Ātrāk nekā pārlūku!
220 attiecības: Aizpute, Albrehts Hoencollerns, Aleksandrs Einhorns, Aleksandrs Ketlers, Alnis, Alsunga, Anglija, Anglijas Karaliste, Anglijas pilsoņu karš, Anna I, Apgaismības laikmets, Apvienotā Baltijas hercogiste, Auce, Šlokenbekas pils, Čārlzs I Stjuarts, Čārlzs II Stjuarts, Baldones draudzes novads, Barbadosa, Bauska, Bauskas draudzes novads, Bauskas pils, Bīronu dzimta, Beļģija, Birži (Salas pagasts), Budapešta, Daugavas kauja, Dālderis, Dānija, Dūmu pulveris, Denkerka, Dobeles pils, Durbe, Durbes viduslaiku pils, Edgars Andersons, Eirāzijas brūnais lācis, Embūte, Ernsts Johans Bīrons, Felipe IV, Ferdinands Ketlers, Filozofija, Firksi, Fizika, Formula regiminis un Kurzemes statūti, Frančesko Bartolomeo Rastrelli, Francija, Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Frīdrihs Ketlers, Frīdrihs Vilhelms Ketlers, Fregate, Gambija, ..., Gdaņska, Georgs Elgers, Gothards Ketlers, Grieķu valoda, Grobiņas apriņķis, Grobiņas draudzes novads, Grobiņas pils, Grodņas ūnija (1566), Gvineja, Hamburga, Hāga, Hercogs, Hofcumberges pils, Holande, Iecavas draudzes novads, Igaunija, Ilūkste, Ingrija, Islande, Ivangoroda, Jaunpils pils, Jānis Stradiņš, Jēkabs Ketlers, Jelgava, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Jelgavas pamiers, Jelgavas pils, Jelgavas virspilskunga iecirknis, Jezuīti, Johans Ādams Hillers, Johans Georgs Zulcers, Johans Renners, Kandavas viduslaiku pils, Kartupelis, Katrīna II Lielā, Kālija karbonāts, Kārlis Kristians Jozefs, Ketleru dzimta, Klaipēda, Kolonija, Kopenhāgena, Koscjuško sacelšanās, Krievijas cariste, Krievijas Impērija, Kristiāns IV, Kroņvircavas muiža, Kuģubūve, Kuldīga, Kuldīgas pils, Kuldīgas virspilskunga iecirknis, Kuntas Kinteha sala, Kursa (valsts), Kurzeme, Kurzemes bīskapija, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes guberņa, Kurzemes hercogistes kolonijas, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795), Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste, Latīņu valoda, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas Vēstnesis, Lauva, Lībeka, Lēnis, Leipciga, Lielais turku karš, Lielais Ziemeļu karš, Liepāja, Lietuvas ģerbonis, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Livonija, Livonijas karaliste, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Livonijas vietvalži, Luijs XIII, Luijs XIV, Luijs XVIII, Lustes pils, Luterisms, Magnuss (Livonijas karalis), Matemātika, Mazarīni, Mežmuižas draudzes novads, Merkantilisms, Metālapstrāde, Napoleons Bonaparts, Nīderlande, Norvēģija, Olivas miera līgums, Olivers Kromvels, Oslo, Osmaņu impērija, Otrais Ziemeļu karš, Parīze, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pēteris Bīrons, Pēteris I, Pēteris Sēja, Piltenes apgabals, Pirmais pasaules karš, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas ģerbonis, Polijas valdnieku uzskaitījums, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Portugāle, Portugāles karaliste, Prūsijas hercogiste, Pusgaldiņi, Retorika, Roņu sala, Roberts Duglass, Romas pāvests, Rundāles pils, Saksija, Saksijas kūrfirstiste, Saksijas Morics, Salaspils kauja, Saldus ordeņa pils, Salpetris, Sēlija, Sēlpils pils, Sēlpils virspilskunga iecirknis, Septiņgadu karš, Sesavas draudzes novads, Severīns Jensens, Sibīrija, Sigismunds II Augusts, Skaistkalne, Skrundas viduslaiku pils, Smoļenska, Spānija, Stefans Batorijs, Svēte (ciems), Svētes muiža, Sventāja, Teoloģija, Tiesību zinātne, Tobāgo, Trīsdesmitgadu karš, Trinidāda, Tukuma viduslaiku pils, Tukuma virspilskunga iecirknis, Vācijas Impērija, Vācu valoda, Vēsture, Vecsēlpils, Vecumnieku draudzes novads, Ventspils, Ventspils viduslaiku pils, Vestindija, Viļņa, Viļņas ūnija, Vilhelms Ketlers, Vircava, Zaļā muiža, Zemgale, Zemgales hercogiste, Zviedrija, Zviedru Vidzeme, 1701. gads. Izvērst indekss (170 vairāk) »
Aizpute
Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Aizpute · Redzēt vairāk »
Albrehts Hoencollerns
Albrehts Hoencollerns (arī; dzimis, miris) bija Vācu ordeņa lielmestrs (1510—1525) un pirmais Prūsijas hercogs (1525—1568).
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Albrehts Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Einhorns
Kurzemes un Zemgales hercogistes baznīcas likumi (1570) Aleksandrs Einhorns (miris 1575. gadā Lemgo) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes luterāņu mācītājs, Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera galma mācītājs un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Aleksandrs Einhorns · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Ketlers
Kurzemes prinča Aleksandra ievainošana kaujā pie Budapeštas (zīmējums no 1889. gadā izdotas grāmatas).Rudolf Louis Oskar Kopka von Lossow. Geschichte des Grenadier-Regiments König Friedrich I(4. Ostpreussischen) Nr. 5. - E.S. Mittler und Sohn: Berlin, 1889 (1901) Aleksandrs Ketlers, Kurzemes princis (1658—1686) bija hercoga Jēkaba jaunākais dēls, Brandenburgas-Prūsijas armijas Kurzemes pulka virsnieks.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Aleksandrs Ketlers · Redzēt vairāk »
Alnis
Alnis (Alces alces) ir liela auguma dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Alnis · Redzēt vairāk »
Alsunga
Alsunga, senāk — Alšvanga (no kuršu: alšu vanga — 'alkšņu līdums'), ir ciems Kurzemē, Kuldīgas novadā, Alsungas pagasta centrs.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Alsunga · Redzēt vairāk »
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Anglija · Redzēt vairāk »
Anglijas Karaliste
Anglija Anglijas karogs Anglijas Karalistes ģerbonis Attēls:Location map of England in 1700.svg GalvaspilsētaLondona Platība130 395 km² Anglijas Karaliste bija valsts Lielbritānijas salas dienvidaustrumos, kas pastāvēja laikā no 927.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Anglijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Anglijas pilsoņu karš
Anglijas pilsoņu kara pirmais poms. Anglijas pilsoņu karš, arī Anglijas revolūcija bija pilsoņu karš Anglijas Karalistē (1641—1651) starp parlamentāristiem (Roundheads — "apaļgalvjiem") un rojālistiem (Cavaliers — "kavalieriem").
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Anglijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Anna I · Redzēt vairāk »
Apgaismības laikmets
Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Apgaismības laikmets · Redzēt vairāk »
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Auce
Auce, agrāk Vecauce, ir Dobeles novada pilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Auce · Redzēt vairāk »
Šlokenbekas pils
Šlokenbekas pils 2000. gadā Šlokenbekas muižas vārtu tornis 1904. gadā Skats uz pili Šlokenbekas viduslaiku pils (burtiski - "Slocenes leja") atrodas Tukuma novada Smārdes pagasta Milzkalnē pie Slocenes upes, netālu no Tukuma pilsētas austrumu robežas.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Šlokenbekas pils · Redzēt vairāk »
Čārlzs I Stjuarts
Čārlzs I, arī Karls I jeb Kārlis I (dzimis, miris) bija Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis (King of England, King of Scotland, and King of Ireland) no 1625.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Čārlzs I Stjuarts · Redzēt vairāk »
Čārlzs II Stjuarts
Čārlzs II Stjuarts (Charles II Stuart, dzimis, miris) bija Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Čārlzs II Stjuarts · Redzēt vairāk »
Baldones draudzes novads
Baldones draudzes novads 1859. gada kartē. Baldones draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Baldones draudzes novads jeb Baldones ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Baldones draudzes novads · Redzēt vairāk »
Barbadosa
Barbadosa (izrunā) ir salu valsts, kas atrodas Centrālamerikā, Atlantijas okeāna rietumos.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Barbadosa · Redzēt vairāk »
Bauska
Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bauska · Redzēt vairāk »
Bauskas draudzes novads
Bauskas draudzes novads 1859. gada kartē. Bauskas draudzes novads 1770. gada kartē. Bauskas draudzes novads jeb Bauskas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bauskas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Bauskas pils
Bauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bauskas pils · Redzēt vairāk »
Bīronu dzimta
hercogs Kārlis. Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu ģerbonis. Bīronu dzimta ir vācbaltiešu muižnieku dzimta, no kuras nākuši divi Bīronu dinastijas hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bīronu dzimta · Redzēt vairāk »
Beļģija
Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Beļģija · Redzēt vairāk »
Birži (Salas pagasts)
Birži ir apdzīvota vieta Jēkabpils novada Salas pagastā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Birži (Salas pagasts) · Redzēt vairāk »
Budapešta
Budapešta ir Ungārijas galvaspilsēta un tās galvenais politiskais, industriālais un tirdzniecības centrs.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Budapešta · Redzēt vairāk »
Daugavas kauja
Daugavas kauja pie Rīgas starp sakšiem un zviedriem. Daugavas kauja, arī Spilves kauja bija otrā lielākā kauja pēc Narvas kaujas Lielajā Ziemeļu kara sākumā starp apvienoto Saksijas kūrfirstistes (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem pret Zviedrijas 7000 vīru karaspēku.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Daugavas kauja · Redzēt vairāk »
Dālderis
Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Dālderis · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Dānija · Redzēt vairāk »
Dūmu pulveris
Krievijā ražots melnais pulveris Dūmu pulveris jeb melnais pulveris; arī dūmpulverisFrancis Justs.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Dūmu pulveris · Redzēt vairāk »
Denkerka
Denkerka ir ostas pilsēta Francijas ziemeļos, Noras-Padekalē reģionā, Noras departamentā, aptuveni 10 km no Beļģijas robežas.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Denkerka · Redzēt vairāk »
Dobeles pils
Dobeles pils rekonstrukcijas mēģinājums. Dobeles pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturu mītne no 14.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Dobeles pils · Redzēt vairāk »
Durbe
Durbe ir pilsēta Kurzemes dienvidos, viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Durbe · Redzēt vairāk »
Durbes viduslaiku pils
Durbes pilsdrupas 19. gadsimta sākumā. Durbes pilsdrupas 1901. gada attēlā. Durbes pils drupas mūsdienās. Durbes viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes hercogistes nocietinājums un saimniecības pils Durbē.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Durbes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Edgars Andersons
Edgars Andersons (dzimis Tukumā, miris Sanhosē, Kalifornijas štatā, ASV) bija latviešu vēsturnieks.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Edgars Andersons · Redzēt vairāk »
Eirāzijas brūnais lācis
Eirāzijas brūnais lācis (Ursus arctos arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Eirāzijas brūnais lācis · Redzēt vairāk »
Embūte
Embūte ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā autoceļu P106 un P116 krustojumā Lankas upes krastos.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Embūte · Redzēt vairāk »
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »
Felipe IV
Felipe IV (dzimis, miris) bija Spānijas karalis no 1621.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Felipe IV · Redzēt vairāk »
Ferdinands Ketlers
Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ferdinands Ketlers · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Filozofija · Redzēt vairāk »
Firksi
Baronu Firksu ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Firksu dzimtai piederošās Nurmuižas kungu māja (2000) Zemītes muižas kungu māja Firksu Pedvāles muižas kungu māja Majoru muižas kungu māja (Valsts ierēdņu sanatorija, 1920) Dunalkas Firksu kapliča (celta 1801. gadā, izpostīta 1937. gadā). fon Firksi ir sena vācbaltu dzimta, kuras priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 15.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Firksi · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Fizika · Redzēt vairāk »
Formula regiminis un Kurzemes statūti
rokraksta pirmā lapa, 1617). Kurzemes statūtu satura rādītājs (vāciskais tulkojums, 1618). Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme ( — 'Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldes un tiesu iekārta') jeb Formula regiminis (no latīņu valodas — 'Valdības formula') bija 1617.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Formula regiminis un Kurzemes statūti · Redzēt vairāk »
Frančesko Bartolomeo Rastrelli
Bartolomeo Frančesko (Frančesko Bartolomeo) Rastrelli (1700. gads Parīze — 1771. gada 29. aprīlis Sanktpēterburga) bija itāļu izcelsmes Krievijas Impērijas galma arhitekts ķeizarienes Annas un Elizabetes valdīšanas laikā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Frančesko Bartolomeo Rastrelli · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Francija · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Kazimirs Ketlers
Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Jelgavā (Mītavā), miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Frīdrihs Kazimirs Ketlers · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms Ketlers
Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogs no līdz.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Frīdrihs Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Fregate
Buru fregate. Loču klases fregate. Fregate (— no — galeru paveids Vidusjūrā) ir nosaukums diviem pilnīgi atšķirīgiem karakuģu veidiem.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Fregate · Redzēt vairāk »
Gambija
Gambijas Republika (Republic of The Gambia) ir valsts Rietumāfrikā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Gambija · Redzēt vairāk »
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Gdaņska · Redzēt vairāk »
Georgs Elgers
Georgs Elgers, arī Juris Eļģers (dzimis 1585. gadā, miris), bija latviešu izcelsmes katoļu priesteris, garīgo tekstu autors un lektors jezuītu koledžās.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Georgs Elgers · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »
Grobiņas apriņķis
Grobiņas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Grobiņas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Grobiņas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1920) sastāvā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Grobiņas apriņķis · Redzēt vairāk »
Grobiņas draudzes novads
Grobiņas draudzes novads (1859). Grobiņas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Grobiņas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Grobiņas pils
Grobiņas pils, kad tajā uzturējās hercogs Jēkabs (Šturns, 1661). Grobiņas pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Grobiņas pilsdrupas mūsdienās. Grobiņas pilsdrupas atrodas Grobiņas pilsētas centrā, Ālandes labajā krastā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Grobiņas pils · Redzēt vairāk »
Grodņas ūnija (1566)
Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Grodņas ūnija (1566) · Redzēt vairāk »
Gvineja
Gvinejas Republika ir vāji attīstīta daudznacionāla valsts Āfrikas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Gvineja · Redzēt vairāk »
Hamburga
Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Hamburga · Redzēt vairāk »
Hāga
Hāga (vai 's-Gravenhage) ir pilsēta Nīderlandes rietumos, pie Ziemeļjūras.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Hāga · Redzēt vairāk »
Hercogs
Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Hercogs · Redzēt vairāk »
Hofcumberges pils
Hofcumberges pilsdrupas 19. gs. vidū (Štafenhāgens). Skats uz Tērveti 1806. gadā (redzams Tērvetes pilskalns, Kalnamuižas ēkas un Hofcumberges pilsdrupas). Hofcumberges pilsdrupas 1830. gadā (no Pauluči albuma). Hofcumberges ordeņa pils jeb Kalnamuižas pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturejas, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes nocietinājums Tērvetē.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Hofcumberges pils · Redzēt vairāk »
Holande
Ziemeļholandes un Dienvidholandes provinces Nīderlandes kartē Holande ir ģeogrāfisks reģions Nīderlandes rietumos.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Holande · Redzēt vairāk »
Iecavas draudzes novads
Iecavas draudzes novads 1859. gada kartē. Iecavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Iecavas draudzes novads jeb Iecavas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Iecavas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Igaunija · Redzēt vairāk »
Ilūkste
Ilūkste ir pilsēta Sēlijas dienvidaustrumos, Augšdaugavas novadā, agrākais Ilūkstes apriņķa un Ilūkstes novada centrs.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ilūkste · Redzēt vairāk »
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ingrija · Redzēt vairāk »
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Islande · Redzēt vairāk »
Ivangoroda
Ivangoroda, no 1920.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ivangoroda · Redzēt vairāk »
Jaunpils pils
Jaunpils pils. Jaunpils no Pauluči albuma (1827). Jaunpils pils (Štafenhāgens, 1866). Jaunpils pilsmuižas plāns no Pauluči albuma (1827). Pils plāns Jaunpils pils ir viduslaiku pils Jaunpilī, cēlis Livonijas ordenis 14.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jaunpils pils · Redzēt vairāk »
Jānis Stradiņš
Jānis Stradiņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jānis Stradiņš · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Jelgavas pamiers
Jelgavas pilsētas un cietokšņa plāns (no Zviedrijas kara arhīva 17. gs.). Jelgavas pamiers (poļu: Rozejm w Mitawie, zviedru: Stilleståndet i Mitaw) bija pagaidu izlīgums starp karojošajām pusēm Poļu-zviedru kara (1600-1629) trešā posma (1620—1622) noslēgumā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgavas pamiers · Redzēt vairāk »
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »
Jelgavas virspilskunga iecirknis
Bauskas apriņķos. Jelgavas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Jelgavas virspilskunga iecirknis jeb Jelgavas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgavas virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jezuīti · Redzēt vairāk »
Johans Ādams Hillers
Johans Ādams Hillers (1728—1804) bija vācu komponists, diriģents, mūzikas pedagogs un kritiķis, vācu agrīnās operas ("dziesmuspēles" jeb Singspiel) radītājs.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Ādams Hillers · Redzēt vairāk »
Johans Georgs Zulcers
Grāmatas "Skaisto mākslu vispārīgā teorija" titullapa (1771). Johans Georgs Zulcers (1720—1779) bija šveiciešu izcelsmes teologs un Apgaismības laikmeta filozofs.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Georgs Zulcers · Redzēt vairāk »
Johans Renners
Livonijas vēstures titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872) Johans Renners (ap 1525—1583) bija Livonijas ordeņa rakstvedis un hronists, kurš aprakstījis ne tikai Livonijas kara sākumu, bet arī tā priekšvēsturi Livonijas Konfederācijas valstīs.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Renners · Redzēt vairāk »
Kandavas viduslaiku pils
Kandavas pilsdrupas ar pulvertorni 18. gadsimta beigās. Kandavas skats ar pilsdrupām 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Kandavas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Kandavā, kas no 13.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kandavas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Kartupelis
Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kartupelis · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Kālija karbonāts
Kālija karbonāts (K2CO3) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī un veido bāzisku šķīdumu.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kālija karbonāts · Redzēt vairāk »
Kārlis Kristians Jozefs
Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Saksijas Kārlis (vācu: Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen; dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē, miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē) bija Saksijas princis, no 1758.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kārlis Kristians Jozefs · Redzēt vairāk »
Ketleru dzimta
Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ketleru dzimta · Redzēt vairāk »
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Klaipēda · Redzēt vairāk »
Kolonija
Pasaules impērijas un kolonijas 1936. gadā Kolonija (no — 'apmetne') ir teritorija, kura atrodas ģeogrāfiski attālinātas valsts politiskā un ekonomiskā kontrolē.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kolonija · Redzēt vairāk »
Kopenhāgena
Kopenhāgena ir Dānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kopenhāgena · Redzēt vairāk »
Koscjuško sacelšanās
Pēc uzvaras par Krievijas Impērijas karaspēku kaujā pie Raclavices (Jans Matejko, 1888). Karaspēku pārvietošanās Koscjuško sacelšanās laikā un svarīgāko kauju vietas. Tadeuša Koscjuško sacelšanās (insurekcja kościuszkowska) bija sacelšanās Polijas—Lietuvas kopvalstī 1794.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Koscjuško sacelšanās · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kristiāns IV
Kristiāns IV (dzimis, miris) bija Dānijas un Norvēģijas karalis no 1588.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kristiāns IV · Redzēt vairāk »
Kroņvircavas muiža
Kroņvircavas muiža bija pēdējā Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera lauku īpašums ar pili, kas atradās tagadējā Jelgavas novada Vircavas ciemā, apmēram 10 km attālumā no Jelgavas.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kroņvircavas muiža · Redzēt vairāk »
Kuģubūve
Kuģa korpuss sausajā dokā Kuģubūve ir smagās rūpniecības nozare, kas veic kuģu būvēšanu un remontu.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kuģubūve · Redzēt vairāk »
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kuldīga · Redzēt vairāk »
Kuldīgas pils
Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kuldīgas pils · Redzēt vairāk »
Kuldīgas virspilskunga iecirknis
Kuldīgas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Kuldīgas virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem pēc Aizputes virspilskunga iecirkņa izveides (1859). Kuldīgas virspilskunga iecirknis jeb Kuldīgas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kuldīgas virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Kuntas Kinteha sala
Jēkaba forta drupas uz Džeimsa salas mūsdienās.Kurzemes kolonija Gambijas upes grīvā. Kuntas Kinteha sala (agrāk pazīstama arī kā Džeimsa sala un Svētā Andreja sala) ir sala Gambijā, Gambijas upes grīvā, 30 kilometru attālumā no upes ietekas Atlantijas okeānā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kuntas Kinteha sala · Redzēt vairāk »
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes hercogistes kolonijas
Kurzemes hercogistes kolonijas bija Kurzemes un Zemgales hercogistes aizjūras īpašumi Rietumāfrikā Gambijas upes grīvā un Vidusamerikā Tobāgo salā hercoga Jēkaba valdīšanas laikā un neilgi pēc viņa nāves (1651—1690).
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes hercogistes kolonijas · Redzēt vairāk »
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)
Kurzemes bruņniecības manifests par atteikšanos no saistības ar Poliju (1. lapa). Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem. Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796). Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija 1795.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) · Redzēt vairāk »
Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste
Piltenes apgabala (jērs un krusts) simboliem vidū. Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste bija 1812.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Vēstnesis
Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »
Lauva
Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lauva · Redzēt vairāk »
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lībeka · Redzēt vairāk »
Lēnis
Lēnis (arī feods jeb feodāls zemes īpašums) ir zemes īpašums, ko viduslaikos senjors jeb kungs piešķīra savam vasalim jeb kalpam par iestāšanos bīskapa karapulkā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lēnis · Redzēt vairāk »
Leipciga
Leipciga ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Leipciga · Redzēt vairāk »
Lielais turku karš
Lielais turku karš, arī Turku-Svētās savienības kari (turku: Osmanlı-Kutsal İttifak Savaşları) bija militāru konfliktu sērija 17.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lielais turku karš · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Liepāja · Redzēt vairāk »
Lietuvas ģerbonis
Lietuvas ģerbonis ir viens no Lietuvas simboliem.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas karaliste · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas vietvalži · Redzēt vairāk »
Luijs XIII
Luijs XIII (Louis XIII; —) bija Burbonu dinastijas Francijas un Navarras karalis (1610—1643).
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Luijs XIII · Redzēt vairāk »
Luijs XIV
Luijs XIV (dzimis, miris), pazīstams arī kā Saules karalis, bija Francijas un Navarras karalis.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Luijs XIV · Redzēt vairāk »
Luijs XVIII
Luijs XVIII (dzimis, miris)) jeb Ludviķis XVIII bija Burbonu dinastijas Francijas un Navarras karalis laikā no 1814. līdz 1824. gadam, izņemot simts dienas 1815. gadā, kad Napoleons īslaicīgi atjaunoja savu varu Parīzē. Trimdas laikā ar Krievijas Impērijas ķeizaru Pāvila I un Aleksandra I atbalstu divas reizes ilgstoši uzturējās Jelgavas pilī (1798-1801 un 1804-1807).
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Luijs XVIII · Redzēt vairāk »
Lustes pils
Lustes pilsdrupas, agrākā Frīdrihslustes izpriecu pils atrodas Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, netālu no autoceļa P102 Dobele-Jaunbērze.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lustes pils · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Luterisms · Redzēt vairāk »
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Matemātika · Redzēt vairāk »
Mazarīni
Džulio Raimondo Mazarīno (Francijā pazīstams kā Žils Mazarīns, kardināls Mazarīni vai vienkārši Mazarīni (Mazarini), dzimis; miris) bija itāļu izcelsmes Francijas reliģiskais un politiskais darbinieks, Francijas Pirmais ministrs no 1642.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Mazarīni · Redzēt vairāk »
Mežmuižas draudzes novads
Mežmuižas draudzes novads 1859. gada kartē. Mežmuižas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Mežmuižas draudzes novads jeb Mežmuižas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Mežmuižas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Merkantilisms
Glezna, kurā attēlota viena no franču ostām 1638. gadā, merkantilisma uzplaukuma laikā Merkantilisms (no — 'tirgotājs') ir ekonomikas teorija, ka valsts labklājība ir atkarīga no tās kapitāla, kā arī no pasaules ekonomikas apjoma un starptautiskās tirdzniecības.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Merkantilisms · Redzēt vairāk »
Metālapstrāde
Metāla stieņa pagriešana uz virpas Metālapstrāde ir metālu formēšanas un pārveidošanas process, kura rezultātā tiek izgatavotas noderīgas detaļas, priekšmeti un liela mēroga konstrukcijas.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Metālapstrāde · Redzēt vairāk »
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Nīderlande · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Olivas miera līgums
Andrusovas pamiera 1667. gadā. Olivas miera līgums bija 1660.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Olivas miera līgums · Redzēt vairāk »
Olivers Kromvels
Olivers Kromvels (dzimis, miris) bija angļu 17.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Olivers Kromvels · Redzēt vairāk »
Oslo
Oslo ir pilsēta Norvēģijas dienvidaustrumos, osta pie Ziemeļjūras Oslofjorda.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Oslo · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Parīze · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Pēteris Bīrons
Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Pēteris Sēja
Pēteris Sēja (—) bija latviešu skolotājs un politiķis, vēlāk diplomāts, kas kopš 1921.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pēteris Sēja · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Polijas ģerbonis
Polijas Republikas ģerbonis ir viens no Polijas nacionālajiem simboliem.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »
Portugāle
Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Portugāle · Redzēt vairāk »
Portugāles karaliste
Karogs (1830-1910) Portugāles karaliste pastāvēja no 1139.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Portugāles karaliste · Redzēt vairāk »
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Pusgaldiņi
Pusgaldiņi (agrāk Upesmuiža) ir ciems Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pusgaldiņi · Redzēt vairāk »
Retorika
Glezna, kurā attēlots, kā Dēmostens trenējās runāt pie bangojošas jūras Retorika (rhētorikós — ‘publiska runāšana’) ir humanitārā zinātne, kurā apskata oratora mākslas teoriju un praksi.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Retorika · Redzēt vairāk »
Roņu sala
Roņu sala jeb Ruhnu ( — nosaukums tiek saistīts ar skandināvu rūnām) ir Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Roņu sala · Redzēt vairāk »
Roberts Duglass
Roberts Duglass jeb Roberts Daglass (1611—1662) bija skotu izcelsmes Zviedrijas karavīrs un valstsvīrs. Feldmaršals (1657), Zviedru Vidzemes militārais gubernators (1658-1661).
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Roberts Duglass · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
Rundāles pils
Rundāles pils (agrāk saukta arī par Ruhenthal un Ruhendahl) ir nozīmīgākā baroka stila pils Latvijā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rundāles pils · Redzēt vairāk »
Saksija
Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Saksija · Redzēt vairāk »
Saksijas kūrfirstiste
Saksijas teritorija impērijas sastāvā, 1648 Kūrfirsta ģerbonis Frīdriha Augusta III ģerbonis Saksijas kūrfirstiste bija vācu valsts, kas Svētās Romas impērijas sastāvā pastāvēja no 1356.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Saksijas kūrfirstiste · Redzēt vairāk »
Saksijas Morics
Saksijas Morics, arī Sakšu Morics (vācu: Moritz Graf von Sachsen; dzimis, miris) bija Polijas karaļa un Saksijas kūrfirstistes kūrfirsta Augusta II ārlaulības dēls, kas uz īsu brīdi no 1726.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Saksijas Morics · Redzēt vairāk »
Salaspils kauja
Salaspils kauja bija lielākā Poļu—zviedru kara (1600—1629) kauja, kas notika uz austrumiem no tagadējās Salaspils pilsētas 1605.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Salaspils kauja · Redzēt vairāk »
Saldus ordeņa pils
J. R. Šturna zīmējums, 1661). Frauenburgas pils, baznīca un pastorāts 1701. gada kartē. Saldus ordeņa pils jeb Frauenburgas pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Saldū, kas no 14.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Saldus ordeņa pils · Redzēt vairāk »
Salpetris
Salpetra paraugs Latvijas ķīmijas vēstures muzejā Salpetris ir dažu sārmu un sārmzemju metālu nitrātu, kā arī amonija nitrāta triviālais nosaukums.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Salpetris · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »
Sēlpils virspilskunga iecirknis
Sēlpils virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sēlpils virspilskunga iecirknis jeb Sēlpils virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlpils virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Septiņgadu karš
Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Septiņgadu karš · Redzēt vairāk »
Sesavas draudzes novads
Sesavas draudzes novads 1859. gada kartē. Sesavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sesavas draudzes novads jeb Sesavas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sesavas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Severīns Jensens
Severīns Jensens (Severin Jensen, 1723—pēc 1809) bija dāņu izcelsmes arhitekts, Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera vadošais būvmeistars, vēlāk galma arhitekts (1772).
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Severīns Jensens · Redzēt vairāk »
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sibīrija · Redzēt vairāk »
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »
Skaistkalne
Skaistkalne (agrāk Šēnberga) ir ciems Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Skaistkalne · Redzēt vairāk »
Skrundas viduslaiku pils
Skrundas pils 1661. gadā. Skrundas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils mūsdienu Skrundas pilsētas teritorijā Ventas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Skrundas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Smoļenska · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Spānija · Redzēt vairāk »
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »
Svēte (ciems)
Svēte ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Svētes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Svēte (ciems) · Redzēt vairāk »
Svētes muiža
Svētes pils centrālā daļa pirms pārbūves 1876. gadā Armijas kazarmas bijušajā Svētes muižā Svētes muižas jeb Lielsvētes muižas kungu māja jeb Svētes pils atradās tagadējā Jelgavas novada Svētes ciemā, netālu no autoceļa P95 9 km attālumā no Jelgavas.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Svētes muiža · Redzēt vairāk »
Sventāja
Sventājas osta. Sventāja (''Heilig Aa'') pie Kurzemes robežas 17. gadsimtā (Šturns, 1661). Sventājas upi (Dorthezena karte, 1747). Zviedru aizbērtās Sventājas ostas vieta (iezīmēta ar burtu b) atradās Kurzemes daļā. Sventāja ir Palangas pilsētas daļa Sventājas upes grīvā Baltijas jūras krastā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sventāja · Redzēt vairāk »
Teoloģija
Teologs Teoloģija ((theos) — 'Dievs' un λόγος (logos) — 'mācība') ir kādas reliģijas doktrīnu kopums.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Teoloģija · Redzēt vairāk »
Tiesību zinātne
Tiesību zinātne jeb jurisprudence (— 'tiesību zināšanas') ir zinātne par tiesībām un valsti.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Tiesību zinātne · Redzēt vairāk »
Tobāgo
Tobāgo ir sala Karību jūrā, otra lielākā Trinidādas un Tobāgo sala, autonoma valsts daļa.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Tobāgo · Redzēt vairāk »
Trīsdesmitgadu karš
Trīsdesmitgadu karš (1618—1648) bija karš Eiropā par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem kristīgās ticības novirzieniem — katolicismu un protestantismu.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Trīsdesmitgadu karš · Redzēt vairāk »
Trinidāda
Trinidāda ir sala Karību jūrā, lielākā no 23 Trinidādas un Tobāgo salām un piektā lielākā Antiļu salu arhipelāga sala.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Trinidāda · Redzēt vairāk »
Tukuma viduslaiku pils
Tukuma pilsdrupas (Broce, 1792). Tukuma pilsdrupas ar torni 18. gs. beigās (H. F. Wäber, 1795). Tukuma pils tornis mūsdienās (2008). Tukuma viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Tukumā, kas no 14.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Tukuma viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Tukuma virspilskunga iecirknis
Tukuma virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Tukuma virspilskunga iecirkņa karte (1770). Tukuma virspilskunga iecirknis jeb Tukuma virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Tukuma virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Vēsture
Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vēsture · Redzēt vairāk »
Vecsēlpils
Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils vai Sērpils, ir mazciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Daugavas kreisajā krastā, apmēram 1 km no Sēlpils baznīcas.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vecsēlpils · Redzēt vairāk »
Vecumnieku draudzes novads
Vecumnieku draudzes novads 1859. gada kartē. Vecumnieku draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Vecumnieku draudzes novads jeb Vecmuižas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vecumnieku draudzes novads · Redzēt vairāk »
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ventspils · Redzēt vairāk »
Ventspils viduslaiku pils
Ventspils viduslaiku pils izskats mūsdienās Ventspils viduslaiku pils ir Livonijas ordeņa celta pils Ventas upes kreisajā krastā pirms tās ietekas Baltijas jūrā, kurā viduslaikos atradās Ventspils komtura mītne (ap 1290-1562).
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ventspils viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Vestindija
Vestindija Vestindija ( — 'Rietumu Indija') ir vēsturisks Ziemeļamerikas Karību jūras un Atlantijas okeāna rietumu malas salu apzīmējums.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vestindija · Redzēt vairāk »
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Viļņa · Redzēt vairāk »
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Vircava
Vircava (agrāk arī Kroņvircava, Kroņa Vircava) ir ciems Jelgavas novada Vircavas pagastā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vircava · Redzēt vairāk »
Zaļā muiža
Zaļās muižas jeb Zaļenieku muižas bijusī kungu māja atrodas Zaļenieku pagasta Zaļeniekos.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zaļā muiža · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zemgale · Redzēt vairāk »
Zemgales hercogiste
Zemgales hercogiste bija patstāvīga valsts, kas īslaicīgi pastāvēja 1596.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1701. gads
1701.
Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1701. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Kurzemes - Zemgales hercogistes, Kurzemes Hercogiste, Kurzemes hercogiste, Kuzemes hercogiste.
