Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kuršu ķoniņi

Indekss Kuršu ķoniņi

Turlavas pagasta ģerbonī Kuršu ķoniņi (viduslejasvācu: Cursken konyngh) bija kuršu dižciltīgo pēcteči, septiņu Kurzemes brīvciemu — Ķoniņciema, Kalējciema, Pliķu ciema, Ziemeļciema Turlavas pagastā, Dragūnciema Rumbas pagastā, Viesalgciema Snēpeles pagastā un Sausgaļciema Padures pagastā — iemītnieki, kas kā tieši vasaļi no Livonijas ordeņa bija saņēmuši lēņu grāmatas, un kam par dienestu Ordeņa karaspēkā bija piešķirts virkne privilēģiju un zeme.

46 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Akvarelis, Allodifikācija, Apollo (portāls), Arkls (mērvienība), Ķoniņciems, Brēmene, Dālderis, Dragūnciems, Gerhards fon Jorke, Gothards Ketlers, Hercogs, Kalējciems, Kauja pie Smoļinas, Krievijas Impērija, Kuldīga, Kuldīgas komturi, Kurši, Kurzeme, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes valdnieku uzskaitījums, Lietuvieši, Livonija, Livonijas karš, Livonijas ordenis, Lsm.lv, Maskavas lielkņazi, Medības (nozīmju atdalīšana), Padures pagasts, Pliķu ciems, Rumbas pagasts, Saeima, Sausgaļciems, Snēpeles pagasts, Turlavas pagasts, Valters fon Pletenbergs, Vasalis, Vecākā atskaņu hronika, Viesalgciems, Zemgaļi, Ziemeļciems, 1320. gads, 1711. gads, 1854. gads, 1929. gads.

Agrārā reforma Latvijā

Agrārreforma Latvijā 1920.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »

Akvarelis

Akvarelis kā mākslas darbs Akvareļkrāsas Akvareliste Darba procesā Akvarelis (no — 'ūdeņaina') ir glezniecības tehnika, kurā izmanto īpašas ūdenī šķīdinātas krāsas - akvareļkrāsas.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Akvarelis · Redzēt vairāk »

Allodifikācija

Allodifikācija bija akts, ar kuru feodālais senjors piešķīra vasalim pilnā privātīpašumā viņa lēni (pārvērta to par allodu) un iecēla vasali par neierobežotu feodālā zemes īpašuma valdnieku.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Allodifikācija · Redzēt vairāk »

Apollo (portāls)

Apollo ir informatīvi izklaidējošs interneta portāls Latvijā, kas pieder SIA TV NET.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Apollo (portāls) · Redzēt vairāk »

Arkls (mērvienība)

Arkls bija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības mērs, kā arī feodālās zemes rentes un zemes nodokļu aplikšanas vienība Latvijā feodālisma laikā.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Arkls (mērvienība) · Redzēt vairāk »

Ķoniņciems

Ķoniņciems ir apdzīvota vieta Kuldīgas novada Turlavas pagastā.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Ķoniņciems · Redzēt vairāk »

Brēmene

Brēmene (izrunā) ir sena ostas pilsēta Vācijā Vēzeres upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Brēmene · Redzēt vairāk »

Dālderis

Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Dālderis · Redzēt vairāk »

Dragūnciems

Dragūnciems ir apdzīvota vieta Kuldīgas novada Rumbas pagastā.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Dragūnciems · Redzēt vairāk »

Gerhards fon Jorke

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gerhards fon Jorke jeb Jorks (York) vai Konrāds Joks (latīņu: Conradus a Joke) bija Livonijas ordeņa mestrs 1309.-1322.19.VII.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Gerhards fon Jorke · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas Pārdaugavas hercogistes vietvaldis (administrators).

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »

Hercogs

Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Hercogs · Redzēt vairāk »

Kalējciems

Kalējciems ir apdzīvota vieta Kuldīgas novada Turlavas pagastā.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Kalējciems · Redzēt vairāk »

Kauja pie Smoļinas

Kauja pie Smoļinas ezera notika 1502.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Kauja pie Smoļinas · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Kuldīga

Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Kuldīga · Redzēt vairāk »

Kuldīgas komturi

Kuldīgas komturu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Skats pāri Ventai uz Kuldīgas ordeņa pilsdrupām 18. gadsimtā. '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Karksi fogteja, 16. Bauskas fogteja, 17. Rēzeknes fogteja, 18. Daugavpils komtureja, 19. Sēlpils fogteja, 20. Dobeles komtureja, 21. Kandavas fogteja, 22. Grobiņas fogteja, 23. Ventspils komtureja Kuldīgas komturi (vācu: Komtur von Goldingen) bija Livonijas ordeņa Kuldīgas pils pārvaldnieki un savu Kurzemes vasaļu karavadoņi (komturs - "komandieris") ordeņa karagājienos pret žemaišiem, lietuviešiem, zemgaļiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapu un krieviem.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Kuldīgas komturi · Redzēt vairāk »

Kurši

Kurši, agrāk arī kūri ir viena no senajām baltu tautām, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Kurši · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Kurzemes bruņniecība

Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste, saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kurzemes valdnieku uzskaitījums

Kurzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki Kurzeme teritorijā.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Kurzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Lietuvieši

Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Lietuvieši · Redzēt vairāk »

Livonija

Gerharda Merkatora Livonijas Konfederācijas karte. Parādīts stāvoklis pirms tās sadalīšanas (1561). Livonija jeb Māras zeme (vai terra matris) bija 1225.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561—1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561—1583).

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Lsm.lv

Lsm.lv ir Latvijas Sabiedrisko mediju — Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas — veidots ziņu portāls.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Lsm.lv · Redzēt vairāk »

Maskavas lielkņazi

Svētā Jura (Georga) attēlu. Maskavas lielkņazs Joans III 1476. gadā saplēš Ordas hana Ahmeda pieprasījumu atzīt vasaļatkarību (A. Kivšenko glezna, 19. gs. beigas) Maskavijas lielkņazi bija Rjurika dinastijai piederīgi Maskavas lielkņazistes valdnieki.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Maskavas lielkņazi · Redzēt vairāk »

Medības (nozīmju atdalīšana)

Medības būt.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Medības (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Padures pagasts

Padures pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļu daļā, Ventas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Padures pagasts · Redzēt vairāk »

Pliķu ciems

Pliķu cems vai Pliķi ir bijušais ciems Kuldīgas novada Turlavas pagastā.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Pliķu ciems · Redzēt vairāk »

Rumbas pagasts

Rumbas pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļu daļā, Ventas labajā krastā.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Rumbas pagasts · Redzēt vairāk »

Saeima

Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Saeima · Redzēt vairāk »

Sausgaļciems

Sausgaļciems vai Sausgāļciems ir apdzīvota vieta Kuldīgas novada Padures pagastā.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Sausgaļciems · Redzēt vairāk »

Snēpeles pagasts

Snēpeles pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā vidusdaļā Ventas krastā.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Snēpeles pagasts · Redzēt vairāk »

Turlavas pagasts

Turlavas pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Turlavas pagasts · Redzēt vairāk »

Valters fon Pletenbergs

Valters fon Pletenbergs var būt.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Valters fon Pletenbergs · Redzēt vairāk »

Vasalis

Vasalis un senjors viduslaiku gleznojumā Vasalis viduslaiku Eiropā bija feodālis, kas bija atkarīgs no otra, lielāka feodāļa — senjora.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Vasalis · Redzēt vairāk »

Vecākā atskaņu hronika

Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku (vācu: Älteste Livländische Reimchronik) ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290-1296) par Krusta kariem Latvijā aiz Indriķa hronikas.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »

Viesalgciems

Viesalgciems ir apdzīvota vieta Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Viesalgciems · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu apdzīvotās teritorijas aptuveni 12.-13. gs. mijā. Robežas ir aptuvenas Zemgaļi (vai Žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Ziemeļciems

Ziemeļciems ir apdzīvota vieta Kuldīgas novada Turlavas pagastā.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Ziemeļciems · Redzēt vairāk »

1320. gads

1320.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un 1320. gads · Redzēt vairāk »

1711. gads

1711.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un 1711. gads · Redzēt vairāk »

1854. gads

1854.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un 1854. gads · Redzēt vairāk »

1929. gads

1929.

Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un 1929. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Ķoniņi.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »