Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kursa (valsts)

Indekss Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

98 attiecības: Apūle, Žemaitija, Žemaitijas kunigaitija, Bagdāde, Balduīns no Alnas, Balha, Bandava, Brēmene, Brēmenes Ādams, Buhāra, Ceklis, Dāņi, Dāņu darbi, Dānija, Dānijas karaļu uzskaitījums, Dītrihs fon Grīningens, Dorno, Duvzare, Eberhards no Zainas, Edgars Dunsdorfs, Emīrs, Embūte, Embūtes kauja (1244), Frīdrihs II Hoenštaufens, Frodi, Gotlande, Grāfs, Gregors IX, Grieķija, Grobiņa, Hadings, Hamburga, Hārūns ar Rašīds, Heimskringla, Igaunija, Inocents IV, Islāms, Kalifāts, Kalifs, Korāns, Kristietība, Kuldīga, Kurši, Kursas dalīšanas līgums, Kurzeme, Kurzemes bīskapija, Kurzemes guberņa, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lamekins, ..., Latvijas—Lietuvas robeža, Lībagu pagasts, Lībieši, Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Livonija, Livonijas ordenis, Lokers, Maiņas tirdzniecība, Megava, Melnas līgums, Mindaugs, Pagānisms, Piemare, Pilsāts, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūsija, Rīga, Rīgas arhibīskapija, Rimberts, Romas pāvests, Rusova Livonijas hronika, Saksis Gramatiķis, Samarkanda, Sāmsala, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sigismunds II Augusts, Spānija, Sudrabs, Svētais Krēsls, Svētā Anskara dzīve, Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums, Taškenta, Talsu novads, Tartu, Tīringene, Upsāla, Vanema, Vācu ordenis, Ventava, Viduslaiki, Vikingi, Vikingu laiki, Zobenbrāļu ordenis, Zviedri, Zviedrija, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums. Izvērst indekss (48 vairāk) »

Apūle

Apūles pilskalns Apūle, arī Apole atrodas mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumos Žemaitijas novadā (agrāk — Ceklis), netālu no Skodas pilsētas.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Apūle · Redzēt vairāk »

Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Žemaitija · Redzēt vairāk »

Žemaitijas kunigaitija

Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti, bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Žemaitijas kunigaitija · Redzēt vairāk »

Bagdāde

Bagdāde (Bagdād) ir pilsēta Irākas centrālajā daļā pie Tigras upes.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Bagdāde · Redzēt vairāk »

Balduīns no Alnas

Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Balduīns no Alnas · Redzēt vairāk »

Balha

Balha (puštu un) ir pilsēta Afganistānas ziemeļos, Balhas vilajetā.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Balha · Redzēt vairāk »

Bandava

Bandava bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Bandava · Redzēt vairāk »

Brēmene

Brēmene (izrunā) ir sena ostas pilsēta Vācijā Vēzeres upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Brēmene · Redzēt vairāk »

Brēmenes Ādams

Brēmenes Ādams jeb Ādams no Brēmenes (latīņu: Adamus Bremensis, miris pēc 1081. gada 12. decembra) bija viens no ievērojamākajiem viduslaiku Vācijas hronistiem, Brēmenes baznīcas kanoniķis, Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum (Hamburgas arhibīskapijas vēstures) autors.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Brēmenes Ādams · Redzēt vairāk »

Buhāra

Buhāra ir pilsēta Uzbekistānā, Buhāras vilajeta administratīvais centrs pie Zarafšonas upes.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Buhāra · Redzēt vairāk »

Ceklis

Ceklis (arī Keklys) ir senās Kursas zeme starp piejūras kuršu zemēm (Pilsāts, Megava, Duvzare) un Bandavu.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Ceklis · Redzēt vairāk »

Dāņi

Dāņi ir Dānijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Dāņi · Redzēt vairāk »

Dāņu darbi

1514. gadā Parīzē iespiestā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Zēlandē, kurā sarakstīta hronika "Dāņu darbi". Dāņu darbi ir dāņu Sores klostera mūka Sakša Gramatiķa no aptuveni 1178.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Dāņu darbi · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Dānija · Redzēt vairāk »

Dānijas karaļu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Dānijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Dītrihs fon Grīningens

Dītriham fon Groningenam veltītā stēla Dundagas pilī Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Dītrihs fon Grīningens, latviskots kā Greningas Ditriķis (., Theodorus à Gronen).

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Dītrihs fon Grīningens · Redzēt vairāk »

Dorno

1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Dorno vai Dorns (no vikingu Þorn) bija viens no teiksmainajiem kuršu ķēniņiem, ko savā hronikā Gesta Danorum 12.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Dorno · Redzēt vairāk »

Duvzare

Duvzare (rakstiskajos avotos: Dowzare, Duizare vai Donzare) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Duvzare · Redzēt vairāk »

Eberhards no Zainas

Zainas pils (12. gs.) Reinas upes labajā krastā. Eberhards no Zainas jeb Sainas Eberhards bija Vācu ordeņa vācmestrs, Vācu ordeņa virsmestra vietnieks (1251—1254) un Livonijas ordeņa mestra Andreasa no Felves aizvietotājs (1253—1254).

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Eberhards no Zainas · Redzēt vairāk »

Edgars Dunsdorfs

Edgars Dunsdorfs (1904—2002) bija latviešu vēsturnieks.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Edgars Dunsdorfs · Redzēt vairāk »

Emīrs

Buhāras emīrs Alim-hans (1880.-1944.) Emīrs, arī amīrs (ar. امير‎‎ - ’amīr - pavēlnieks, karavadonis), ir islāma valstu vēsturē augstākās aristokrātijas tituls vai arī militārais rangs.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Emīrs · Redzēt vairāk »

Embūte

Embūte ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā autoceļu P106 un P116 krustojumā Lankas upes krastos.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Embūte · Redzēt vairāk »

Embūtes kauja (1244)

Embūtes kauja notika 1244.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Embūtes kauja (1244) · Redzēt vairāk »

Frīdrihs II Hoenštaufens

Frīdrihs II Hoenštaufens (dzimis Ezi pie Ankonas, miris Fjorentīno pilī pie Lučeras) bija viens no ietekmīgākajiem 13.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Frīdrihs II Hoenštaufens · Redzēt vairāk »

Frodi

1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Frodi vai Frodo (vikingu: Fróði) bija viens no teiksmainajiem dāņu vikingu ķēniņiem, kura piedzīvojumus savā hronikā Gesta Danorum 12.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Frodi · Redzēt vairāk »

Gotlande

Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Gotlande · Redzēt vairāk »

Grāfs

Grāfa heraldiskais kronis Grāfs bija sākotnēji, agrajos viduslaikos, ieņemamais amats: viena no augstākajām karaļa galma amatpersonām, karaļa uzticības persona un pārstāvis kādā jomā vai reģionā; vēlāk jau mantojams tituls.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Grāfs · Redzēt vairāk »

Gregors IX

Pāvests Gregors IX vai Gregorijs IX, īstajā vārdā Ugolino no Konti (dzimis starp 1145. un 1170. gadu, miris 1241. gada 22. augustā) bija Romas pāvests no 1227.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Gregors IX · Redzēt vairāk »

Grieķija

Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Grieķija · Redzēt vairāk »

Grobiņa

Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Grobiņa · Redzēt vairāk »

Hadings

1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Hadings bija viens no teiksmainajiem dāņu vikingu ķēniņiem, kura piedzīvojumus savā hronikā Gesta Danorum 12.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Hadings · Redzēt vairāk »

Hamburga

Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Hamburga · Redzēt vairāk »

Hārūns ar Rašīds

Hārūns ar Rašīds Hārūns ar Rašīds jeb Hārūns Taisnais (763—809) bija piektais un visslavenākais Abāsīdu dinastijas kalifs.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Hārūns ar Rašīds · Redzēt vairāk »

Heimskringla

Heimskringlas lappuse. Heimskringla (no islandiešu valodas — 'Pasaules loks') ir Snorri Sturlusona sarakstītās sāgas par Norvēģijas un tās karaļu vēsturi.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Heimskringla · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Igaunija · Redzēt vairāk »

Inocents IV

Pāvests Inocents IV, īstajā vārdā Sinibalds Fieski (dzimis ap 1195. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1243.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Inocents IV · Redzēt vairāk »

Islāms

Islāms (IPA) ir monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Islāms · Redzēt vairāk »

Kalifāts

Kalifāts, arī halifāts (- khilāfah) ir islāma valstu pārvaldes iekārta, kas apvieno vienotā politiskā sistēmā musulmaņus, neskatoties uz viņu atšķirīgajiem uzskatiem teoloģijā.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Kalifāts · Redzēt vairāk »

Kalifs

Kalifs, arī halifs (halīfa) ir kalifāta valsts galva, un tas ir tituls, ar kuru apzīmē islāma ummas (šariata likumiem pakļauta visu musulmaņu kopiena) vadītāju.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Kalifs · Redzēt vairāk »

Korāns

Korāns Korāns (al qurʼān - burtiski: lasīšana) ir galvenais islāma reliģiskais teksts (islāma svētie raksti).

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Korāns · Redzēt vairāk »

Kristietība

Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Kristietība · Redzēt vairāk »

Kuldīga

Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Kuldīga · Redzēt vairāk »

Kurši

Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Kurši · Redzēt vairāk »

Kursas dalīšanas līgums

Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kursas dalīšanas līgums ir Romas pāvesta Inocenta IV 1254.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Kursas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Kurzemes landtāgs

Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Kurzemes landtāgs · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Lamekins

Rīgas pilī). Talsu pilskalns ar arheologu uzcelto "Lamekina klētiņu" (1936—1938). Lamekins (Lammechinus), pazīstams arī kā Lameķis, Lamiķis, bija Ventas lejteces kuršu (Rietumkursas) ķēniņš (rex) 13. gadsimta sākumā.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Lamekins · Redzēt vairāk »

Latvijas—Lietuvas robeža

Senais Latvijas valsts robežstabs pie Meitenes robežpunkta Latvijas—Lietuvas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas atdala Latviju un Lietuvu.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Latvijas—Lietuvas robeža · Redzēt vairāk »

Lībagu pagasts

Lībagu pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Lībagu pagasts · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Lībieši · Redzēt vairāk »

Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu

Līguma ar Kursas ķēniņu Lamekinu teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu ir Vatikāna arhīvos saglabājies 1230.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Lokers

1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Lokers bija viens no teiksmainajiem kuršu ķēniņiem, ko savā hronikā Gesta Danorum 12.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Lokers · Redzēt vairāk »

Maiņas tirdzniecība

Maiņas tirdzniecība, prečmaiņa jeb bārters (no) — apmaiņas sistēma, kurā divas puses apmainās ar precēm vai pakalpojumiem, darījumā neiesaistot naudu.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Maiņas tirdzniecība · Redzēt vairāk »

Megava

Kursas dalīšanas dokumentos minētās Megavas kuršu pilis (Δ) tagadējās Lietuvas teritorijā (1253). Žemaišu apdzīvotā teritorija punktēta. Megava, arī Mēguve (lejasvācu: Megowen) ir senās Kursas zeme pie Sventājas un Akmens upēm starp Baltijas jūru un Cekli, dienvidos robežojoties ar Pilsāta zemi, ziemeļos ar Duvzares zemi.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Megava · Redzēt vairāk »

Melnas līgums

Melnas līgums ar līguma slēdzēju un apstiprinātāju zīmogiem. Vācu ordeņa valsts robežas pirms Melnas līguma (1410). Iesvītrota Lietuvas dižkunigaitijai 1422. gadā pievienotā teritorija. Melnas miera līgums jeb Melno ezera miera līgums bija 1422.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Melnas līgums · Redzēt vairāk »

Mindaugs

Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Mindaugs · Redzēt vairāk »

Pagānisms

Stonhendžas megalīti tiek saistīti ar pagānu rituāliem Pagānisms jeb pagānība (no — 'lauku') ir termins, kuru 4.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Pagānisms · Redzēt vairāk »

Piemare

Piemare (rakstiskajos avotos: Bihavelanc vai Bihavelant) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē no Vārtājas upes ietekas dienvidos līdz Rīvas upes ietekai ziemeļos.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Piemare · Redzēt vairāk »

Pilsāts

Pilsāts (žemaišu: Pilsuots) ir senās Kursas zeme starp Kuršu jomu un Cekli, ziemeļos robežojoties ar Megavas zemi.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Pilsāts · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Prūsija · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rimberts

Svētais Rimberts (arī Rembert, vai Rembart, dzimis 830. gadā — miris 888. gada 11. jūnijā) bija Hamburgas-Brēmenes arhibīskaps, hronikas Vita sancti Anscarii autors.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Rimberts · Redzēt vairāk »

Romas pāvests

Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Romas pāvests · Redzēt vairāk »

Rusova Livonijas hronika

Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Rusova Livonijas hronika · Redzēt vairāk »

Saksis Gramatiķis

Iespējamais Sakša rokraksts ar labojumiem latīņu valodā sarakstītās hronikas "Dāņu darbi" senākajā versijā Sakša laikā celtā Roskildes Doma baznīca, kuras draudzē viņš kalpoja kā prāvests Saksis Gramatiķis jeb, pareizāk, Saksis Garais (dzimis ap 1140. gadu, miris ap 1220. gadu) bija viduslaiku mūks, Lundas arhibīskapa Absalona sekretārs, pirmā Dānijas vēstures apraksta "Dāņu darbi" (Gesta Danorum) autors.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Saksis Gramatiķis · Redzēt vairāk »

Samarkanda

Samarkanda ir otra lielākā Uzbekistānas pilsēta, Samarkandas vilajeta administratīvais centrs.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Samarkanda · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Spānija · Redzēt vairāk »

Sudrabs

Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Sudrabs · Redzēt vairāk »

Svētais Krēsls

Svētā Krēsla emblēma Svētais Krēsls ir Romas Katoļu baznīcas jurisdikcija, Romas pāvesta krēsls.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Svētais Krēsls · Redzēt vairāk »

Svētā Anskara dzīve

''Vita sancti Anskarii'' rokraksta fragments. Svētā Anskara dzīve ir Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta (830—888) sarakstīta hronika, kuras XXX nodaļas fragmentā ir unikāls vēstījums par dāņu un zviedru 853.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Svētā Anskara dzīve · Redzēt vairāk »

Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Svētās Romas impērijas ķeizari (no vārda "cēzars") jeb imperatori.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Taškenta

Taškenta ir Uzbekistānas lielākā pilsēta un galvaspilsēta.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Taškenta · Redzēt vairāk »

Talsu novads

Talsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Talsu novads · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Tartu · Redzēt vairāk »

Tīringene

Tīringene, oficiāli Tīringenes Brīvvalsts (Freistaat Thüringen), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Tīringene · Redzēt vairāk »

Upsāla

Upsāla ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Upsālas lēnes centrs.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Upsāla · Redzēt vairāk »

Vanema

Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938). Vanema (arī Vanemana) bija zeme Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Vanema · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Ventava

Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursas zeme Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Ventava · Redzēt vairāk »

Viduslaiki

Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Viduslaiki · Redzēt vairāk »

Vikingi

Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Vikingi · Redzēt vairāk »

Vikingu laiki

Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154). Vikingu laiki ir Eiropas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums viduslaiku periodam Ziemeļeiropas zemēs no 8.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Vikingu laiki · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »

Zviedri

Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Zviedri · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Zviedrija · Redzēt vairāk »

Zviedrijas valdnieku uzskaitījums

Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.

Jaunums!!: Kursa (valsts) un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Kursas valsts, Kurzemes senvēsture.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »