Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kurzemes guberņa

Indekss Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

108 attiecības: Aizkraukles draudzes novads, Aizpute, Aizputes apriņķis, Aizputes draudzes novads, Aizputes virspilskunga iecirknis, Alsungas draudzes novads, Apvienotā Baltijas hercogiste, Baltijas jūra, Baltijas pārkrievošana, Baltijas provinces, Baltijas skolotāju seminārs, Baltkrievi, Baptisti, Bauska, Bauskas apriņķis, Brestļitovskas miera līgums, Daugavpils draudzes novads, Dobele, Dobeles apriņķis, Dundagas draudzes novads, Durbes draudzes novads, Dvēseļu revīzijas, Ebreji, Embūtes draudzes novads, Francija, Gramzdas draudzes novads, Grīva (Daugavpils), Grobiņas apriņķis, Grobiņas draudzes novads, Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms, Ilūkste, Ilūkstes apriņķis, Inflantijas vaivadija, Irlavas skolotāju seminārs, Jaunie laiki, Jaunjelgava, Jaunjelgavas apriņķis, Jaunpils draudzes novads, Jelgava, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Jelgavas draudzes novads, Jelgavas pils, Katoļticība, Kauņas guberņa, Krievi, Krieviņi, Krievija, Krievijas Impērija, Kuldīga, Kuldīgas apriņķis, ..., Kurzemes guberņa, Kurzemes gubernatoru uzskaitījums, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste, Latgale, Latvieši, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas baltkrievi, Latvijas ebreji, Latvijas krievi, Latvijas romi, Lībieši, Liepājas Nikolaja ģimnāzija, Lietuvieši, Luterisms, Neretas draudzes novads, Oberosts, Palanga, Pareizticība, Piltenes apgabals, Piltenes-Aizputes draudzes novads, Pirmais pasaules karš, Poļi, Polija, Polijas dalīšanas, Prāvests, Prūsija, Prūsijas karaliste, Rīgas pils, Reformātu baznīca, Sakas draudzes novads, Sēlpils draudzes novads, Sēlpils virspilskunga iecirknis, Talsi, Talsu apriņķis, Tukuma apriņķis, Tukums, Valtaiķu draudzes novads, Vācbaltieši, Vācieši, Vācijas impērija, Vācu valoda, Vecsēlpils, Vecticība, Ventspils, Ventspils apriņķis, Viļņas guberņa, Vidzemes guberņa, Vitebskas guberņa, Zviedru Vidzeme, 1721. gads, 1772. gads, 1795. gads, 1917. gads, 1918. gads. Izvērst indekss (58 vairāk) »

Aizkraukles draudzes novads

Aizkraukles draudzes novads var būt.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aizkraukles draudzes novads · Redzēt vairāk »

Aizpute

Aizpute ir sena pilsēta Latvijā, Aizputes novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aizpute · Redzēt vairāk »

Aizputes apriņķis

Aizputes apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Aizputes pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Aizputes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aizputes apriņķis · Redzēt vairāk »

Aizputes draudzes novads

Piltenes-Aizputes (''Piltens-Hasenpoth'', zaļš) draudzes novadi 1770. gada kartē. Aizputes draudzes novads jeb Ordeņa Aizputes draudzes novads bija draudzes novads Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aizputes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Aizputes virspilskunga iecirknis

Aizputes virspilskunga tiesa Kurzemes guberņas kartē ar latviskajiem vietvārdiem (1820). Piltenes apgabala un Kurzemes hercogistes daļas, no kurām 1819. gadā izveidoja Aizputes virspilskunga tiesu (1770. gada kartes fragments). Aizputes virspilskunga iecirknis bija Kurzemes guberņas administratīva vienība (1819-1864) ar trīs pilsētām (Aizpute, Grobiņa un Liepāja), diviem miestiem (Durbe un Palanga) un divām pilskunga tiesām (Aizputes pilskunga tiesa un Grobiņas pilskunga tiesa), deviņiem draudzes novadiem ar 28 luterāņu baznīcām un 5 katoļu baznīcām.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Aizputes virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »

Alsungas draudzes novads

Alsungas draudzes novads (''Alschwangsche Kirchspiel'') 1770. gada kartē. Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca. Alsungas draudzes novads bija draudzes novads Kurzemes hercogistes Kuldīgas virspilskunga iecirknī, vēlāk Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Alsungas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Apvienotā Baltijas hercogiste

Apvienotā Baltijas hercogiste bija īslaicīgi pastāvoša hercogiste 1918.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltijas pārkrievošana

19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884). Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gs.). Baltijas provinces. Ar dzeltenu iezīmēta ''Letten'': Livonijas latviešu daļa (kartes autors ''Johann Georg Schreiber'', 1676-1750). Igaunijas un Livonijas hercogistes Krievijas pakļautībā (1745). Baltijas provinces Krievijas pakļautībā (19. gs. beigas). Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »

Baltijas skolotāju seminārs

Baltijas skolotāju semināra ēka Kuldīgā, kurā tagad ir Kuldīgas Tehnoloğiju un tūrisma tehnikums. Baltijas skolotāju seminārs bija pirmā valsts pedagoģiskā mācību iestāde Latvijā, kas darbojās Rīgā (1870—1886), pēc tam Kuldīgā (1886—1915).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Baltijas skolotāju seminārs · Redzēt vairāk »

Baltkrievi

Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Baltkrievi · Redzēt vairāk »

Baptisti

Baptisti (no, baptismós — 'kristīšana, iegremdēšana') ir viens no protestantisma novirzieniem.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Baptisti · Redzēt vairāk »

Bauska

Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Bauska · Redzēt vairāk »

Bauskas apriņķis

Bauskas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Bauskas apriņķa (līdz 1819. gadam Bauskas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Bauskas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Bauskas apriņķis · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Daugavpils draudzes novads

Ilūkstes apriņķa Daugavpils draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Daugavpils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Ilūkstes pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Illuxt), vēlākā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Daugavpils draudzes novads · Redzēt vairāk »

Dobele

Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Dobele · Redzēt vairāk »

Dobeles apriņķis

Dobeles apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Dobeles apriņķa (līdz 1819. gadam Dobeles pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Dobeles apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1920) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Dobeles apriņķis · Redzēt vairāk »

Dundagas draudzes novads

Dundagas draudzes novads 1798. gada kartē. Dundagas pils un baznīca mūsdienās. Dundagas draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Dundagas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Durbes draudzes novads

Durbes draudzes novads (''Durbsche Kirchspiel'') Kurzemes hercogistes kartē (1770). Durbes luterāņu baznīca. Durbes draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Durbes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Dvēseļu revīzijas

Loberģu muižas (''Blumbergshof'') 1858. gada dvēseļu revīzijas saraksta (''Revisions-Liste'') titullapa (vāciski). Dvēseļu revīzijas bija tautskaišu nosaukums Krievijas caristes (1719), vēlāk Krievijas impērijas teritorijā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Dvēseļu revīzijas · Redzēt vairāk »

Ebreji

Ebreji mūsdienās tiek uzskatīti ne tik daudz par konkrētas etniskas grupas pārstāvjiem, kā par no izraēļiem cēlušos jūdaisma piekritēju pēcnācēji, kā arī tie, kas šo reliģiju pieņēmuši brīvprātīgi.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ebreji · Redzēt vairāk »

Embūtes draudzes novads

Embūtes (''Ambotsche'') un Valtaiķu (''Neuhausensche'') draudzes novadi 1770. gada kartē. Embūtes muiža un draudzes novada baznīca (1857). Embūtes draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Embūtes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Francija · Redzēt vairāk »

Gramzdas draudzes novads

Gramzdas draudzes novads (''Gramsdische Kirchspiel'') 1770. gada kartē. Gramzdas baznīca 20. gs. sākumā. Gramzdas draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Gramzdas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Grīva (Daugavpils)

Grīva ir Daugavpils pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā pie Laucesas ietekas.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Grīva (Daugavpils) · Redzēt vairāk »

Grobiņas apriņķis

Grobiņas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Grobiņas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Grobiņas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1920) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Grobiņas apriņķis · Redzēt vairāk »

Grobiņas draudzes novads

Grobiņas luterāņu baznīca. Grobiņas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Grobiņas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms

Piltenes apgabala ģeogrāfijas un statistikas apraksts (1841) ar grāfa S. Stroganova ģerboni. Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms (1778—1840) bija vācbaltu muižnieks, žurnālists un ģeogrāfs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms · Redzēt vairāk »

Ilūkste

Ilūkste ir pilsēta Sēlijas dienvidaustrumos, Ilūkstes novada centrs, agrākais Ilūkstes apriņķa centrs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ilūkste · Redzēt vairāk »

Ilūkstes apriņķis

Ilūkstes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ilūkstes apriņķis · Redzēt vairāk »

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām palika tiešā Žečpospoļitas pārvaldībā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »

Irlavas skolotāju seminārs

Irlavas skolotāju semināra ēka 2016. gadā Irlavas skolotāju seminārs bija privāta mācību iestāde Irlavas pagastā no 1840.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Irlavas skolotāju seminārs · Redzēt vairāk »

Jaunie laiki

Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki, precīzāk, Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jaunie laiki · Redzēt vairāk »

Jaunjelgava

Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Jaunjelgavas novada centrs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jaunjelgava · Redzēt vairāk »

Jaunjelgavas apriņķis

Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Jaunjelgavas apriņķa (līdz 1819. gadam Jaunjelgavas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Jaunjelgavas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1924) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jaunjelgavas apriņķis · Redzēt vairāk »

Jaunpils draudzes novads

Jaunpils draudzes novads var būt.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jaunpils draudzes novads · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir pilsēta Latvijas centrālajā daļā, Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jelgava · Redzēt vairāk »

Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija

''Academia Petrina'' ēka, tagad Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja ēka. Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka (tagad - G. Eliasa Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka). Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no 1795. gada "Jelgavas akadēmija") bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Jelgavas draudzes novads

Jelgavas draudzes novads (''Mitausche Kirchspiel'') 1770. gada kartē. Jelgavas draudzes novads jeb Jelgavas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819-1918) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jelgavas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Jelgavas pils

Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »

Katoļticība

Katoļticība jeb katolicisms ((katolikōs) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Katoļticība · Redzēt vairāk »

Kauņas guberņa

Kauņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1843-1915), kurā ietilpa arī neliela daļa no mūsdienu Latvijas teritorijas (daļa no Aknīstes novada, Bauskas novada, Auces novada) un Baltkrievijas (daļa no Braslavas rajona).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kauņas guberņa · Redzēt vairāk »

Krievi

Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Krievi · Redzēt vairāk »

Krieviņi

Votu karogs Krieviņi bija voti, ko 1445.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Krieviņi · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Kuldīga

Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kuldīga · Redzēt vairāk »

Kuldīgas apriņķis

Kuldīgas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Kuldīgas apriņķa (līdz 1819. gadam Kuldīgas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Kuldīgas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kuldīgas apriņķis · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Kurzemes gubernatoru uzskaitījums

19. gadsimtā Kurzemes hercogu Jelgavas pils pārtapa par Kurzemes gubernatoru rezidenci. Kurzemes gubernatori bija Zviedrijas, vēlāk Krievijas impērijas valdnieku iecelti Kurzemes, Zemgales un Sēlijas pārvaldnieki no 18.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kurzemes gubernatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Kurzemes landtāgs

Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kurzemes landtāgs · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste, saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)

Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918) · Redzēt vairāk »

Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste

Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste bija 1812.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latgale · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas baltkrievi

Latvijas baltkrievi ir otrā lielākā mazākumtautība pēc Latvijas krieviem.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latvijas baltkrievi · Redzēt vairāk »

Latvijas ebreji

Latvijas ebreji ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latvijas ebreji · Redzēt vairāk »

Latvijas krievi

Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latvijas krievi · Redzēt vairāk »

Latvijas romi

Latvijas romi jeb čigāni ir viena no Latvijas vēsturiskajām mazākumtautībām.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Latvijas romi · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Lībieši · Redzēt vairāk »

Liepājas Nikolaja ģimnāzija

Liepājas Nikolaja ģimnāzijas ēka pirms Pirmā pasaules kara (ap 1910). Liepājas Nikolaja ģimnāzija bija otrā vecākā Kurzemes guberņas ģimnāzija pēc Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas, kas Liepājā darbojās no 1885.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Liepājas Nikolaja ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Lietuvieši

Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Lietuvieši · Redzēt vairāk »

Luterisms

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Luterisms · Redzēt vairāk »

Neretas draudzes novads

Neretas draudzes novads (''Nerstsche Kirschpiel'') 1770. gada kartē. Neretas luterāņu baznīca. Neretas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Friedrichsstadt), vēlākā Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķa sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Neretas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Oberosts

''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916). Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā). Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917). Oberosta pastmarkas. Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija ķeizariskās Vācijas impērijas karaspēka iedibinātā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā Pasaules kara laikā (1914—1918).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Oberosts · Redzēt vairāk »

Palanga

Palanga ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Palanga · Redzēt vairāk »

Pareizticība

Neliela minoritātes reliģija (1%-5%) Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ no) jeb Ortodoksā baznīca, ir kopīgs termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas un Senās Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pareizticība · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apgabalu (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai). Piltenes apgabals bija autonoma (savs Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorija, kas pēc baznīcas reformācijas un Livonijas konfederācijas sabrukuma tika pārdota Dānijai.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Piltenes-Aizputes draudzes novads

Aizputes luterāņu baznīca Piltenes-Aizputes draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabala, pēc 1818.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Piltenes-Aizputes draudzes novads · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Poļi

Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Poļi · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Polija · Redzēt vairāk »

Polijas dalīšanas

Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas bija Polijas-Lietuvas teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Polijas dalīšanas · Redzēt vairāk »

Prāvests

Prāvests (lejasvācu: pravest, cēlies no — 'tas, kurš nolikts priekšā') ir viens no vadītāja, priekšnieka amatiem kristīgās baznīcas hierarhijā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Prāvests · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Prūsija · Redzēt vairāk »

Prūsijas karaliste

Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Prūsijas karaliste · Redzēt vairāk »

Rīgas pils

Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Rīgas pils · Redzēt vairāk »

Reformātu baznīca

Reformātu baznīca ir kristietības konfesija, kas izveidojusies Žana Kalvina un Ulriha Cvinglija mācību ietekmē 16.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Reformātu baznīca · Redzēt vairāk »

Sakas draudzes novads

Sakas draudzes novads (''Sackenhausensche Kirchspiel'') 1770. gada kartē. Sakas evaņģēliski luteriskā baznīca (2000). Sakas draudzes novads bija draudzes novads Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Sakas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Sēlpils draudzes novads

Sēlpils draudzes novads (''Selburgische Kirschpiel'') 1770. gada kartē. Sēlpils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Friedrichsstadt), vēlākā Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķa sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Sēlpils draudzes novads · Redzēt vairāk »

Sēlpils virspilskunga iecirknis

Sēlpils virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sēlpils virspilskunga iecirknis jeb Sēlpils virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617-1795) un Kurzemes guberņas (1795-1864) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Sēlpils virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »

Talsi

Talsi ir pilsēta Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, Talsu novada centrs Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Talsi · Redzēt vairāk »

Talsu apriņķis

Talsu apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Talsu apriņķa (līdz 1819. gadam Talsu pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Talsu apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Talsu apriņķis · Redzēt vairāk »

Tukuma apriņķis

Tukuma apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Tukuma apriņķa (līdz 1819. gadam Tukuma pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Tukuma apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Tukuma apriņķis · Redzēt vairāk »

Tukums

Tukums ir pilsēta Zemgalē, Tukuma novada centrs.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Tukums · Redzēt vairāk »

Valtaiķu draudzes novads

Embūtes (''Ambotsche'') un Valtaiķu (''Neuhausensche'') draudzes novadi 1770. gada kartē. Valtaiķu baznīca. Valtaiķu draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Valtaiķu draudzes novads · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Baltijas landesvēra karogs (1918—1920). Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten), ir Latvijas un Igaunijas teritorijā ieceļojušo vāciešu, zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. Eiropas tautu pārstāvju, kā arī pārvācoto līvu, latviešu un igauņu pēcteči, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas Krievijas impērijā, un 20.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vācieši · Redzēt vairāk »

Vācijas impērija

Vācijas impērija 1871.—1918. Vācijas impērija ar kolonijām, 1914 Vācijas impērijas karogs Vācijas impērija tika nodibināta 1871.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vācijas impērija · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir viena no pasaules visizplatītākajām valodām.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Vecsēlpils

Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils, ir ļoti sena apdzīvota vieta Sēlijā pie Daugavas, mūsdienu Salas novada Sēlpils pagastā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vecsēlpils · Redzēt vairāk »

Vecticība

Svētā svētmocekļa Abakuma ikona (Pievolga, 17. gs. beigas - 18. gs. sākums). Rēzeknes novadā. Vecticība ir Krievijas caristes laikā radušies pareizticīgās baznīcas strāvojumi, kuri bija vērsti pret patriarha Nikona un cara Alekseja baznīcas reformu (1650—1660).

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vecticība · Redzēt vairāk »

Ventspils

Ventspils ir pilsēta Latvijā, viena no lielākajām ostas pilsētām valstī, atrodas Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ventspils · Redzēt vairāk »

Ventspils apriņķis

Ventspils apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Ventspils apriņķa (līdz 1819. gadam Ventspils pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Ventspils apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Ventspils apriņķis · Redzēt vairāk »

Viļņas guberņa

Viļņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1795, 1801-1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidaustrumu daļa un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļa.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Viļņas guberņa · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Vitebskas guberņa

Vitebskas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1802-1924), kurā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

1721. gads

1721.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1721. gads · Redzēt vairāk »

1772. gads

1772.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1772. gads · Redzēt vairāk »

1795. gads

1795.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1795. gads · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1917. gads · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: Kurzemes guberņa un 1918. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Kurzemes gubernātors.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »