Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kurzemes un Zemgales hercogi

Indekss Kurzemes un Zemgales hercogi

Kurzemes un Zemgales hercogi, īsāk Kurzemes hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — ‘Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs’) bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562-1795).

43 attiecības: Ģedimins, Balduīns no Alnas, Bīronu dzimta, Dānija, Ernsts Johans Bīrons, Ferdinands Ketlers, Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Frīdrihs Ketlers, Frīdrihs Vilhelms Ketlers, Gothards Ketlers, Jēkabs Ketlers, Kārlis Kristians Jozefs, Kņazs, Ketleru dzimta, Kuršu sacelšanās (1260), Kursa (valsts), Kurzeme, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes valdnieku uzskaitījums, Latvijas Zinātņu akadēmija, Lietuvas krusta kari, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Livonijas ordenis, Ludvigs Ernests, Pēteris Bīrons, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūsija, Princis, Rīgas pils, Romanovu dinastija, Romas pāvestu uzskaitījums, Saksijas Morics, Sigismunds II Augusts, Viļņas ūnija, Vilhelms Ketlers, Vilhelms no Modenas, Zemgaļu sacelšanās (1259), Zemgale, Zemgale (valsts), Zviedrija.

Ģedimins

Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316. - 1341.), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Ģedimins · Redzēt vairāk »

Balduīns no Alnas

Bīskapa Balduīna zīmogs. Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232-1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Balduīns no Alnas · Redzēt vairāk »

Bīronu dzimta

Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu ģerbonis. Bīronu dzimta — Kurzemes muižnieku dzimta XVI-XVIII gs., no kuras nākuši divi Bīronu dinastijas hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Bīronu dzimta · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Dānija · Redzēt vairāk »

Ernsts Johans Bīrons

Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas impērijas reģents (no līdz).

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »

Ferdinands Ketlers

Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Ferdinands Ketlers · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Kazimirs Ketlers

Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Frīdrihs Kazimirs Ketlers · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Ketlers

Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Vilhelms Ketlers

Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogs no līdz.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Frīdrihs Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas Pārdaugavas hercogistes vietvaldis (administrators).

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »

Jēkabs Ketlers

Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »

Kārlis Kristians Jozefs

Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Saksijas Kārlis (vācu: Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen; dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē, miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē) bija Saksijas princis, no 1758.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Kārlis Kristians Jozefs · Redzēt vairāk »

Kņazs

Kņazs (sensl. Kъnedzь - radniecīgs senģ. Kuningaz, got. Kuniggs;, slov. Kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Kņazs · Redzēt vairāk »

Ketleru dzimta

Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Ketleru dzimta · Redzēt vairāk »

Kuršu sacelšanās (1260)

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Kuršu sacelšanās notika Kurzemes dienvidu daļā. 1260.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Kuršu sacelšanās (1260) · Redzēt vairāk »

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Kurzemes bruņniecība

Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogi

Kurzemes un Zemgales hercogi, īsāk Kurzemes hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — ‘Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs’) bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562-1795).

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste, saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kurzemes valdnieku uzskaitījums

Kurzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki Kurzeme teritorijā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Kurzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Zinātņu akadēmija

Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka Latvijas Zinātņu akadēmija, abreviatūra LZA (līdz 1990. gadam Latvijas PSR Zinātņu akadēmija), ir 1946.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Latvijas Zinātņu akadēmija · Redzēt vairāk »

Lietuvas krusta kari

Krustnešu kaujas ar lietuviešiem attēls Marienburgas pils bareljefā (14. gs. vidus). Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste (vecrietumkrievu: Великое князство Литовское, Руское, Жомойтское и иных) jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste bija lielvalsts mūsdienu Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas, Krievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Lietuvas valsts vadītāji

Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Ludvigs Ernests

Kurzemes hercogs Ludvigs Ernsts Ludvigs Ernests (Dzimis 1718.gada 25 Septembrī, Volfenbītelā – Miris 1788.gada 12. maijā, Eizenahā) bija Volfenbītelas-Līneburgas princis un Vācu Svētās Romas impērijas feldmāršals, kas uz īsu brīdi 1741.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Ludvigs Ernests · Redzēt vairāk »

Pēteris Bīrons

Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospoļita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla monarhija Centrālaustrumeiropā no 1569.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Prūsija · Redzēt vairāk »

Princis

Karaliskā prinča heraldiskais kronis Prinča heraldiskais kronis Princis, arī firsts (cēlies no, cēlies no  — ‘pirmais’) ir principāta (valsts) monarhs; arī viens no augstākajiem aristokrātijas tituliem.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Princis · Redzēt vairāk »

Rīgas pils

Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Rīgas pils · Redzēt vairāk »

Romanovu dinastija

Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Romanovu dinastija · Redzēt vairāk »

Romas pāvestu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Romas pāvesti kopš 33.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Romas pāvestu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Saksijas Morics

Saksijas Morics, arī Sakšu Morics (vācu: Moritz Graf von Sachsen; dzimis 1696. gada 28. oktobrī, miris 1750. gada 20. novembrī) bija Polijas karaļa un Saksijas kūrfirstistes kūrfirsta Augusta II ārlaulības dēls, kas uz īsu brīdi no 1726.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Saksijas Morics · Redzēt vairāk »

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Vilhelms Ketlers

Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »

Vilhelms no Modenas

Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »

Zemgaļu sacelšanās (1259)

1259.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Zemgaļu sacelšanās (1259) · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas līdz 1949.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Zemgale · Redzēt vairāk »

Zemgale (valsts)

Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogi un Zviedrija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Bīronu dinastija, Kurzemes hercogi, Kurzemes hercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »