Ātrāk nekā pārlūku!
50 attiecības: Abinieki, Adatādaiņi, Aksolotls, Ambistomas, Astainie abinieki, Bezastainie abinieki, Bezmugurkaulnieki, Bites, Drātstārps, Dzīvnieki, Dzimumdziedzeri, Gliemeži, Gliemenes, Gliemji, Glohīdija, Jūras gurķi, Jūras zvaigznes, Jūraszirnekļi, Kukaiņi, Kurkulis, Lenteņi, Monogeneji, Mugurkaulnieki, Nēģu dzimta, Nematodes, Nemertīntārpi, Pārvēršanās, Pilīdijs, Posmtārpi, Reproduktīvā sistēma, Sūcējtārpi, Sūkļi, Sūneņi, Scifozoji, Skropstiņtārpi, Spāres, Sprakšķi, Sprogkāji, Suga, Tauriņa kāpurs, Tauriņi, Tārpi, Trilobīti, Vēžveidīgie, Zarndobumaiņi, Zarnelpotāji, Zivis, Zobenastes, Zuši, Zvīņspārņi.
Abinieki
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.
Jaunums!!: Kāpurs un Abinieki · Redzēt vairāk »
Adatādaiņi
Adatādaiņi (Echinodermata) ir jūras bentosa dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Kāpurs un Adatādaiņi · Redzēt vairāk »
Aksolotls
Aksolotls jeb aksolotla salamandra, arī Meksikas ambistoma (Ambystoma mexicanum) ir ambistomu dzimtas (Ambystomatidae) salamandru suga, kas savvaļā sastopama tikai Meksikā.
Jaunums!!: Kāpurs un Aksolotls · Redzēt vairāk »
Ambistomas
Ambistomas, ambistomu ģints (Ambystoma) ir astaino abinieku (Caudata) ģints, kas ir vienīgā ambistomu dzimtas (Ambystomatidae) ģints.
Jaunums!!: Kāpurs un Ambistomas · Redzēt vairāk »
Astainie abinieki
Astainie abinieki (Caudata) ir abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 614 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 2 apakškārtās.
Jaunums!!: Kāpurs un Astainie abinieki · Redzēt vairāk »
Bezastainie abinieki
Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.
Jaunums!!: Kāpurs un Bezastainie abinieki · Redzēt vairāk »
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Jaunums!!: Kāpurs un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Bites
Bites jeb bišveidīgie kukaiņi (Anthophila) ir kukaiņi, kuri ir radniecīgi lapsenēm un skudrām.
Jaunums!!: Kāpurs un Bites · Redzēt vairāk »
Drātstārps
Drātstārpi Drātstārpi ir sprakšķu vaboļu dzimtas kāpuri.
Jaunums!!: Kāpurs un Drātstārps · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Kāpurs un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Dzimumdziedzeri
Dzimumdziedzeri jeb gonādas ir iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kuros veidojas dzimumšūnas - gametas.
Jaunums!!: Kāpurs un Dzimumdziedzeri · Redzēt vairāk »
Gliemeži
Gliemeži jeb vēderkāji (Gastropoda) ir sugām bagātākā gliemju tipa (Mollusca) klase.
Jaunums!!: Kāpurs un Gliemeži · Redzēt vairāk »
Gliemenes
Gliemenes jeb divvāku gliemji (Bivalvia) ir gliemju tipa (Mollusca) klase, kuru raksturīgākā īpašība ir čaula, kas sastāv no diviem vāciņiem, kuri atrodas ķermeņa sānos, kā arī pilnīga galvas redukcija.
Jaunums!!: Kāpurs un Gliemenes · Redzēt vairāk »
Gliemji
Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.
Jaunums!!: Kāpurs un Gliemji · Redzēt vairāk »
Glohīdija
''Elliptio complanata'' glohīdijas. Glohīdija (no (glohis) — 'bultas gals, dzelksnis') ir saldūdens gliemju (dižgliemeņu dzimta) parazītisks kāpurs.
Jaunums!!: Kāpurs un Glohīdija · Redzēt vairāk »
Jūras gurķi
Jūras gurķi jeb holotūrijas (Holothuroidea) ir bezmugurkaulniekiem piederoša adatādaiņu klase.
Jaunums!!: Kāpurs un Jūras gurķi · Redzēt vairāk »
Jūras zvaigznes
Jūras zvaigznes (Asteroidea), arī jūraszvaigznes, ir adatādaiņu tipa klase.
Jaunums!!: Kāpurs un Jūras zvaigznes · Redzēt vairāk »
Jūraszirnekļi
Jūraszirnekļi (Pantopoda) ir jūras helicerātu Pycnogonida klases vienīgā kārta.
Jaunums!!: Kāpurs un Jūraszirnekļi · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Kāpurs un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Kurkulis
Parastās vardes (''Rana temporaria'') kurkuļi Kurkulis ir bezastaino abinieku (varžu un krupju) kāpurs, abinieka attīstības cikla otrā stadija.
Jaunums!!: Kāpurs un Kurkulis · Redzēt vairāk »
Lenteņi
Lenteņi (Cestoda) ir plakantārpu klase, kas visvairāk ir pielāgojušies parazītiskam dzīvesveidam.
Jaunums!!: Kāpurs un Lenteņi · Redzēt vairāk »
Monogeneji
Monogeneji, monoģenētiskie sūcējtārpi (Monogenea) ir plakantārpu klase.
Jaunums!!: Kāpurs un Monogeneji · Redzēt vairāk »
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Jaunums!!: Kāpurs un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Nēģu dzimta
Nēģu dzimta (Petromyzontidae) ir nēģveidīgo kārtas bezžokļaiņi, kas ir izplatīti ziemeļu puslodē: Ziemeļamerikā un Eirāzijā.
Jaunums!!: Kāpurs un Nēģu dzimta · Redzēt vairāk »
Nematodes
Nematodes jeb velteniskie tārpi (Nematoda) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips (citās klasifikācijās veltenisko tārpu (Nemathelminthes) tipa klase).
Jaunums!!: Kāpurs un Nematodes · Redzēt vairāk »
Nemertīntārpi
Nemertīntārpi jeb nemertīnas (Nemertea) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Kāpurs un Nemertīntārpi · Redzēt vairāk »
Pārvēršanās
žokli Pārvēršanās jeb metamorfoze (no (metamórfōsis) — 'pārvēršanās') ir dzīvo organismu pārvēršanās to attīstības laikā pēc dzimšanas, izšķilšanās no olas vai izdīgšanas no sēklas.
Jaunums!!: Kāpurs un Pārvēršanās · Redzēt vairāk »
Pilīdijs
Pilīdijs jeb Dezora kāpurs ir nemertīntārpu kāpura stadija.
Jaunums!!: Kāpurs un Pilīdijs · Redzēt vairāk »
Posmtārpi
Posmtārpi ir dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Kāpurs un Posmtārpi · Redzēt vairāk »
Reproduktīvā sistēma
Reproduktīvā sistēma ir orgānu sistēma, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt organismu tālāku vairošanos.
Jaunums!!: Kāpurs un Reproduktīvā sistēma · Redzēt vairāk »
Sūcējtārpi
Sūcējtārpi jeb trematodes ir plašākā parazītisko plakantārpu klase (18 000—24 000 sugu).
Jaunums!!: Kāpurs un Sūcējtārpi · Redzēt vairāk »
Sūkļi
Sūkļi (Porifera) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Kāpurs un Sūkļi · Redzēt vairāk »
Sūneņi
Sūneņi (Bryozoa) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Kāpurs un Sūneņi · Redzēt vairāk »
Scifozoji
Scifozoji (Scyphozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu tipa (Cnidaria) klase, kas pieder pie medūzu apakštipa (Medusozoa).
Jaunums!!: Kāpurs un Scifozoji · Redzēt vairāk »
Skropstiņtārpi
Skropstiņtārpi (Turbellaria) ir plakantārpu galvenā klase; tās pārstāvji ir galvenokārt brīvi dzīvojošas formas, kas mīt jūrās, saldūdeņos un mitrā augsnē.
Jaunums!!: Kāpurs un Skropstiņtārpi · Redzēt vairāk »
Spāres
Spāres jeb spāru kārta (Odonata) ir liela izmēra kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas apvieno vienādspārnu spāres (Zygoptera), dažādspārnu spāres (Anisoptera) un Āzijas primitīvās spāres (Epiophlebioptera).
Jaunums!!: Kāpurs un Spāres · Redzēt vairāk »
Sprakšķi
Sprakšķi, sprakšķu dzimta (Elateridae) ir viena no visēdāju vaboļu (Polyphaga) dzimtām.
Jaunums!!: Kāpurs un Sprakšķi · Redzēt vairāk »
Sprogkāji
Sprogkāji (Cirripedia) ir tekostraku apakšklases infraklase.
Jaunums!!: Kāpurs un Sprogkāji · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Kāpurs un Suga · Redzēt vairāk »
Tauriņa kāpurs
Tauriņu kāpura morfoloģiskā diagramma: A — galva; B — krūtis; C — vēders Proleg ''Papilio machaon'' Ziemeļamerikas monarha (''Danaus plexippus'') kāpurs Tauriņa kāpurs ir zvīņspārņu kārtas kukaiņu kāpurs.
Jaunums!!: Kāpurs un Tauriņa kāpurs · Redzēt vairāk »
Tauriņi
Tauriņi (Lepidoptera) jeb tauriņu kārta, ir kukaiņu grupa, ko formāli mēdz iedalīt dienastauriņos un naktstauriņos veido zvīņspārņu kārtu.
Jaunums!!: Kāpurs un Tauriņi · Redzēt vairāk »
Tārpi
Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.
Jaunums!!: Kāpurs un Tārpi · Redzēt vairāk »
Trilobīti
Trilobīti (Trilobita) ir izmiruša posmkāju apakštipa Trilobītveidīgie (Trilobitomorpha) vienīgā klase, kas pazīstami no paleozoja ēras nogulumiem.
Jaunums!!: Kāpurs un Trilobīti · Redzēt vairāk »
Vēžveidīgie
Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.
Jaunums!!: Kāpurs un Vēžveidīgie · Redzēt vairāk »
Zarndobumaiņi
Aurēlija Zarndobumaiņi ir staraiņu nodalījuma grupa.
Jaunums!!: Kāpurs un Zarndobumaiņi · Redzēt vairāk »
Zarnelpotāji
Zarnelpotāji (Enteropneusta) ir sīku tārpveidīgu pushordaiņu tipa dzīvnieku klase, kurā ietilpst tikai viena kārta.
Jaunums!!: Kāpurs un Zarnelpotāji · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Kāpurs un Zivis · Redzēt vairāk »
Zobenastes
Zobenastes (Xiphosura) ir merostomātu klases apakšklase.
Jaunums!!: Kāpurs un Zobenastes · Redzēt vairāk »
Zuši
Zuši, saldūdens zušu dzimta (Anguillidae) ir viena no zušveidīgo kārtas (Anguilliformes) zivju dzimtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).
Jaunums!!: Kāpurs un Zuši · Redzēt vairāk »
Zvīņspārņi
Zvīņspārņi (Lepidoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir apvienotas kodes, mūķenes, tauriņi, naktstauriņi un citas sugas.
Jaunums!!: Kāpurs un Zvīņspārņi · Redzēt vairāk »
