Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kvantu mehānika

Indekss Kvantu mehānika

Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.

43 attiecības: Alberts Einšteins, Arturs Komptons, Atoms, Šrēdingera vienādojums, Īzaks Ņūtons, Čandrasekhara Venkata Rāmans, Bora atoma uzbūves modelis, Džeimss Maksvels, Elipse, Ervīns Šrēdingers, Fizika, Fizikāls ķermenis, Fotoelektriskais efekts, Frekvence, Gaisma, Gaismas ātrums, Heinrihs Rudolfs Hercs, Impulss, Inerce, Klasiskā mehānika, Koherence, Komptona efekts, Koordinātu sistēma, Kvants, Luijs de Brojī, Makss Planks, Masa, Matērija, Nīlss Bors, Nobela prēmija fizikā, Pīters Zēmanis, Planka konstante, Portatīvā dokumenta formāts, Spins, Subatomāra daļiņa, Teorētiskā fizika, Vakuums, Varš, Verners Heizenbergs, Viļņa garums, Viela, Vilnis, Volfgangs Pauli.

Alberts Einšteins

Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »

Arturs Komptons

Arturs Holijs Komptons (—) bija amerikāņu fiziķis.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Arturs Komptons · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Atoms · Redzēt vairāk »

Šrēdingera vienādojums

Šrēdingera vienādojums apraksta kvantu sistēmas stāvokļa maiņu laikā.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Šrēdingera vienādojums · Redzēt vairāk »

Īzaks Ņūtons

Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »

Čandrasekhara Venkata Rāmans

Čandrasekhara Venkata Rāmans (Chandrasekhara Venkata Raman; dzimis, miris) bija Indijas fiziķis, kas 1930.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Čandrasekhara Venkata Rāmans · Redzēt vairāk »

Bora atoma uzbūves modelis

Ūdeņraža atoma modelis Bora atoma uzbūves modelis piedāvā vienkāršotu atoma uzbūves novērtējumu.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Bora atoma uzbūves modelis · Redzēt vairāk »

Džeimss Maksvels

Džeimss Klerks Maksvels (dzimis, miris) bija skotu fiziķis un matemātiķis.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Džeimss Maksvels · Redzēt vairāk »

Elipse

Elipse iegūta kā konusa šķēlums ar plakni Elipse Elipse (— ‘trūkums’) ir plaknes līnija, kuras jebkura punkta attālumu līdz diviem fiksētiem punktiem summa ir konstanta.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Elipse · Redzēt vairāk »

Ervīns Šrēdingers

Ervīns Rūdolfs Jozefs Aleksandrs Šrēdingers (dzimis, miris) bija austriešu fiziķis, viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Ervīns Šrēdingers · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Fizika · Redzēt vairāk »

Fizikāls ķermenis

Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Fizikāls ķermenis · Redzēt vairāk »

Fotoelektriskais efekts

Fotoelektriskā efekta ilustrācija. Gaismas kvanti (sarkanā krāsā) apstaro metāla virsmu, kā rezultātā notiek elektronu emisija (zilā krāsā) Fotoelektriskais efekts jeb fotoefekts ir elektromagnētiskā starojuma izraisīta elektriska parādība.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Fotoelektriskais efekts · Redzēt vairāk »

Frekvence

Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Frekvence · Redzēt vairāk »

Gaisma

ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Gaisma · Redzēt vairāk »

Gaismas ātrums

Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Gaismas ātrums · Redzēt vairāk »

Heinrihs Rudolfs Hercs

Heinrihs Rudolfs Hercs (Heinrich Rudolf Hertz; dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Heinrihs Rudolfs Hercs · Redzēt vairāk »

Impulss

Fizikā impulss ir ķermeņa masas m un kustības ātruma v reizinājums p.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Impulss · Redzēt vairāk »

Inerce

Inerce ir jebkura ķermeņa īpašība saglabāt relatīvu miera stāvokli, vai vienmērīgu taisnvirziena kustību, ja uz to neiedarbojas citi ķermeņi.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Inerce · Redzēt vairāk »

Klasiskā mehānika

Klasiskās mehānikas pamatā ir Ņūtona likumi, kas raksturo ķermeņu kustību. Attēlā redzams slīpais sviediens. Klasiskā mehānika ir viena no divām lielajām mehānikas apakšnozarēm; otra nozare ir kvantu mehānika.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Klasiskā mehānika · Redzēt vairāk »

Koherence

Augšā attēloti koherenti viļņi ar nemainīgu fāžu starpību, apakšā — nekoherenti, kam fāžu starpība mainās laikā Koherence (- saķeršanās, sasaistīšanās) ir vairāku viļņu vai svārstību procesu saskaņotība laikā un/vai telpā.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Koherence · Redzēt vairāk »

Komptona efekts

Komptona efekta ilustrācija Komptona efekts ir elektromagnētisko viļņu (parasti rentgenstarojuma) garuma palielināšanās, kas rodas, ja starojums cietvielā izkliedējas no brīviem vai vāji saistītiem elektroniem.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Komptona efekts · Redzēt vairāk »

Koordinātu sistēma

Dekarta koordinātu sistēma plaknē Koordinātu sistēma ir matemātiska atskaites sistēma, ar kuras palīdzību nosaka punkta vai ķermeņa atrašanās vietu plaknē vai telpā, izmantojot skaitliskos lielumus — koordinātas.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Koordinātu sistēma · Redzēt vairāk »

Kvants

Kvants (— ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Kvants · Redzēt vairāk »

Luijs de Brojī

Luijs de Brojī (dzimis, miris) bija franču fiziķis.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Luijs de Brojī · Redzēt vairāk »

Makss Planks

Makss Karls Ernsts Ludvigs Planks (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Makss Planks · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Masa · Redzēt vairāk »

Matērija

Matērija ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Matērija · Redzēt vairāk »

Nīlss Bors

Nīlss Henriks Dāvids Bors (dzimis Kopenhāgenā, miris Kopenhāgenā) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Nīlss Bors · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija fizikā

rentgenstaru atklāšanu). Nobela prēmija fizikā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu fizikā, kuru kopš 1901.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Nobela prēmija fizikā · Redzēt vairāk »

Pīters Zēmanis

Pīters Zēmanis ( —) bija nīderlandiešu fiziķis.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Pīters Zēmanis · Redzēt vairāk »

Planka konstante

Planka konstante, ko apzīmē ar h, ir fizikas konstante, ko izmanto, lai aprakstītu kvantu izmērus.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Planka konstante · Redzēt vairāk »

Portatīvā dokumenta formāts

Portatīvā dokumenta formāts (PDF) ir elektronisku dokumentu datņu formāts.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Portatīvā dokumenta formāts · Redzēt vairāk »

Spins

Spins fizikā ir elementārdaļiņas vai atoma kodola iekšējās kustības daudzuma moments.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Spins · Redzēt vairāk »

Subatomāra daļiņa

Subatomāra daļiņa ir daļiņa, kas ir mazāka par atomu.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Subatomāra daļiņa · Redzēt vairāk »

Teorētiskā fizika

Tārpejas vizualizācija — lai arī tā nekad nav novērota, matemātiskie modeļi un zinātniskās teorijas paredz tās pastāvēšanu Teorētiskā fizika ir fizikas apakšnozare, kurā tiek izstrādāti dabas parādību, kā arī to risināšanas matemātiskie modeļi.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Teorētiskā fizika · Redzēt vairāk »

Vakuums

Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums ir telpa, kurā gandrīz nav vielas.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Vakuums · Redzēt vairāk »

Varš

Varš ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Varš · Redzēt vairāk »

Verners Heizenbergs

Verners Kārlis Heizenbergs (dzimis Vircburgā, miris Minhenē) bija ievērojams fiziķis un Nobela prēmijas laureāts, viens no kvantu mehānikas teorijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Verners Heizenbergs · Redzēt vairāk »

Viļņa garums

Viļņa garums λ ir attālums starp diviem viļņa punktiem ar vienādu fāzi Viļņa garums ir attālums starp diviem līdzās esošiem viļņa punktiem, kuriem ir vienāda fāze.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Viļņa garums · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Viela · Redzēt vairāk »

Vilnis

Viļņi uz ūdens virsmas. Vilnis ir svārstība, kura izplatās laikā un telpā, pārnesot enerģiju.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Vilnis · Redzēt vairāk »

Volfgangs Pauli

Volfgangs Ernsts Pauli (Wolfgang Ernst Pauli, dzimis, miris) bija austriešu fiziķis.

Jaunums!!: Kvantu mehānika un Volfgangs Pauli · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Kvantu fizika, Kvantu teorija.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »