Ātrāk nekā pārlūku!
25 attiecības: Alfreds fon Tirpics, Brandenburga, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Darjušs Dudka, Fedors fon Boks, Frīdrihs II Lielais, Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns, Jaltas konference, Lielpolija, Lubušas vojevodiste, Lukašs Fabjaņskis, Odera, Otrais pasaules karš, Polija, Polijas administratīvais iedalījums, Pompeji, Potsdamas konference, Sarkanā armija, Templiešu ordenis, Trešais reihs, Varta, Vācija, Vērmahts, Zelona Guras apriņķis.
Alfreds fon Tirpics
Alfreds fon Tirpics (dzimis, miris) bija vācu admirālis, Vācijas Valsts kara flotes dienesta (Reichsmarineamt) valsts sekretārs no 1897.
Jaunums!!: Kostšina pie Odras un Alfreds fon Tirpics · Redzēt vairāk »
Brandenburga
Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: Kostšina pie Odras un Brandenburga · Redzēt vairāk »
Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.
Jaunums!!: Kostšina pie Odras un Centrāleiropas laiks · Redzēt vairāk »
Centrāleiropas vasaras laiks
Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.
Jaunums!!: Kostšina pie Odras un Centrāleiropas vasaras laiks · Redzēt vairāk »
Darjušs Dudka
Darjušs Dudka (dzimis) ir bijušais Polijas futbolists, spēlēja pussarga pozīcijā, bijis Polijas futbola izlases dalībnieks.
Jaunums!!: Kostšina pie Odras un Darjušs Dudka · Redzēt vairāk »
Fedors fon Boks
Fedors fon Boks (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Kostšina pie Odras un Fedors fon Boks · Redzēt vairāk »
Frīdrihs II Lielais
Frīdrihs II Hoencollerns, saukts arī par Frīdrihu Lielo (Friedrich der Große) un Veco Frici (der alte Fritz; dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts (kā Frīdrihs IV) no 1740.
Jaunums!!: Kostšina pie Odras un Frīdrihs II Lielais · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms I (saukts arī par Zaldātu ķēniņu (der Soldatenkönig); dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts no 1713.
Jaunums!!: Kostšina pie Odras un Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Jaltas konference
"Lielais trijnieks" Jaltas konferencē: Vinstons Čērčils, Franklins Rūzvelts un Josifs Staļins 1945. gada 10. janvārī zīmētā slepenā karte ''Germany – Poland Proposed Territorial Changes – Secret'', ko ASV Valsts departaments izmatoja Jaltas un Potsdamas konferenču sarunās. Lietuva attēlota kā suverēna valsts. Jaltas konference jeb Krimas konference notika 1945.
Jaunums!!: Kostšina pie Odras un Jaltas konference · Redzēt vairāk »
Lielpolija
Lielpolijas vojevodistes ģerbonis ar Pjastu dinastijas zīmi — balto ērgli. Lielpolija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas rietumdaļā Vartas un Notecas upju baseinos.
Jaunums!!: Kostšina pie Odras un Lielpolija · Redzēt vairāk »
Lubušas vojevodiste
Lubušas vojevodiste (Województwo lubuskie) ir Polijas vojevodiste valsts rietumos.
Jaunums!!: Kostšina pie Odras un Lubušas vojevodiste · Redzēt vairāk »
Lukašs Fabjaņskis
Lukašs Mareks Fabjaņskis (dzimis) ir Polijas futbolists, vārtsargs, Polijas futbola izlases dalībnieks.
Jaunums!!: Kostšina pie Odras un Lukašs Fabjaņskis · Redzēt vairāk »
Odera
Odera, Odra (poļu un čehu — Odra, vācu — Oder) ir upe Eiropā, Polijas otrā lielākā upe.
Jaunums!!: Kostšina pie Odras un Odera · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Kostšina pie Odras un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Kostšina pie Odras un Polija · Redzēt vairāk »
Polijas administratīvais iedalījums
Polijas novietojums Polijas administratīvo iedalījumu veido trīs līmeņu administratīvās vienības, kas pastāv kopš 1999.
Jaunums!!: Kostšina pie Odras un Polijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Pompeji
Māja Pompejos Pompeji bija Senās Romas pilsēta, kas atrodas netālu no mūsdienu Neapoles, Kampānijas reģionā.
Jaunums!!: Kostšina pie Odras un Pompeji · Redzēt vairāk »
Potsdamas konference
Etlijs, Trumens un Staļins Potsdamas konferencē Karte ar 1939. gada robežām un vācu iedzīvotāju īpatsvaru agrākajās Vācijas teritorijās, kuras pēc Potsdamas konferences piešķīra Polijai un PSRS Potsdamas konference notika 1945.
Jaunums!!: Kostšina pie Odras un Potsdamas konference · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: Kostšina pie Odras un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Templiešu ordenis
Templiešu bruņinieku krusts Templiešu ordenis jeb templiešu bruņinieki ir viens no pazīstamākajiem kristiešu militārajiem ordeņiem.
Jaunums!!: Kostšina pie Odras un Templiešu ordenis · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Kostšina pie Odras un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Varta
Varta (poļu - Warta) - upe Eiropā, Polijas trešā lielākā upe.
Jaunums!!: Kostšina pie Odras un Varta · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Kostšina pie Odras un Vācija · Redzēt vairāk »
Vērmahts
Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.
Jaunums!!: Kostšina pie Odras un Vērmahts · Redzēt vairāk »
Zelona Guras apriņķis
Zelona Guras apriņķis ir apriņķis Polijā, Lubušas vojevodistē.
Jaunums!!: Kostšina pie Odras un Zelona Guras apriņķis · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Kistrina, Kistrine, Kistrīna, Kostrzyn nad Odrą, Küstrin.
