Georgs Mancelis, arī Juris Mancelis (dzimis, miris), bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks.
Jaunums!!: Biezpiens un Georgs Mancelis · Redzēt vairāk »
Ieraugs
uzrūgšana 10 stundu laikā aptuveni 25,5 °C temperatūrā Ieraugs ir pienskābes baktēriju, raugu un citu mikroorganismu koncentrāts, ko pārtikas rūpniecībā pievieno rūgšanas aizsākšanai.
Jaunums!!: Biezpiens un Ieraugs · Redzēt vairāk »
Jānis Langijs
Jānis Langijs jeb Jānis Lange (dzimis 1615. gadā, miris starp 1685. un 1690. gadu) bija Nīcas un Bārtas mācītājs Lejaskurzemē.
Jaunums!!: Biezpiens un Jānis Langijs · Redzēt vairāk »
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Jaunums!!: Biezpiens un Kalcijs · Redzēt vairāk »
Kazeīns
Kazeīna micellas shematiska uzbūve Kazeīns (no, kas savukārt no — 'siers') ir fosfoproteīnu grupa, kas zīdītāju pienā veido līdz pat 80% no kopējā olbaltumvielu daudzuma.
Jaunums!!: Biezpiens un Kazeīns · Redzēt vairāk »
Kūka
Kārtainā kūka Kūka ir konditorejas izstrādājums, kuru veido no saldas mīklas izceptām kūku ripām, starp kurām parasti ir salds pildījums, bet no ārpuses — garnējums.
Jaunums!!: Biezpiens un Kūka · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Biezpiens un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Biezpiens un Latvija · Redzēt vairāk »
LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte
LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte (LBTU PTF) bija 1948.
Jaunums!!: Biezpiens un LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte · Redzēt vairāk »
Magnijs
Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.
Jaunums!!: Biezpiens un Magnijs · Redzēt vairāk »
Mājas siers
Igaunijā ražotu mājas sieru trauciņi Mājas siers ir biezpiena izstrādājums, ko iegūst ar mezofilo pienskābes baktēriju ieraugu un recināšanas fermentu preparātu sarecinot pasterizētu vājpienu, novadot recināšanā radušās sūkalas, iegūtos siera graudus skalojot ar aukstu ūdeni un tiem piemaisot klāt saldo krējumu, kam pievienots sāls.
Jaunums!!: Biezpiens un Mājas siers · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Biezpiens un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Paniņas
Paniņas (pa labi) salīdzinājumā ar svaigu pienu (pa kreisi). Paniņas ir nedaudz biezākas un atstāj redzamas pēdas uz glāzes Paniņas ir sviesta ražošanas blakusprodukts, ko atdala no krējuma tā kulšanas laikā.
Jaunums!!: Biezpiens un Paniņas · Redzēt vairāk »
Piens
Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.
Jaunums!!: Biezpiens un Piens · Redzēt vairāk »
Pienskābes baktērijas
Pienskābes baktērijas (Lactobacillales) ir nekustīgu, grampozitīvu, fakultatīvi anaerobu un sporu neveidojošu baktēriju kārta, kas galvenokārt barojas no monosaharīdiem un disaharīdiem (dažas pienskābes baktēriju dzimtas kā barības vielas spēj izmantot arī pentozes vai organiskās skābes, piemēram, citronskābi), kā galveno vielmaiņas galaproduktu izdalot pienskābi, bet mazākos daudzumos arī bioloģiski aktīvas vielas (B vitamīnus) un patogēnu attīstību kavējošas antibiotikas.
Jaunums!!: Biezpiens un Pienskābes baktērijas · Redzēt vairāk »
Sūkalas
raudzētu sūkalu Sūkalas ir siera, biezpiena un kazeīna ražošanas blakusprodukts — blāvi iedzeltens šķidrums.
Jaunums!!: Biezpiens un Sūkalas · Redzēt vairāk »
Siers
Uzkodu paplāte ar dažādām siera šķirnēm Siers ir piena produkts, ko iegūst, sarecinot piena olbaltumvielu kazeīnu.
Jaunums!!: Biezpiens un Siers · Redzēt vairāk »
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Jaunums!!: Biezpiens un Tauki · Redzēt vairāk »
Vājpiens
Vājpiens Vājpiens ir krējuma ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, no piena atdalot taukus (nokrejojot pienu).
Jaunums!!: Biezpiens un Vājpiens · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Baltpiens, Biezpiena izstrādājumi, Kupinātais piens, Kupināts piens, Kupuša, Kupuša piens, Kupušpiens, Kupušs, Sildītais piens.
