Ātrāk nekā pārlūku!
60 attiecības: Adalberts Becenbergers, Alksnīne, Ļesnoje, Balti, Baltijas jūra, Diena (laikraksts), Eiropa, Gdaņska, Jodkrante, Kaļiņingradas apgabals, Karaļauči, Kāpa, Klaipēda, Koks, Kopgale, Krievija, Kuršu joma, Kuršu kāpu nacionālais parks, Kursenieki, Kursenieku valoda, Kurzeme, Latvieši, Latviešu folkloras krātuve, Latviešu valoda, Latvijas Vēstnesis, Ledājs, LETA, Lietuva, Lietuvieši, Lopkopība, Lsm.lv, Morskoje, Nāvessods, Neatkarīgā Rīta Avīze, Negaiss, Neolīts, Neringa, Nida (Lietuva), Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pārnidas kāpa, Pervalka, Prūsija, Preila, PSRS sabrukums, Pussala, Rīga, Ribačija, Sembas pussala, Smiltīne, ..., Tēlniecība, Teika, Tvnet.lv, Ugunsgrēks, UNESCO, UNESCO Pasaules mantojuma objekts, Vācieši, Vācija, Vācu ordenis, 1825. gads. Izvērst indekss (10 vairāk) »
Adalberts Becenbergers
Adalberts Becenbergers (dzimis, miris) bija vācu valodnieks, arheologs, etnogrāfs un grāmatu vēstures pētnieks.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Adalberts Becenbergers · Redzēt vairāk »
Alksnīne
Alksnīne ir viensēta Lietuvas Republikā.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Alksnīne · Redzēt vairāk »
Ļesnoje
Ļesnoje, līdz 1946.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Ļesnoje · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Balti · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Diena (laikraksts)
Diena ir viens no lielākajiem dienas laikrakstiem Latvijā pēc abonentu skaita, iznāk latviešu valodā (līdz 1999. gadam iznāca arī krievu valodā).
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Diena (laikraksts) · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Eiropa · Redzēt vairāk »
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Gdaņska · Redzēt vairāk »
Jodkrante
Jodkrante ( — 'Melnkraste') jeb Šatenurta (kursenieku: Šatnūrta vai Šatnūrte) ir apdzīvota vieta Lietuvas Republikā.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Jodkrante · Redzēt vairāk »
Kaļiņingradas apgabals
Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas eksklāvs pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Kaļiņingradas apgabals · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Kāpa
Marokā, Āfrikas ziemeļos Kāpa ir vēja veidota reljefa forma, kas sastāv no smiltīm.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Kāpa · Redzēt vairāk »
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Klaipēda · Redzēt vairāk »
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Koks · Redzēt vairāk »
Kopgale
Kopgale ir apdzīvota vieta (Klaipēdas pilsētas daļa) Lietuvas Republikā.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Kopgale · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Krievija · Redzēt vairāk »
Kuršu joma
Kuršu joma ir saldūdens piekrastes lagūna Baltijas jūras austrumu piekrastē.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Kuršu joma · Redzēt vairāk »
Kuršu kāpu nacionālais parks
Kuršu kāpu nacionālais parks jeb Kuršu strēles nacionālais parks ir viens no pieciem Lietuvas nacionālajiem parkiem.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Kuršu kāpu nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Kursenieki
Kursenieki ( — 'kurši'; vai kuršiai; pašnosaukums — kāpenieki) ir gandrīz izmirusi baltu etniska grupa, Kuršu kāpu pirmiedzīvotāji.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Kursenieki · Redzēt vairāk »
Kursenieku valoda
Kursenieku valoda (kursenieku: Kursineeki wahloda, — 'Kāpu kuršu valoda') bija Kuršu kāpās dzīvojošo kursenieku runāts latviešu valodas dialekts vai Kuršu kāpu zvejnieku sociolekts, ko dažkārt arī uzskata par atsevišķu baltu valodu.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Kursenieku valoda · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu folkloras krātuve
Latviešu folkloras krātuve ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā ietilpstoša folkloras pētniecības iestāde.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Latviešu folkloras krātuve · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvijas Vēstnesis
Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Latvijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Ledājs · Redzēt vairāk »
LETA
LETA ir Latvijas uzņēmums, kas veic ziņu aģentūras pakalpojumus.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un LETA · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Lopkopība
Lopkopība ir lauksaimniecības nozare, kurā nodarbojas ar mājdzīvnieku audzēšanu, lai iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktus, piemēram, gaļu (piemēram, no cūkām), pienu (no govīm), vilnu (no aitām) utt.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Lopkopība · Redzēt vairāk »
Lsm.lv
LSM.lv ir Latvijas Sabiedrisko mediju — Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas — veidots ziņu portāls.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Lsm.lv · Redzēt vairāk »
Morskoje
Morskoje, līdz 1946.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Morskoje · Redzēt vairāk »
Nāvessods
Nāvessods pasaulē '''Krāsu atšifrējums:''' '''zila krāsa''': nāvessods atcelts, '''zaļa krāsa''': nāvessods atcelts visiem noziegumiem, kas nav izdarīti īpašos apstākļos (piemēram, kara laikā izdarītiem noziegumiem), '''oranža krāsa''': praksē nāvessods tiek pielietots ļoti reti, '''sarkana krāsa''': nāvessods ir likumīga soda forma. Nāvessods ir tiesiski pamatota ieslodzītā nogalināšana kā sods par nopietnu noziegumu — pamatā par slepkavību vai valsts nodevību.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Nāvessods · Redzēt vairāk »
Neatkarīgā Rīta Avīze
Neatkarīgā Rīta Avīze (agrāk — Cīņa, Neatkarīgā Cīņa) bija viens no lielākajiem nacionālajiem dienas laikrakstiem Latvijā, kas iznāca piecas reizes nedēļā.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Neatkarīgā Rīta Avīze · Redzēt vairāk »
Negaiss
Negaisa mākonis Negaisa mākoņu tuvošanās. Tipisks negaiss Baltijas jūrā Negaiss (arī pērkona negaiss) ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Negaiss · Redzēt vairāk »
Neolīts
Neolīta laikmeta darbarīkiNeolīts (- jauns, lithos - akmens, jeb "Jaunais akmens laikmets"), reizēm saukts arī par vēlo vai vēlīno akmens laikmetu, ir akmens laikmeta pēdējais periods.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Neolīts · Redzēt vairāk »
Neringa
Neringa ir Lietuvas kūrortpilsēta Klaipēdas apriņķī Kuršu kāpas pussalā, Baltijas jūras un Kuršu jomas līča krastā.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Neringa · Redzēt vairāk »
Nida (Lietuva)
Nida (kursenieku: Nīde) ir apdzīvota vieta Mazajā Lietuvā.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Nida (Lietuva) · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pārnidas kāpa
Pārnidas kāpa Pārnidas kāpa Pārnidas kāpa ir augstākā Kuršu nērijas kāpa Neringā pie Nidas, Lietuvā, 2 km attālumā no Lietuvas—Krievijas robežas.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Pārnidas kāpa · Redzēt vairāk »
Pervalka
Pervalka jeb Pērvelka (kursenieku: Pērvelka) ir apdzīvota vieta Lietuvas Republikā.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Pervalka · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Prūsija · Redzēt vairāk »
Preila
Preila jeb Preiļi (kursenieku: Preiļi vai Prēle) ir apdzīvota vieta Lietuvas Republikā.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Preila · Redzēt vairāk »
PSRS sabrukums
Belovežas vienošanās parakstīšana 1991. gada 8. decembrī. PSRS sabrukums bija pakāpeniska Padomju Savienības likvidēšanās, kas sākās 1990.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un PSRS sabrukums · Redzēt vairāk »
Pussala
Horvātijā Pussala ir sauszemes daļa, kuru no trim pusēm apskalo jūra vai okeāns un no vienas puses tā ir savienota ar pārējo sauszemi.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Pussala · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Rīga · Redzēt vairāk »
Ribačija
Ribačija, līdz 1946.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Ribačija · Redzēt vairāk »
Sembas pussala
Sembas pussala arī Sambijas pussala, mūsdienās oficiāli — Kaļiņingradas pussala, ir pussala Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Sembas pussala · Redzēt vairāk »
Smiltīne
Smiltīne ir apdzīvota vieta (pilsētas daļa) Lietuvas Republikā.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Smiltīne · Redzēt vairāk »
Tēlniecība
Tēlniecība ir tēlotājas mākslas veids, trīsdimensiju māksla, kurā no dažādiem materiāliem (koka, akmens, māla, ģipša, metāla u. c.) tiek radīti telpiski mākslas tēli, darbi (ciļņi, statujas, skulptūras u. c.).
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Tēlniecība · Redzēt vairāk »
Teika
Teika ir pasakai, leģendai vai nostāstam līdzīgs folkloras žanrs, kas biežāk balstās uz vēsturiskiem notikumiem, atainojot dažādu priekšmetu un parādību izcelsmi.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Teika · Redzēt vairāk »
Tvnet.lv
tvnet.lv ir informatīvi izklaidējošs portāls.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Tvnet.lv · Redzēt vairāk »
Ugunsgrēks
Ugunsgrēks kādā mājā Kanādas pilsētā Masevilā Ugunsgrēks ir nevēlama un nekontrolējama uguns izplatīšanās, kurā var būt cilvēku un dzīvnieku upuri, kā arī sadeg un iet bojā materiālās vērtības.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Ugunsgrēks · Redzēt vairāk »
UNESCO
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) ir specializēta ANO aģentūra.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un UNESCO · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Fjordlendas nacionālais parks Jaunzēlandes Dienvidu salā UNESCO Pasaules mantojuma objekts ir noteikta vieta (piemēram, mežs, kalns, baznīca, pilsēta), kas nominēts un oficiāli iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā, kuru administrē Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules mantojuma komiteja.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un UNESCO Pasaules mantojuma objekts · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
1825. gads
1825.
Jaunums!!: Kuršu kāpas un 1825. gads · Redzēt vairāk »
