Ātrāk nekā pārlūku!
29 attiecības: Balti, Etniskā grupa, Imanuels Kants, Janīna Kursīte-Pakule, Jānis Stradiņš, Jodkrante, Klaipēdas apgabals, Kuršu kāpas, Kuršu valoda, Kurēns, Kursenieku valoda, Latviešu valoda, Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte, Lietuva, LU Akadēmiskais apgāds, Luterisms, Nida (Lietuva), Nikolajs Koperniks, Otrais pasaules karš, Pervalka, Preila, Tomass Manns, Vācieši, Vācija, Zvejošana, 1923. gads, 1939. gads, 2004. gads.
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Kursenieki un Balti · Redzēt vairāk »
Etniskā grupa
Dažādu etnisko grupu pārstāvju kolāža Etniskā grupa ir daudznozīmīgs termins, kas apzīmē dažādus etniskās kopības veidus.
Jaunums!!: Kursenieki un Etniskā grupa · Redzēt vairāk »
Imanuels Kants
Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Austrumprūsijas.
Jaunums!!: Kursenieki un Imanuels Kants · Redzēt vairāk »
Janīna Kursīte-Pakule
Janīna Kursīte-Pakule (dzimusi Arendolē) ir latviešu literatūrzinātniece, valodniece, publiciste, rakstniece, politiķe.
Jaunums!!: Kursenieki un Janīna Kursīte-Pakule · Redzēt vairāk »
Jānis Stradiņš
Jānis Stradiņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks.
Jaunums!!: Kursenieki un Jānis Stradiņš · Redzēt vairāk »
Jodkrante
Jodkrante ( — 'Melnkraste') jeb Šatenurta (kursenieku: Šatnūrta vai Šatnūrte) ir apdzīvota vieta Lietuvas Republikā.
Jaunums!!: Kursenieki un Jodkrante · Redzēt vairāk »
Klaipēdas apgabals
Klaipēdas apgabals (sarkanīgā krāsā) un citas Lietuvas strīdus teritorijas (1918—1940). Klaipēdas apgabala vēsturiskais karogs no 1919. līdz 1924. gadam, ''de facto'' līdz 1939. gadam Klaipēdas apgabals ir vēsturiska Vācu impērijas teritorija, kas tika izveidota 1920.
Jaunums!!: Kursenieki un Klaipēdas apgabals · Redzēt vairāk »
Kuršu kāpas
Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija vai Kuršu strēle, ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.
Jaunums!!: Kursenieki un Kuršu kāpas · Redzēt vairāk »
Kuršu valoda
Kuršu valoda bija baltu valoda, ko runāja baltu cilts kurši, kas apdzīvoja mūsdienu Kurzemes rietumus un Lietuvas ziemeļrietumus.
Jaunums!!: Kursenieki un Kuršu valoda · Redzēt vairāk »
Kurēns
Kurēns „Gil. No 60” 1938. gadā Kurēns (daudzskaitlī Kurenkähne) ir Austrumprūsijas piekrastē dzīvojušo kursenieku divmastu plakandibena zvejas buru laivu veids.
Jaunums!!: Kursenieki un Kurēns · Redzēt vairāk »
Kursenieku valoda
Kursenieku valoda (kursenieku: Kursineeki wahloda, — 'Kāpu kuršu valoda') bija Kuršu kāpās dzīvojošo kursenieku runāts latviešu valodas dialekts vai Kuršu kāpu zvejnieku sociolekts, ko dažkārt arī uzskata par atsevišķu baltu valodu.
Jaunums!!: Kursenieki un Kursenieku valoda · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Kursenieki un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Kursenieki un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte
Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte ir viena no Latvijas Universitātes (LU) fakultātēm.
Jaunums!!: Kursenieki un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Kursenieki un Lietuva · Redzēt vairāk »
LU Akadēmiskais apgāds
Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds ir Latvijas Universitātes pamatstruktūrvienība, kas izdod akadēmisko literatūru atbilstoši starptautiskiem standartiem.
Jaunums!!: Kursenieki un LU Akadēmiskais apgāds · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Kursenieki un Luterisms · Redzēt vairāk »
Nida (Lietuva)
Nida (kursenieku: Nīde) ir apdzīvota vieta Mazajā Lietuvā.
Jaunums!!: Kursenieki un Nida (Lietuva) · Redzēt vairāk »
Nikolajs Koperniks
Nikolajs Koperniks (arī Nicholas Copernicus, Nicolaus Koppernigk; dzimis, miris) bija katoļu priesteris, politiķis, astronoms, matemātiķis, jurists, mediķis, pasniedzējs.
Jaunums!!: Kursenieki un Nikolajs Koperniks · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Kursenieki un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pervalka
Pervalka jeb Pērvelka (kursenieku: Pērvelka) ir apdzīvota vieta Lietuvas Republikā.
Jaunums!!: Kursenieki un Pervalka · Redzēt vairāk »
Preila
Preila jeb Preiļi (kursenieku: Preiļi vai Prēle) ir apdzīvota vieta Lietuvas Republikā.
Jaunums!!: Kursenieki un Preila · Redzēt vairāk »
Tomass Manns
Tomass Manns (Thomas Mann; dzimis, miris) bija vācu rakstnieks — prozaiķis, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs (1929).
Jaunums!!: Kursenieki un Tomass Manns · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Kursenieki un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Kursenieki un Vācija · Redzēt vairāk »
Zvejošana
Zivju zvejošana ar tīkliem Meksikā Zvejošana jeb zveja ir zivju ķeršana, ko veic ar īpašiem rīkiem.
Jaunums!!: Kursenieki un Zvejošana · Redzēt vairāk »
1923. gads
1923.
Jaunums!!: Kursenieki un 1923. gads · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: Kursenieki un 1939. gads · Redzēt vairāk »
2004. gads
2004.
Jaunums!!: Kursenieki un 2004. gads · Redzēt vairāk »
