Ātrāk nekā pārlūku!
22 attiecības: Alberts Einšteins, Atoma kodols, Šrēdingera vienādojums, Ķīmija, Ķīmiskais savienojums, Blīvuma funkcionāļa teorija, Bora atoma uzbūves modelis, Elektrons, Fotoelements, Halogēni, Heizenberga nenoteiktības princips, Izotops, Jonizācijas potenciāls, Jons, Kvantu mehānika, Makss Borns, Neitrons, Nobela prēmija, Nobela prēmija fizikā, Orbitāle, Pauli princips, Protons.
Alberts Einšteins
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.
Jaunums!!: Kvantu ķīmija un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »
Atoma kodols
Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).
Jaunums!!: Kvantu ķīmija un Atoma kodols · Redzēt vairāk »
Šrēdingera vienādojums
Šrēdingera vienādojums apraksta kvantu sistēmas stāvokļa maiņu laikā.
Jaunums!!: Kvantu ķīmija un Šrēdingera vienādojums · Redzēt vairāk »
Ķīmija
Ķīmija ir zinātne, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, struktūru utt. Ķīmija (— ‘metālu sakausēšanas māka’) ir zinātnes nozare, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, pārvērtības un parādības, kas saistītas ar šīm pārvērtībām, izstrādā racionālas vielu iegūšanas un pārstrādes metodes.
Jaunums!!: Kvantu ķīmija un Ķīmija · Redzēt vairāk »
Ķīmiskais savienojums
Ķīmiskais savienojums ir ķīmiskā viela, kas sastāv vismaz no diviem savstarpēji saistītiem elementiem, kuru masa ir noteiktā attiecībā.
Jaunums!!: Kvantu ķīmija un Ķīmiskais savienojums · Redzēt vairāk »
Blīvuma funkcionāļa teorija
Blīvuma funkcionāļa teorija jeb DFT ir viena no visplašāk izmantotajām ab initio atomu, molekulu, kristālu, virsmu un to mijiedarbību skaitļošanas metodēm.
Jaunums!!: Kvantu ķīmija un Blīvuma funkcionāļa teorija · Redzēt vairāk »
Bora atoma uzbūves modelis
Ūdeņraža atoma modelis Bora atoma uzbūves modelis piedāvā vienkāršotu atoma uzbūves novērtējumu.
Jaunums!!: Kvantu ķīmija un Bora atoma uzbūves modelis · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Kvantu ķīmija un Elektrons · Redzēt vairāk »
Fotoelements
Fotoelements — ierīce, kuras elektriskie parametri mainās gaismas starojuma iedarbībā.
Jaunums!!: Kvantu ķīmija un Fotoelements · Redzēt vairāk »
Halogēni
agregātstāvoklī, broms ir šķidrs un jods ir cieta viela. Fluors tā lielās reaģētspējas dēļ attēlā nav iekļauts. Halogēni (no (alos) — 'sāls' un γένος (genos) — 'radīt'), agrāk arī sāļraži, ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi.
Jaunums!!: Kvantu ķīmija un Halogēni · Redzēt vairāk »
Heizenberga nenoteiktības princips
impulsu Heizenberga nenoteiktības princips ir kvantu fizikas likums, kas norāda uz to, ka daļiņai nevar vienlaicīgi precīzi izmērīt tās atrašanās vietu un tās kustības ātrumu vai impulsu.
Jaunums!!: Kvantu ķīmija un Heizenberga nenoteiktības princips · Redzēt vairāk »
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Jaunums!!: Kvantu ķīmija un Izotops · Redzēt vairāk »
Jonizācijas potenciāls
Ķīmisko elementu pirmie jonizācijas potenciāli Jonizācijas potenciāls jeb jonizācijas enerģija ir minimālā enerģija, kuru pievadot atomam vai molekulai, kāds no ārējo čaulu elektroniem spēj pārvarēt potenciāla barjeru un atstāt atomu, kurš kļūst par pozitīvu jonu (katjonu).
Jaunums!!: Kvantu ķīmija un Jonizācijas potenciāls · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Kvantu ķīmija un Jons · Redzēt vairāk »
Kvantu mehānika
Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.
Jaunums!!: Kvantu ķīmija un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »
Makss Borns
Makss Borns (dzimis, miris) bija vācu fiziķis un matemātiķis, viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Kvantu ķīmija un Makss Borns · Redzēt vairāk »
Neitrons
Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.
Jaunums!!: Kvantu ķīmija un Neitrons · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija
Nobela prēmija ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā.
Jaunums!!: Kvantu ķīmija un Nobela prēmija · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija fizikā
rentgenstaru atklāšanu) Nobela prēmija fizikā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu fizikā, kuru kopš 1901.
Jaunums!!: Kvantu ķīmija un Nobela prēmija fizikā · Redzēt vairāk »
Orbitāle
Dažādi atomu orbitāļu veidi (''s'', ''p'', ''d'' un ''f'' orbitāles) Orbitāle jeb, precīzāk, atomārā orbitāle, vienkāršotā skaidrojumā ir tā telpas daļa ap atoma kodolu, kur elektrona atrašanās vieta ir visvarbūtīgākā.
Jaunums!!: Kvantu ķīmija un Orbitāle · Redzēt vairāk »
Pauli princips
kvantu skaitļu kombināciju, var būt ne vairāk kā 2 elektroni ar pretēji vērstiem spiniem (uz augšu un uz leju vērstās bultiņas), jo Pauli princips nosaka, ka elektroniem atomā jāatšķiras vismaz ar spinu, ja pārējie kvantu skaitļi ir vienādi Pauli aizlieguma princips vai aizlieguma likums kvantu mehānikā ir likumsakarība, kas nosaka, ka divi vai vairāki identiski fermioni (daļiņas ar pusveselu spinu) kādā sistēmā, piemēram, atomā vai molekulā, nevar vienlaikus atrasties vienā kvantu stāvoklī.
Jaunums!!: Kvantu ķīmija un Pauli princips · Redzēt vairāk »
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Jaunums!!: Kvantu ķīmija un Protons · Redzēt vairāk »
