Ātrāk nekā pārlūku!
36 attiecības: Anihilācija, Antikvarki, B kvarks, Barioni, C kvarks, D kvarks, Daļiņu paātrinātājs, Džeimss Džoiss, Dimensija, Elektriskais lādiņš, Elektromagnētiskā mijiedarbība, Elektromagnētisms, Elektrons, Elementārdaļiņa, Enerģija, Gluons, Gravitācija, Hadroni, Krāsa, Leptoni, Marijs Gells-Manns, Masa, Matērija, Mezoni, Nukloni, Okama "bārdas nazis", Pozitrons, Protons, S kvarks, Smarža, Spins, Stiprā mijiedarbība, T kvarks, Telpa, U kvarks, Vājā mijiedarbība.
Anihilācija
Pozitrona, kurš radies β+ sabrukšanā (sk. bēta sabrukšana), anihilācija par 2 gamma kvantiem, sastopoties ar elektronu Anihilācija (— '"nav nekā" radīšana') ir elementārdaļiņu un antidaļiņu savstarpēja iznīcināšanās.
Jaunums!!: Kvarki un Anihilācija · Redzēt vairāk »
Antikvarki
Antikvarki ir kvarku antidaļiņas.
Jaunums!!: Kvarki un Antikvarki · Redzēt vairāk »
B kvarks
B kvarks jeb pamata (bottom) kvarks ir vieglākais kvarks trešajā ģimenē.
Jaunums!!: Kvarki un B kvarks · Redzēt vairāk »
Barioni
Barioni (no grieķu βαρύς (barys) smags) ir smagās subatomārās daļiņas (hadroni), kuru masa ir vienāda vai lielāka par protona masu.
Jaunums!!: Kvarki un Barioni · Redzēt vairāk »
C kvarks
C kvarks jeb šarmantais (charm) kvarks ir smagākais kvarks otrajā ģimenē un trešais smagākais no visiem kvarkiem.
Jaunums!!: Kvarki un C kvarks · Redzēt vairāk »
D kvarks
D kvarks jeb apakšējais (down) kvarks - pirmās ģimenes kvarks, otrais vieglākais no kvarkiem.
Jaunums!!: Kvarki un D kvarks · Redzēt vairāk »
Daļiņu paātrinātājs
Daļiņu paātrinātājs ir iekārta, kurā tiek izmantots elektromagnētiskais lauks lādētu daļiņu paātrināšanai.
Jaunums!!: Kvarki un Daļiņu paātrinātājs · Redzēt vairāk »
Džeimss Džoiss
Džeimss Augustīns Aloizijs Džoiss (dzimis, miris) bija īru rakstnieks, dzejnieks un prozaiķis.
Jaunums!!: Kvarki un Džeimss Džoiss · Redzēt vairāk »
Dimensija
punkts, viena dimensija — taisne, divas dimensijas — kvadrāts, trīs dimensijas — kubs un četras dimensijas — hiperkubs jeb teserakts. Dimensijas tiek lietotas, lai attēlotu raksturlīknes veidā objekta atkarību no citiem ķermeņiem.
Jaunums!!: Kvarki un Dimensija · Redzēt vairāk »
Elektriskais lādiņš
Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).
Jaunums!!: Kvarki un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskā mijiedarbība
Elektromagnētiskā mijiedarbība ir fundamentāla mijiedarbība, kas realizējas ar elektromagnētiskā lauka starpniecību.
Jaunums!!: Kvarki un Elektromagnētiskā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
Elektromagnētisms
Elektromagnētisms ir parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību sakars.
Jaunums!!: Kvarki un Elektromagnētisms · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Kvarki un Elektrons · Redzēt vairāk »
Elementārdaļiņa
standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.
Jaunums!!: Kvarki un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Kvarki un Enerģija · Redzēt vairāk »
Gluons
Gluons (no — 'līme') ir nesējdaļiņa, kura pārnes stipro spēku no viena kvarka uz otru un liek atomu kodolos kvarkiem turēties kopā protonos un neitronos.
Jaunums!!: Kvarki un Gluons · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Kvarki un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Hadroni
Hadroni (no (hadrós) — 'resns, smags, stiprs'), agrāk izdotā literatūrā arī adroni, ir subatomāras daļiņas, kas spēj piedalīties stiprajā mijiedarbībā.
Jaunums!!: Kvarki un Hadroni · Redzēt vairāk »
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Jaunums!!: Kvarki un Krāsa · Redzēt vairāk »
Leptoni
Leptoni (- viegls, plāns) ir elementārdaļiņas ar pusveselu spinu, kas nepiedalās stiprajā mijiedarbībā.
Jaunums!!: Kvarki un Leptoni · Redzēt vairāk »
Marijs Gells-Manns
Marijs Gells-Manns (Murray Gell-Mann, dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes ASV fiziķis.
Jaunums!!: Kvarki un Marijs Gells-Manns · Redzēt vairāk »
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Jaunums!!: Kvarki un Masa · Redzēt vairāk »
Matērija
Matērija (no — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.
Jaunums!!: Kvarki un Matērija · Redzēt vairāk »
Mezoni
Mezoni (no grieķu μέσος - vidējais) ir subatomāras daļiņas — bozoni, kas spēj piedalīties stiprajā mijiedarbībā.
Jaunums!!: Kvarki un Mezoni · Redzēt vairāk »
Nukloni
Nukloni (- kodols) ir atoma kodola sastāvā ietilpstošo subatomāro daļiņu - protonu un neitronu - kopīgs nosaukums.
Jaunums!!: Kvarki un Nukloni · Redzēt vairāk »
Okama "bārdas nazis"
heliocentrisko (Saule ir visuma centrā) modeli. Abi strādā, taču ģeocentriskajā modelī ir vairāk pieņēmumu, nekā heliocentriskajā, kur tie ir tikai septiņi. Uz to norādīja Koperniks sava darba ''De revolutionibus orbium coelestium'' pirmā izdevuma ievadā. Okama "bārdas nazis" jeb Okama asmens ir princips, ko 14. gadsimtā pamatojis Anglijas franciskāņu mūks, teologs un filozofs sholasts Viljams Okams.
Jaunums!!: Kvarki un Okama "bārdas nazis" · Redzēt vairāk »
Pozitrons
Pozitrons (no - pozitīvs un "-trons" - elektrona nosaukuma daļa) ir elektrona antidaļiņa.
Jaunums!!: Kvarki un Pozitrons · Redzēt vairāk »
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Jaunums!!: Kvarki un Protons · Redzēt vairāk »
S kvarks
S kvarks jeb dīvainais (strange) kvarks - vieglākais kvarks otrajā ģimenē.
Jaunums!!: Kvarki un S kvarks · Redzēt vairāk »
Smarža
Smarža jeb aromāts ir vielas ķīmiskā īpašība, kuru var uztver ar ožas orgāniem.
Jaunums!!: Kvarki un Smarža · Redzēt vairāk »
Spins
Spins fizikā ir elementārdaļiņas vai atoma kodola iekšējās kustības daudzuma moments.
Jaunums!!: Kvarki un Spins · Redzēt vairāk »
Stiprā mijiedarbība
Stiprās mijiedarbības animācija atomu kodolā. Stiprā jeb hadronu mijiedarbība ir stiprākais no četriem fundamentālajiem spēkiem dabā.
Jaunums!!: Kvarki un Stiprā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
T kvarks
T kvarks jeb virsotnes (top) kvarks - smagākais kvarks trešajā ģimenē.
Jaunums!!: Kvarki un T kvarks · Redzēt vairāk »
Telpa
Triju dimensiju telpa atainota kā Dekarta koordinātu sistēma, lai norādītu pozīciju telpā Telpa fizikā ir triju dimensiju (garums, platums un augstums) apvienojums, kas veido visu, ko tad arī sauc par telpu.
Jaunums!!: Kvarki un Telpa · Redzēt vairāk »
U kvarks
U kvarks jeb augšējais (up) kvarks - pirmās ģimenes kvarks, pats vieglākais no kvarkiem.
Jaunums!!: Kvarki un U kvarks · Redzēt vairāk »
Vājā mijiedarbība
Vājā mijiedarbība ir viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām dabā.
Jaunums!!: Kvarki un Vājā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
