Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kuršu valoda

Indekss Kuršu valoda

Kuršu valoda bija baltu valoda, ko runāja baltu cilts kurši, kas apdzīvoja teritorijas, kas atrodas mūsdienu Kurzemes rietumos un Lietuvas ziemeļrietumos.

19 attiecības: Balti, Baltu valodas, Grobiņa, Jaunā Gaita, Jānis Endzelīns, Kaļiņingrada, Katehisms, Kazimirs Būga, Kurši, Kuršu kāpas, Kursenieki, Kurzeme, Latvija, Lietuva, Prūsija, Rietumbalti, Simons Grūnavs, Sventāja, Vācija.

Balti

dzelzs laikmetā (3.—4. gadsimtā). Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Centrālajai Viduskrievijai.

Jaunums!!: Kuršu valoda un Balti · Redzēt vairāk »

Baltu valodas

Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.

Jaunums!!: Kuršu valoda un Baltu valodas · Redzēt vairāk »

Grobiņa

Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Grobiņas novada centrs.

Jaunums!!: Kuršu valoda un Grobiņa · Redzēt vairāk »

Jaunā Gaita

"Jaunā Gaita" ir 1955.

Jaunums!!: Kuršu valoda un Jaunā Gaita · Redzēt vairāk »

Jānis Endzelīns

Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.

Jaunums!!: Kuršu valoda un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »

Kaļiņingrada

Kaliņingrada ir Krievijas Federācijai piederoša neaizsalstoša Baltijas jūras osta, eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.

Jaunums!!: Kuršu valoda un Kaļiņingrada · Redzēt vairāk »

Katehisms

Katehisms jeb katķisms (no — 'mutiska apmācība') ir īss kristīgās ticības mācības izklāsts, pārsvarā jautājumu un atbilžu formā.

Jaunums!!: Kuršu valoda un Katehisms · Redzēt vairāk »

Kazimirs Būga

Kazimirs Būga (Kazimieras Būga, 1879. - 1924.) bija lietuviešu valodnieks, kopā ar Jāni Endzelīnu viens no baltu filoloģijas pamatlicējiem, baltu vārdu etimoloģijas un hidronīmu pētnieks.

Jaunums!!: Kuršu valoda un Kazimirs Būga · Redzēt vairāk »

Kurši

Kurši, agrāk arī kūri ir viena no senajām baltu tautām, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Kuršu valoda un Kurši · Redzēt vairāk »

Kuršu kāpas

Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija, Kuršu strēle ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.

Jaunums!!: Kuršu valoda un Kuršu kāpas · Redzēt vairāk »

Kursenieki

Kursenieku areāls, 1649 Kursenieku māja Kursenieku vimpelis, Nida Kursenieki (vācu: Kuren; lietuviešu: Kuršininkai, kuršiai), sevi sauca arī par Kāpeniekiem, ir gandrīz izmirusi baltu etniska grupa, Kuršu kāpu iedzīvotāji.

Jaunums!!: Kuršu valoda un Kursenieki · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Kuršu valoda un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Kuršu valoda un Latvija · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Kuršu valoda un Lietuva · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Kuršu valoda un Prūsija · Redzēt vairāk »

Rietumbalti

Maksimālā teritorija, kurā vietvārdus un arheoloģiskos atradumus varētu saistīt ar senbaltiem. Rietumbalti bija baltu atzars, kuru apdzīvotais areāls bija vistālāk uz rietumiem, no Jitlandes pussalas (mūsdienu Dānijā) līdz tagadējās Vācijas Brandenburgas pavalsts dienvidiem, Pomerānijā, baltu Prūsijā, Lietuvā visās teritorijās uz rietumiem no Nemunas, Žemaitijas rietumos, Latvijā - Kurzemes dienvidos un centrālajā daļā, Zemgalē un Sēlijā, kā arī Polijas austrumos un Baltkrievijas rietumos - uz dienvidiem sasniedzot mūsdienu Grodņu.

Jaunums!!: Kuršu valoda un Rietumbalti · Redzēt vairāk »

Simons Grūnavs

Grūnava "Prūsijas vēsturē" aprakstītais senprūšu karogs un ķēniņu ģerbonis (apakšā). Simons Grūnavs (dzimis apm., miris 1530. vai 1537. gadā) bija XV gadsimta otrajā pusē un XV gadsimta sākumā dzīvojis dominikāņu mūks no Tolkemitas, pirmās vispārīgās Prūsijas vēstures autors, kura sarakstīta starp 1510.

Jaunums!!: Kuršu valoda un Simons Grūnavs · Redzēt vairāk »

Sventāja

Rekonstruētā paleoastronomiskā observatorija Sventājā Sventāja ir Palangas pilsētas daļa Sventājas upes grīvā Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Kuršu valoda un Sventāja · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Kuršu valoda un Vācija · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »