Ātrāk nekā pārlūku!
67 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Akvarelis, Allodifikācija, Apollo (portāls), Arkls (mērvienība), Ķoniņciems (Turlavas pagasts), Biškopība, Brēmene, Dālderis, Dragūnciems, Dzimtbūšana, Gerhards fon Jorke, Gothards Ketlers, Hektārs, Hercogs, Izpildvara, Johans Renners, Kalējciems, Kauja pie Smoļinas, Kavalērija, Klaušas, Kristības, Kuldīga, Kuldīgas komturi, Kurši, Kursa (valsts), Kurzeme, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795), Kurzemes valdnieku uzskaitījums, Lielais Ziemeļu karš, Lietuvieši, Likumdošanas vara, Livonija, Livonijas karš, Livonijas ordenis, Lsm.lv, Maskavas lielkņazi, Medības, Monogrāfija, Muižniecība, Notariāts, Padures pagasts, Pagānisms, Pliķu ciems, Rīva (upe), Rumbas pagasts, Saeima, ..., Sausgaļciems, Snēpeles pagasts, Tiesu vara, Turlava, Turlavas pagasts, Valters fon Pletenbergs, Vasalis, Vecākā atskaņu hronika, Viensēta, Viesalgciems, Zemgaļi, Ziemeļciems, Zvejošana, 1320. gads, 1711. gads, 1854. gads, 1929. gads. Izvērst indekss (17 vairāk) »
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »
Akvarelis
Akvarelis kā mākslas darbs Akvareļkrāsas Akvareliste Darba procesā Akvarelis (no — 'ūdeņaina') ir glezniecības tehnika, kurā izmanto īpašas ūdenī šķīdinātas krāsas - akvareļkrāsas.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Akvarelis · Redzēt vairāk »
Allodifikācija
Allodifikācija bija akts, ar kuru feodālais senjors piešķīra vasalim pilnā privātīpašumā viņa lēni (pārvērta to par allodu) un iecēla vasali par neierobežotu feodālā zemes īpašuma valdnieku.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Allodifikācija · Redzēt vairāk »
Apollo (portāls)
Apollo ir informatīvi izklaidējošs interneta portāls Latvijā, kas pieder uzņēmumam SIA "TVNET GRUPA".
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Apollo (portāls) · Redzēt vairāk »
Arkls (mērvienība)
Arkls bija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības mērs, kā arī feodālās zemes rentes un zemes nodokļu aplikšanas vienība Latvijā feodālisma laikā.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Arkls (mērvienība) · Redzēt vairāk »
Ķoniņciems (Turlavas pagasts)
Ķoniņciems ir apdzīvota vieta Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Ķoniņciems (Turlavas pagasts) · Redzēt vairāk »
Biškopība
Dravnieks apskata bišu stropu Biškopības attēlojums 14. gadsimta ''Tacuinum Sanitatis'' Biškopība jeb dravniecība ir medusbišu saimju uzturēšana (stropos, dravās vai citur) medus, bišu vaska, propolisa, bišu indes, ziedputekšņi un citu produktu iegūšanai.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Biškopība · Redzēt vairāk »
Brēmene
Brēmene (izrunā) ir sena ostas pilsēta Vācijā Vēzeres upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Brēmene · Redzēt vairāk »
Dālderis
Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Dālderis · Redzēt vairāk »
Dragūnciems
Dragūnciems ir apdzīvota vieta Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Dragūnciems · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »
Gerhards fon Jorke
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" — "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gerhards fon Jorke jeb Jorks (York), jeb Konrāds Joks (latīņu: Conradus a Joke) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1309.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Gerhards fon Jorke · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Hektārs
Viena hektāra ilustrācija Hektārs (SI simbols: ha) ir viena no metriskās sistēmas atvasinātajām laukuma mērvienībām, vienāda ar kvadrātu, kura malas ir 100 m (1 hm2) vai laukums ir 10 000 m2, un to galvenokārt izmanto zemes mērīšanai.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Hektārs · Redzēt vairāk »
Hercogs
Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Hercogs · Redzēt vairāk »
Izpildvara
Izpildvara ir valsts varas izpausme.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Izpildvara · Redzēt vairāk »
Johans Renners
Livonijas vēstures titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872) Johans Renners (ap 1525—1583) bija Livonijas ordeņa rakstvedis un hronists, kurš aprakstījis ne tikai Livonijas kara sākumu, bet arī tā priekšvēsturi Livonijas Konfederācijas valstīs.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Johans Renners · Redzēt vairāk »
Kalējciems
Kalējciems ir apdzīvota vieta Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Kalējciems · Redzēt vairāk »
Kauja pie Smoļinas
Kauja pie Smoļinas ezera notika 1502.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Kauja pie Smoļinas · Redzēt vairāk »
Kavalērija
Kavalērija (no, kas savukārt no — 'zirgs') ir uz zirgiem jājoša kareivju vienība, kas cīņā izmanto garus pīķus vai zobenus.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Kavalērija · Redzēt vairāk »
Klaušas
Zemnieki pilda savas noteiktās klaušas pret saimnieku (Anglija, 14. gs.) Klaušas ir regulāri pienākumi atkarīgajam pret zemes kungu, visbiežāk, normēts darbs zemes kunga lielsaimniecībā, ko veic atkarīgais zemnieks jeb dzimtcilvēks ar savu inventāru, tā maksājot par tiesībām dzīvot un strādāt tam piešķirtajā saimniecībā, kā arī par kunga aizgādību, rūpēm un palīdzību.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Klaušas · Redzēt vairāk »
Kristības
Jēzus Kristus kristīšana Kristības jeb kristīšana kristīgajā ticībā ir sakraments, ar kuru cilvēks tiek uzņemts kristīgajā baznīcā un arī konkrētā konfesijā.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Kristības · Redzēt vairāk »
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Kuldīga · Redzēt vairāk »
Kuldīgas komturi
Kuldīgas komtureja (Komth:Goldingen) un Kandavas fogteja (pirms 1525). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtureja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja Kuldīgas komturi (vācu: Komtur von Goldingen) bija Livonijas ordeņa Kuldīgas pils pārvaldnieki un savu Kurzemes vasaļu karavadoņi (komturs - "komandieris") ordeņa karagājienos pret žemaišiem, lietuviešiem, zemgaļiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapu un krieviem.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Kuldīgas komturi · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Kurši · Redzēt vairāk »
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Kurzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)
Kurzemes bruņniecības manifests par atteikšanos no saistības ar Poliju (1. lapa). Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem. Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796). Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija 1795.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) · Redzēt vairāk »
Kurzemes valdnieku uzskaitījums
Johans III. Johans III, 7. Pauls II Einvalds, 8.-9. Mārtiņš Levics, 10.-11. Heinrihs II Bazedovs. 12. Domkapitula zīmogs. Kurzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki Kurzemes teritorijā.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Kurzemes valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Likumdošanas vara
Likumdošanas vara vai likumdevējvara saskaņā ar valsts varas dalīšanas teoriju ir viena no trijām varas izpausmēm valstī.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Likumdošanas vara · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Lsm.lv
LSM.lv ir Latvijas Sabiedrisko mediju — Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas — veidots ziņu portāls.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Lsm.lv · Redzēt vairāk »
Maskavas lielkņazi
Svētā Jura (Georga) attēlu. Maskavas lielkņazs Joans III 1476. gadā saplēš Ordas hana Ahmeda pieprasījumu atzīt vasaļatkarību (A. Kivšenko glezna, 19. gs. beigas) Peipusa ezerā (1472). Maskavijas lielkņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Maskavas lielkņazistes valdnieki.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Maskavas lielkņazi · Redzēt vairāk »
Medības
Briežu medības Medības jeb medīšana, arī medniecība, ir savvaļas dzīvnieku izsekošana un iegūšana (nonāvējot vai sagūstot).
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Medības · Redzēt vairāk »
Monogrāfija
Monogrāfija ir zinātnisks darbs grāmatas formā, kurā padziļināti pētīta viena tēma vai vairākas cieši saistītas tēmas.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Monogrāfija · Redzēt vairāk »
Muižniecība
Jaungulbenes muiža Muižniecība bija priviliģētu zemes īpašnieku kārta, kas kopā ar augstāko garīdzniecību bija valdošā šķira feodālismā.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Muižniecība · Redzēt vairāk »
Notariāts
Zvērināti notāri ir valsts amatpersonas, kas pastāv pie apgabaltiesām un sniedz iedzīvotājiem notariālos pakalpojumus kā neatkarīgi, neitrāli fizisko un juridisko personu civilo tiesību un likumisko interešu nodrošinātāji.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Notariāts · Redzēt vairāk »
Padures pagasts
Padures pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļu daļā, Ventas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Padures pagasts · Redzēt vairāk »
Pagānisms
Stonhendžas megalīti tiek saistīti ar pagānu rituāliem Pagānisms jeb pagānība (no — 'lauku') ir termins, kuru 4.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Pagānisms · Redzēt vairāk »
Pliķu ciems
Pliķu ciems vai Pliķi ir bijušais ciems Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Pliķu ciems · Redzēt vairāk »
Rīva (upe)
Rīva, saukta arī Rīve, ir upe Kurzemes rietumu piekrastē.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Rīva (upe) · Redzēt vairāk »
Rumbas pagasts
Rumbas pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļu daļā, Ventas labajā krastā.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Rumbas pagasts · Redzēt vairāk »
Saeima
Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Saeima · Redzēt vairāk »
Sausgaļciems
Sausgaļciems vai Sausgāļciems ir apdzīvota vieta Kuldīgas novada Padures pagastā.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Sausgaļciems · Redzēt vairāk »
Snēpeles pagasts
Snēpeles pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā vidusdaļā Ventas krastā.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Snēpeles pagasts · Redzēt vairāk »
Tiesu vara
Tiesu vara ir valsts varas izpausme.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Tiesu vara · Redzēt vairāk »
Turlava
Turlava, agrāk — Lipaiķi, ir ciems Kuldīgas novada Turlavas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Turlava · Redzēt vairāk »
Turlavas pagasts
Turlavas pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Turlavas pagasts · Redzēt vairāk »
Valters fon Pletenbergs
Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Valters fon Pletenbergs · Redzēt vairāk »
Vasalis
Vasalis un senjors viduslaiku gleznojumā Vasalis viduslaiku Eiropā bija feodālis, kas bija atkarīgs no otra, lielāka feodāļa — senjora.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Vasalis · Redzēt vairāk »
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »
Viensēta
Madonas rajonā Viensēta ir Latvijas lauku apvidos izplatīts individuālās apbūves veids, kas ietver dzīvojamo un saimniecības ēkas (klēti, kūti, nereti arī stalli un/vai ratnīcu, riju, pirti un vienu vai vairākus šķūņus), kā arī vairākus hektārus zemes.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Viensēta · Redzēt vairāk »
Viesalgciems
Viesalgciems ir apdzīvota vieta Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Viesalgciems · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Ziemeļciems
Ziemeļciems ir apdzīvota vieta Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Ziemeļciems · Redzēt vairāk »
Zvejošana
Zivju zvejošana ar tīkliem Meksikā Zvejošana jeb zveja ir zivju ķeršana, ko veic ar īpašiem rīkiem.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un Zvejošana · Redzēt vairāk »
1320. gads
1320.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un 1320. gads · Redzēt vairāk »
1711. gads
1711.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un 1711. gads · Redzēt vairāk »
1854. gads
1854.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un 1854. gads · Redzēt vairāk »
1929. gads
1929.
Jaunums!!: Kuršu ķoniņi un 1929. gads · Redzēt vairāk »
