Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Indekss Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste, saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562.

127 attiecības: Aizpute, Alsunga, Anglija, Anna I, Apgaismības laikmets, Apvienotā Baltijas hercogiste, Apvienotā Karaliste, Augstkalne (Augstkalnes pagasts), Austrumprūsija, Šlokenbekas pils, Baldone, Bauska, Bauskas apriņķis, Bauskas pils, Bīronu dzimta, Birži (Salas pagasts), Daugava, Dālderis, Dānija, Dobeles apriņķis, Dobeles pils, Durbe, Edgars Andersons, Embūte, Ernsts Johans Bīrons, Ferdinands Ketlers, Frančesko Bartolomeo Rastrelli, Francija, Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Frīdrihs Ketlers, Frīdrihs Vilhelms Ketlers, Gambija, Gdaņska, Gothards Ketlers, Grobiņas apriņķis, Grobiņas pils, Hercogs, Holande, Iecava, Igaunija, Jaunpils pils, Jēkabs Ketlers, Jelgava, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Jelgavas pamiers, Jelgavas pils, Johans Ādams Hillers, Kandava, Kartupelis, Katrīna II Lielā, ..., Kārlis Kristians Jozefs, Ketleru dzimta, Klaipēda, Kolonija, Krievijas Impērija, Kuģubūve, Kuldīga, Kuntas Kinteha sala, Kurzeme, Kurzemes bīskapija, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes guberņa, Kurzemes kolonijas, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste, Latviešu valoda, Latvija, Leipciga, Lielais Ziemeļu karš, Liepāja, Lietuvas lielkņaziste, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Lustes pils, Luterisms, Magnuss, Merkantilisms, Napoleons Bonaparts, Nīderlande, Norvēģija, Otrais Ziemeļu karš, Parīze, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pēteris Bīrons, Pēteris Sēja, Piltenes apgabals, Pirmais pasaules karš, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas dalīšanas, Polijas—Lietuvas ūnija, Portugāle, Prūsijas hercogiste, Pusgaldiņi, Rundāles pils, Saksija, Saksijas Morics, Salaspils kauja, Sēlija, Sēlpils pils, Sēlpils virspilskunga iecirknis, Septiņgadu karš, Sesavas pagasts, Severīns Jensens, Sibīrija, Skrunda, Spānija, Stefans Batorijs, Svēte (ciems), Sventāja, Tērvetes novads, Tobāgo, Tukums, Vācija, Vecumnieki, Ventspils, Ventspils apriņķis, Vestindija, Viļņa, Vilhelms Ketlers, Vircava, Zaļā muiža, Zemgale, Zemgales hercogiste, Zviedru Vidzeme. Izvērst indekss (77 vairāk) »

Aizpute

Aizpute ir sena pilsēta Latvijā, Aizputes novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Aizpute · Redzēt vairāk »

Alsunga

Alsunga (senāk — Alšvanga; vēsturiski arī) ir ciems Kurzemē, Alsungas novada centrs.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Alsunga · Redzēt vairāk »

Anglija

Anglija ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Anglija · Redzēt vairāk »

Anna I

Anna I, arī Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes hercogiene reģente (1711-1730), Krievijas imperatore (1730-1740).

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Anna I · Redzēt vairāk »

Apgaismības laikmets

Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Apgaismības laikmets · Redzēt vairāk »

Apvienotā Baltijas hercogiste

Apvienotā Baltijas hercogiste bija īslaicīgi pastāvoša hercogiste 1918.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Augstkalne (Augstkalnes pagasts)

Augstkalne ir ciems Tērvetes novada Augstkalnes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Augstkalne (Augstkalnes pagasts) · Redzēt vairāk »

Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »

Šlokenbekas pils

Šlokenbekas pils 2000. gadā Šlokenbekas muižas vārtu tornis 1904. gadā Šlokenbekas viduslaiku pils (burtiski - "Slocenes leja") atrodas Engures novada Smārdes pagasta Milzkalnē pie Slocenes upes, netālu no Tukuma pilsētas austrumu robežas.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Šlokenbekas pils · Redzēt vairāk »

Baldone

Baldone ir pilsēta Baldones novadā, 33 km no Rīgas, novada centrs.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Baldone · Redzēt vairāk »

Bauska

Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bauska · Redzēt vairāk »

Bauskas apriņķis

Bauskas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Bauskas apriņķa (līdz 1819. gadam Bauskas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Bauskas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bauskas apriņķis · Redzēt vairāk »

Bauskas pils

Bauskas pils 2015. gadā Bauskas pils Bauskas pils (''Bauskenburg'') sākotnējais izskats 15. gadsimtā Skats uz Bauskas pili un pilsētu pāri Mūsai (20. gs. sākuma zīmējums) Bauskas pilsdrupas 19. gs. sākumā Bauskas pils ir viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bauskas pils · Redzēt vairāk »

Bīronu dzimta

Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu ģerbonis. Bīronu dzimta — Kurzemes muižnieku dzimta XVI-XVIII gs., no kuras nākuši divi Bīronu dinastijas hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bīronu dzimta · Redzēt vairāk »

Birži (Salas pagasts)

Birži ir apdzīvota vieta Salas novada Salas pagastā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Birži (Salas pagasts) · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna,, baltkrievu: Заходняя Дзвіна) ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Daugava · Redzēt vairāk »

Dālderis

Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Dālderis · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Dānija · Redzēt vairāk »

Dobeles apriņķis

Dobeles apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Dobeles apriņķa (līdz 1819. gadam Dobeles pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Dobeles apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1920) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Dobeles apriņķis · Redzēt vairāk »

Dobeles pils

Dobeles pils rekonstrukcijas mēģinājums. Dobeles pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturu mītne no 14.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Dobeles pils · Redzēt vairāk »

Durbe

Durbe ir pilsēta Kurzemes dienvidos, viena no Durbes novada administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Durbe · Redzēt vairāk »

Edgars Andersons

Edgars Andersons (dzimis Tukumā, miris Sanhosē, Kalifornijas štatā, ASV) bija latviešu vēsturnieks.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Edgars Andersons · Redzēt vairāk »

Embūte

Embūte ir apdzīvota vieta Vaiņodes novada Embūtes pagastā autoceļu P106 un P116 krustojumā Lankas upes krastos.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Embūte · Redzēt vairāk »

Ernsts Johans Bīrons

Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas impērijas reģents (no līdz).

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »

Ferdinands Ketlers

Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ferdinands Ketlers · Redzēt vairāk »

Frančesko Bartolomeo Rastrelli

Bartolomeo Frančesko (Frančesko Bartolomeo) Rastrelli (1700. gads Parīze — 1771. gada 29. aprīlis Sanktpēterburga) bija itāļu izcelsmes Krievijas impērijas galma arhitekts ķeizarienes Annas un Elizabetes valdīšanas laikā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Frančesko Bartolomeo Rastrelli · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Francija · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Kazimirs Ketlers

Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Frīdrihs Kazimirs Ketlers · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Ketlers

Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Vilhelms Ketlers

Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogs no līdz.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Frīdrihs Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »

Gambija

Gambijas Islāma Republika (Islamic Republic of The Gambia) ir valsts Rietumāfrikā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Gambija · Redzēt vairāk »

Gdaņska

Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Gdaņska · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas Pārdaugavas hercogistes vietvaldis (administrators).

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »

Grobiņas apriņķis

Grobiņas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Grobiņas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Grobiņas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1920) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Grobiņas apriņķis · Redzēt vairāk »

Grobiņas pils

Grobiņas pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Grobiņas pilsdrupas mūsdienās. Grobiņas pilsdrupas atrodas Grobiņas pilsētas centrā, Ālandes labajā krastā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Grobiņas pils · Redzēt vairāk »

Hercogs

Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Hercogs · Redzēt vairāk »

Holande

Ziemeļholandes un Dienvidholandes provinces Nīderlandes kartē Holande ir ģeogrāfisks reģions Nīderlandes rietumos.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Holande · Redzēt vairāk »

Iecava

Iecava ir apdzīvota vieta Zemgalē, Iecavas novada centrs un viens no lielākajiem ciemiem pēc iedzīvotāju skaita Latvijā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Iecava · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Igaunija · Redzēt vairāk »

Jaunpils pils

Jaunpils pils. Jaunpils pils (Štafenhāgens, 1866). Jaunpils pils ir viduslaiku pils Jaunpilī, cēlis Livonijas ordenis 14.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jaunpils pils · Redzēt vairāk »

Jēkabs Ketlers

Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir pilsēta Latvijas centrālajā daļā, Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgava · Redzēt vairāk »

Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija

''Academia Petrina'' ēka, tagad Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja ēka. Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka (tagad - G. Eliasa Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka). Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no 1795. gada "Jelgavas akadēmija") bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Jelgavas pamiers

Jelgavas pilsētas un cietokšņa plāns (no Zviedrijas kara arhīva 17. gs.). Jelgavas pamiers (poļu: Rozejm w Mitawie, zviedru: Stilleståndet i Mitaw) bija pagaidu izlīgums starp karojošajām pusēm Poļu-zviedru kara (1600-1629) trešā posma (1620—1622) noslēgumā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgavas pamiers · Redzēt vairāk »

Jelgavas pils

Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »

Johans Ādams Hillers

Johans Ādams Hillers (1728—1804) bija vācu komponists, diriģents, mūzikas pedagogs un kritiķis, vācu agrīnās operas ("dziesmuspēles") radītājs.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Ādams Hillers · Redzēt vairāk »

Kandava

Kandava ir pilsēta Kurzemes vidienē, Abavas senlejas austrumu galā, Kandavas novada centrs no Rīgas.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kandava · Redzēt vairāk »

Kartupelis

Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kartupelis · Redzēt vairāk »

Katrīna II Lielā

Katrīna II Lielā, (dzimusi, mirusi) bija Krievijas imperatore.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »

Kārlis Kristians Jozefs

Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Saksijas Kārlis (vācu: Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen; dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē, miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē) bija Saksijas princis, no 1758.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kārlis Kristians Jozefs · Redzēt vairāk »

Ketleru dzimta

Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ketleru dzimta · Redzēt vairāk »

Klaipēda

Klaipēda (vēsturiski arī Mēmele) ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Klaipēda · Redzēt vairāk »

Kolonija

Koloniju (no — 'apmetne') ir teritorija, kura atrodas ģeogrāfiski attālinātas valsts politiskā un ekonomiskā kontrolē.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kolonija · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Kuģubūve

Kuģa korpuss sausajā dokā Kuģubūve ir smagās rūpniecības nozare, kas veic kuģu būvēšanu un remontu.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kuģubūve · Redzēt vairāk »

Kuldīga

Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kuldīga · Redzēt vairāk »

Kuntas Kinteha sala

Jēkaba forta drupas uz Džeimsa salas mūsdienās.Kurzemes kolonija Gambijas upes grīvā. Kuntas Kinteha sala (agrāk pazīstama arī kā Džeimsa sala un Svētā Andreja sala) ir sala Gambijā, Gambijas upes grīvā, 30 kilometru attālumā no upes ietekas Atlantijas okeānā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kuntas Kinteha sala · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »

Kurzemes bruņniecība

Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Kurzemes kolonijas

Kurzemes kolonijas bija Kurzemes un Zemgales hercogistes aizjūras īpašumi Rietumāfrikā Gambijas upes grīvā un Vidusamerikā Tobāgo salā hercoga Jēkaba valdīšanas laikā un neilgi pēc viņa nāves (1651—1690).

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes kolonijas · Redzēt vairāk »

Kurzemes landtāgs

Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes landtāgs · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogi

Kurzemes un Zemgales hercogi, īsāk Kurzemes hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — ‘Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs’) bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562-1795).

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste, saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste

Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste bija 1812.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvija · Redzēt vairāk »

Leipciga

Leipciga ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Leipciga · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām valstī.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Liepāja · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste (vecrietumkrievu: Великое князство Литовское, Руское, Жомойтское и иных) jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste bija lielvalsts mūsdienu Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas, Krievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561—1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561—1583).

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku atsevišķu valstu savienība Livonijā, tagadējā Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1243.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Lustes pils

Lustes pils 18. gadsimta beigās (K. Ludviga glezna, 1793). Lustes pils fotogrāfija 1875. gadā. Lustes pilsdrupas 2008. gadā. Lustes pilsdrupas, agrākā Frīdrihslustes izpriecu pils atrodas Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, netālu no autoceļa P102 Dobele-Jaunbērze.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lustes pils · Redzēt vairāk »

Luterisms

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Luterisms · Redzēt vairāk »

Magnuss

Magnuss var būt.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Magnuss · Redzēt vairāk »

Merkantilisms

Glezna, kurā attēlota viena no franču ostām 1638. gadā, merkantilisma uzplaukuma laikā. Merkantilisms (no — 'tirgotājs') ir ekonomikas teorija, kad valsts labklājība ir atkarīga no tās kapitāla, kā arī no pasaules ekonomikas apjoma un starptautiskās tirdzniecības.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Merkantilisms · Redzēt vairāk »

Napoleons Bonaparts

Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »

Nīderlande

Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Nīderlande · Redzēt vairāk »

Norvēģija

Norvēģija, oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Norvēģija · Redzēt vairāk »

Otrais Ziemeļu karš

Otrā Ziemeļu kara laikā zviedru un krievu ieņemtās Polijas-Lietuvas daļas. Parādītas nozīmīgāko kauju vietas. Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu-zviedru karš (1655-1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas-Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Parīze

Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā valsts pilsēta, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Parīze · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste, arī Livonijas hercogiste jeb Vidzemes hercogiste bija autonoma hercogiste 16.-17.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Pēteris Bīrons

Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »

Pēteris Sēja

Pēteris Sēja (—) bija latviešu skolotājs un politiķis, vēlāk diplomāts, kas kopš 1921.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pēteris Sēja · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apgabalu (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai). Piltenes apgabals bija autonoma (savs Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorija, kas pēc baznīcas reformācijas un Livonijas konfederācijas sabrukuma tika pārdota Dānijai.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »

Polijas dalīšanas

Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas bija Polijas-Lietuvas teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas dalīšanas · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospoļita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla monarhija Centrālaustrumeiropā no 1569.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Portugāle

Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kura atrodas Pireneju pussalā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Portugāle · Redzēt vairāk »

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Pusgaldiņi

Pusgaldiņi (agrāk Upesmuiža) ir ciems Kuldīgas novada Kabiles pagastā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pusgaldiņi · Redzēt vairāk »

Rundāles pils

Rundāles pils (agrāk saukta arī par Ruhenthal un Ruhendahl) ir nozīmīgākā baroka stila pils Latvijā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rundāles pils · Redzēt vairāk »

Saksija

Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Saksija · Redzēt vairāk »

Saksijas Morics

Saksijas Morics, arī Sakšu Morics (vācu: Moritz Graf von Sachsen; dzimis 1696. gada 28. oktobrī, miris 1750. gada 20. novembrī) bija Polijas karaļa un Saksijas kūrfirstistes kūrfirsta Augusta II ārlaulības dēls, kas uz īsu brīdi no 1726.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Saksijas Morics · Redzēt vairāk »

Salaspils kauja

Lietuvas lielhetmanis Hodkevičs (centrā) pēc uzvaras Salaspils kaujā. Zemē guļ nogalinātais Vidzemes muižnieks H.Vrēde, kas bija izglābis Zviedrijas karali Kārli IX (J.Suholdovskis, 1858.) Salaspils kauja bija lielākā Polijas-Zviedrijas kara (1600—1629) kauja, kas notika uz austrumiem no tagadējās Salaspils pilsētas 1605.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Salaspils kauja · Redzēt vairāk »

Sēlija

Sēlija, agrāk Sēla, vai Sēlenes zeme, saukta arī par Augšzemi ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas ietver teritoriju no mūsdienu Jaunjelgavas un Neretas novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlija · Redzēt vairāk »

Sēlpils pils

V. Z. Štafenhāgena gravīra, 1866) Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils stilizēts izskats hercogu laikos (no Broces kolekcijas). Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1704. gadā Sēlpils baznīca un Sēlpils pilsdrupas ap 1870. gadu (1911. gada atklātne) Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »

Sēlpils virspilskunga iecirknis

Sēlpils virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sēlpils virspilskunga iecirknis jeb Sēlpils virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617-1795) un Kurzemes guberņas (1795-1864) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlpils virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »

Septiņgadu karš

Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Septiņgadu karš · Redzēt vairāk »

Sesavas pagasts

Sesavas pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sesavas pagasts · Redzēt vairāk »

Severīns Jensens

Severīns Jensens (Severin Jensen, 1723– pēc 1809) bija dāņu izcelsmes arhitekts, Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera vadošais būvmeistars, vēlāk galma arhitekts (1772).

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Severīns Jensens · Redzēt vairāk »

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sibīrija · Redzēt vairāk »

Skrunda

Skrunda ir pilsēta Kurzemes centrālajā daļā, Ventas upes krastos, vienlaikus šī pilsēta ir arī Skrundas novada centrs.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Skrunda · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Spānija · Redzēt vairāk »

Stefans Batorijs

Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »

Svēte (ciems)

Svēte ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Svētes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Svēte (ciems) · Redzēt vairāk »

Sventāja

Rekonstruētā paleoastronomiskā observatorija Sventājā Sventāja ir Palangas pilsētas daļa Sventājas upes grīvā Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sventāja · Redzēt vairāk »

Tērvetes novads

Tērvetes novads ir pašvaldība Zemgalē, netālu no Lietuvas robežas.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Tērvetes novads · Redzēt vairāk »

Tobāgo

Tobāgo ir sala Karību jūrā, otra lielākā Trinidādas un Tobāgo sala, autonoma valsts daļa.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Tobāgo · Redzēt vairāk »

Tukums

Tukums ir pilsēta Zemgalē, Tukuma novada centrs.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Tukums · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vācija · Redzēt vairāk »

Vecumnieki

Vecumnieki ir apdzīvota vieta Zemgalē, Vecumnieku novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vecumnieki · Redzēt vairāk »

Ventspils

Ventspils ir pilsēta Latvijā, viena no lielākajām ostas pilsētām valstī, atrodas Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ventspils · Redzēt vairāk »

Ventspils apriņķis

Ventspils apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Ventspils apriņķa (līdz 1819. gadam Ventspils pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Ventspils apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ventspils apriņķis · Redzēt vairāk »

Vestindija

Vestindija Vestindija (— Rietumu Indija) ir vēsturisks Ziemeļamerikas Karību jūras un Atlantijas okeāna rietumu malas salu apzīmējums.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vestindija · Redzēt vairāk »

Viļņa

Viļņas katedrāle Viļņa ir pilsēta Lietuvas dienvidaustrumos, Neres un Viļņas upes sateces vietā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Viļņa · Redzēt vairāk »

Vilhelms Ketlers

Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »

Vircava

Vircava (agrāk arī Kroņvircava, Kroņa Vircava) ir ciems Jelgavas novada Vircavas pagastā.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vircava · Redzēt vairāk »

Zaļā muiža

Zaļās muižas jeb Zaļenieku muižas bijusī kungu māja atrodas Zaļenieku pagasta Zaļeniekos.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zaļā muiža · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas līdz 1949.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zemgale · Redzēt vairāk »

Zemgales hercogiste

Zemgales hercogiste bija patstāvīga valsts, kas īslaicīgi pastāvēja 1596.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Kurzemes - Zemgales hercogistes, Kurzemes Hercogiste, Kurzemes hercogiste, Kuzemes hercogiste.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »